Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) plāno vadīt valdību līdz 11. Saeimas pilnvaru beigām vai vēl ilgāk, ja tā lems vēlētāji, laikrakstu Diena informējis premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Viņš norādījis, ka «acīmredzot baumas par V. Dombrovska iespējamo amata maiņu ir ieinteresēti uzturēt atsevišķi politiskie spēki, tai skaitā tie, kas ir noguruši no atrašanās opozīcijā».

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš trešdien intervijā Neatkarīgajā atsvaidzināja jau iepriekš medijos aprakstīto tematu par premjera iespējamo pārcelšanos darbā uz kādu Eiropas institūciju, Dienai neesot varējis konkretizēt, kas ar to ir domāts.

Taču ar intervijā sacīto A. Brigmanis radīja iespaidu, ka premjers pošas kaut ko savā dzīvē mainīt un būs jāmeklē jauns valdības vadītājs.

Lai gan V. Dombrovskis ir izaudzis līdz Eiropas politikas līmenim, viņš ir ļoti vajadzīgs Latvijai, Dienai sacījusi Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). Viņa uzskata, ka kolēģa «pārcelšanās» uz Eiropu vai kādu citu starptautisko institūciju varētu sākties ne agrāk kā pēc 2014. gada jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču, visticamāk, tas varētu notikt tikai pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas ir 2015. gada pirmajā pusē. Šobrīd Latvijā nav redzams pārliecinošs, V. Dombrovskim alternatīvs premjera kandidāts, kas atbilstu ES prezidentūras valdības vadītāja standartam, uzskata S. Kalniete. Kārtējās Saeimas vēlēšanas paredzētas 2014. gada rudenī, kad darbu sāks jaunā - Latvijas prezidentūras ES valdība.

Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim savā jaunajā Briseles amatā būs iespēja vai nu izdarīt ļoti daudz, vai neizdarīt neko.

Noslēgumam pietuvojies viens no sava veida realitātes šoviem, kam vismaz daļa Latvijas sabiedrības sekoja gluži vai ar aizturētu elpu. Šī neoficiālā šova nosaukums varētu būt «Kādu amatu Briselē dabūs Dombrovskis». Spekulācijas, minējumi, līdzjutēju un vienkārši vērotāju kaislības sita augstu vilni. Šopavasar dažiem nācās norīt vilšanos par to, ka V. Dombrovskis no cīņas ar Žanu Klodu Junkeru par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni izstājās, tomēr prieka dzirksti visā stāstā nesa tā paša Ž. K. Junkera sacītais, ka V. Dombrovska vieta jaunajā EK sastāvā būšot cieši blakus EK prezidentam. Šo mēnešu laikā V. Dombrovskim vismaz runu līmenī tika pielaikoti dažādi amati – no Eiropas Padomes vadītāja līdz Enerģētikas savienības komisāram, lai gan viņš pats bija izteicies, ka vēlētos būt atbildīgs par ekonomiku un finansēm. Tagad intriga ir atrisinājusies, kļuvis skaidrs, ka V. Dombrovskim ir piešķirts viens no septiņiem EK viceprezidentu portfeļiem ar atbildību eiro un sociālā dialoga jomā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.

Vienotība vēlas ierobežot referendumus tāpēc, ka ir nobažījusies par eiro ieviešanu, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka nepiederot pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka jautājums par eiro ir izšķirts jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). A. Brigmanis esot gājis uz referendumu skaidri un gaiši parakstīties par vienu jautājumu – vai viņš ir par dalību ES. Par eiro referendumā neesot bijis nekādas runas.

«Aizbraucu pie radiem uz Angliju, kas ir ES valsts, un redzu, ka tur ir angļu mārciņa. Kaut Lielbritānija ir ES dalībvalsts, viņi nemaz netaisās ieviest eiro. Eiro un Eiropas Savienība ne tuvu nav a apriori identiski jautājumi. Domāju, ka tāpēc Vienotība ir par referendumu ierobežošanu, ka viņiem ir liela baža par eiro,» sacīja A. Brigmanis.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Skandalozā Ķīļa mantinieks Izglītības un zinātnes ministrijā savas teorētiskās zināšanas varēs pārbaudīt praktiska darba pieredzē, vadot biznesam svarīgāko bastionu – Ekonomikas ministriju.

Pēdējā Laimdotas Straujumas jaunās valdības veidošanas intriga par to, kurš tad īsti vadīs vienu no biznesam nozīmīgākajām ministrijām – Ekonomikas –, ir atrisinājusies. Pēc neilgas «spītēšanās» un iestāšanās par to, lai pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savu amatu saglabātu, Reformu partija tomēr piekrita valdības vadītājas vēlmei savā komandā par ekonomikas ministru aicināt Vjačeslavu Dombrovski.

Lai arī viņš pašlaik ir izglītības un zinātnes ministra amatā, tomēr līdz pērnā gada maijam bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs. Tādējādi Ekonomikas ministrijas darbības lauks V. Dombrovskim nebūs svešs. Arī «iesildīšanās» laika viņam nebūs, jo šķiet, ka jautājums par to, vai pērn pieņemtajam būvniecības likumam spēkā stāšanās no 1. februāra nav jāpārbīda uz vēlāku laiku, piemēram, 1. maiju vai varbūt pat 1. septembri, būs Vjačeslava Dombrovska jau kā ekonomikas ministra pirmais svarīgais lēmums. Galu galā šis būvniecības likums tika sagatavots tad, kad atbildīgo Saeimas komisiju vadīja Vjačeslavs Dombrovskis. Viņam būs jāpārņem no līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta šī likuma darbināšanai nepieciešamo MK noteikumu projekti ne tikai apstiprināšanā, bet, iespējams, pat slīpēšanā, kuri ir «tā kā aizķērušies», un to kavējuši nevis kādi starppresoru strīdi, bet gan nozares speciālistu, maigi izsakoties, atšķirīgā nostāja, piemēram, tās pašas sertifikācijas dēļ. V. Dombrovskim šajā strīdā būs jāizvēlas, kurā pusē nostāties.

Pretēji pērn paša paustajam, ka šajās Saeimas vēlēšanās viņš nekandidēs kā Zaļo un zemnieku savienības kandidāts uz premjerministra amatu, Ventspils mērs Aivars Lembergs tomēr neizslēdzot iespēju vēl vienu reizi mēģināt iekarot valdības vadītāja krēslu, to Latvijas Zemnieku savienības kongresā apliecināja partijas līderis Augusts Brigmanis, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Mēs varam uzskatīt, ka līdz ar pašvaldību vēlēšanu noslēgumu Aivars Lembergs vairs nav Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, šobrīd esmu tikai Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts,» pēc aizvadītajā gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām paziņoja Ventspils mērs, norāda laikraksts.

A. Brigmanis, jautāts, kas šajā laikā mainījies un vai tiešām A. Lembergu virzīs kā ZZS premjerministra kandidātu, tikai mīklaini pasmaidījis un atteicis: «Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem.»

«Tad man jāprasa – vai tad Dombrovskis ir demisionējis? Šobrīd šis jautājums nav aktuāls. Ja būs jāveido jauna valdība vai tuvosies Saeimas vēlēšanas, tad arī domāsim par premjera amata kandidātu,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, vai Lembergs vēl skaitās premjera kandidāts, pirms gaidāmā Latvijas Zemnieku savienības kongresa atbildējis partijas līderis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Lembergam [Ventspils mērs Aivars Lembergs] pašam jau arī tagad nav prasīts, vai viņš vispār gribētu vadīt valdību,» uzsvēris Brigmanis.

Taujāts par Lemberga ietekmi uz Zemnieku savienību, partijas līderis atbildējis: «Lemberga ietekme, starp citu, mums pašlaik ir devusi augstāku reitingu nekā Nacionālajai apvienībai. Bet kā tā īsti izpaužas?

Lembergs uz mūsu sanāksmēm nenāk. Viņš dzīvo savu dzīvi – cīnās par taisnību tiesā, gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Protams, ik pa laikam mēs sazvanāmies, uzzinu viņa viedokli. Vai šis viedoklis ZZS ir saistošs? Domāju, ka ne. Ja tas ir argumentēts un pareizs, mēs to ņemam vērā. Piemēram, par eiro mums viedoklis sakrita. Arī es uzskatu, ka eiro ieviešana pašlaik ir pārsteidzīga.»

Saeima šodien izglītības un zinātnes ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Reformu partijas (RP) frakcijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.

Par uzticības izteikšanu Dombrovskim balsoja 46 parlamentārieši, pret bija 28.

Dombrovskis izvirzījis piecas galvenās prioritātes izglītības un zinātnes nozarē 2013.-2014.gadam, kas sakrīt ar iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa rosinātajām iniciatīvām.

Saistībā ar pedagogu motivācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu Dombrovskis norāda, ka mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti.

Otra viņa izvirzītā prioritāte ir vispārējā izglītība bez maksas, ar to domājot likumā noteikt skaidras atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami katra konkrētā vispārējās izglītības standarta apguvei, kurus no tiem nodrošina valsts, kurus pašvaldība un ko pērk vecāki. Tāpat arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu valsts ieguldījumu.

Atbildīgās Eiropas Parlamenta (EP) komitejas apstiprinājušas vēstuli, kurā skaidrota komisāra kandidāta atbilstība amatam, tādējādi atbalstot pašreizējo EP deputātu Valdi Dombrovski (V/ETP) Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta amatam eiro un sociālā dialoga jautājumos, vēsta LETA.

73 balsis bijušas par, 25 balsojuši pret, bet četri atturējušies.

Trīs stundu ilgajā uzklausīšanas procedūrā Dombrovskim vairākkārt nācās atbildēt uz uzstājīgiem sociāldemokrātu grupas deputātu jautājumiem par Latvijas valdības paveikto krīzes radīto seku mazināšanai.

Savukārt pēc uzklausīšanas sarunā ar žurnālistiem Dombrovskis atzina, ka tieši ekonomikas un finanšu joma izraisa samērā skaidras ideoloģiskās domstarpības starp dažādām grupām EP, un tas esot bijis skaidri bija redzams uzklausīšanas laikā. Vaicāts par uzklausīšanas grūtākajiem jautājumiem, Dombrovskis sacīja, ka tie pēc būtības bija samērā ideoloģiski.

Lai uzlabotu amatu klasificēšanu valsts pārvaldes iestādēs, līdz 2017.gada 1.janvārim paredzēta pakāpeniska pāreja uz vienotu amata apraksta formu. To paredz šodien Ministru kabineta sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs.

Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs ir viens no vienotās valsts iestāžu atlīdzības sistēmas pamatelementiem. Amatu kataloga lietošana tika uzsākta 2005.gadā. Lai izvērtētu amatu klasificēšanas rezultātus un amatu katalogu, 2013.gadā tika veikts pētījums, kurā izvērtēti vairāk nekā 20 000 amatu un sagatavoti ieteikumi amatu klasificēšanai. Pētījumā tika konstatēts, ka, lai uzlabotu amatu klasificēšanas precizitāti, ir skaidri jānosaka amata aprakstā atspoguļojamā informācija.

Ņemot vērā pētījumā secināto, MK noteikumu grozījumi definē, kāda informācija ir jānorāda amata aprakstā, piemēram: amata nosaukums, struktūrvienības nosaukums, profesijas kods, amata klasifikācija (saime un līmenis), amata pakļautība, amata aizvietošana, sadarbība, amata mērķi, pienākumi, amatam nepieciešamās kompetences, izglītība, profesionālās prasmes un zināšanas, amata pienākumu veicēja atbildība un tiesības. Noteikumi nosaka, ka visiem amata aprakstiem būs vienāda apraksta forma un pāreja uz vienoto formu notiks pakāpeniski līdz 2017.gada 1.janvārim.

Pašreizējie koalīcijas partneri atbalsta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) kandidatūru arī jaunās valdības vadīšanai.

Straujuma pēc trīspusējās koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem sacīja, ka par atbildības jomu sadali diskusijas turpināsies un dažās jomās intereses saskaras, bet nav neatrisināmu jautājumu. Tāpat diskusijas turpināsies par iespēju paplašināt koalīciju, kaut arī Vienotība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlētos turpināt sadarbību ar pašreizējiem partneriem.

Straujuma arī sacīja - ja valdību vadīs Vienotības premjers, tad partija uzņemsies atbildību arī par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju.

Jautāta par iespējamo kandidātu finanšu ministra amatam, Straujuma atbildējusi, ka Vienotības valde nav lēmusi par šo jautājumu, bet kā iespējamais kandidāts minēts Jānis Reirs, tomēr uz šo amatu ir arī citas kandidatūras. Viņa atturējās paust personīgu viedokli šajā jautājumā, skaidrojot, ka informēs par kandidātu, kad lēmums tiks pieņemts.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nevajadzētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenta amatu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš skaidroja, ka finanšu ministrei uz šo amatu nevajadzētu pretendēt, jo viņa savā amatā un «Eiropas apritē» ir salīdzinoši nesen, kā arī iepriekš bijusi noskaņota pret eiro ieviešanu un ES integrāciju.

«Viņa bija galvenais Saeimas rupors no ZZS puses pret eiro ieviešanu, jāsaka pat skaļāka nekā partija »Saskaņa centrs« (SC) tajā laikā. Es labi atceros to Saeimas sēdi, kurā viņa kaunināja mani, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par prettautisku rīcību, spēlējoties ar dažādiem »pseido« cipariem un faktiem, paredzēja eiro galu jau uz šo laiku,» norādīja bijušais finanšu ministrs.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Uzņēmēju virzītā iecere Saeimai saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā šoreiz var gūt vairākuma atbalstu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, tagad uzņēmēji guvuši vairāku Saeimas partiju deputātu atbalstu, turklāt idejai atbalsts ir arī koalīcijas pārstāvju vidū.

No Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) personīgu atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā paudis Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš, bet šodien to plānots pārrunāt partijas frakcijā. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir pārdomās par to, kurai pusei pieslieties. «Ja NA to atbalstītu, tas mainītu situāciju, un Vienotībai var nākties piekāpties,» DB saka ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Iet pret partneriem

Premjers Valdis Dombrovskis nākamā gada budžetā apsolījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prasītos papildu 7 miljonus eiro pašvaldību autoceļiem. Tāpat pašvaldībām noteikto aizņēmumu limitu palielinās par 10 miljoniem eiro.

Tajā pat laikā Ministru prezidents nav akceptējis opozīcijā esošās ZZS vēlmi no 80% līdz 82% palielināt pašvaldībām pienākošos daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumiem, portālam Diena.lv pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

ZZS iepriekš balsojumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā, taču izteicās - ja nevienu no viņu priekšlikumiem uz galīgo lasījumu neatbalstīs, ZZS nevarēs balsot par valsts budžeta projekta apstiprināšanu galīgajā lasījumā, tādējādi garantējot budžeta pieņemšanu arī gadījumā, ja par no nenobalsotu kāds no koalīcijas partneriem. Pašlaik Brigmanis pēc sarunas ar premjeru un finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) apgalvoja, ka "šis sarunu process ir atvērts, skatīsimies, ko lems valdība", vēl neminot, kā ZZS balsos par budžetu.

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš ir Latvijas pretendents Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam, noliedz medijos parādījušos informāciju, ka viņam varētu tikt piedāvāts jaunizveidotais enerģētikas savienības komisāra portfelis, kas vienlaikus ietver arī Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta amatu.

«Nē, šīs baumas neatbilst patiesībai,» portālam db.lv norādīja V. Dombrovskis, piebilstot, ka par konkrētu amatu piedāvājums būs nākošās nedēļas vidū.

Viņš skaidro, ka amatu sadale nedaudz ievelkas, jo turpinās sarunas piebilstot, ka, piemēram, Beļģija tikai šorīt nominēja savu kandidātu EK.

Aģentūra LETA atsaucoties, uz savā rīcībā esošu neoficiālu informāciju vēstīja, ka V. Dombrovskim varētu tikt piedāvāts jaunizveidotas enerģētikas savienības komisāra portfelis, kas vienlaikus ietver arī EK viceprezidenta amatu. Kamēr jaunievēlētais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers turpina iepazīšanos ar kandidātiem uz komisāru amatiem, atklātībā esot nonācis jauns dokuments par portfeļu sadali EK, kas datēts ar 2.septembri.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.