Noskaidrots Latvijas interneta blogu top desmitnieks, un pirmajā vietā ar 16,6 tūkstošiem lasītāju ierindojies iinuu.lv, liecina interneta izpētes uzņēmuma Gemius publicētā informācija. Otrajā vietā ierindojas tehnoloģiju blogs krizdabz.lv, bet trešajā - kakao.lv.

Blogu topa līderi - blogu iinuu.lv - novembrī apmeklējuši 1,32 % no visas Latvijas interneta auditorijas, un tas ir labākais rezultāts to blogu vidū, kas novembrī piedalījās blogu topa mērījumos, norāda Gemius.

Reālo apmeklētāju skaits audzis arī aprīlī veidotā Gemius blogu topa uzvarētāja Kristapa Skuteļa blogam krizdabz.lv - tam lietotāju skaits audzis par nepilniem trīs tūkstošiem, novembrī sasniedzot 12 tūkst. Par 2,5 tūkst. lietotāju augusi šī paša autora bloga androids.lv auditorija, novembrī sasniedzot 6,5 tūkst. Tehnoloģiju blogu popularitāti apstiprina ne tikai tas, ka pieaudzis to apmekletāju skaits, bet arī tas, ka teju pusē no populārākajiem blogiem pārstāvēta jaunāko tehnoloģiju tematika.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) ķēries klāt Latvijas un Islandes krīzes pārvarēšanas scenāriju salīdzināšanai.

ASV ekonomists P. Krugmans un neatkarīgā organizācija Council on Foreign Relations nav viensprātis, vai Islande ar devalvācijas un kapitāla kontroles palīdzību ir kļuvusi par «pēckrīzes brīnumu».

«Tiku brīdināts par ļoti stulbu uzbrukumu man saistībā ar Islandes ekonomikas analīzi,» savā blogā The New York Times norāda P. Krugmans. Lai pierādītu to, ka Islande ir veiksmīgi pārvarējusi krīzi, bet Latvija nav, P. Krugmans izmantojis Baltijas valstu un Islandes ekonomiku salīdzinājumu.

Piemērā par Islandes veiksmi un Latvijas neveiksmi krīzes pārvarēšanā ekonomists salīdzinājis divas «iedomātas» valstis – I un L.

Starptautiskais interneta pētījumu un konsultācijas uzņēmums Gemius ir publicējis sociāli demogrāfiskos datus par 20 Latvijā populārāko blogu auditoriju. Noskaidrots, ka blogus biežāk apmeklē gados jauni cilvēki un sievietes. Taču ir arī blogi ar izteiktu vīriešu īpatsvaru, kā arī tādi, kur vairāk nekā puse apmeklētāju ir vecāki par 35 gadiem.

Populārākos Latvijas blogus visbiežāk apmeklē sievietes - no visiem 112 000 interneta lietotājiem, kas novembrī apmeklēja populārākos Latvijas blogus, 59% bija sievietes, kamēr vīrieši vien 41%. Skaitliski visvairāk sieviešu novembrī apmeklējušas dzīvesstila blogu mia.lv (25 000), dzīvesziņu blogu iinuu.lv (10 500) un vizuālo uzdevumu blogu cirkulis.lv (6 700 apmeklētāji). Savukārt vīrieši visvairāk sastopami tādos blogos kā cehs.lv (11 700), mia.lv (6 900) un tehnoloģiju blogos krizdabz.lv (6 700) un laacz.lv (4 600).

Taču, skatoties uz auditorijas procentuālo daļu, ko veido attiecīgā auditorija blogā, procentuāli visvairāk sieviešu apmeklēti ir pavārmākslas blogs krista.lv (87% sieviešu), sieviešu dzīvesstila blogs mia.lv (78%) un blogs par modes lietām whimicalagnesiga.com (75%). Savukārt vīrieši proporcionāli vairāk ir tādos blogos kā komiksu un karikatūru blogā stulbums.com (72%) un tehnoloģiju blogos kakao.lv (72%) un laacz.lv (68%).

Nobela prēmijas ekonomikā laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, tādēļ viņš publiskajā telpā skarbi izsakās par Latvijas un Igaunijas ekonomiskajiem sasniegumiem, citējot Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomista Andersa Oslunda (Anders Aslund) teikto, raksta BBN.

P. Krugmans varētu būt bijis «sāpināts», jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas. Jau vēstīts, ka P. Krugmans pirms vairākiem gadiem smagākākā krīzes posma laikā Latvijā izteicās, ka «Latvija būs nākamā Argentīna», paužot, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots, un vienīgā glābšanās izeja būtu valūtas devalvācija.

«Tagad redzams, ka izcilais ASV ekonomists ir kļūdījies. Viņš pats gan nav gatavs to atzīt, tādēļ tagad apgalvo, ka, piemēram, Igaunija nevar būt piemērs valstīm, kas vēlas no krīzes glābties, veicot taupības pasākumus,» norāda institūta vadošais pētnieks A. Oslunds.

Lai veicinātu Latvijā plašāku tehnoloģiju pielietojumu mākslinieku, mūziķu, arhitektu, aktieru un citu radošo industriju pārstāvju vidū, biedrība Riga TechGirls bez maksas apmācījusi 1113 šo nozaru profesionāļus.

Apmācībās iegūtās digitālās prasmes ļaus izmantot modernākās iespējas sasniegt plašāku auditoriju arī digitālajā vidē un būt konkurētspējīgākiem arī globālajā tirgū. Vairāk nekā trīs mēnešus garās apmācībās radošo nozaru pārstāvji apguvuši gan teorētiskās zināšanas, gan arī darbnīcās praktiski izmēģinājuši jauniegūtās prasmes.

Pateicoties Riga TechGirls ilgadējai veiksmīgai sadarbībai ar nozares profesionāļiem, kā pasniedzēji apmācībās tika piesaistīti 34 lektori, tai skaitā ne tikai no Latvijas, bet arī ASV un Nīderlandes. “Izstrādājot šo programmu, Riga TechGirls mērķis bija pēc iespējas cilvēcīgāk ierādīt radošo, kultūras un mākslas industriju pārstāvjiem tieši ar viņu darbu saistītās šobrīd pieejamajās tehnoloģiju iespējas un kā tās var palīdzēt viņu ikdienā,” norāda programmas vadītājs Pauls Siliņš.

Lielākā daļa jeb 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju labprāt strādātu attālināti, nevis darba vietā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs vēlētos strādāt attālināti?» 64% respondentu atbildējuši apstiprinoši, 9% aptaujāto norādījuši, ka labprāt to gribētu, taču neļauj darba specifika, bet 5% aptaujas dalībnieku atklājuši, ka viņu darba vietā šāda iespēja jau pastāv. 22% aptaujāto norādījuši, ka nevēlētos strādāt attālināti.

«Novērojams, ka arvien vairāk uzņēmumu saviem darbiniekiem piedāvā iespēju strādāt attālināti. To neapšaubāmi veicina arī interneta un citu tehnoloģiju attīstība,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. «Protams, ne vienmēr strādāšana no mājām ir iespējama darba specifikas dēļ. Virkne pētījumu pierāda, ka, strādājot attālināti, ir ērtāk sabalansēt darba un privāto dzīvi, tomēr jāatceras, ka šāds darbs var nebūt piemērots visiem.» Kolosovs skaidro, ka, pirms izvēlēties strādāt attālināti, šāda iespēja jāapskata no vairākām pusēm - vai konkrētais cilvēks spēs uzturēt veselīgu balansu starp darbu un atpūtu, vai jutīsies pietiekami komfortabli strādājot vienatnē, un kāda veidosies darba kvalitāte. Pēdējais aspekts ir īpaši svarīgs, jo nereti novērots, ka, strādājot izolēti no kolēģiem, darba kvalitāte ar laiku mēdz kristies.

Lielbritānijā zināmu popularitāti ieguvusī interneta vietne, kuru uzturēja kāda sieviete-blogere, kura sevi dēvēja par «Taupības Māti» («Austerity Mum»), tikusi slēgta pēc tam, kad atklājies, ka šī sieviete ir kāda augsta ranga Londonas uzņēmuma vadītāja sieva, ziņo AFP.

Bezrūpīgā interneta vietne, kurā galvenokārt pausta informācija par to, kā kāda mājsaimniece cenšas samazināt mājsaimniecības izdevumus, izrādās veidojusi Liza Anvina (Lisa Unwin), kas ir konsultāciju kompānijas PricewaterhouseCoopers vadītāja Ešlija Anvina (Unwin) sieva.

«Taupības laiki prasa radikālu pieeju. Nekādas jaunas drēbes, juvelierizstrādājumus, kurpes. Nekādus skaistumkopšanas salonu pakalpojumu – par vaksāciju, protaams, nemaz nerunājot,» L. Anvina raksta sava blogā.

Lai arī šis varētu šķist gluži normālas vidusslāņa sievietes taupības plāns, tā tas nav.

Šī blogeres interneta vietne slēgta pēc tam, kad laikrakstos izplatījās ziņas, ka par šīm lietām blogo E. Anvina sieva, kura pati dzīvo astoņu guļamistabu savrupmājā, kurā ir atsevišķa zāle saviesīgiem pasākumiem.

Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubators ir iekļuvis Eiropas Komisijas rīkotā konkursa «Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balva 2017» (European Enterprise Promotion Awards 2017) finālā. Žūrija finālam ir izvirzījusi 15 projektus, bet konkursa uzvarētāji šā gada novembrī tiks noskaidroti Tallinā, Igaunijā.

Šogad konkursam tika pieteikti 305 projekti no 32 valstīm. No tiem tikai 56 pieteikumi tika atlasīti žūrijas vērtēšanai. Savukārt tikai 15 labākie projekti ir iekļuvuši konkursa finālā un starp tiem arī LU studentu Biznesa inkubators kategorijā «Ieguldījums uzņēmējdarbības prasmēs», kurā tiek novērtētas valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas palīdz uzlabot uzņēmējdarbības un vadības prasmes. Finālā LU studentu Biznesa inkubatoram būs jāsacenšas ar Igaunijas un Zviedrijas projektiem.

Katru gadu Eiropas Komisija organizē konkursu ar mērķi apzināt un novērtēt visveiksmīgākos uzņēmējdarbības vides veicinātājus visā Eiropā, īpaši izcelt uzņēmējdarbības labo praksi, kā arī veidot izpratni par uzņēmējdarbības pievienoto vērtību, pamudināt un iedvesmot potenciālos uzņēmējus.

Google pēc jaunās sociālā tīkla vietnes Google + laišanas klajā maina nosaukumus produktiem Picasa un Blogger uz attiecīgi Google Photos un Google Blogs, vēsta ibtimes.com

Jauni nosaukumi tikšot doti arī vairākiem citiem Google produktiem, lai tos pielāgotu jaunai platformai, bet YouTube saglabāšot savu zīmolu.

Medijs atgādina, ka 2008.gadā Google pārsauca JotSpot par Google Sites, bet 2009.gadā GrandCentral par Google Voice.

Pāreja no Picasa un Blogger uz Google Photos un Google Blogs notiks mēneša līdz pusotra mēneša laikā. Paredzēts, ka 31.jūlijā Google+ sāks darboties pilnībā. Visi privātie Google profili šajā dienā tiks dzēsti.

Zvejniecība komerciālos nolūkos netālu no Fukušimas atomelektrostacijas ir aizliegta kopš avārijas, ko izraisīja zemestrīce un tai sekojošais cunami. Patlaban ūdeņos netālu no Fukušimas zvejošana atļauta vien mazajiem zvejniekiem, un zvejot ļauts, lai palīdzētu valdībai pētīt radioaktīvā piesārņojuma līmeni, ziņo Reuters, kas fotogrāfijās iemūžinājis zvejošanu netālu no avarējušās atomeletrostacijas un radioaktivitātes līmeņa pētījumus.

Lai saņemtu atļauju piedalīties radioaktivitātes līmeņa pētījumā un dotos līdzi vietējiem zvejniekiem netālu no Fukušimas Daiči atomelektrostacijas, Reuters fotogrāfam nācās izturēt «saspringtas diskusijas» ar zvejnieku kooperatīviem, vēsta fotogrāfa blogs vietnē blogs.reuters.com.

Patlaban zvejnieki dodas zvejā reizi divās nedēļās, atceroties laikus pirms katastrofas un cerot, ka nākotnē viņi atkal varēs atsākt zvejošanu ar pilnu jaudu. Daudziem vietējiem zvejniekiem šī nodarbe bija galvenais iztikas avots.

Vērtējiet, cik piesārņoti ir netālu no Fukušimas esošie ūdeņi, aplūkojot galeriju!

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Saab entuziasti apstiprinājuši, ka savākuši nepieciešamos līdzekļus, lai iegādātos pēdējo Saab 9-3, kas saražots tagad slēgtajā Saab ražotnē Trolhetenā, Zviedrijas rietumos, vēsta thelocal.se.

Saabs United blogs uzsāka finansējuma meklējumus, cenšoties savākt vairāk nekā 200 tūkstošus kronu (29 330 ASV dolārus), kas vajadzīgi, lai nopirktu šo transportlīdzekli.

«Mēs to esam izdarījuši. Šodien mēs savācām vajadzīgo summu,» vēsta blogs.

Naudas vākšanā iesaistījušies vairāk nekā 600 kaislīgi Saab fani. Nauda tiks izmantota, lai apmaksātu ANA, uzņēmuma, kas atbildīgs par transportlīdzekļa pārdošanu, rēķinu.

Tomēr šī Saab 9-3 nenonākšot uz ceļiem, bet gan Saab muzejā Trolhetenā.

Saabs United solījusi, ka ziedojumus pieņems vēl kādu laiku, un arī tie tiks novirzīti muzejam.

Luksuss ir pieejams ikvienam tikai pāris klikšķu attālumā – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (LPESP) mājaslapā www.eu2015.lv. Šis vidējas sarežģītības blogs – kā to sarunā ar Dienu dēvē kāds mājaslapu izstrādātājs – valsts budžetam izmaksāja 118 tūkstošus eiro – summu, par kādu iespējams nopirkt labu māju Pierīgā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Prezidentūras mājaslapas cena ir vismaz desmit reižu lielāka nekā vidējā tirgus cena sarežģītām interneta vietnēm, ieskaitot dizainu, koncepciju un izstrādi, Diena noskaidroja programmētāju aptaujā.

«Tā mājaslapa ir ļoti vienkārša, vienīgais tur ir uztaisīts diezgan nopietns notikumu kalendārs, arī autorizācijas sadaļa un mediju akreditācija no kodēšanas viedokļa prasa lielāku darbu. Bet uz 118 tūkstošiem eiro, protams, «nevelk». Tādas cenas neeksistē,» pēc Dienas lūguma izpētot prezidentūras mājaslapu, norāda programmētājs Imants, kurš nozarē strādā vairākus gadus un veidojis vietnes gan valsts, gan privātajam sektoram. Jāatzīmē, ka mājaslapas projekts, tāpat kā pati prezidentūra, ir īslaicīgs – vien uz pusgadu, jo, kā rāda Itālijas, Lietuvas un citu prezidentūras neseno priekšteču pieredze, pēc minētā perioda vietne vairs nav aktuāla un aktivitāte tajā apsīkst.

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Reklāma drukātajos medijos nav mirusi, bet šobrīd pārdzīvo grūtākus laikus, un situācija jau uzlabojas.

To norāda eksperti pēc reklāmas aģentūras Omnicom Media Group rosinātās diskusijas par pašreizējo situāciju reklāmas tirgū drukātajos medijos.

Lielāko izdevniecību vadītāji uzskata, ka situācija pamazām sāk uzlaboties, bet izaugsme būs vērojama tikai nākamgad.

Turklāt reklāmas tirgus esot divreiz jutīgāks nekā ekonomika kopumā - ja IKP sarūk par 20%, tad reklāmas tirgus - par 40 % un otrādi, atgādina Omnicom Media Group valdes loceklis Henrijs Bukavs.

Latvijas gūtās krīzes pārvarēšanas mācības ir grūti eksportējamas un piemērojamas citām finanšu nedienu nomocītajām valstīm, savā tīmekļa blogā raksta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs (Olivier Blanchard).

Viņš norāda, ka Latvijas ekonomiskās korekcijas bijušas vienkāršas – krass kritums, kam sekojis konkurētspējas pieaugums, kuru izraisījusi algu samazināšana. O. Blanšārs raksta, ka Latvijas izaugsmi vispirms virzījis ārējs pieprasījums, taču pašlaik pieaug arī iekšējs pieprasījums. Ja Eiropā nenotiks sabrukums – Latvijas izaugsmei vajadzētu turpināties.

SVF vadošais ekonomists raksta, ka korekciju ekonomiskā un sociālā cena joprojām ir ievērojama – bezdarba līmenis sasniedza 20%, bet šobrīd krities tikai līdz 16%. SVF ekonomists atzīst, ka, diemžēl, nekad nevarēs zināt vai pastāvēja kāds cits – mazāk sāpīgs korekciju veids. Taču ir novērojama ekonomikas izaugsme un sajūtams optimisms – sajūta, kas šobrīd Eiropā varētu šķist dīvaina.

Latvijas premjerministrs piektdien devis prettriecienu Pola Krugmana kritikai par Latvijas taupības pasākumiem, sakot, ka Nobela prēmiju ieguvušajam ekonomistam ir «grūtības atzīt savu kļūdu», vēsta CNBC. Premjers arī norādījis, ka nav pareizi pretstatīt taupību pret izaugsmi, jo ir nepieciešamas abas.

«Krugmans 2008. gada decembrī slaveni pateica, ka Latvija ir jaunā Argentīna, ka tā neizbēgami bankrotēs un tagad viņam acīmredzot ir grūtības atzīt, ka viņš kļūdījās un tāpēc viņš cenšas meklēt problēmas saistībā ar to, kā Latvija atlabst no ekonomikas krīzes,» intervijā CNBC stāstījis Valdis Dombrovskis.

«Bet es domāju - skaidrs fakts, ka pēdējos divus gadus mēs baudām strauju izaugsmi, liecina - tā, iespējams, bija pareizā stratēģija,» stāstījis Latvijas premjers.

CNBC atgādina, ka pēc ekonomikas «sabrukuma» 2008. gadā Latvijas valdība ķērās pie apjomīgiem taupības pasākumiem, kas noveda pie iekšzemes kopprodukta būtiska krituma.

Skaistumkopšanas salons Grieze darbojas mazā nekā gadu, taču jau ir paspējis iemantot klientu simpātijas ar savu brīvo atmosfēru, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skaistumkopšanas salons ar interesanto nosaukumu neatrodas kādā Rīgas maģistrālē, tas iemitinājies mājas pagalmā netālu no Vecās Ģertrūdes baznīcas. Tās īpašnieces, trīs jaunas un uzņēmīgas dāmas, norāda, ka klienti uz Griezi nāk mērķtiecīgi, nevis ieskrien, garām ejot, mirkļa iespaidā.

Salona īpašnieces ir Sintija Eglīte, Digna Degtjarova un Elīna Dīcmane. Vienīgā profesionālā friziere šajā trijotnē ir ir Sintija. Abām pārējām meitenēm salons nav pamatdarbs, proti, viņas savu ikdienu vada mediju aģentūrā. «Ideja nāca no Sintijas, kas vienīgā no mums ir friziermeistare. Vienu dienu viņa atnāca pie manis un teica, ka atradusi telpas, kur varētu atvērt frizētavu, un jautāja, vai es negribētu piedalīties – palīdzēt ar mārketinga lietām, dizainu un idejām. Sākām domāt, kāds salons Rīgā vēl varētu pietrūkt? Sapratām, ka tas varētu būt salons, kur atnākt ar draudzenēm un, piemēram, sapucēties pirms t.s. vecmeitu ballītes vai vienkārši piektdienas vakarā brīvā atmosfērā saposties. Tādu salonu Rīgā nav. Esošie saloni ir diezgan stīvi un glancēti, pat augstprātīgi,» norāda Digna. Elīna bilst, ka šie saloni nemaz nevar atļauties būt citādi, jo vide ir tāda, kāda tā ir. «Mūsu galvenais priekšnoteikums bija brīvība – lai klients, meistars salonā justos brīvi,» piebilst Elīna. Sākušas domāt, kas ir tas, kas visvairāk raksturoto to stilu, kā Sintija strādā. Angļu valodā ir blogs Beautiful Mess, latviski tuvākais tulkojums, ko meiteines atrada – «ligzda uz galvas». Proti, uztaisi «velns viņ’ zina, ko», bet tas izskatās forši, ir brīvi, nav stīvi un uz galvas nav arī lakas ķivere. «Tā sākām pamazām risināt ligzdas tēmu. Uzreiz gan bija skaidrs, ka frizētavu par ligzdu saukt nebūtu lāgā,» par salona rašanos stāsta Digna. Ligzda ir tā, no kā kaut kas dzimst. Tā ir droša vieta tuvu dabai, un tā tika izperēta Grieze. Sākumā gan nosaukums licies kā joks, bet, padomājot nedaudz tālāk par šī vārda nozīmi, tas labi saistās ar friziera darbu.

Nesen vēl domāju, ka esmu gana daudz publiski izteicies par notikumiem par un ap airBaltic (Lietišķā Diena; blogs Db.lv), bet notikumi mainās tik dinamiski, ka izlēmu vēlreiz publicēt savas domas. Jo īpaši tāpēc, ka šī tendence ir raksturīga valsts uzņēmumu korporatīvajai pārvaldei. Publiskajā telpā pēdējā laikā ir bijis tik daudz jaunu ziņu no «lidostas birojiem», ka pēc savas intensitātes tās varētu konkurēt vien ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Savukārt biznesa jomā šī nu stabili ir ziņu tēma nr. 1.

Ja atceramies pirmsākumus, tad Latvijas valstij bija sava nacionālā aviosabiedrība. Aviosabiedrībai bija arī investors un vienlaicīgi mazākuma akcionārs, starptautiski atzīts, ar labu reputāciju – Scandinavian Airlines System jeb SAS. Latvijas valdība noslēdza līgumu, kas pēdējam paredzēja vadošās tiesības uz kompānijas menedžmenta lietām. Tas bija pilnīgi saprotami, jo Latvijai kā jaunai valstij nebija pietiekošas pieredzes aviācijas biznesā, turklāt bija nepieciešams izveidot lidojumu savienojumus ar mērķi nodrošināt pēc iespējas vairāk galapunktus. SAS tāda pieredze bija.

Kā jau biznesā notiek, kādu dienu SAS izlēma savas akcijas pārdot. Tās nopirka kādai privātpersonai, vārdā Bertolds Fliks, piederošs uzņēmums BAS, kas, saskaņā ar noslēgto līgumu starp vairākuma akcionāru un mazākuma akcionāru, turpināja vadīt visas aviokompānijas menedžmentu. Bet notika arī interesantākas izmaiņas: ar Fliku saistītās struktūras sāka «baroties» no aviosabiedrības, saņemot naudu par tiesībām uz zīmola lietošanu, par dažādiem ārpakalpojumiem (grāmatvedība, piloti) utt. Pēdējais jaunums – B.Fliks izlēma konkurēt ar pašā vadīto airBaltic, nodibinot lidsabiedrību Lietuvā. Ja kompānijas vadītājs un vienīgais valdes loceklis, kuram jārūpējas par savu (visu) akcionāru turību, saskata labas biznesa perspektīvas kaimiņvalstī, kāpēc gan tās neizmanto pats airBaltic? Vēl jo vairāk, ir skaidrs, ka tik ģeogrāfiski tuvs konkurents atņems vismaz daļu no jau esošā biznesa. Visas šīs darbības nepārprotami ved vienā virzienā – vairākuma akcionāra interešu apdraudēšana. Jautājums – ko dara un kā savas tiesības izmanto vairākuma akcionārs – Latvijas valsts Satiksmes ministrijas (SM) personā?

Pēc The Wall Street Journal publicētā raksta un videointervijas ar lietotnes Fastr līdzdibinātāju, latviešu radītā ātrlasīšanai paredzētā lietojumprogramma vairākas dienas atradusies piecu labāko jauno lietojumprogrammu sarakstā AppFresh Daily.

Lietojumprogramma Fastr paredzēta ātrākai teksta uztveršanai, un tā var palielināt lasīšanas ātrumu no 30% līdz 300%. Parasti cilvēks izlasa 240 vārdus minūtē, bet Fastr palīdz izlasīt 600 vārdus minūtē, videointervijā The Wall Street Journal stāsta Fastr līdzdibinātājs Eldars Loginovs.

Patlaban Fastr pieejams planšetdatoriem iPad, tomēr drīzā nākotnē to paredzēts izstrādāt arī iPhone.

Fastr risinājumā ātrākai grāmatu un tekstu lasīšanai izmantota pieeja, kas izstrādāta pirms desmit gadiem un bija domāta telefoniem – RSVP (rapid serial visual presentation). Tā tekstu parāda pa dažiem vārdiem, ātri mainot to kā attēlus, un tai ir divi pielietojumi – tā ļauj lasīt ātrāk, kā arī ļauj lasīt normālā ātrumā cilvēkiem, kam ir disleksija. «Šādā veidā parādīts teksts ir kā hibrīds starp lasīšanu un televīzijas skatīšanos,» iepriekš intervijā DB stāstīja E. Loginovs.

Polijai vajadzētu izvairīties no iekrišanas «eiro lamatās», uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans, kurš iepriekš kritizējis «Latvijas veiksmes stāstu».

Savā interneta blogā ASV laikraksta The New York Times vietnē, P. Krugmans norāda, ka Polija ir viens no Eiropas relatīviem «veiksmes stāstiem» - valstij izdevies izvairīties no tautsaimniecības krituma un tās rīcībā ir viena no kontinenta spēcīgākajām valūtām.

Ekonomists raksta, ka, lai gan Polijas ekonomikas izaugsmes temps pēdējā laikā sagrīļojies, tomēr, salīdzinot ar Eiropas standartiem, valstī ir atsvaidzinošs ekonomisko šausmu trūkums.

P. Krugmens pauž, ka Polijas ekonomikas relatīvajam veiksmīgumam palīdzējis fakts, ka valsts ne tikai saglabājusi savu valūtu, bet arī tas, ka zlotam ir «peldošs» kurss, tādējādi krīzes apstākļos tā varējusi izmantot savus monetāros instrumentus.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktā aptauja liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā būtiski pieaudzis mobilo tālruņu lietošanas laiks ikdienā.

Par 46% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas telefonu lieto 3 – 4 stundas dienā, par 73% palielinājies to cilvēku daudzums, kas lieto 5 – 7 stundas dienā, bet 86% – kas lieto vairāk nekā 7 stundas dienā.

Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa jeb 38% aptaujāto atzīst, ka vēlētos mainīt savus telefona lietošanas paradumus, jo uzskata, ka telefonu lieto par daudz. Visvairāk cilvēki vēlas mainīt paradumu ilgu laiku pavadīt telefonā pirms gulēt iešanas (57%), tālāk seko vēlme samazināt to laiku, kas tiek pavadīts spēlējot spēlītes vai sēžot sociālos tīklus (42%), kā arī atteikties no ieraduma pirmo aplūkot telefonu, no rīta pamostoties, (36%) un pārbaudīt telefonu ziņojumus arī tad, ja neko konkrētu negaida (29%). Tāpat cilvēki vēlas mainīt paradumu ēst un paralēli pavadīt laiku telefonā.

Pirms kāda laika manās rokās nonāca interesants materiāls par Kanādas pieredzi krīzes pārvarēšanā 90.gados (klikšķiniet šeit). Raksts īsuma ir par to, ka pēc augstajām naftas cenām un zināmas eiforijas 70. un 80. gados Kanādas valsts finanšu stāvoklis 90-to gadu vidū bija daudz sliktāks par to, ko redzam pašlaik daudzās Eiropas valstīs vai ASV. Kanādas valsts un provinču kopējais parāds sastādīja 120% no IKP, budžeta deficīts bija 8%, 1/3 daļa budžeta aizgāja parāda apkalpošanai, valsts sektora īpatsvars ekonomikā bija 53%, valsts ekonomika stagnēja, kamēr ārējais parāds turpināja mērķtiecīgi augt. Bažās par valsts maksātnespēju pieauga procentu likmes, starptautiskie reitingi tika apdraudēti un aizdevēji Kanādu sāka uzskatīt par visnotaļ riskantu partneri.

Ko darīja Kanādas valdība?

Kanādas tā laika premjers Pols Martins (Paul Martin) pieņēma tam laikam bezprecedenta lēmumu samazināt valsts izdevumus par 8.8% divu gadu laikā. Federālās valdības dotācijas provincēm tika samazinātas par 14%, labklājības politika tika pārskatīta, lai motivētu cilvēkus atgriezties darba tirgū. Lielākais budžeta konsolidācijas smagums tika veiks uz izdevumu samazināšanas rēķina, kur izdevumu samazināšanas rezultātā ietaupītā nauda 4.5 reizes pārsniedza ieņēmumu pieaugumu no augstākiem nodokļiem. Runājot par nodokļiem, uzņēmumu peļņas nodoklis, piemēram, tika samazināts, kamēr PVN tika vienlaicīgi palielināts, tādejādi pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu.