Savstarpēji vienojoties, ar šā gada 5.aprīli, darbu pārtrauc Indra Lazdiņa, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore.

Indra Lazdiņa laikrakstā Dienas Bizness strādājusi no 1999. gada, kā laikraksta galvenā redaktore no 2009.gada.

Pagaidām laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktora pienākumus pildīs SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis Jānis Ogsts.

SIA Izdevniecība Dienas Bizness izdod lielāko biznesa laikrakstu Latvijā Dienas Bizness un nodrošina biznesa ziņu portāla db.lv darbību. Tāpat nodarbojas ar semināru un konferenču organizēšanu, speciālizēto biznesa rokasgrāmatu izdošanu.

AS Diena ir viena Latvijas lielākajām mediju grupām. Koncerna pamatdarbības veids ir drukāto mediju izdevējdarbība, tā galvenās aktivitātes ir saistītas ar nacionālo laikrakstu, reģionālo laikrakstu un mēneša žurnālu izdošanu, interneta ziņu portālu veidošanu, kā arī avīžu un žurnālu poligrāfijas un preses loģistikas pakalpojumu sniegšanu.

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Lai paplašinātu mērķauditoriju, I’M Your Shirt zīmola attīstītāji piedāvā stila lekciju, izstrādā arī klasiska stila kreklus

Gluži kā darbības sākumposmā, arī tagad uzņēmums I’M Shirts piedāvā iegādāties gan gatavus kreklus, gan virtuālajā vidē īpašā konstruktorā katram izveidot pašam savu. «Esam paaugušies, nobrieduši, drošāki. Tagad koncentrējamies uz sava sortimenta paplašināšanu,» saka Indra Komarova, kreklu un blūžu zīmola I’M Your Shirt dizainere. Konstruktors darbojas kā konceptuālās idejas nesējs, parāda, ko uzņēmums spēj piedāvāt. «Ir cilvēki, kuri taisa kreklu konstruktorā, tomēr vairāk pērk gatavus kreklus,» stāsta Indra.

Ideja, uzņēmuma un zīmola attīstība aizsākās ar krekliem un blūzēm, bet tagad piedāvājumā ir arī vairākas kleitas. «Man bija viena pagarināta blūze ar kabatām, ko uzlaboju tā, ka radīju pusgaru kleitu, kas bija bestsellers, kolīdz uzradās, un ir vēl joprojām,» saka Indra. Sievietes visvairāk pērk tieši kreklkleitas, savukārt vīrieši izvēlas visdažādākos kreklus – gan vienkāršākus, gan ekstravagantus.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Birokrātisko šķēršļu mazināšanai būtu jākļūst par vienu no jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. –2020. gadam virzieniem. Turklāt beidzot ir jānozīmē konkrēta institūcija un personas, kuras ir atbildīgas par NAP ieviešanu un tajā ierakstīto mērķu sasniegšanu.

To, pārstāvot DB Uzņēmēju klubu, trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē akcentēja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, Dienas Biznesa galvenā redaktore Indra Lazdiņa un Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

N. Staņēvičs, izklāstot uzņēmēju ierosinājumus saistībā ar jauno NAP, norādīja, ka apņemšanās mazināt dažnedažādus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, nepārprotami ir jāfiksē tieši NAP, kam nākotnē tiks pakārtoti dažādi citi attīstības plānošanas dokumenti, piemēram, ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns, kuru sadarbībā ar ārvalstu investoriem un Latvijas uzņēmēju organizācijām gatavo Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija. Kā vienu no apliecinājumiem tam, cik sarežģīti Latvijā ir ievērot dažādas normatīvo aktu prasības, viņš minēja faktu, ka lielāko daļu projektu ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai LIAA, kas ir atbildīga par uzņēmējiem pieejamā ES atbalsta «apsaimniekošanu», ir sagatavojuši nevis paši uzņēmēji, bet gan konsultāciju pakalpojumu sniedzēji.

Strādājot individuāli, var sasniegt konkrētus rezultātus, taču daudz vairāk ir iespējams panākt, apvienojot spēkus dažādās disciplīnās.

Tā secina Indra un Normunds Cinkmaņi, kuri attīsta Normunda brāļa Ingmāra Cinkmaņa izstrādātos kosmētikas līdzekļus un izveidojuši zīmolu Oga7 (SIA Artunion). Ingmārs ir zinātņu doktors un pie krēmu ražošanas nonācis, vajadzības spiests. Kad sievai un bērniem nepalīdzēja veikalos nopērkamā produkcija, Ingmārs saprata, ka jārada pašam sava. Kā bioķīmiķis viņš bija vīlies produktu sastāvā, kas tika piesaukti kā ekoloģiski un dabīgi, jo to sastāvā atrada pat kaitīgas sastāvdaļas. Normunds ļoti ticēja brāļa izstrādātajam produktam, un viņam patika ideja par ražošanas izvēršanu.

No puslitra burciņas

2003. gadā, pēc tam, kad Normunds desmit gadus profesionāli nodarbojās ar riteņbraukšanu Vācijā, pēc draugu ieteikuma un apmācības sāka ražot dažādas ģipša figūras un eksportēja uz Vāciju, Itāliju un citām valstīm. Tieši ģipša figūriņas nodrošināja viņa iepazīšanos ar sievu Indru, kura krīzes laikā tirgoja toreiz tik populārās pērlīšu rotaslietas, tāpēc vajadzēja ģipša eņģeli kā dekoru. Vēlāk Indrai izveidoja manikīra salonu Nail Time, un viņas klientes bija pirmās krēma testētājas. «Mēs tolaik vēl nebijām precējušies, un es biju pārliecināta, ka man vispār dzīvē nekādus vīriešus nevajag. Tikko biju sākusi Nail Time, man ļoti labi gāja, beidzot bija nauda, biju iekārtojusies dzīvē. Pēkšņi zvana Normunds un piedāvā kopīgi attīstīt biznesa ideju. Man viss decembris un janvāris ir pilns ar pierakstiem uz procedūrām, es visu laiku vīlēju nagus – kāds vēl cits bizness? Pēc dažiem mēnešiem viņš atnāca ar pirmo krēma puslitra burciņu, ko izmantoju darbā ar klientēm, liku viņām līdzi mazos trauciņos,» stāsta Indra. Vairākus gadus krēms tika attīstīts, bet līdz plašākai tirdzniecībai netika.

Pirmo reizi angļu valodā izdots Latvijas lielāko uzņēmumu apskats.

SIA Izdevniecība Dienas bizness lielāko uzņēmumu apskats TOP 500 būs pieejams Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs un aviokompānijas AirBaltic reisu biznesa klasē un ceļos pat uz tādām eksotiskām valstīm kā Taizeme, Malaizija un Koreja.

Laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Indra Lazdiņa uzsver, ka iekļūšana TOP 500 sarakstā ir uzņēmuma varēšanas statusa apliecinājums, bet Dienas Biznesa un informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Lursoft IT, kas uztur Uzņēmuma reģistra datu bāzi, komandai – jau 16 gadus ir lepnums par to informēt lasītājus Latvijā un nu jau arī visā pasaulē.

Papīra cena šogad ir palielinājusies visiem papīra veidiem, visvairāk – aptuveni par 20% – tā augusi laikrakstu papīram; izdevies novērst tā deficītu

Avīžu papīra cena ir kāpusi visās Eiropas valstīs, galvenais iemesls ir resursu un izejmateriālu izmaksu pieaugums, kā arī rūpnīcu, kas ražo laikrakstu papīru, skaita samazināšanās. Tā kā Eiropā laikraksti drukātā formātā tiek iespiesti mazāk, ražotāji samazina apjomus vai pārprofilē savu darbību. Pārējiem papīra veidiem, ko izmanto grāmatu, žurnālu, reklāmas bukletu drukai, cenas augušas par 5–8%.

2018. gads iezīmējās ar vienu no straujākajiem papīra cenu kāpuma tempiem pēdējos gados, atzīst SIA Papyrus vadītājs Kaspars Auželis. «Galvenais virzītājs bija celulozes kā papīra ražošanas pamatizejvielas cenu kāpums pasaulē, ko savukārt diktēja lielāks pieprasījums citās augošās nozarēs, kurās arī celuloze tiek izmantota kā galvenā izejviela, piemēram, higiēnas preču un iepakojuma papīra un kartona ražošanā. Cenu kāpumu sekmēja arī citi faktori – ķimikāliju, enerģijas un transporta pakalpojumu izmaksu palielināšanās. Cenas cēlās pilnīgi visiem papīra veidiem. Līdz ar to ietekmēja visus poligrā- fijas uzņēmumus, kam ir kāda saistība ar papīra un kartona apdruku – reklāmas materiālu, žurnālu, grāmatu, iepakojuma un etiķešu drukas uzņēmumus. Protams, cenu kāpums būtiski ietekmēja arī kancelejas preču tirgotājus, kuri piegādā biroja papīrus,» teic K. Auželis. Viņš novērojis, ka papīra pieejamības problēma ir izteiktāka iepakojuma kartona segmentā, kas viens no retajiem uzrāda stabilu pieaugumu vairākus gadus pēc kārtas. «Periodiskas problēmas mēdz parādīties arī biroja papīru segmentā. Katrā ziņā tirgus dalībnieki – gan ražotāji, gan tirgotāji – ņem vērā šīs svārstības un vai nu izskata iespējas palielināt ražošanas jaudas, vai meklē jaunus piegādātājus, tāpēc šīs pieejamības problēmām nav ilgtermiņa rakstura,» secina SIA Papyrus vadītājs.

«Turpmāk tas būs bizness, kas sildīs uzņēmēju Namu,» uzņēmēju Nama renovācijas procesa ietvaros, ievietojot tā fasādē vēstījuma kapsulu nākamajām paaudzēm, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vēstījuma kapsulā nākamajām uzņēmēju paaudzēm tika ievietota LTRK vadības parakstīta vēstule, biedrības stratēģija un struktūrkoks, šā gada 5. oktobra biznesa laikrakstus Dienas Bizness, Bizness & Baltija un žurnālu Kapitāls, kā arī Dienas Bizness izdoto grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

«Ja 2012. gada 5. oktobra laikraksta Dienas Bizness numuru var uzskatīt par Latvijas uzņēmējdarbības vēstures melnrakstu, tad redakcijas veidotajā grāmatā atspoguļots tas milzu lēciens uzņēmējdarbības attīstībā, kas piedzīvots atjaunotās Latvijas valsts pirmajos 20 neatkarības gados. Vēstījumā nākotnes uzņēmējiem izdevniecības Dienas Bizness komanda izsaka pārliecību, ka neatkarīgi no medija formas, uzņēmējiem vienmēr būs nepieciešams ietekmīgs un uzticams partneris biznesam un personīgai izaugsmei,» nododot laikraksta vēstījumu uzsvēra Dienas Bizness galvenā redaktore Indra Lazdiņa.

Pirms aptuveni mēneša Rundāles pils apkārtnē atvērts restorāns «Rezidence», kas saviem viesiem piedāvā baudīt ne vien ēdienu, bet arī industriālu interjeru un mākslas galeriju.

Ideja par restorāna izveidošanu pieder «Rezidences» īpašniekam Guntim Celmam, kura īpašumā ir ēka, kurā šobrīd atrodas restorāns. Savukārt ar pieredzi viesmīlības nozarē piesaistīti Kristīne Lazdiņa un Andis Levītis. G.Celms norādīja, ka nams ilgstoši bijis neizmantots un atradies sliktā stāvoklī.

Šobrīd restorāns vēl nestrādā pilnā režīmā, taču to jau apmeklē nelielas ārzemju tūristu grupas, kā arī interesi izrāda vietējie iedzīvotāji.

Kā Db.lv pastāstīja K.Lazdiņa, restorānā izveidots industriāls interjers, kas nozīmē, ka tas nav pārāk romantisks, tika saglabātas ķieģeļu sienas, koka konstrukcijas. Tāpat restorānā izveidota mākslas galerija, kurā iespējams aplūkot un iegādāties mākslinieces Gundegas Dūdumas mākslas darbus. Nākotnē plānots organizēt arī mākslas plenērus un meistarklases.

Laikraksta Diena galvenās redaktores amatu no šodienas ieņems Dace Andersone, bijusī laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore. No 2009. gada 9. oktobra viņa bija laikraksta Diena galvenās redaktores pienākumu izpildītāja.

Tuvākajā laikā tiks paziņots laikraksta Dienas bizness jaunā galvenā redaktora vārds, un līdz tam galvenā redaktora pienākumu izpildītāja būs Indra Lazdiņa, Dienas biznesa attīstības projektu redaktore, ilggadēja ziņu redaktore.

Dace Andersone žurnālistikā darbojas jau 19 gadu, darba gaitas sākusi privātajā radiostacijā RadioAA un izdevumos Atmoda Atpūtai, Vakara Ziņas.

Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Bonnier Media University Zviedrijā.

Dace Andersone: «Ir pagājuši teju divi mēneši, kopš diezgan trauksmainā laikā, esot laikraksta Dienas bizness galvenajai redaktorei, apņēmos palīdzēt mūsu vecākajai māsai Dienai ar vienu vienīgu pamatojumu: neatkarīgi no pārmaiņām, lasītājs vēlas saņemt un lasīt savu Dienu.

Zaudējumus nesošo konservatīvo laikrakstu The Washington Times, kas atlaida vairāk nekā 40% no saviem darbiniekiem un kuram tagad draud slēgšana, varētu atpirkt Suns Ming Mūns (Sun Myung Moon). Tas notiktu četrus gadus pēc tam, kad viņš laikrakstu atdeva savam dēlam, vēsta brandrepublic.com.

S. M. Mūns, kurš ir arī reliģiskās kustības Unifikācijas Baznīca dibinātājs, esot ar mieru tērēt miljoniem dolāru, lai atkal pārņemtu laikrakstu savā kontrolē.

Laikrakstu pašlaik vada viņa vecākais dēls Prestons Mūns (Preston Moon), kurš 1982.gadā dibināto laikrakstu draudējis slēgt.

Informācijas avoti laikrakstā apgalvojuši, ka 90 gadus vecais S. M. Mūns kontaktējies ar Dongu Mūnu Džo (Dong Moon Joo), bijušo Washington Times priekšsēdētāju, kurš amatu atstāja pagājušajā gadā, sakarā ar iespēju viņam atkal vadīt laikrakstu. D. M. Džo amatu atstāt esot licis P. Mūns.

Kā vēsta medijs, neskaidrība par Washington Times nākotni seko gadam, kad tika atlaisti darbinieki un samazinājās laikraksta tirāža. Laikraksta ziņu nodaļas darbinieku skaits ir samazinājies no 225 2002.gadā līdz aptuveni 70 cilvēkiem šobrīd.

Šā gada rudenī nedaudz pieaudzis laikrakstu lasīšanas apmērs, liecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Prese dati par 2012. gada rudens periodu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 90% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir tikpat daudz, cik vasarā. Rudens pētījumā tika apkopota informācija par 223 drukāto preses izdevumu auditoriju.

Rudenī pēdējo septiņu dienu laikā kādu Latvijā izdotu preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 63% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt 55% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 36% aptaujātajā vecuma grupā – kādu Latvijā izdotu žurnālu.

Laikraksts Dienas Bizness 13. aprīlī svin 18 gadu jubileju. Nu ko, pilngadība ir klāt! Varbūt tas ir simboliski, ka biznesa laikraksts jaunu brieduma pakāpi sasniedz tieši ekonomikas krīzes apstākļos. Šādu apstākļu sakritība masu medijiem uzliek dubultu atbildību.

Tāpēc radošam žurnālistam jāspēj ne tikai atklāt un norādīt uz trūkumiem valdības un biznesa struktūru darbā vai informēt par izmaiņām normatīvajos aktos un aktualitātēm, bet arī jāprot meklēt risinājumus sadarbībā ar ekspertiem, saimnieciskās darbības veicējiem un politiķiem biznesa vides sakārtošanai. Par mūsu veikumu varat pārliecināties ne tikai laikrakstā no pirmdienas līdz ceturtdienai, bet arī žurnālos Lietišķā Diena katru piektdienu un žurnālā Saldo divreiz mēnesī. Aktīvi strādā arī Dienas Biznesa Konferenču un semināru nodaļa, lai klātienē mūsu lasītāji kopā ar lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem iegūtu pārskatu un praktiskus ieteikumus par iespējamiem risinājumiem dažādās situācijās.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

Par Latvijas Labāko sekretāri 2012 īpašā godināšanas ceremonijā 7. jūnijā uz Tallink kuģa M/S Romantika klāja atzīta Dace Lāme, kura jau piecus gadus strādā uzņēmumā Cemex.

Lielākais biroja preču izplatītājs Baltijā Officeday Latvia ar partneru Dienas Bizness, Radio SWH un Tallink atbalstu šogad pirmo reizi rīkoja konkursu Latvijas Labākā sekretāre. Konkurss notika vairākos etapos un titulu ieguva tā dalībniece, kura konkursa mājas lapā savāca lielāko balsu skaitu, saņēma augstāko žūrijas vērtējumu par Radio SWH un Dienas Bizness uzdevumiem, kā arī augstāko procentuālo atbilstību perfektas sekretāres etalonam. Kopumā dalībai konkursā pieteicās 75 asistenti, biroja vadītāji, sekretāri un sekretāres.

Latvijas Labākā sekretāre 2012 D. Lāme pauž prieku par iegūto titulu un atzīst, ka viņas dalība konkursā bija jauka iniciatīva no kolēģu puses, kuri arī iesūtījuši pieteikumu. Stāstot par savu darbu, 2012. gada labākā Latvijas sekretāre atzīmē, ka viņai patīk palīdzēt cilvēkiem, kā arī rūpēties par to, lai viņi darba vidē jūtas mīlēti, cienīti, godāti un motivēti. Šī iemesla dēļ D. Lāme pievērsusies studijām personālvadībā. «Kad atnācu strādāt uz Cemex, man nebija precīza priekšstata par to, ko es gribētu darīt. Tagad zinu, ka ļoti gribētu strādāt personāla daļā - arī tam darbam, ko daru šobrīd, ar to ir saikne,» viņa atzīst.

Dienas Biznesa dzīvē 20 gadi ir teju 80 laikrakstu sējumi ar 4239 laikrakstu numuriem, kuri ataino vecās uzņēmumu sistēmas likvidāciju un jaunās veidošanos, biznesa vides attīstību un biznesa izpratnes nobriešanu.

Pārsteidzoši, cik daudz šajos gados ir mainījies un... cik tomēr maz kas ir mainījies! Viena no pirmajām Dienas Biznesā publicētajām karikatūrām 1992. gadā ir par to, ka Latvija nonāk Pasaules Bankas parādu cietumā, un aptuveni pēc 20 gadiem mums ir karikatūra tieši par to pašu tēmu. Arī tādi virsraksti kā Nodokļi ir jāsamazina vai Bizness grimst birokrātijas purvā ir atrodami gan pirms, gan pēc 20 gadiem. Par to un daudz ko citu, arī par milzīgajām izmaiņām, ko piedzīvojušas Latvijas tautsaimniecības nozares, par personībām biznesā visi interesenti varēs lasīt

Dienas Biznesa grāmatā 20 gadus kopā ar Latvijas biznesu, kura savu dienasgaismu ierauga tieši šodien!

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Izdevniecības Dienas bizness paspārnē pirmo reizi angļu valodā izdots lielāko uzņēmumu apskats TOP 500.

Jaunais TOP 500 kā Latvijas uzņēmējdarbības vidi reprezentējošs izdevums «dosies līdzi» ārvalstu vizītēs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem. Sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, žurnāls būs pieejams LR diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs un gandrīz 20 ārvalstu pārstāvniecībās Latvijā un citās valstīs kā Taizeme, Malaizija un Koreja. Turpmākas sadarbības veicināšanai ar ārvalstu sadraudzības valstīm, pilsētām un citiem partneriem TOP 500 tiek dāvināts arī Prezidenta kancelejai un vietējām pašvaldībām. Žurnāls jau no 1. marta pieejams arī aviokompānijas AirBaltic biznesa klases pasažieriem, kā arī lidostas Rīga Business Lounge apmeklētājiem. Žurnāls bez maksas pieejams arī elektroniskā formātā – TOP 500 katrs interesents var atrast QR kodu un interneta adresi.

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Uzkāpts Elbrusa virsotnē, ienirts 38 metru dziļumā un šogad nopelnīts arī Pārdošanas vadības tīģera tituls.

Tādi ir apdrošināšanas sabiedrības BTA Klientu atbalsta dienesta vadītājas Andas Savļenko panākumi. Žūrija viņu atzinusi par uzvarētāju konkursā Pārdošanas vadības tīģeris 2011. Līdz ar to šogad septiņus gadus ilgajā konkursa vēsturē dāmas beidzot ir ņēmušas virsroku, jo līdzšinējo «tīģeru» vidū sieviešu un vīriešu attiecība bija vienlīdzīga. Galvenie kritēriji, kuri noteica žūrijas izvēli, bija konkursanta pārstāvētā uzņēmuma sasniegumi, vadītāja loma tajos, kā arī vadītāja personība, skaidroja žūrijas loceklis, SIA Mercuri International direktors Dzintars Koknēvičs.

«Lai arī šogad konkursa finālā bija iekļuvuši ļoti atšķirīgu uzņēmumu pārdošanas vadītāji, kuri katrs pārstāv savu nozari, visiem kopīgais ir pozitīva attieksme pret darbu, mērķtiecīgums un optimistisks skatījums uz uzņēmuma nākotni,» atklājot konkursa Pārdošanas vadības tīģeris 2011 fināla pasākumu, teica laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Indra Lazdiņa.

Uzņēmumi līdz 4. martam varēs pieteikt dalību jaunākajā Ilgtspējas indeksā, reģistrējoties interneta vietnē ilgtspejasindekss.lv.

Ilgtspējas indeksā var piedalīties jebkurš Latvijā reģistrēts uzņēmums, kuram nav nodokļu parādu un kurš apliecina, ka nodarbinātību realizē atbilstoši Latvijas tiesību aktiem. Pieteikšanās Ilgtspējas indeksam beigsies 4. martā. Līdz 25. martam ir jāaizpilda anketa, savukārt martā paredzēts mācību periods, un Ilgtspējas indeksa noslēgums plānots 12.maijā.

Ilgtspējas indekss ir sistemātisks vadības rīks uzņēmuma sasniegumu izvērtēšanai, pārraudzībai un komunikācijai jomās, kurās uzņēmums ietekmē citus – vide, darba vide, tirgus attiecības un atbildība pret sabiedrību. Šogad Ilgtspējas indeksa ietvaros papildus tiks noteikti arī ģimenēm draudzīgākie uzņēmumi.