Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Beļģijas pilsēta Haselta, pēc kuras parauga Igaunijas galvaspilsēta Tallina šogad ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu, šo praksi ir atmetusi, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR.

Haseltā, kur mājo 75 tūkstoši iedzīvotāju, bezmaksas sabiedriskais transports bijis pēdējos 16 gadus, bet nu pilsēta nolēmusi no tā atteikties. Tiesa, transporta tīkla klientu skaits šajos gados ir audzis 12 reizes, kas ir viens no Tallinas eksperimenta mērķiem – celt sava sabiedriskā transporta popularitāti. Tomēr augušas šo gadu laikā ir arī Haseltas transporta izmaksas – par sešām reizēm, un tas pilsētai licis mainīt līdzšinējo politiku.

Par spīti procentuālajiem pieauguma rādītājiem, kopumā bezmaksas transporta ietekme uz iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem Haseltā nemaz nav bijusi tik ievērojama, ziņo laikraksts. No saviem privātajiem auto uz sabiedrisko transportu ilggadējā eksperimenta laikā pārsēdušies vien 16% autovadītāju. To izdarījuši arī 12% no tiem, kas pirms tam priekšroku deva velosipēdiem, un 9% to, kas devuši priekšroku staigāt ar kājām. Pilsētā aizvien vairāk nekā 90% ģimeņu ir privātās automašīnas, un 73% iedzīvotāju uz darbu dodas tieši ar tām.

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

«Pierīgas pašvaldību nauda Rīgai var tikt dota ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības reāli piedalās šobrīd zaudējumu nesoša uzņēmuma pārvaldīšanā, tām ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma stāvokli, proti, citām pašvaldībām jākļūst par Rīgas satiksmes kapitāla daļu īpašniekiem, jo Rīgas sabiedriskais transports ir arī Pierīgas pašvaldību sabiedriskais transports. Vismaz tā saka Rīgas mērs,» paziņojis Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Citas pašvaldības nejūtas atbildīgas un vainīgas par slikto Rīgas satiksmes pārvaldīšanu un finansiālo stāvokli, norāda Salaspils novada vadītājs, komentējot Nila Ušakova pausto, ka zaudējumus, kas radušies Rīgas satiksmei, ir jāsedz nerīdziniekiem, bet līdz šim rīdzinieki ir dotējuši braucienus Rīgā nereģistrētiem iedzīvotājiem.

«Monopolstāvoklī esošs, Rīgas pašvaldības kontrolēts uzņēmums ar valstī vislielāko koncentrēto klientu (pasažieru) loku, kurā liela daļa ir Rīgā iebraukušo, jau kuro gadu nespēj «savilkt galus». Tādēļ no Rīgas vadītājiem nepārtraukti skan iestudētas frāzes - «rīdzinieki maksā», «par rīdzinieku naudu» utt. Rīdzinieki maksā tādēļ, ka Rīgas pilsētai piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem,» paziņojumā pauž R. Čudars.

Nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā pēc krīzes spēja atgūties pāris gadu laikā, turklāt - visos īpašuma segmentos, tāpēc, atšķirībā no Latvijas, tas uzrāda stabilas attīstības pazīmes un tirgus dalībniekiem ļauj ar pārliecību skatīties nākotnē.

Pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas nekustamā īpašuma (NI) jomas uzņēmēji, Ekonomikas, Tieslietu ministrijas un Rīgas pašvaldības pārstāvji, kuri š.g. 11. martā apmeklēja Tallinu, lai iepazītu Igaunijas NI jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi, kāpēc pie līdzīgiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem nosacījumiem šajā valstī projektu realizācijas laiks ir uzņēmējiem draudzīgāks nekā Latvijā, kur ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā (kas var ievilkties pat līdz pieciem gadiem). Vizīti organizēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) sadarbībā ar Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju asociāciju (EKFL).

Tallink Grupp šodien paziņoja par lēmumu pārtraukt kuģa Victoria I darbību maršrutā Tallina-Stokholma-Rīga-Stokholma-Tallina un maršrutā Tallina-Helsinki no 2021.gada 1.janvāra, informē uzņēmumā.

Kopš šī gada rudens kuģis Victoria I kursēja divos pagaidu maršrutos, nodrošinot papildu kravas pārvadājumu kapacitāti starp Igauniju un Zviedriju un pagaidu vienīgo jūras transporta maršrutu starp Stokholmu un Rīgu.

Kopš oktobra kuģis izpildīja arī kruīzus nedēļas nogalēs maršrutā Helsinki-Tallina, kas galvenokārt bija paredzēti klientiem no Somijas, ļaujoties nelielai atpūtai uz kuģa, nenokāpjot no tā galamērķī - Tallinā.

Uzņēmuma lēmums saistīts ar pašreizējās pandēmijas situācijas pasliktināšanos un jauniem un stingrākiem ceļošanas ierobežojumiem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā, kuru dēļ pasažieru skaits strauji samazinājās - kuģa Victoria I darbība ir kļuvusi finansiāli neiespējama.

Rīgas pilsētas pašvaldībai bezmaksas transports izmaksātu vismaz 35 milj. Ls gadā, tomēr dome pašlaik nevar atļauties tērēt šādu naudas summu, šodien Latvijas Radio norādīja Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs.

«Pašreiz nevaram to pavilkt,» norādīja Rīgas mērs.

Jau vēstīts, ka bezmaksas sabiedrisko transportu plāno ieviest Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, un delegācija no Rīgas devās uz Tallinu, lai izvērtētu kaimiņu plānu.

Rīgas pašvaldības vadītājs norādīja, ka bezmaksas sabiedriskais transports varētu veicināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, tomēr ieguvums nebūtu tik liels, lai šīs izmaksas atsvērtu.

Patlaban Rīgā bezmaksas sabiedriskais transports ir pieejams Rīgā deklarētajiem pensionāriem, bet no 1. septembra arī vispārizglītojošo 1. - 12. klases skolēniem, kas pašvaldībai izmaksā aptuveni 3,17 miljonus Ls gadā. Šobrīd braukšanas maksas atvieglojums šai pasažieru kategorijai ir noteikts 60% apmērā no mēneša abonementa biļetes cenas vai 50% apmērā, iegādājoties noteiktam braucienu skaitam paredzētās biļetes.

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.

Iespējams, jau no šā gada pavasara profesionālo skolu audzēkņiem tiks nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports. Tomēr, ja šādas iespējas nebūs, tad bez maksas šie skolēni varēs braukt, uzsākot jauno mācību gadu septembrī, informē Rīgas dome.

Šobrīd atbildīgo komiteju vadītājiem uzdots sagatavot nepieciešamos aprēķinus un lēmumu projektus, lai nodrošinātu iespēju Rīgā bez maksas izmantot sabiedrisko transportu 3. grupas invalīdiem, kuriem tas pašlaik vēl netiek nodrošināts, kā arī profesionālo skolu, ieskaitot mūzikas skolas, audzēkņiem.

Kā zināms, pašlaik bezmaksas sabiedrisko transportu pašvaldība nodrošina nestrādājošiem pensionāriem, vispārizglītojošo skolu skolēniem, 3. grupas redzes un dzirdes invalīdiem, kā arī Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem.

Pagājušā gadā, kad tika Rīgas domē apstiprināts lēmums, ka visu vispārizglītojošo skolu skolēni sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas, RD opozīcijas deputāti norādīja, ka bezmaksas sabiedriskais transports būtu jānodrošina arī arodskolu skolēniem. Tomēr Vienotības priekšlikums tika noraidīts.

Tallinā, kurā ir bezmaksas sabiedriskais transports, dotācija uz vienu pārvadāto pasažieri ir mazāka nekā Rīgā

Tā liecina Dienas Bizness aprēķini. Salīdzinot abu Baltijas galvaspilsētu – Rīgas un Tallinas tēriņus sabiedriskā transporta nodrošināšanai, secināms, ka Rīgas izmaksas ir lielākas, ne vien to kopējā dotācija, bet arī dotācija uz vienu pārvadāto pasažieri. Jāpatur gan prātā, ka, lai gan Tallinā teju 94% pasažieru brauc bez maksas, pēc iedzīvotāju skaita un platības Igaunijas galvaspilsēta ir mazāka, sabiedriskā transporta nodrošināšanai tiek izmantots mazāks skaits autobusu, tramvaju un trolejbusu. Jāņem arī vērā, ka pēdējos gados Rīgā ir ieplūdinātas ļoti lielas naudas summas sabiedriskā transporta modernizēšanā.

Rīgā 2020.gadā tiks uzbūvēti ap 2500 jaunu dzīvokļu, bet optimāli Rīgā būtu nepieciešami 5000-6000 dzīvokļu gadā pret iedzīvotāju skaitu un novecojušo dzīvokļu fondu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Viņš pavēstīja, ka Tallinā, kas ir stipri mazāka par Rīgu, gadā tiek uzbūvēti apmēram 3500 dzīvokļu, savukārt Viļņā, kas ir arī ir mazāka par Rīgu, tie ir 6000 dzīvokļu gadā.

"Līdz šim mēs esam attīstījušies diezgan proporcionāli Tallinai, tikai iepaliekot par pāris gadiem. Mēs prognozējam, ka turpmākajos piecos gados mēs, mazākais, būsim līdzīgi Tallinai, kāda tā ir šobrīd. Optimistiski domāt liek tas, ka Rīgā ir plānotas būtiskas investīcijas biroju ēkās, kas radīs jaunas darbavietas, tāpat "Rail Baltic" projekts un dažādi citi. Ceram uz jauno pašvaldības vadību, kas nodrošinās labāku pilsētvidi," sacīja Buks-Vaivads.

Viņaprāt, Rīgas tirgus perspektīvas ir sasniegt Tallinas līmeni. Pirms diviem gadiem, kad "Kaamos" iegādājās Rīgā pirmo zemes gabalu, dzīvokļu cenas tik tikko nosedza būvniecības izmaksas, tagad jau dzīvokļu cenas ir sasniegušas zināmu rentabilitātes līmeni, norādīja Buks-Vaivads.

#Dārgākais benzīns šajā nedēļā pēc cenu pieauguma bija nopērkams Tallinā, seko Rīga.

Gan Rīgā, gan Viļņā, gan Tallinā pagājušajā darba nedēļā turpinājās benzīna cenu kāpums, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns šajā nedēļā pēc cenu pieauguma bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat Tallinā bija augstākā cena dīzeļdegvielai, bet zemākā tā bija Viļņā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās aizvadītajā darba nedēļā 95.markas benzīna cena ir palielinājusies par 0,8% - līdz 1,272 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena nav mainījusies un bija 1,182 eiro par litru.

Viļņā 95.markas benzīna cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās bija 1,223 eiro par litru, kas ir par 0,7% vairāk nekā iepriekšējā piektdienā. Dīzeļdegvielas cena šonedēļ augusi par 1,3% un bija 1,148 eiro par litru.

Starptautisko autobusu operators "Lux Express" 22. maijā atsāks veikt regulārus reisus maršrutos Tallina-Rīga, Viļņa-Rīga un Tallina-Viļņa.

"Pašlaik atjaunojam tikai trīs no vienpadsmit starptautiskajiem maršrutiem, ko iepriekš nodrošinājām, un ar mazāk nekā pusi no iepriekš veiktā reisu skaita.

Jāpiebilst, ka regulāru starpvalstu braucienu atjaunošana ir mazs, bet svarīgs solis, lai pamazām atgrieztos iepriekšējā ritmā. Ceram, ka pēc iespējas ātrāk sasniegsim iepriekšējo reisu skaitu, tomēr paredzam, ka tam ir nepieciešami vismaz 18 mēneši," stāsta "Lux Express" starptautisko reisu biznesa attīstības vadītājs Raits Remmels.

"Lux Express" veiks sekojošus starptautiskos reisus no 22. maija:

Tallina-Rīga 7:00 (Lux Lounge); 10:00 (Lux Express); 12:30 (Lux Lounge); 18:00 (Lux Lounge)

Rīga-Tallina 7:00 (Lux Lounge); 12:30 (Lux Lounge); 15:00 (Lux Express); 18:00 (Lux Lounge)

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Tallinā pērn reģistrēti 14 614 jauni uzņēmumi, kas ir par gandrīz 12% vairāk nekā 2020.gadā un visu laiku lielākais viena gada laikā Igaunijas galvaspilsētā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits, liecina Tallinas pašvaldības apkopotā informācija.

"Pēdējo 12 gadu laikā Tallinā reģistrēto kompāniju skaits ir gandrīz dubultojies," komentēja Tallinas vicemērs Jozeps Vimms, mudinot jaunos uzņēmējus izmantot pašvaldības sniegto atbalstu.

Jaunu uzņēmumu skaits pērn audzis 28 pašvaldībās 

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija,...

Pagājušā gada nogalē Igaunijas galvaspilsētā bija reģistrētas 119 089 kompānijas, kas ir par 4% vairāk nekā 2020.gada izskaņā, liecina nacionālā Uzņēmumu reģistra dati. Salīdzinājumam, 2009.gadā Tallinā bija 62 816 reģistrēti uzņēmumi.

Vienlaikus aktīvo kompāniju (tādu, kas 2020.gadā iesniegušas gada pārskatus) skaits Tallinā pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 5%, sasniedzot 77 392, tostarp 7017 no tām ir eksportējoši uzņēmumi.

Kopumā Tallinā pērn likvidēti tika 3452 uzņēmumi. Likvidāciju skaits saglabājies 2020.gada līmenī - togad Tallinā tika likvidētas 3484 kompānijas.

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Gan Tallinā, gan Viļņā aizvadītajā darba nedēļā bija novērojams degvielas cenu kritums, taču Rīgā degvielas cenas bijušas nemainīgas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais 95.markas benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat Tallinā bija augstākā dīzeļdegvielas cena, bet Viļņā - zemākā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās aizvadītajā nedēļā nav mainījusies ne 95.markas benzīna, ne dīzeļdegvielas cena un bija attiecīgi 1,272 un 1,192 eiro par litru. Jāatzīmē, ka benzīna cena Rīgā bijusi stabila jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Vienlaikus Viļņā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās degvielas cenas sarukušas trešo nedēļu pēc kārtas. Gan 95.markas benzīna, gan dīzeļdegvielas cena šonedēļ samazinājusies par 0,2% - līdz attiecīgi 1,203 eiro un 1,132 eiro par litru.

Rīgā par vidējo mēneša atalgojumu iespējams iegādāties 0,68 kvadrātmetrus dzīvojamās platības, liecina OberHaus veiktais pētījums. Tas gan ir trīs reižu vairāk nekā 2007. gada aprīlī, kad par vidējo atalgojumu varēja nopirkt 0,22 kvadrātmetrus.

Tallinā par vidējo mēneša samaksu iespējams nopirkt lielāku platību – 0,76 kvadrātmetrus, savukārt Viļņā – vismazāko – 0,53 kvadrātmetrus.

Kā liecina Ober-Haus pētījums, vidējā cena dzīvokļiem jaunajos projektos Tallinā ir 1200-1500 eiro par kvadrātmetru, Rīgā tā ir 950-1500 eiro, bet Viļņā 850-1600 eiro. Vidējā cena jaunajos projektos pilsētas centrā Tallinā ir 1700-2600 eiro, Rīgā – 1400-3800 eiro, bet Viļņā – no 1350 līdz 2900 eiro. Savukārt vidējā cena sērijveida dzīvokļiem Tallinā ir 600-800 eiro par kvadrātmetru, Rīgā 500-700 eiro, bet Viļņā – 600-1000 eiro par kvadrātmetru.

Pērn kopējais biroju fonds Tallinā bija 570 tūkstoši kvadrātmetru, Rīgā – 679 tūkstoši kvadrātmetru, savukārt Viļņā – 467 tūkstoši kvadrātmetru.

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija vērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences - Rīgā tās palielinājās, Viļņā degvielas cenas nemainījās, bet Tallinā bija atšķirīgas cenu izmaiņas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Rīgā, seko Tallina un Viļņa. Arī dīzeļdegviela visdārgākā bija Rīgā, seko Tallina, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Viļņā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 3% - līdz 1,714 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpa par 1,8% - līdz 1,724 eiro par litru.

Viļņā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā piektdien 95.markas benzīns maksāja 1,534 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,654 eiro par litru, abiem produktiem maksājot tāpat kā pagājušajā nedēļā pirms Lietuvas valsts brīvdienas.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 0,6% - līdz 1,689 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 3% - līdz 1,619 eiro par litru.

Lielbritānijas uzņēmējam Braienam Sateram piederošais Igaunijas zemo cenu autobusu pārvadājumu operators Superbus, kas veic reisus arī maršrutā Rīga-Tallina, paziņojis, ka pārtrauks darbību.

Pēdējos reisus Superbus veiks 31.jūlijā.

Operators norādījis, ka tam ir jāpārtrauc darbība, jo Igaunijas Autoceļu pārvaldes lēmumu dēļ tas ir spiests veikt reisus nerentablos laikos.

«Jau kopš darbības sākuma Superbus ir saskāries ar daudzām grūtībām saistībā ar mūsu ienākšanu un attīstību Igaunijas tirgū. Ceļu pārvalde noraidīja mūsu pirmos maršrutu atļauju pieteikumus, un mēs bijām spiesti piekrist kustības grafikiem, kuri bija komerciāli mazāk dzīvotspējīgi. Par to tika iesniegta sūdzība tiesā, un 2016.gada jūnijā par to tika pieņemts lēmums par labu Superbus,» sacīts zīmola Superbus īpašnieka uzņēmuma Bus Transport Holding paziņojumā.

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.