Zīmols Malvine.lv līdzās smalki izšūtām, ekstravagantām pērļu rotām papildināts ar apģērbu kolekciju

Pirms trim gadiem, tiekoties ar DB, rotu māksliniece un apģērbu dizainere Malvīne Mennika bija samērā nesen pametusi algotu darbu, lai nodotos rotu veidošanai. Sākotnējās bažas par biznesa izdošanos sen jau pagaisušas, jo šajos gados Malvīnei izdevies ne vien palielināt rotu pārdošanas apjomu ārvalstīs un Latvijā, bet arī papildināt savu zīmolu ar vēl diviem virzieniem – kleitām un džemperiem, kā arī unisex līniju, kurai ir nosaukums Forget The Gender un kurā tiek veidoti džemperi, T krekli, auduma somas un krūzītes, kas apdrukātas ar feminisma tematikai veltītiem tekstiem.

Cilvēkiem patīk patriotiskas rotas, piemēram, ar Latvijas kontūriņu – jo īpaši svarīgas tās ir, esot svešumā, saka Agate Dombrovska, i/k Cita rota īpašniece.

«Cenšamies radīt oriģinālas latviešu rotas, kaut ko atšķirīgu nekā citur,» norāda A. Dombrovska. Cita rota piedāvājumā ir dažādas rotas gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī liela, adīta apaļā šalle ar Lielvārdes jostas rakstiem. Līdz šim vispopulārākā rota ir bijusi Meitene Latvija – Latvijas kontūra ķēdītē. «Latvijas kontūra ir unikāla – kāpēc to neizmantot?» spriež Agate.

Cita rota «piedzima» šī gada aprīlī, kad viņa bijusi pārdomās, ka jāsāk darīt kaut ko savu. Tiesa, sākotnējā Agates ideja bija organizēt pasākumus. Viņa bija ievērojusi, ka šī brīža aktualitāte ir latviskas rotas. «Ideja par rotām radās no vecā sudraba pieclatnieka. Ir redzēts, ka no tā izgriež Mildas kontūru, bet kāpēc jāsabojā monēta, ja to tāpat var nēsāt kā rotu? Kāpēc pieclatniekam jāstāv plauktiņā, ja to var nēsāt ap kaklu?» viņa prāto.

Rasmas Pušpures «rokraksts» ir daudzveidīgs – no sentimentālām un nedaudz tradicionālām rotām ar sudraba vārpām līdz konceptuālām rotām ar dzintaru, porcelānu un pat kokoglēm .

Rotu izgatavošana nav Rasmas bērnības sapnis. Savulaik Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides nodaļā viņa iestājās tāpēc, ka bija pārliecināta – vēlas kļūt par arhitekti, taču mācību laikā saprata, ka šī joma nav sirdij tuva. «Man nepatika visas 3D programmas, ilgā sēdēšana pie datora un tas, ka nekas tā īsti nav jādara ar rokām. Pasniedzēji bieži nenovērtēja, ka pats kaut ko uztaisi. Stājoties Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), nolēmu studēt metāla dizainu, turklāt šajā nodaļā bija mazs konkurss. Nebiju pārliecināta, ka man šī joma patiks, bet ar pirmo dienu mani tā aizrāva metāla dizains, ka četri gadi paskrēja nemanot. Saprotu, ka esmu savā vietā,» viņa uzskata.

Jau bērnībā Elīna Zuša veidoja herbārijus, tagad šī aizraušanās radusi jaunas izpausmes formas – izžāvētus augus viņa iestrādā savās rotās .

Savas rotas Elīna dēvē par Mazo galaktiku. Tās ir rotas, kas domātas smalkām sievietēm, kuras ar tām vēlas uzsvērt savu maigumu un izsmalcinātību, viņa raksturo. Sievietei skaistums ir noteicošais, bet rotas ir tikai mazs papildinājums tam, cik viņa ir daiļa, eleganta, smalka. Ir cienījams sievietes skaistums pats par sevi, tāpēc rotas ir līdzvērtīgas sievietes skaistumam, taču tās viņu neaizēno. «Mazs, kluss uzsvars,» saka Elīna.

Rotas viņa gatavo jau četrus gadus. Pirmoreiz Elīna savus darinājumus izrādīja 2009. gada Ziemassvētku laikā, kad Rīgā tika atvērts pirmais pop-up veikals. «Man bija izaicinājums redzēt, kā reaģē cilvēki, vai viņiem patīk tas, ko es radu. Saņēmu daudz komplimentu. Lai gan pircēju nebija daudz, gandrīz katrs veikala apmeklētājs kaut ko iegādājās,» viņa atceras. Tolaik Elīna dzīvoja mājās ar meitiņu, un rotu izgatavošana bija viņas blakus nodarbe bērna audzināšanai. Taču viņa rotu izgatavošanu uztvēra nopietni – domāja par cenu, iesaiņojumu, kā izstādīt savas rotas utt. «Un, ja domā par tādām lietām, tu jau esi biznesā,» spriež Elīna.

Latvijas juveliere Anita Savicka un viņas rotu zīmols Anita Sondore šovasar izcelts starp desmit jaunajiem dizaineriem ASV izstādē JA New York

«Manas rotas nav klasiskas, vairāk – konceptuālas, katrai ir savs stāsts. Man ļoti patīk lielas, krāsainas, pamanāmas rotas, arī strādāt ar labiem materiāliem,» stāsta Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore juveliere. Šogad viņa ir izstrādājusi pirmo kolekciju – Sounds of Silence.

No nulles

Lai gan profesionāli Anita ar rotu izgatavošanu nodarbojas vien pāris gadu, pirmās domas par to bija jau laikā, kad mācījusies augstskolā. «Universitātē studēju zīmēšanu, rasēšanu, mājturību un mums bija jauks pasniedzējs, kurš piedāvāja arī metālapstrādes kursu. Man gribējās pieteikties, bet tolaik ar metālapstrādi un rotu izgatavošanu vairāk nodarbojās puiši. Mēģināju pierunāt draudzeni, bet beigās tomēr nepieteicāmies. Tad vēl nebiju tik pārliecināta par sevi un novirzījos no šī ceļa, taču šī doma mani nepameta,» viņa stāsta.

Spuņciemā iedvesmojošā vietā ar skatu uz ainavu līdz pat Babītes ezeram top skaistas rotas. To autores Maijas Sējānes-Īles attiecības ar polimērmālu un rotu darināšanu sākās nejauši

«Vīrs (perkusionists Nils Īle) un es pirms gadiem septiņiem organizējām pirmo perkusionistu plenēru Gaiziņā – spriedām, ka varētu pārtraukumos mācīties darināt kādas afrikāņu rotas.

Vīra paziņa veidoja rotas no polimērmāla, un mēs viņu uzaicinājām uz plenēru kā pasniedzēju. Tā bija Līva Rudzīte, kura pirmā aizsāka polimērmāla mākslu Latvijā,» saka Maija. Kopš tā laika viņa aizrāvusies ar polimērmāla rotu darināšanu. «Šis plenērs mainīja manu dzīvi – pieslēdzos rotām, iepatikās un turpinu joprojām, tas ir mans ikdienas prieks un darbs. Etnoperkusiju plenērā Gaiziņā, kas notiks arī šā gada augustā, parasti dienā visi spēlē, bet naktī sēž ap rotu galdu. Līva vēl joprojām piedalās un vada darbnīcas, un piedalīsies arī šogad,» stāsta Līvas audzēkne, kura nu jau pati apguvusi materiālu un tā tehnikas un sasniegusi līmeni, kad pati var mācīt.

Ja rotai ir klasiska kompozīcija, tā būs modē arī pēc simt gadiem. Tā uzskata Laura Selecka, SIA Sofia Riga īpašniece un rotu dizainere. Vislabāk viņai patiktu izgatavot rotas vienā eksemplārā, taču rotu māksliniece ir nonākusi pie atziņas, ka ar individuālajiem pasūtījumiem un mākslas darbiem vien izdzīvot nevarēs.

«Man gribējās taisīt cilvēkam pieejamākas rotas. Ja izgatavo rotu vienā eksemplārā, tai ir augsta pašizmaksa. Ja to pārdod galerijai, uzcenojums ir milzīgs, un rezultātā cilvēkam ar tikpat lieliem ienākumiem kā man tā cenas ziņā ir nepieejama,» skaidro viņa. Tāpēc Laura pievērsusies rotu kolekciju veidošanai.

Pirmā kolekcija, kas radīta ar zīmolu Sofia Riga, ir no sudraba un porcelāna. Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijā viņai bija mēģinājumi savienot porcelānu ar metālu.

«Porcelāns ir ļoti skaists, iedvesmojošs un īpašs materiāls. Taču cilvēkiem pret to ir aizspriedumi, piemēram, ka tas saplīsīs. Vai tad mēs rotas metam zemē, vai ar smalkām kurpēm brienam pa dubļiem? Katrai lietai ir sava vieta un pieeja. Mēs nevelkam briljantus, ejot uz tirgu, un arī ar porcelāna rotām lambadu nedejojam,» viņa teic. Ja porcelāna rotu cena būtu zemāka, iespējams, cilvēki tās pirktu drošāk.

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Lai gan patriotisms ir katra indivīda sirds stāvoklis, siltās jūtas pret valsti ir iespējams pastiprināt, uzvelkot īpašu apģērbu vai rotas, kas to padara redzamu arī citiem

Apģērbu zīmols The Words Of Latvian popularizē mūsu valodu ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski. «Viss mūsu stāsts veidots ap ideju, ka latviešu valoda (un attiecīgi arī latvieši) ir ļoti reti sastopama pasaulē, tikai aptuveni 0,1% pasaules iedzīvotāju runā latviski. Mūsu produkti kalpo kā ziņneši pasaulei par mūsu valsti, cilvēkiem un kultūru. Iespējams, mēs ar saviem apģērbiem kādam arī palīdzam vairot patriotisma jūtas, bet to atstājam katra paša ziņā,» teic zīmola The Words Of Latvian projektu vadītāja Klinta Kočāne. Pieprasījums pēc šī zīmola produktiem šomēnes ir palielinājies par aptuveni 20%, lielākoties pateicoties cilvēkiem, kas iegādājas dāvanas ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Pārsvarā The Words Of Latvian klienti ir vietējie, bet uzmanību pievērš arī tūristi, kuri runā angliski, jo viņiem zīmola koncepcija ir saprotama. «Latvija ir neliela valsts ar maz iedzīvotājiem, par kuru pasaulē neko daudz nezina, līdz ar to viss latviskais pasaules mērogā ir retums. Tieši tāpēc, uzsverot produkta latvisko izcelsmi, ir viegli parādīt, ka tas ir atšķirīgs, rets un īpašs,» teic K. Kočāne.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Baltu rotas ražotnē, kur meistari gatavo rotas!

Šoreiz tiek gatavota rokassprādze ar koku motīvu, no uzņēmuma labdarības rotu kolekcijas Zaļais – jaunais sarkanais. 15% no kolekcijas ieņēmumiem tiek ziedoti Zvannieku māju bērniem. Kopumā uzņēmumam ir jau 4 labdarības kolekcijas, pirmā tapa pirms 8 gadiem, un šo gadu gaitā ziedoti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro.

SIA Baltu rotas dibināta 1994.gadā un uzņēmumu izveidojuši rotkaļi Inita un Vitauts Straupes. Sākotnēji uzņēmumā izgatavoja seno rotu kopijas – pamazām katrai senās rotas kopijai tika veidoti komplekti tā, lai tās varētu nēsāt ikdienā, seno motīvu iekļaujot mūsdienīgos kulonos, auskaros, aprocēs, gredzenos, piespraudēs un aproču pogās, stāsta Baltu rotas direktore Ieva Straupe-Lūse. Radītas arī vairākas dabas iedvesmotas rotu kolekcijas – ar rožu un koku motīviem, Jūrmalas akmeņiem, magonēm.

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Juvelierizstrādājumu tirgus stabilizējas; pašmāju pircēji meklē un vairāk pērk rotas ar stāstu, tādas, kas raisa emocijas.

Juvelierizstrādājumu tirgus ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Pērn un šī gada sākumā bija vērojama tirgus stabilizēšanās, pat neliels pieprasījuma pieaugums, stāsta SIA Jahonts mazumtirdzniecības vadītāja Anita Grausa. Taču pēdējā laikā pirktspēja atkal samazinoties.

Tam piekrīt zīmola FreyWille veikala direktore Kendija Uzkalne. Pēdējais gads uzņēmumam gan starptautiskajā, gan Latvijas tirgū bijis veiksmīgs. «Māksla, filozofija cilvēkus iedvesmo. Vajadzīgs kaut kas interesants, krāsains, neierasts, lai izrautu mūs ikdienas rutīnas, ir vajadzīgs kaut kas, par ko padomāt, atgādinot par vērtībām, ir nepieciešama kultūras deva, kas bagātina dzīvi, ir vajadzīgs skaistuma valdzinājums un emocijas, ko sniedz skaistas lietas,» ir pārliecināta K.Uzkalne.

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Iestrādājot dārgakmeņus rotās, cilvēkiem tiek dota iespēja sev nesāt līdzi nelielu daļu no dabas bagātībām, ir pārliecināta Lidija Hlinova.

Rotu zīmola Room 88 īpašniece un idejas autore Lidija Hlinova savām rokām skaistas lietas darinājusi jau sen. Aizraušanās sākās laikā, kad viņa bija profesionāla sporta deju dejotāja un pati sev veidoja tērpus, aksesuārus, bet pēc tam savas prasmes lika lietā, strādājot Spānijā, kur bija atbildīga par grupas Gore Performance, kura uzstājās klubos Amnesia un Pacha Ibiza, skatuves tērpiem. Vēlāk viņa pievērsās rotām. «Šis ir mans otrais rotu zīmols. Pirmā zīmola nosaukums bija Yayoi, un tas bija kardināli atšķirīgs no tā, ko pašlaik veidoju. Rotas bija lielas, uzkrītošas, un tās tika veidotas no koraļļiem, kristāliem, ķēdēm un virvēm. Interesanti, ka man pašai nekad nav patikušas lielas un uzkrītošas rotas, aksesuāri. Esmu minimālisma piekritēja, un tieši šāds rokraksts ir pirms diviem gadiem izveidotajam zīmolam Room 88. Manuprāt, rotai ir jābūt daļai no sievietes būtības, un tai jābūt tādai, ko vēlas nēsāt katru dienu. Būtībā – dzīvot kopā ar rotu, sarast ar to. Rotai ir jābūt ilgtspējīgai, tādai, ko sieviete vēlas atstāt nākamajai paaudzei,» savu pārliecību pauž Lidija.

Rīdzinieces Unas Valteres aizraušanās jau gadus piecus ir pērlīšu rotu aušana, taču kopš šā gada augusta tā pārtapusi zīmolā ROTAA .

Idejas aizsākumi meklējami viņas braucienā uz Venēciju – Murano stikls, pērlīšu un mākslinieku bodītes iedarbojās uz Unu kā bumba ar laika degli. Mājās tika pārvestas dažādas piemiņas lietas un arī pavisam vienkārša pērlīšu rokassprādze, kas joprojām ir mīļa un tiek nēsāta vēl šodien. Toreiz Una nedomāja, ka kādu dienu pati darinās šādas rotas un izveidos savu rotu studiju.

Rotu aušana piesaista

«Tas ir mans, varu darīt stundām, pazūd laika izjūta, uz pērlīšu paciņam vajadzētu likt brīdinošus uzrakstus,» saka Una. Visas pieejamās virsmas mājās nokrautas ar pērlītem, diegiem un instrumentiem – «tā ir mana ikdiena, darbs un meditācija, par kuru jāpateicas ģimenei. Tagad es daru to, ko sirds un rokas man liek, ar lielu prieku un patikšanu!»

Aksesuāri palīdz veidot atšķirīgu tēlu, izcelt nēsātāja individualitāti un personību pat tad, ja uzvilkts pavisam vienkāršs apģērbs

Par to ir pārliecināta rotu zīmola Yayoi dizainere Jevgēnija Dorošenko. Viņas izgatavotās rotas raksturo dažādu materiālu (akmeņu, virvju, metāla detaļu u.c.) apvienojums, drosmīgas krāsas un neparastas formas. Aksesuāri ir masīvi un pamanāmi.

Vaicāta, vai cilvēki ir gatavai tik lielām rotām, viņa teic, ka pašai tās nemaz nešķiet pārāk apjomīgas – dizainere gribētu veidot vēl masīvākus aksesuārus.

«Tagad ir tendence nēsāt masīvas rotas. Jauniem cilvēkiem, kuri nebaidās eksperimentēt, nav iebildumu, bet varbūt klasiskā stila piekritēji uzskata, ka manas rotas ir par lielu,» pieļauj Jevgēnija.

No bērna kājas

Lielāks potenciāls Lietuvas tirgū izvērst savu darbību pašlaik varētu būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas piedāvā nišas produktus

Savukārt lielajiem Latvijas uzņēmumiem konkurences dēļ tur nākas cīnīties ar zobiem un nagiem.

Vairāk iepērkam

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu bija 4,8 mljrd. eiro, kas ierindoja Lietuvu pirmajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. «Mēs lietuviešiem esam lielāka veiksmes zeme nekā mums Lietuva. Pērn Latvijas uzņēmumi pārdevuši preces un pakalpojumus uz Lietuvu par diviem miljardiem eiro, bet lietuvieši Latvijā par gandrīz 900 miljoniem eiro vairāk,» norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Pērn kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lietuvu veidojis 14,1% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 2,8 mljrd. eiro, kas veido 19,2% no Latvijas importa. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas preču eksports uz Lietuvu bija 400,3 milj. eiro, palielinoties par 8% salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, bet imports no Lietuvas – 519,9 milj. eiro, samazinoties par 2%. Preču tirdzniecības bilance ar Lietuvu 2014.gada 1. ceturksnī bija negatīva – 119,6 milj. eiro.

Sudrabs, akmeņi un stikls – tāds ir stikla mākslinieka Gata Vasiļjeva izmantoto materiālu arsenāls, no kuriem viņš veido rotas Glass Wolf.

Gata Vasiļjeva darbs pēdējos 15 gadus bijis cieši saistīts ar stiklu. Sadarbībā ar citiem māksliniekiem viņš ir īstenojis virkni dizaina projektu, tostarp roku rokā ar stikla mākslinieku, zīmola an&angel radošo direktoru Arti Nīmani pirms sešiem gadiem izgatavoja pasaulē pirmo stikla velosipēdu, kas patlaban atrodas Honkongas dizaina muzejā. «Mēs ar Arti vēl šobrīd daudz sadarbojamies pie citiem projektiem, bet man jau vairākus gadus bija iekšējs sapnis par sava rotu zīmola izveidi un darbnīcu, kurā varēšu darīt to, ko vēlos. Lai gan iepriekš esmu strādājis arī ar metālu, stikls kā materiāls man šķiet interesantāks, turklāt vēlos izaicināt pats sevi, veidojot no tā aizvien smalkākas un smalkākas lietas – rotas, kuras patīk gan man, gan citiem. Manis gatavotās rotas ir kā mākslas darbi, pārsvarā tās ir vienā eksemplārā. Ļoti reti esmu kādai rotai izveidojis nelielu partiju,» stāsta zīmola Glass Wolf idejas autors, stikla mākslinieks G. Vasiļjevs.

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Verba māksliniece Anna Fanigina izgatavo rotas jau vairāk nekā desmit gadu, tagad viņa nolēmusi pavērt arī eksporta durvis, piedāvāt citus dizaina priekšmetus , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Sūtām ziņojumus pasaulei. Ilgi es to esmu darījusi ar rotām, bet tagad ir pienācis tas brīdis, kad gribētu paplašināt piedāvājuma klāstu, piemēram, ar ūdens glāzēm. Prototipi jau ir gatavi, tirdzniecībā glāzes iecerēts virzīt rudenī,» stāsta Anna. Rotu segmentā vien viņai ir kļuvis par šauru, turklāt māksliniece nejūt sevi tikai kā rotu dizaineri. «Tāpēc ir arī glāzes – šo estētiku es gribu projicēt dažādās dizaina lietās. Bez glāzēm ar laiku varētu būt arī porcelāna trauki, galda piederumi, aksesuāri, piemēram, šalles. Arī sudraba jomā mēs jau piedāvājam sudraba karotes, tātad – ne tikai rotas,» saka Anna.

Līdzīgi kā aksesuāros izmanto dārgakmeņus, tajos var pielietot arī koku – kā dekoru ar savu stāstu un vēsturi

Volfwood piedāvā sieviešu un vīriešu aksesuārus no koka un ar rokaspulksteņu mehānismiem. «Sākās viss ar to, ka manam vīram Oskaram patika vilkt kreklus ar aproču pogām un viņš pats sāka sev izgatavot aproču pogas, jo neredzēja veikalos tādas, kādas vēlētos nēsāt,» stāsta Kristīne Volfa, aksesuāru zīmola Volfwood līdzautore. Viņas vīrs Oskars Volfs aptvēra, ka izgatavot koka aproču pogas nav nemaz tik sarežģīti. Sākumā tās uztaisīja sev, tad uzdāvināja draugiem, kuri mudināja, ka jānodarbojas ar to nopietnāk. Sākumā visi viņa darinātie aksesuāri bijuši no koka, tostarp aproču pogas, auskari, matu sprādzes, gredzeni. Savukārt šobrīd populārāka ir kāda cita zīmola veidota aksesuāru līnija – rotas ar rokaspulksteņu mehānismiem. Pirms kāda laika Oskara rokās nonāca vesela kaste ar veciem pulksteņiem. Mest tos atkritumos viņam bija žēl – Oskars sāka pulksteņus jaukt ārā un no mehānisma uztaisīja aproču pogas. «Patika, kā izskatās,» viņš saka. Kad pašu krājumi bija beigušies, Oskars apstaigāja visus zināmos pulksteņmeistarus un no viņiem iepirka mehānismus. Pamazām sortimentu papildināja arī sieviešu auskari un kaklarotas. Tagad šīs rotas ar pulksteņu mehānismiem pērk vairāk nekā aksesuārus no koka. «Pulksteņa mehānisms piesaista cilvēku uzmanību, turklāt vēl tā ir lietu otrreizēja izmantošana. Sabojātus pulksteņus nekā citādi nevar izmantot, kā vien izmest atkritumos vai līdzīgi, kā mēs tos tagad izmantojam rotās,» saka Oskars.

Zīmola Anita Sondore juvelierizstrādājumi nopērkami vienā no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā – Harvey Nichols.

«Gan zīmolam Anita Sondore, gan man pašai tas ir liels notikums. Harvey Nichols ir viens no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā, tāpēc jaunam zīmolam būt tajā pārstāvētam ir liels uzticamības kredīts un arī novērtējums,» saka Anita Savicka, juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore radītāja.

Latvijas zīmola Aristocrat Kids kolekcija nonākusi pasaulē lielākajā luksusa preču lielveikalā

Šobrīd Anita Sondore rotas ir nopērkamas vairākos prestižos veikalos – jau minētajā Harvey Nichols veikalā Londonā, Mozafarian Jewellers veikalos Dubaijā, kā arī The Gift Shop Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzņēmums ir piedalījies dažādās starptautiskās izstādēs kā, piemēram, Tranoï Parīzē un Artistar Jewels Milānā. Vaicāta par nākotnes plāniem, A. Savicka teic, ka uzņēmuma mērķis ir radīt pasaulē konkurētspējīgu zīmolu, kura izgatavotās rotas ir nopērkamas ekskluzīvos veikalos Latvijā un pasaulē. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek veidotas jaunas kolekcijas un papildinātas esošās, meklēti jauni sadarbības partneri, tāpat zīmols piedalās izstādēs un organizē dažādus pasākumus saviem pircējiem.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.