Arī šogad portālā db.lv katram lasītājam gandrīz divas nedēļas bija iespēja izteikt savu vērtējumu nominētajiem projektiem un izvēlēties savas Platīna peles 2012. Jāatzīst, ka cīņa starp atsevišķiem projektiem bija visai saspringta, savukārt jaunajā nominācijā Labākais e-skolotājs ir izteikts balsojuma līderis.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā konferencē Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība nule kā pasniegtas balvas Platīna peles laureātiem.

Labākais E-pārvaldes projekts: Universāla darbavieta, kas vairākas pašvaldības sistēmas apvienojis vienotā darba virsmā (pasūtītājs Rīgas pašvaldība, izstrādātājs: ZZ Dats). Šajā nominācijā starp pirmo un otro vietu bija tikai trīs balsu atšķirība, otrajā vietā atstājot projektu Elektronisko iepirkumu sistēma.

Cēsīs entuziasti no jauna uzceļ valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Vanadziņa māju, no kuras pāri bija palikušas tikai ieejas kāpnītes.

Restorāna H. E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns un viesnīcas Vanadziņa māja saimnieki ir Madara Intenberga, Normunds Brēmers un Ansis Skrabulis. Viņi ir līdzīpašnieki un kolēģi mēbeļu ražošanas uzņēmumā Wenden Furniture Jaupiebalgā, un arī patiesi draugi ārpus darba. Vanadziņa nams ir Wenden Furniture «blakus produkts», smejas restorāna un viesnīcas saimnieki, jo katra koka lieta, izņemot ēkas karkasu un parketu, ir pašu ražota. Kā stāsta Normunds, kļūstot par gardēžiem un dzīves baudītājiem, pamazām radusies spiedīga sajūta – vajag pašiem savu vietu. «Domājot par to, mēs absolūti nebijām paredzējuši ko tādu, kas ir sanācis!» Iegādājoties īpašumu Rīgas ielas malā, noskaidrojās, ka te var būvēt vienīgi identisku ēku tai, kāda te reiz bija stāvējusi – vecs koka arhitektūras meistardarbs, viens no ievērojamākajiem namiem Cēsu vēsturē, kas pilsētā bija iesaukts par Vanadziņa māju. Līdz ar to bija jāatmet visas ieceres par izsapņoto restorāna veidolu, jo atlika tikai viena iespēja – pēc iespējas autentiski kopēt veco.

Strādājot individuāli, var sasniegt konkrētus rezultātus, taču daudz vairāk ir iespējams panākt, apvienojot spēkus dažādās disciplīnās.

Tā secina Indra un Normunds Cinkmaņi, kuri attīsta Normunda brāļa Ingmāra Cinkmaņa izstrādātos kosmētikas līdzekļus un izveidojuši zīmolu Oga7 (SIA Artunion). Ingmārs ir zinātņu doktors un pie krēmu ražošanas nonācis, vajadzības spiests. Kad sievai un bērniem nepalīdzēja veikalos nopērkamā produkcija, Ingmārs saprata, ka jārada pašam sava. Kā bioķīmiķis viņš bija vīlies produktu sastāvā, kas tika piesaukti kā ekoloģiski un dabīgi, jo to sastāvā atrada pat kaitīgas sastāvdaļas. Normunds ļoti ticēja brāļa izstrādātajam produktam, un viņam patika ideja par ražošanas izvēršanu.

No puslitra burciņas

2003. gadā, pēc tam, kad Normunds desmit gadus profesionāli nodarbojās ar riteņbraukšanu Vācijā, pēc draugu ieteikuma un apmācības sāka ražot dažādas ģipša figūras un eksportēja uz Vāciju, Itāliju un citām valstīm. Tieši ģipša figūriņas nodrošināja viņa iepazīšanos ar sievu Indru, kura krīzes laikā tirgoja toreiz tik populārās pērlīšu rotaslietas, tāpēc vajadzēja ģipša eņģeli kā dekoru. Vēlāk Indrai izveidoja manikīra salonu Nail Time, un viņas klientes bija pirmās krēma testētājas. «Mēs tolaik vēl nebijām precējušies, un es biju pārliecināta, ka man vispār dzīvē nekādus vīriešus nevajag. Tikko biju sākusi Nail Time, man ļoti labi gāja, beidzot bija nauda, biju iekārtojusies dzīvē. Pēkšņi zvana Normunds un piedāvā kopīgi attīstīt biznesa ideju. Man viss decembris un janvāris ir pilns ar pierakstiem uz procedūrām, es visu laiku vīlēju nagus – kāds vēl cits bizness? Pēc dažiem mēnešiem viņš atnāca ar pirmo krēma puslitra burciņu, ko izmantoju darbā ar klientēm, liku viņām līdzi mazos trauciņos,» stāsta Indra. Vairākus gadus krēms tika attīstīts, bet līdz plašākai tirdzniecībai netika.

SIA Hothotpack.com izstrādājusi vietni, kur apkopoti tikai īpašie piedāvājumi brīvdienām viesnīcās

Studējot mārketingu Biznesa augstskolā Turība, SIA Hothotpack.com īpašnieks Normunds Sustrups Erasmus apmaiņas programmas ietvaros izmantoja iespēju gadu mācīties Vācijā. Atgriežoties Latvijā, viņam radās jautājums par to, ko darīt tālāk, jo pirms došanās studiju apmaiņas programmā viņš aizgāja no iepriekšējā darba. Prātojot, par ko rakstīt bakalaura darbu, viņš aizdomājās par tālākajām studijām un saprata, ka maģistrantūrā vēlas studēt tūrisma stratēģisko vadību. Tāpēc Normunds izvēlējās praksi viesnīcas Bellevue Park Hotel Riga mārketinga departamentā un savu bakalaura darbu rakstīja par mārketinga aktivitāšu ietekmi uz pārdošanas rādītājiem viesnīcā. «Apvienoju esošo un nākotnes izglītību,» skaidro Normunds. Darbs viesnīcā radīja domu par savu biznesu – Hothotpack.com, kas ir specializēta interneta vietne, kur apkopoti viesnīcu īpašie piedāvājumi.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Loki, dilles, salāti, redīsi un citi pavasara dārzeņi patlaban ir ļoti pieprasīta prece. Tomēr skaidrs, ka lauku produkti, kas jau agrāk par ierasto ražas laiku nonākuši veikalu plauktos, nevar tikt saražoti ar bioloģiskām lauksaimniecības metodēm, laikrakstam Diena norādījis saimnieks Dobeles pusē Normunds Buševics.

«Lai arī mēdz teikt, ka pircējam vienmēr taisnība, tomēr mēs, bioloģiskie lauksaimnieki, esam spītīgi - gribam audzināt pircēju un negribam neko steidzināt, tāpēc loki nogatavojas tad, kad daba un laika apstākļi saka - ir jāaug,» zemnieks skaidrojis bioloģiskās lauksaimniecības kaprīzes.

Lilita un Normunds Buševici sevi saucot par rūdītiem lauksaimniekiem. Uz Dienas jautājumu, cik sen jau nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, saimnieks atbildējis: «Vai dieniņ, kāpostus sākām audzēt, tiklīdz atnācu no armijas. Lai arī bioloģiskie lauksaimnieki esam tikai kopš 2005. gada, tomēr jāatzīst, ka arī tad, kad par tādiem vēl nebijām kļuvuši, iztikām bez ķīmijas, turklāt ķīmiju vienkārši tik plašā sortimentā kā tagad nevarēja nopirkt.»

Video novērošanas sistēma Strops AVS palīdz veikt novērošanu grūti pieejamās vietās; izaicinājums – gana ātri ieiet tirgū

Aptuveni pirms četriem gadiem SIA Strops Technologies vadītājam Normundam Stepānam radās doma par videonovērošanas sistēmu, kas būtu izmantojama vietās, kur nav nepieciešamās infrastruktūras – elektrības un interneta. «Pasaulē daudzi ir mēģinājuši veidot līdzīgu konceptu, jo katram sevi cienošam inženierim šķiet, ka nekas īpašs tas nav. Taču reālā dzīvē tas reti kad strādā, turklāt izskatās neglīti. Video novērošanas sistēmai nepieciešamas sešas komponentes – videonovērošanas kamera, serveris, programmatūra, kas apstrādā video, infrastruktūra (vadi, instalācija), elektrība un internets. Mēs to visu esam iebūvējuši savā risinājumā – lai klients varētu pilnvērtīgi novērot savu sāpīgo problēmu, vajadzīgs tikai mūsu «strops», pilnībā uzlādēta baterija un SIM karte,» apgalvo Normunds. Lai ērti apkalpot

Šā gada 2. ceturksnī kopējais uzņēmēju noskaņojums joprojām nav sasniedzis optimisma slieksni – Citadele Index vērtība ir 48,07 punkti.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzņēmēja noskaņojuma indekss krities par 1,38 punktiem, liecina pētījums. Padziļināta analīze atklāj, ka pakalpojumu sniedzēju noskaņojumu padara optimistiskāku IT nozare, kas ir ar izteikti optimistisku noskaņojumu skatā uz nākotni.

Šā gada 2. ceturksnī vistuvāk optimisma slieksnim ir pakalpojumu sniedzēji, kuru Citadele Index vērtība sasniegusi 49,08 punktus. Pakalpojumu sniedzēju pozitīvismu būtiski ceļ IT nozare, kas līdzās kokmateriālu un pārtikas jomai kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju, no eksporta smagsvaru trijnieka izspiežot transporta pakalpojumus.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš preses konferencē kopējo uzņēmēju diezgan pesimistisko noskaņojumu skaidroja ar emocionālā pacēluma kritumu, ko ietekmē sezonalitāte –, tuvojoties gada nogalei, uzņēmēju optimisms tradicionāli mazinās. Turpretim IT nozares optimismam ir ekonomisks pamatojums: «Pieprasījums pēc IT produktiem un vietējo uzņēmēju spēja tos saražot, uzņēmējiem nākotnē ļauj skatīties cerīgi. Jau šobrīd IT, profesionālie un finanšu pakalpojumi kļuvuši par trešo lielo eksporta smagsvaru, kas veido būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Tādējādi trīs galvenie eksporta vaļi šobrīd ir kokapstrāde, pārtika un apvienotais profesionālo pakalpojumu bloks, šogad pirmo reizi eksportā apsteidzot transporta nozari. Globālie sociālekonomiskie un politiskie procesi vedina domāt, ka turpmāk IT un finanšu pakalpojumi savu pienesumu eksportā tikai kāpinās un tuvākajos gados dažādu profesionālo pakalpojumu eksports varētu kļūt par vadošo eksporta nozari Latvijā.»

Zīmola Imperial Lace radītāji Olga un Normunds Bērziņi sākuši ražot mežģīņu audumu, kuru savām kolekcijām ir izvēlējušies arī ārvalstu tērpu dizaineri.

Bērziņu ģimenes impēriju veido veikals Tērbatas ielā un tērpu šūšanas ateljē Imperial Couture House, kura lielākais veikums ir Zviedrijas princesei Madlēnai darinātā 18 kilogramu smagā kleita no 15 tūkstošiem zīda auduma ziedu, kurā viņa apmeklējusi Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Ģimene lepojas ar to, ka ir iekāpusi nākamajā attīstības līmenī, mežģīņu auduma tirgošanu papildinot ar šī greznā materiāla ražošanu pēc pašu radīta dizaina.

Arī lācis slido

O. Bērziņa ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti un desmit gadus pēc augstskolas beigšanas ir vadījusi dažādus IT projektus, līdz noticis «klikšķis» – viņa ir sākusi domāt par kleitām un pāris dienu laikā nolēmusi mesties iekšā tērpu salonu biznesā. 2004. gadā Rīgā, Brīvības ielā atvērts Latvijas mērogiem paliels kāzu salons Four Seasons, kura darbībai 2008. gadā punktu pielikusi ekonomiskā krīze valstī. Pēc ilgāka pārtraukuma – 2013. gadā – izdevies īstenot sapni par specializētu mežģīņu veikalu un Avotu ielā atvērta mežģīņu valstība Chantelle Dentelle (no franču val. – smalkas mežģīnes). Vēlāk zīmols pārtapis par Imperial Lace, šajā rūpalā jau ir iesaistījušies arī pārējie ģimenes locekļi – vīrs Normunds un meita Kortnija. «Mežģīņu pirmsākumi meklējami impēriju laikos. Pateicoties to laiku cilvēku kaprīzēm, tika veidoti unikāli izstrādājumi. Turklāt impērija var būt arī ģimene,» spriež Olga Bērziņa.

Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas ir uzsākta Latvijas restorānu cīņa par iekļūšanu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 sarakstā, informē Normunds Norenbergs.

Restorānu vērtēšana ir sākusies, un to jau otro reizi veic neatkarīga starptautiska žūrija – ar Michelin zvaigznēm godalgoti šefpavāri no dažādām Eiropas valstīm. Kopumā restorānu vērtēšana norit divās kārtās, bet gala rezultāti tiks paziņoti nākamā gada februārī.

«Restorānu kultūra Latvijā attīstās, un esmu gandarīts, ka ceturto reizi pēc kārtas varam noskaidrot labākos restorānus Latvijā. Ja šis projekts Latvijas restorāniem ir kaut neliels stimuls kļūt labākiem, mēs visi no tā esam tikai ieguvēji,» informē projekta vadītājs Normunds Norenbergs. Viņš turpina: «Ņemot vērā jaunu restorānu ienākšanu tirgū, var prognozēt, ka šī gada labāko restorānu sarakstā sagaidīsim izmaiņas. Cik lielas vai mazas, to rādīs rezultāti.»

Alūksnieši Normunds Felšs un Laura Bergmane uzsākuši savu ideju realizāciju – gatavot visdažādākos koka izstrādājumus, kuri izkrāsotu cilvēku ikdienu, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Normundam jau kopš bērnības ir paticis darboties ar koku. Pērn Ziemassvētkos viņš izveidoja pirmo koka zirdziņu draudzenes Lauras meitiņai Amēlijai, bet pirmais koka rotu plauktiņš tapa pērnā gada Valentīndienā kā dāvana Laurai. «Taisot pirmos darbus, nebija sapratnes, ar ko sākt, kā taisīt. Bija gan satraumēti pirksti, gan nesavaldīšanās un dusmas, ja kas neizdevās, bet pēc laika iecerētais izdevās un dāvanas bija gatavas. Ideja par zirdziņu radās, redzot, kā Amēlijai patika šūpoties uz šūpuļzirdziņa, ciemojoties pie viņas krusttēva. Arī ideja par rotu plauktiņu radās tādēļ, ka Lauras rotas bija pakarinātas pie sienas uz parastām aukliņām. Tad radās doma par skaistu rotu plauktu, lai viss ir pārredzami un parocīgi,» teic Normunds.

No 1. augusta uzņēmumā SIA Forum Cinemas, kas ir kinoteātra Kino Citadele operators, darbu sāk jauns rīkotājdirektors Normunds Labrencis, kurš šajā amatā nomaina Ati Amoliņu, kurš nolēmis pārtraukt darba gaitas un doties pensijā.

Normunds Labrencis iepriekš vairāk nekā septiņus gadus bija Ingman Saldējums rīkotājdirektors, vienlaikus pildot arī uzņēmuma Baltijas komercdirektora pienākumus, kā arī darbojoties UAB Ingman Ledai un Ingman Baltic valdēs. Pēc Ingman pievienošanās Unilever Baltic šī gada sākumā N. Labrencis kļuva par uzņēmuma saldējuma un saldēto pārtikas produktu nodaļas vadītāju Baltijā. Savas karjeras laikā viņš ir strādājis arī Electrolux Latvia un Procter & Gamble Marketing Latvia.

Normunds Labrencis ir ieguvis bakalaura grādu vadības zinībās Latvijas Universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa vadības augstskolā.

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir izsvērta un pārdomāta stratēģija, norāda AS Rīgas siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Situācija tirgū nemitīgi mainās, tāpēc, definējot uzņēmuma virzību, jāspēj paredzēt notikumus, kas tuvākā un tālākā nākotnē varētu ietekmēt biznesa darbību, uzsver N. Talcis. Viņš atzīst, ka tas ir izaicinoši, taču nav neiespējami, sevišķi, ja katrs pieņemtais lēmums ir rūpīgi izvērtēts un pārdomāts. Uzticīgs nozarei Enerģētikas jomā N. Talcis sāka darboties jau astoņdesmito gadu beigās, kad pēc Rīgas Politehniskā institūta pabeigšanas strādāja kolhozā 9. maijs par siltumiekārtu atslēdznieku.

Pirmos divus gadus strādāju kolhozā par atslēdznieku, savukārt pēc tam kļuvu par galveno enerģētiķi paju sabiedrībā Auda, kas tika radīta, pārorganizējot kolhozu 9. maijs,” atminas N. Talcis. Viņa toreizējais darba devējs Kārlis Kleins stāsta, ka N. Talcis savus darba uzdevumus vienmēr pildījis perfekti, tajā skaitā vismaz divus sasaukumus viņš bijis arī paju sabiedrības valdes loceklis.

Jaunās tehnoloģijas biokurināmā koģenerācijas energoblokā Ziepniekkalnā ļauj maksimāli lietderīgi izmantot atjaunojamo energoresursu šķeldu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Siltumenerģijas ražotājam ir jāprot sabalansēt vides aizsardzības prasības ar finansēm, ņemot vērā arī kurināmā diversifikācijas aspektu. Biokurināmā izmantošanas jomā esam pieņēmuši nedaudz piesardzīgu, bet, manuprāt, pareizu stratēģiju – uzstādījuši jaunas, modernas iekārtas, kas maksimāli strādā visu gadu un centralizētajā siltumapgādē līdz ar to nodrošina vasaras slodzi, bet dabasgāzi izmantojam apkures sezonā. Ja uzņēmumā vai saimniecībā ir vairāki apkures veidi, ar piegādātājiem ir vieglāk runāt, un nākotnē tas būs svarīgi gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa,» uzskata a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Iedzīvotāju vēlme pēc jauna mājokļa turpina pieaugt, un, kā liecina Swedbank apkopotie dati, darījumu apjoms, šogad pieaudzis par piektdaļu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Nozīmīgākie tirgus attīstības dzinuļi ir pieaugošs pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos, kā arī iedzīvotāju ienākumu kāpums. Kopumā 57% no visiem iegādātajiem īpašumiem atrodas Rīgā, 24% Pierīgā, bet 19% reģionos. Trešā daļa visu darījumu Rīgā notikuši tieši ar jaunajiem projektiem, kas ir vēsturiski lielākais darījumu īpatsvars šajā segmentā.

«Ir redzams, ka Rīgā un Pierīgā turpinās tirgus pārorientēšanās uz pieprasījumu pēc dzīvokļiem tā sauktajos jaunajos projektos. Šogad pieprasījums pēc Swedbank aizdevuma šajā segmentā audzis par 72%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ko veicinājis gan piedāvājuma pieaugums, gan arī salīdzinoši lēnais novecojušo namu renovācijas process. Strauju izaugsmi piedzīvojusi arī privātmāju celtniecība Pierīgā, kas ir alternatīva izvēle Rīgas centra lielo platību dzīvokļiem. Kopumā, lai arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgus attīstās un mājokļu kreditēšanas tempi aug, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tie joprojām ir vairāk nekā divas reizes mazāki, kas norāda uz nākotnes attīstības potenciālu Latvijas nekustamā tirgus attīstībai,» stāsta Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.

Valsts policija vērš uzmanību, ka ir papildinātas pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas. Jaunās izvietošanas vietas izvēlētas, ņemot vērā tendenci, ko savā ikdienas darbā pamanījuši kā ceļu policisti, tā arī citi satiksmes dalībnieki. Novērots, ka ceļa posmos, kur notiek atklāta satiksmes kontrole, autovadītāji lielākoties brauc godprātīgi, savukārt vietās, kur satiksmi kontrolē slēptā veidā, pārkāpēju skaits aug.

Kā stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: «Aizvien ir liela daļa autovadītāju, kuri policistu klātbūtnē ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tomēr, kad nav policijas klātbūtnes, atļaujas šos noteikumus ignorēt. Diemžēl tāda braukšanas kultūras iezīme nav retums – bieži autovadītāji ceļu satiksmes noteikumus uzskata par mazāk svarīgiem, kurus cenšas ievērot, lai nedabūtu sodu, nevis, lai rūpētos par drošību uz ceļa.»

Kā piemēru Normunds Krapsis min autovadītāju braukšanas manieri posmos, kur izvietoti fotoradari: «Pieredze liecina, ka ceļa posmos, kur izvietoti stacionārie fotoradari daļa autovadītāju mēdz piebremzēt un ātruma mērierīces uztveršanas zonā brauc godprātīgi, ievērojot noteikto kustības ātrumu, taču, tiklīdz fotoradaram pabraukts garām, atļauto kustības ātrumu nereti atkal palielina.»

Latvijas uzņēmuma SAF Tehnika īpašnieks Normunds Bergs apzinās nozares lielo spēlētāju spēku un savu uzņēmumu pozicionē kā specifisku nišas spēlētāju, taču tajā pat laikā Latvijas uzņēmumam uz laiku ir izdevies kļūt par nozares uzņēmumu nr.1 apjomīgajā Ķīnas tirgū, izstumjot no tā milzi Ericsson.

«Skaidrs, ka mēs nekad nebūsim pirmie. Nekad. Droši vien var atrast valstis, kur kādu laiku esam pirmie – kā patlaban tajā pašā Somālijā. Vai 2003. gadā Ķīnā, kad uz īsu brīdi izsitām no turienes ārā Ericsson. Uz kādu pusgadu. Bet viņi atnāca atpakaļ,» intervijā žurnālam Playboy saka Bergs, piebilstot - ja karo ar pretinieku, kurš ir tūkstošreiz lielāks, tad vārds «nekad» ir ļoti vietā.

«Mēs esam specifiski nišas spēlētāji, kas ražo mikroviļņu radio. Savukārt lielie ražo visu mobilā tīkla infrastruktūru,» žurnālam Playboy stāsta Bergs, par piemēru minot 2007. gadu, kad lielās kompānijas pārpakoja produktu. Viņi aizgāja pie operatora un teica: «mēs tev uzbūvēsim un operēsim biroju, bet tev būs jāmaksā tikai par to, kur tu sēdi.» Tas faktiski nozīmē, ka lielais visu izdara operatora vietā un saka: «mēs tev izīrējam šo tīklu, un tu mums maksā tikai par izīrēšanu.» Tajā brīdī, lai cik labu produktu mēs ražotu, tas pārstāj būt par iepirkuma subjektu. Un viņi tevi uzvar, ar tevi vispār necīnoties. Tas ir jāsaprot. Tajā pašā laikā tu nekad nevarēsi vienā būrī sapakot piecus ziloņus tā, lai tur nebūtu vietas arī veselam baram peļu. Un mēs esam tās peles – mūsu priekšrocība ir tāda, ka vienmēr atradīsim spraugu, caur kuru izsprukt.»

Latvijas ceļu būves firmas SIA Binders dalībnieki palielinājuši savu ieguldījumu uzņēmumā, audzējot Binders pamatkapitālu līdz 300 tūkstošiem latu, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Binders lielākā dalībniece SIA Arčers, kurai pieder 40% uzņēmuma kapitāldaļu, šo ceturtdien palielinājusi savu ieguldījumu uzņēmumā no 80 tūkstošiem Ls līdz 120 tūkstošiem Ls. Savukārt pārējie SIA Binders īpašnieki, kam abiem pieder 30% kompānijas daļu – Normunds Luste un Alvis Tanbergs – palielinājuši savu 60 tūkst. Ls ieguldījumu uz 90 tūkst. Ls. Tādējādi kopējais uzņēmuma pamatkapitāls šonedēļ audzis līdz 300 tūkst. Ls.

Uzņēmuma vadība palikusi nemainīga – tā valdes locekļu amatos vēl arvien darbojas Armands Garkāns, Anete Jurjāne un Normunds Luste.

SIA ceļu būves firma Binders reģistrēta 1993. gadā, un veic ceļu un maģistrāļu būvniecību, būvlaukumu sagatavošanu, kā arī lidlauku un sporta objektu celtniecību.

Piespiedu dalīto īpašumu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet dzīvokļi – citiem, iespējams izbeigt tikai ar valsts reālu iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā, vienisprātis ir gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Kā norāda biedrības “Zemes reformu komiteja” pārstāvis, zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke, zemes nomas jautājums dalītajos īpašumos ir klaji politizējies, un tikai valsts spēkos ir pielikt šai teju trīsdesmit gadus ilgušajai situācijai punktu.

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā 

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa...

2023.gada 9. februārī sapulcē (konferencē) par aktuālajiem problēmjautājumiem dalīto nekustamo īpašumu jomā gan klātienē, gan attālināti pulcējās vairāk kā četrdesmit zemes īpašnieki un viņu juridiskie pārstāvji, kuri pārrunāja jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, apsprieda zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, uzklausīja informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību, kā arī dzīvokļu īpašnieku viedokli par esošo situāciju un tās iespējamiem risinājumiem.

Sapulcē (konferencē) tika atgādināts, ka nevienā no bijušajām Eiropas sociālistiskā bloka valstīm piespiedu dalītais īpašums nepastāv. Latvijā pienākums maksāt nomas maksu par zemi daudzdzīvokļu māju privatizācijas procesā pārgāja uz dzīvokļu īpašniekiem. Pat neraugoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros pēc būtības norādīts, ka atlīdzībai par zemes lietošanu ir jābūt ekonomiski pamatotai, nevis politiski motivētai, joprojām nav risinājuma, kurš neaizskartu nevienas puses intereses.

13. Saeima 2021. gada nogalē pieņēma “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”.

Tomēr kā zemes, tā dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka minētais likums situāciju neatrisinās, jo tā normas ir pārlieku smagnējas un birokrātiski sarežģītas, turklāt ir maz ticams, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties par zemes izpirkšanu. Lai beidzot šī gadiem ilgusī problēma tiktu atrisināta visām pusēm pieņemamā veidā, vienīgais risinājums ir valsts iesaistīšanās, – vai nu šīs zemes par to kadastrālo vērtību izpērkot, vai arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem īpašus kreditēšanas noteikumus piespiedu dalītajā īpašumā esošo zemju izpirkšanai.

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko norāda, ka tā var būt vai nu šo zemju izpirkšana, tālāk tās iznomājot dzīvokļu īpašniekiem ar izpirkšanas tiesībām, vai arī kreditēšana tādā apmērā, lai dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums būtu līdzvērtīgs pašreizējai zemes likumiskās lietošanas maksai.

Normunds Šlitke norāda: “Mums jau ir pozitīvs piemērs valsts dalībai zemes izpirkšanā un tās tālākā iznomāšanā. “Finanšu institūcija “Altum” ļoti labi un efektīvi pārvalda “Latvijas zemes fondu”, pērkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tālāk tās iznomājot par vidēji par 15% no kadastrālās vērtības gadā.”

Pats būtiskākais sapulces (konferences) ieguvums ir tas, ka zemes un dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi daudzu gadu gaitā ir spējuši vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu, ko apliecināja arī dalībnieku balsojums sapulces noslēgumā. “Šobrīd visi ir nonākuši pie vienota secinājuma jautājumā, ka valstij obligāti jāpiedalās risinājumā par dalītā īpašuma izbeigšanu, – bez valsts atbalsta tas nekad nebeigsies.”

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

DigiPulse dibinātāji Normunds Kvilis un Dmitrijs Dementjevs-Dedelis izstrādā pakalpojumu, kas ļaus mantiniekiem saņemt īpaši viņiem atstātos aizgājēju digitālos failus

«Pagājušajā gadā, strādājot iepriekšējā darbā, bija ļoti intensīvs posms – vajadzēja strādāt septiņas dienas nedēļā pa 12 stundām. Vienu rītu, braucot uz darbu, gandrīz vai zaudēju samaņu. Sāku prātot – cik ilgi tā var turpināt un kas notiks, ja ar mani tiešām notiks kaut kas slikts. Līdz ar cilvēka nāvi visi digitālie faili un atmiņas pazūd ar galiem,» stāsta Dmitrijs.

Viņš savās pārdomās padalījās ar Normundu, kurš strādājis banku sektorā, un viņam radās doma apaudzēt šo ideju, pievienojot kriptovalūtu aspektu. Tā abi nolēma radīt pakalpojumu, kas palīdzētu mantiniekiem piekļūt aizgājēja digitālajiem aktīviem. Viņi diskutēja ar investoriem, sagatavoja pieteikumu Horizon2020 grantam, bet rezultātā visi bija noraidoši un teica, lai viņi vispirms izstrādā produktu. «Ir grūti uztaisīt produktu, kam šobrīd nav alternatīvas, bez sākotnējiem līdzekļiem. Lai iegūtu pirmos klientus, sākumā viņi ir jāizglīto. Tas prasa līdzekļus,» piezīmē Dmitrijs.

Maizes cepšanas uzņēmums SIA Lāči pērno gadu pabeidzis ar 4,5 miljonu Ls apgrozījumu.

Tas ir par pusmiljonu Ls vairāk, nekā gadu iepriekš. Komentējot finanšu rezultātus, SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis skaidro, ka to izdevies panākt ar labu darbu un summējot vairākus faktorus, tostarp jaunu produktu ieviešanu. 2013. gadā tiek plānots neliels kāpums, jo, kā atzīst N. Skauģis, «lai arī ekonomika nedaudz iet uz augšu, tas, kas nonāk patērētāju maciņos, neļauj cerēt uz grandiozu patēriņa pieaugumu».

Jāatgādina, ka 2011. gadā SIA Lāču apgrozījums bija 4 miljoni Ls, bet 2010.gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu.

Uzņēmums 2011.gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 000 latu zaudējumiem 2010.gadā.

Uzņēmums Pica Rīga, kas ilgstoši bija pazīstams kā e-picērija, nupat ir vēris vaļā arī restorānu Rīgā, Strēlnieku ielā, kur piedāvās jaunu recepšu picas ar vīniem. Uzņēmums nodrošināšot arī picas ar strausa un brieža gaļu.

Plānots, ka restorāna apmeklētājus sagaidīs paši vietas saimnieki – Eva un Normunds.

Zīmola mērķauditorija ir «cilvēki gardēži, kas novērtē no augstvērtīgām izejvielām gatavotu kvalitatīvu ēdienu», viņi skaidro.

Precīza investīciju summa pašlaik tiek apkopota, bet domājams, ka tās atpelnīt varētu būt iespējams 3 gadu laikā.

«Sākotnēji picas bija iespējams pasūtīt tikai internetā, bet restorāna atvēršana vienmēr bijusi plānā. Iespējams, ka sākotnēji kā pārdrošs sapnis, kas nu pārtapis realitātē. Ikviens dizaina elements telpās ir īpaši pārdomāts,» saka restorāna līdzīpašniece Eva Broda-Bērziņa.

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu