Piektdien, 5. janvārī, uz pirmo sēdi šajā gadā sanāks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, lai lemtu par pašvaldības turpmāko rīcību tajos gadījumos, kad grausti netiek nojaukti, lai gan Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas darbu veikšanai, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sēdē ir aicināti piedalīties vidi degradējošo būvju Peitavas ielā 9/11, Sparģeļu ielā 10, Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un Dzirnavu ielā 11 īpašnieki vai to pārstāvji. Sēdē tiks sniegta informācija arī par vidi degradējošas ēkas Jeruzalemes ielā 3 demontāžas darbu gaitu.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā atzīmē, ka pagājušajā gadā kopumā notika 17 Vidi degradējošu būvju komisijas sēdes, un tajās lēma par 477 nekustamo īpašumu objektiem. Pērn tika sakārtotas 205 pilsētvidi degradējošas ēkas, bet 188 nekustamo īpašumu īpašniekiem piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

LASI ARĪ:

FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

Divi grausti - administratīvā ēka Aleksandra Čaka ielā 152 un dzīvojamā māja Jēzusbaznīcas ielā 17 - ir jānojauc, šādu Rīgas domes lēmuma projektu šodien akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

Abas privātpersonām piederošās būves ir klasificētas kā A kategorijas grausti - tās atrodas avārijas stāvoklī, apdraud apkārtējo drošību un degradē pilsētas ainavu, to nesošās konstrukcijas vairs nav atjaunojamas.

Ēku īpašniekiem trīs mēnešu laikā jāizstrādā un jāsaskaņo nepieciešamā dokumentācija un jāuzsāk demontāžas darbi, kuri jāpabeidz ne vēlāk kā piecos mēnešos. Ja tas netiks izdarīts noteiktajā laikā, to paveiks pašvaldība, iztērētos līdzekļus piedzenot no īpašniekiem.

Kopš 2011. gada 15.augusta pilsētā ir nojaukti vai sakārtoti 138 grausti, tostarp pilnībā demontēti 59 pašvaldībai piederoši objekti. Kopumā Rīgā par graustiem šobrīd atzīts 471 objekts. Īpašumiem, kuru sakārtošana netiek veikta noteiktajos termiņos, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātā likme 3% apmērā.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

Šodien uzsākti graustu Ieriķu ielā, Rīgā nojaukšanas darbi. Šie grausti novērtēti ar «A» kategoriju, proti, kā ēkas ar augstu sabiedriskās drošības apdraudējuma pakāpi.

Lēmumu par ēku nojaukšanu Rīgas dome pieņēmusi pagājušā gada 18.decembrī. Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, garāža noliktava, garāža un baseins.

Būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam - SIA Realm - darbi jāpabeidz līdz šā gada jūlijam.

Priekules novadā netālu no robežas ar Vaiņodes novadu atrodas apdzīvota vieta Audari. Reiz tur bijusi muiža, baznīca kalna galā, šobrīd dzīvo vien pāris cilvēku, vecie grausti nojaukti. Lai izdzīvotu, jāstrādā savā saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā Audarmuiža, kurā saimnieko Priekules novada domes deputāts Andis Eveliņš, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Inese Daškēviča dzīvo pirmajā no dažām mājām, kas Audaros vēl saglabājušās. Pie mājas ir uzraksts Lielā iela, kam aizkrāsots krievu valodā tulkotais nosaukums. «Ielu mums tagad likvidēs un katrai mājai būs savs nosaukums,» viņa stāsta. Mājai blakus bijis sagruvis šķūnis un māja, grausti novākti, un tagad labāks skats uz apkārtni. «Kādreiz bija Audaru muiža. Te ir viena ferma un tālāk Muceniekos arī viena. Pati te dzīvoju jau 27 gadus.» Pirms tam dzīvojusi mazliet tālāk - Zeidakos. Tagad Inese ir pašnodarbinātā un saimnieko savā saimniecībā, kurā ir piecas slaucamas govis. «Iztikšanai, var teikt,» viņa noteic. Arī kaimiņi strādā vai nu fermās, vai ir pensionāri. «Nekas cits te nav, ko darīt. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas te vēl palikuši. Tukšs palicis,» nopūšas Inese. «Pārsvarā vecie bija, kas jau ir apmiruši, un jaunie neviens te nepaliek,» atzīst sieviete.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem par sakoptām vēsturisko ēku fasādēm, varētu tikt ieviests jauns atbalsta veids arī par, piemēram, tipveida ēku sakopšanu, ja tās tiktu veidotas kā pilsētas dizaina objekti, informē Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē. «Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,» stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija - renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes. «Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,» teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. «Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,» ieguvumus uzskaitīja viņa.

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Tuvākajā laikā tiks nojaukta pašvaldībai piederoša, avārijas stāvoklī esoša nedzīvojamā ēka Buru ielā 15A, kā arī bijusī sūkņu stacija un dispečera ēka Daugavgrīvas ielā Spilves lidlauka tuvumā.

Visas ēkas ilgstoši netiek izmantotas, un to teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām, ēkas degradē pilsētas vidi un ir bīstamas apkārtējiem, norāda Rīgas pašvaldības pārstāvji.

Kopš pērnā gada augusta nojaukti vai sakārtoti 73 grausti.

Rīgas domes īpašuma departamenta apzināto būvju uzskaitē patlaban ir aptuveni 400 grausti, no kuriem lielākā daļa ir privātīpašumā esoši nami.

Šobrīd Rīgā kopumā ir 546 vidi degradējoši objekti (būves), kuras ir nonākušas Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) redzeslokā.

No šīm būvēm 483 ir klasificētas kā A un B kategorijas grausti, bet C kategorijā ietilpst attiecīgi 63 ēkas. RDĪD vadītājs Oļegs Burovs DB skaidro, ka graustu skaits - aptuveni 550 - ir nemainīgs jau pēdējos sešus septiņus gadus. Tas tā nav tāpēc, ka īpašumi netiek sakārtoti, bet gan tāpēc, ka sakārtoto ēku vietā nāk jauni grausti. «Skaits nemainās, jo mēs visu laiku palielinām prasības. 2011. gadā, kad uzsākām cīņu ar graustiem, runājām tikai par tukšām mājām, ko šobrīd klasificējam kā A kategorijas graustus. Savukārt šobrīd jau kritiski skatāmies arī uz atsevišķiem fasādes elementiem, kas bojā pilsētvidi. Līdz ar to šis skaits nemainās,» skaidro O. Burovs. Tomēr dati rāda, ka ēkas tiek arī sakārtotas. Pēdējo sešu gadu laikā kopumā sakārtotas vai nojauktas ir 717 mājas. Visvairāk vidi degradējošo ēku ir Rīgas centrā, tomēr paaugstinātā NĪN likme un citi sodi liek šo ēku īpašniekiem tās sakārtot.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) aktuālie dati liecina, ka šogad līdz 1. jūlijam ir veiktas 326 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes un 48% pārbaudīto ēku bija labā vai teicamā stāvoklī, informē BVKB.

BVKB nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Būvinspektori vērtē ēku atbilstību būtiskām prasībām attiecībā uz mehānisko stiprību un stabilitāti, lietošanas drošību un vides pieejamību. Vērtēts tiek arī, vai nav notikusi patvaļīga būvniecība. 48% no 2018. gada pirmajā pusgadā pārbaudītajām publiskajām ēkām bija labā vai teicamā stāvoklī, bet 43% bija tādas ēkas, kurās nepieciešams veikt lielākus vai mazākus remontdarbus, lai drošības situāciju uzlabotu.

Savukārt 9% bija bīstamas ēkas. Lielākā daļa no šīm bīstamajām ēkām bija pamestie grausti, bet reāli aizliegta ēkas daļas ekspluatācija – piecās ēkās. Ieteiktie risinājumi ēku īpašniekiem pārkāpumu vai bojājumu novēršanai bija dažādi: jānovērš konstatētā bīstamība, nepieciešams veikt ēkas, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, jāaizliedz ēkas vai atsevišķas telpas ekspluatācija un jāatjauno iepriekšējais stāvoklis u.c.

Vidi degradējošas un bīstamas ēkas joprojām ir nopietna problēma, t.s. graustu nodoklis ir gana efektīvs līdzeklis cīņai par īpašumu sakārtošanu, uzskata pašvaldības .

«Ja 2014.gadā, kad tika ieviests paaugstinātais nodoklis, piecpadsmit objektu īpašnieki bija jābrīdina par iespējamu tā piemērošanu, tad faktiski pēc brīdinājuma saņemšanas tikai trim objektiem šī nodokļu likme bija jāpiemēro. Pārējie īpašnieki pēc otrreizējas objektu apsekošanas pārkāpumus bija novērsuši,» norāda Mārupes novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kate Nītiņa. Nodokļa likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vidi degradējošām, sagruvušām vai drošību apdraudošām būvēm tiks saglabāta arī nākamgad. Savukārt iedzīvotājiem, kuri ir deklarējuši kopīgu dzīvesvietu ar bērnu invalīdu, 1. vai 2. grupas invalīdu, kurš ir šīs personas vai tās laulātā bērns, mazbērns, brālis, māsa, laulātais, kāds no vecākiem vai vecvecākiem, no nākamā gada paredzēts palielināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi no 50% līdz 90%.

Atsevišķās Polijas pilsētās valda haoss – ir grausti, ir ēkas, kas top pilnīgi no jauna. Pilsēta netiek līdzi pieprasījumam pēc birojiem. Steiga nenes skaistu, viengabalainu rezultātu, bet Rīgai ir dots laiks no tā izbēgt

Tā intervijā DB saka Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna, kurš aicina valsti pārorientēt uzsvarus no centieniem piesaistīt ražotājus uz mērķtiecīgu valsts mārketingu starptautiskā biznesa pakalpojumu centru pievilināšanā un, vēl būtiskāk, atbilstošas vides radīšanā Latvijā. G. Cauna iepriekš vairāk rūpējies par jaunu ražotāju piesaistīšanu Latvijai. Tagad viņa lauciņš ir aizpildīt Rīgā jaunbūvējamos birojus. «Ja skatāmies no Latvijas viedokļa, tad redzam, ka Latvijā ražošanas attīstībai ir potenciāls. Savukārt, paveroties kā no helikoptera, piemēram, ar zviedru acīm, tad redzam, ka potenciālu var saskatīt tikai tajās nozarēs, kur joprojām dominē darbaspēka izmaksas, jo Zviedrijā darbinieks ir krietni dārgāks nekā Latvijā. Tā kā ražošana arvien vairāk automatizējas un darba rokas aizstāj mehānismi, tad ir skaidrs, ka ir viena alga – mehānismu darbināt Zviedrijā, Latvijā vai Mozambikā. Visu izšķir izmaksas. Latvijā elektroenerģija ir diezgan dārga, tāpēc augstas automatizācijas ražošana Zviedrijā faktiski ir lētāka. Arī no loģistikas skatu punkta esam diezgan nekonkurētspējīgā situācijā, jo esam pašā malā. Ražošana lokālajam tirgum – OK, bet liela izmēra ražotnei loģistikai ir vairāk mīnusu nekā plusu. Savukārt, runājot par starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, paveras daudz cerīgāks skats,» uzskata G. Cauna.

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Degradēto teritoriju sakārtošanā vajadzīga aktīvāka pašvaldības rīcība, pārskatot nodokļus, sakārtojot infrastruktūru un nākot pretim investoriem.

Tādu viedokli par Jūrmalas teritorijā esošo degradēto teritoriju attīstības iespējām pauž nekustamā īpašuma eksperti. Šobrīd daudzviet nesakārtotā vide un grausti, kas lielā daļā gadījumu iet roku rokā ar nesakārtotām īpašumattiecībām un pat vairākiem tiesvedības procesiem, darbojas kā investoriem nepievilcīgs faktors – ne tikai apsverot domu par neapsaimniekotas ēkas vai cita īpašuma iegādi, bet arī par jauna projekta attīstību līdzās šādam objektam vai netālu no tā. Turklāt šādi īpašumi reāli samazina tiem līdzās esošo īpašumu vērtību.

Cik lielas ir kopējās degradēto teritoriju (pamestu viesnīcu un sanatoriju ēku, bijušo industriālo objektu, izgāztuvju u.c.) platības, par to Jūrmalas dome DB atbildes nesniedz. Jau vairākkārt gan arhitekti, gan nekustamā īpašuma speciālisti ir vērsuši uzmanību uz nevienmērīgo Jūrmalas attīstību – pilsētā tiek īstenoti jauni un dārgi dzīvojamās apbūves, tostarp arī viesnīcu un viesu namu projekti, tai pašā laikā ir liels degradētu būvju un īpašumu īpatsvars.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Ik gadu ASV notiek automašīnu sacensības Demolition Derby. Atšķirībā no ierastajām braucamrīku ātrumsacīkstēm, kurās piedalās labi koptas un pamatīgi uzlabotas automašīnas, Demolition Derby spēkus mēro «vāģu grausti» jeb avārijās pamatīgi cietuši, sarūsējuši un novecojuši automobiļi.

Reuters fotogrāfs Maiks Segars (Mike Segar) iemūžinājis šā gada «metāllūžņu auto» sacensības fotogrāfijās. Viņš raksturo Demolition Derby kā īsti amerikānisku pasākumu un norāda, ka bērnībā pats ar ģimeni nav izlaidis nevienas automašīnu vraku sacensības. M. Segars skaidro, ka šajās sacensībās uzvar tas automobilis, kurš «izdzīvo» jeb tas, kurš pēdējais vēl aizvien kustas uz priekšu.

Sacīkstes, kuru galvenais mērķis ir iznīcināt automašīnas, pirmo reizi dokumentētas pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās, un to rīkotājs bija ņujorkietis Lerijs Mendelsons (Larry Mendelsohn). Tāpat piecdesmitajos gados kāds automašīnu tirgotājs, saukts par Trako Džimu (Crazy Jim) rīkoja automašīnu demolēšanas sacensības, lai reklamētu savu biznesu. Līdzīgi pasākumi pagājušā gadsimta vidū norisinājās vairākās ASV pilsētās.

2014. gadā valsts vadošo resoru centrālo aparātu telpu uzturēšanas izmaksas pieaugušas par 464,6 tūkst. eiro, sasniedzot 7,71 milj. eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts vadošo resoru īpašumā esošo un nomāto ēku uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksas ievērojami atšķiras. Īpašumu vidū ir ne tikai būdiņas lauku ceļmalās, bet arī viesu nami Jūrmalā, cietumi, grausti un nami ar ļoti ievērojamu kadastrālo vērtību. Daudziem no šiem īpašumiem vienojošais elements ir augstās izmaksas par apkuri un sliktais tehniskais stāvoklis, tāpēc tuvākā vai tālākā nākotnē paredzams investīciju vilnis, glābjot vēstures liecinieces ēkas, kuras apdzīvo ierēdņi.

Vērtīgākais no Saeimas astoņiem īpašumiem ir 6 tūkst. m2 plašais nams Jēkaba ielā 11, kura kadastrālā vērtība ir 3 milj. eiro. Savukārt plašākais – Saeimas autobāze 7 tūkst. m2 platībā Skanstes ielā 6. Saeimas viesu izmitināšanai paredzētie divi īpašumi Jūrmalā, Jūras ielā 14 un 9/11, kopā ir 2,5 tūkst. m2 plaši un to vērtība ir 850 tūkst. eiro. Savukārt Valsts kanceleja (VK) mājo Finanšu ministrijai piederošajā ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36. Ēku kompleksa kopējā platība ir 15 tūkst. m2, tā kadastrālā vērtība ir 12,9 milj. eiro. Valsts kanceleja no visa kompleksa izmanto 6,2 tūkst. m2. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas (VPK) īpašumā nav nevienas ēkas, norāda VPK preses padomniece Līga Krapāne. Iestāde izvietojusies prezidenta pagaidu rezidencē Melngalvju nama ēku kompleksā, kur telpu kopējā platība ir 3,4 tūkst. m2.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Aptuveni divu gadu laikā Rīgā ir nojaukti vai sakārtoti 138 grausti, tostarp pilnībā demontēti 59 pašvaldībai piederoši objekti, liecina Pilsētas īpašuma komitejas apkopotie dati.

Līdz gada beigām tiks nojauktas vai sakārtotas vēl 11 pašvaldībai piederošas ēkas dažādos galvaspilsētas rajonos. Piemēram, Mangaļsalas ielā 1, Rankas ielā 12, Ūdens ielā 27, Uzvaras bulvārī 20, Daugavpils ielā 19, Buru ielā 15A, Hāmaņa ielā 4, Mildas ielā 6, Slokas ielā 41A, Pakalniešu ielā 25 un Bruņinieku ielā 5.

Apkopojot aktuālo informāciju par iedzīvotāju sūdzībām un izvērtējot objektu vizuālo un tehnisko stāvokli, ir izveidots saraksts arī ar privātīpašumā esošiem graustiem, par kuriem ir plānots sagatavot Rīgas domes lēmumus par piespiedu sakārtošanu. Šo graustu adreses ir Jēzusbaznīcas ielā 17, Pērnavas ielā 22 un 28, Hospitāļu ielā 55, Jūrmalas gatvē 71, Krišjāņa Barona ielā 84, Kalnciema ielā 2A, Jaunciema gatvē 150, Matīsa ielā 65A, 67 un 71, Umurgas ielā 2.

Latvijā audzētas sliekas kā augsnes bagātinātājas, atkritumu pārstrādātājas, proteīna avots un ārstniecības līdzeklis

427 tūkst. eiro – no tik lielas summas šķīrās vairāki Latvijas izlases hokejisti, pirms diviem gadiem investējot Mālpils biotehnoloģiju centrā, kas nodarbojas ar slieku audzēšanu. Ripas meistari ieguldīja pamestas cūku fermas teritorijā, kurā Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents un Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis Rihards Pulturs veido slieku audzēšanas kompleksu. To viņš plāno attīstīt dažādos virzienos, viens no kuriem būs arī slieku masas audzēšana. Teritoriju, kurā pašlaik manāmi vecās fermas grausti, plānots nostumt ar buldozeru, lai četrus hektārus dabūtu zem jumta slieku produktu ražotnes vajadzībām.

Rīgā nojauks administratīvo ēku Salaspils ielā 20, sabiedrisko tualeti Garciema ielā 9, garāžas un šķūni Juglas ielā 16 un Miera ielā 45, informē Rīgas dome (RD).

Minētās ēkas pieder pašvaldībai, ilgstoši netiek izmantotas un ir avārijas stāvoklī. To teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām, tās degradē pilsētas estētisko vidi un apdraud apkārtnes iedzīvotājus, tāpēc tās tiks nojauktas – šādu Rīgas domes lēmuma projektu pirmdien akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

RD norāda, ka kopš pagājušā augusta sakārtots vai nojaukts ir 61 objekts, šāda darbība norisinās vēl ar astoņiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas domes lēmumi par piespiedu sakārtošanu pieņemti par pilsētas teritorijā esošajiem 16 bīstamākajiem privātīpašniekiem piederošajiem graustiem.

Ārvalstu investoru šķirošana nekustamā īpašuma jomā pēc deguniem (pases) ir izdevīgs bizness politiķiem Latvijā, jo īpaši priekšvēlēšanu gaisotnē

Tas tāpēc, ka daļai ārzemju investoru, kuri vēlēsies iegūt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, varētu tikt izvirzītas papildu prasības (vairāk jāiegulda vai arī jāsamaksā vēl kāds papildu maksājums valsts kasē). Savukārt par citu ārzemnieku pirkumiem, izņemot atsevišķus īpatņus, neviens neliksies ne zinis.

Termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi bija un arī būs politiķu uzmanības degpunktā, visticamāk, visu 2014. gadu, jo ir paredzētas gan Eiroparlamenta, gan arī Saeimas vēlēšanas. Vēlētāju piesaistīšanai ir vajadzīga karsta tēma, uz kuras rēķina var zvejot balsis, un termiņuzturēšanās atļauju jautājums par tādu faktiski jau ir kļuvis. Politiķi gan tieši, gan netieši jau ir sākuši šo jautājumu izmantot savā politiskās pievilināšanas procesā. Vieni priecājas, ka tikuši vaļā no nelikvīdiem īpašumiem (atguvuši naudu, kas tērēta to iegādei), otri bažījas par vienas kategorijas ārzemniekiem izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām un to iespējamo ietekmi uz Latviju. Šķiet, aptuveni 7400 ārzemnieku, kuri termiņuzturēšanās atļaujas saņēmuši par ieguldījumiem Latvijā, nevarētu būtiski mainīt Latvijas valsts politisko nostāju, kaut arī vairākums no tiem ir investējuši nekustamajā īpašumā. Jā, šis īpašums ir Rīgā (Vecrīgā), Jūrmalā un Pierīgā, reģionos nav un nav arī nekādu indikatoru, kas liecinātu, ka situācija varētu mainīties. Bet kas nekustamos īpašumus pērk reģionos? Ak, jā, tie taču nav tie investori, kuriem vajadzētu termiņuzturēšanās atļaujas, un viņi tā īsti politiķus neinteresē.