Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā 5000 eiro maksājumu valsts budžetā varēs veikt arī pa daļām, paredz šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās.

Pērn 6.jūnijā Imigrācijas likumā tika noteikts, ka ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, iegādājoties nekustamo īpašumu, vai ieguldot banku pakārtotajās saistībās un iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, atkārtoti pieprasot un saņemot TUA, jāveic vienreizējs maksājums valsts budžetā 5000 eiro apmērā.

Vienlaikus tika noteikts, ka šis nosacījums netiek piemērots tiem TUA saņēmējiem, kuri to saņēmuši saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām Imigrācijas likuma redakcijām.

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

Globalizācija un jaunuzņēmumu kultūras attīstība veicina to, ka uzņēmēji strādā no visdažādākajām vietām pasaulē, un valsts pievilcība un atvērtība var būt iemesls izvēlēties vienu vai otru vietu.

Viens no mehānismiem, kas veicina valsts pievilcību, ir termiņuzturēšanās atļaujas jeb t.s. startup vīzas. Kopš 2017. gada marta ārzemnieks var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja tas plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. 2. novembrī bija izsniegtas deviņas startup vīzas, viena no tām ir anulēta, bet neviena nav atteikta, informē Ģirts Pommers, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietnieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latvijā ir radīta ļoti laba jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma, kas pēdējo gadu laikā ļāva būtiski piesaistīt zinošus, talantīgus speciālistus no ārzemēm, it īpaši no Krievijas, kas pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kuros noteikts apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu līdz 2023. gada 1. jūlijam, šo gudro cilvēku plūsmu, visticamāk, pārvirzīs uz citām valstīm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luksemburgā dibinātā investīciju fonda The Untitled Ventures direktors Konstantīns Sinjušins, kurš no Krievijas uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms dažiem gadiem, turklāt pirms tam vairākus gadus dzīvojot un strādājot Portugālē.

Viņaprāt, ļoti lielā steigā pieņemtās izmaiņas nedrīkstētu attiecināt uz start-up nepieciešamajiem, bet vēl nepiesaistītajiem un arī jau piesaistītajiem speciālistiem, kuriem kaut kad beigsies iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Man kā cilvēkam, kurš lielāko sava mūža daļu ir dzīvojis Krievijā, nav pieņemama šīs valsts invāzija Ukrainā. Šāds pats viedoklis ir ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo viņi nevēlas karot un vēl jo vairāk būt par iebrucējiem. Protams, tikai neliela daļa savu pozīciju pauž publiski, jo savu uzskatu dēļ var saņemt ļoti bargu sodu. Tā kā šāda pilsoniskā pozīcija ir daudzu jomu zinātniekiem, IKT nozaru speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, kuru darba valoda ir angļu, tad viņi meklē iespējas emigrēt no Krievijas.

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

No tiem ārvalstniekiem, kuri par lielu naudu iegādājas īpašumus Latvijā ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, ir jābaidās vismazāk, uzskata bijušais ministru prezidents un uzņēmējs Vilis Krištopans.

Pēc viņa domām, daļa cilvēku, kuri Latvijā iegulda naudu, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas, bēg no savām valstīm, piemēram, Krievijas. «Zinu dažus, kuriem šeit [Latvijā - red.] ir ģimene un bērni mācās internacionālajā skolā Jūrmalā angļu valodā,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Krištopans.

Jau ziņots, ka valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Saeima ceturtdien, 26. oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2018. gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divu jaunu likumu projektus, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Preses dienestā norāda, ka 2018. gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts atbilstoši šī gada jūlijā Saeimā apstiprinātajam nodokļu politikas ietvaram, kas cita starpā paredz būtisku darbaspēka nodokļu samazinājumu un sociālās atbildības pasākumus, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Nākamā gada valsts budžeta projekts jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz.

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Saeima trešajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā.

Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atļaujot anulēt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai atcelt vīzas tiem trešo valstu iedzīvotājiem, kas pārkāpj pašizolācijas noteikumus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varēs anulēt TUA ārzemniekam vai atcelt lēmumu par izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai TUA izsniegšanu.

PMLP to varēs darīt, ja pārvalde būs konstatējusi vai no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas būs saņēmusi informāciju, ka ārzemnieks pārkāpis izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumus vai pulcēšanās ierobežojumus.

Iepriekš norādīts, ka pirms vīzas vai TUA anulēšanas personai būs tiesības sniegt paskaidrojumus un katru gadījumu PMLP analizēts individuāli.

Pašizolācijas pārkāpējiem arī varēs piemērot naudas sodu no desmit līdz 2000 eiro.

Latvijas bankām Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana varētu būt tests efektīvai sistēmas darbībai, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Viņa norādīja, ka darbam ar augsta riska klientiem, par kādiem ir uzskatāmi arī Baltkrievijas uzņēmumi, ir nepieciešama ļoti cieša sadarbība dažādos līmeņos. "Mēs [bankas] varam apkalpot šādus riskus tad, ja visa sistēma strādā kā labs pulksteņa mehānisms, kur katrs posms dara savu darbu," pauda asociācijas vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana, zināmā mērā, varētu būt tests sistēmas efektīvai darbībai. "Tas varētu būt zināmā mērā tāds sistēma pilotprojekts, kurā mēs varam testēt un izveidot šo efektīvāko sadarbību," pauda Bajāre.

Sliktākais scenārijs, ka pandēmijas ietekmē nekustamo īpašumu varēs iegādāties par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nav piepildījies, un aktivitāte tirgū ir pārsteidzoši rosīga, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Vēl pavasarī bija grūti iedomāties, ka tirgus būs tik aktīvs. Pārdošanas darījumu skaits nav samazinājies, salīdzinot ar 2019.gadu.Jaunas ģimenes, vietējie klienti pērk dzīvokļus jaunajos projektos (ja bankas piešķir finansējumu), krieviski un angliski runājoši nerezidenti, kuriem Latvijā jau ir īpašums, vēlas iegādāties plašāku mājokli un pārcelties uz pastāvīgu dzīvi. Ir pamanāms to cilvēku pieplūdums, kuri Latviju izvēlējušies kā zaļu valsti un iegādājušies mājokli atpūtai ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Tas vairāk attiecināms uz Jūrmalu vai lauku īpašumiem," komentē Mercury Group īpašniece Irina Alazova.

Īres segments piedzīvo pārmaiņas 

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad...

Aktīvi ir bijuši arī tie pircēji, kuri nekustamo īpašumu uzskata par drošu investīciju, kuri nestabilos apstākļos iegulda mājokļos, komercobjektos ar mērķi izīrēt/iznomāt, tādējādi gūstot pasīvus ienākumus, vēlāk, iespējams, objektu pārdodot tālāk. "Kopumā esam apmierināti ar pārdošanas apjomiem un kvalitāti. Mercury Group notikums ir projekta Iris Shampeteris Apartments otrās kārtas nodošana ekspluatācijā. No 72 dzīvokļiem 85% realizējām vēl pirms ēku nodošana ekspluatācijā. Plānojam sākt nākamās kārtas. Pozitīva scenārija gadījumā - atceļot ierobežojumus un uzvarot Covid-19 - sagaidāma klientu - nerezidentu pieplūdums, jau tagad ir aktīva interese apmeklēt Latviju ar mērķi izvēlēties īpašumu un iegūt TUA. Tādējādi nav izslēgts kvalitatīvu objektu trūkums un cenu pieaugums premium segmentā, īpašumiem ārpus pilsētām, kā arī komercīpašumiem. Arī vietējo pircēju tirgus būs stabils un veiksmīgi attīstīsies pie optimālas attiecības starp cenu, kvalitāti, istabu skaitu, platību, atrašanās vietu, kā arī banku lojalitāti," teic I.Alazova.

Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis - sliktākais scenārijs, ka varēs iegādāties nekustamo īpašumu par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nepiepildījās un inerces rezultātā iesāktie darījumi martā 75% gadījumos tika pabeigti. "Turpmākajos mēnešos tirgus piemērojās jaunajai situācijai, klienti ļoti pārdomāja ikvienu darbību, tomēr interese neapsīka. Tiesa, darījumu gaita bija gausāka, arī banku piesardzīgās politikas dēļ. Vasarā tirgus nedaudz atguvās un rudenī pat pārspēti iepriekšējā gada analogo mēnešu rezultāti. Nebijušu interesi sajutām no zemju un privātmāju potenciālajiem pircējiem, tomēr, līdz ar pandēmijas otro vilni, piesardzība ir atgriezusies," abi teic.

Investīciju segments ir viens no retajiem, kur interese un darījumi neapsīkst pat šobrīd. "Pavasarī un vasarā mums izdevās pārdot vairākus lielus investīciju objektus, vairāki darījumi ir procesā. Pēc konsultācijām vēršas arī attīstītāji, kuri plāno attīstīt ciematus, atgriezusies ir arī rindu māju ideja. Vēl viena gada tendence - iespējamais nomas maksas samazinājums. Pragmatiski domājoši iznomātāji bija uz sadarbību vērsti un tā vietā, lai paliktu ar tukšām telpām, samazināja nomas maksu, pat par 50%. Viesnīcu segmentā daudzi centās pārprofilēties, viesnīcas pārveidot par apartamentiem. Tas daļēji palīdzēja saglabāt ienākumus un daži piemēri ir veiksmīgi, tomēr reālāk to izdarīt ir nelieliem boutique tipa objektiem. Saistībā ar daļēju strādāšanu no mājām, ir pārdomas par biroju aktualitāti nākotnē. Uzņēmumi pārskata platības, atsevišķi nomnieki to samazina vai piedāvā apakšnomu. Telpas gan samazina salīdzinoši neliela daļa biroju nomnieku, tie šo gadu ir pārdzīvojuši labāk par tirdzniecības telpu nomniekiem," spriež Starlex Real Estate pārstāvji.

Koordinējot ēkas Riverside Offices iznomāšanu, viņi novērojuši, ka potenciālie nomnieki biežāk pievērš uzmanību gaisa kvalitātei, kopējai darba videi. Ņemot vērā attālinātā darba iespējamību, arī tehnisko nodrošinājumu nomnieki uztver nopietnāk. "Starp notikumiem varam atzīmēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas stājās spēkā 2020.gada 1.augustā. Turpmāk darījumos ar nekustamo īpašumu iesaistītajiem starpniekiem būs jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas izveidotajā reģistrā, kura virsmērķis ir izskaust "kaktu mākleru" darbošanos, veicināt godprātīgu nekustamā īpašuma aģentu darbu un celt industrijas prestižu. Mērķis ir cēls, virziens ir pareizais, tomēr šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," komentē Starlex Real Estate pārstāvji.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, finansējuma jautājumos galvenokārt pieturoties pie valdības lēmumiem.

Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja seši koalīcijas deputāti, bet pret bija četri opozīcijas parlamentārieši. Neviens balsojumā nebija atturējies.

Deputāti atbalstīja vien dažus priekšlikumus, kuri iepriekš nebija guvuši valdības atbalstu. Papildu augstākās izglītībai nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ņemot vērā sociālo iemaksu likmju pieaugumu - šim mērķim nākamgad paredzēts kopumā ap 302 000 eiro.

Deputāti šodien izskatīja aptuveni 100 priekšlikumus budžetam un vidējā termiņa budžeta ietvaram. Kopumā deputāti pieturējās pie valdības iepriekš izteiktā viedokļa un galvenokārt noraidīja deputātu ierosinājumus par līdzekļu pārdali.

Vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionālā kompleksa Z Towers attīstītāji pieļauj, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Z Towers attīstītāji vērsušies Valsts policijā (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par apzinātu ēkas nodošanas ekspluatācijā kavēšanu, Db.lv informē attīstītāja AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli Valsts policijai un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā. Šāda rīcība ir pretlikumīga, un mēs esam darījuši un arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses,» norāda A.Neguliners.

Līdz šim vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Mums līdz šim ir bijuši pieci pieteikumi un tikai viens no tiem ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomā," teica Bajāre, vienlaikus atzīmējot, ka uz katru no šiem pieteikumiem ir saņemtas vismaz 4-5 banku atbildes, ka tās ir gatavas sākt sarunas par konta atvēršanu ar attiecīgo uzņēmumu.

Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri vēlas pārcelt darbību uz Latviju, sākotnēji ir jāaizpilda standartizēta anketa par uzņēmumu. Pēc tam šīs anketas tiek izsūtītas Latvijas bankām, kuras diennakts laikā izvērtē, vai vēlas sākt sarunas. Savukārt lēmumu, ar kuru no attiecīgajām bankām sākt pārrunas, pieņem Baltkrievijas uzņēmums.

Ekonomikas ministrija septembra vidū informēja, ka lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi. Minētie uzņēmumi pārstāv informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari un citus tehnoloģiju virzienus, piemēram, "zaļo" enerģiju. Atsevišķi uzņēmumi kvalificējas jaunuzņēmumu statusam atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma izpratnei. Šie uzņēmumi uz Latviju plāno pārcelt apmēram 470 darbinieku, galvenokārt uzņēmumu vadības pārstāvjus un galvenos speciālistus.

Ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 6.aprīlim, bet par komandantstundas turpināšanu valdība vēl diskutēs, piektdien lēmusi valdība.

Kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Piektdien valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.

Vienlaikus Ministru kabinets vēl nelēma par komandantstundas turpināšanu, diskusijas par šo tematu atliekot uz nākamo nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc valdības sēdes preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka komandantstunda turpināsies šajā nedēļas nogalē, bet par turpmāko plānots lemt nākamnedēļ. "Valdībai jādiskutē kā optimāli izmantot policijas un citus resursus kontroles pasākumos, būtiski palielināt arī pašizolācijas un karantīnas ievērošanas kontroli, kā arī ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās," norādīja Pavļuts.

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.