Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.

Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Ar Zirnekļcilvēka iesauku pazīstamais franču alpīnists Alēns Robērs piektdien uzkāpis Honkongas debesskrāpī un izvietojis tur transparentu, mudinot uz mieru protestu pārņemtajā pilsētā.

Plakātā redzama sarokošanās, kā arī Honkongas un Ķīnas karogi.

Honkongā vairākus mēnešus turpinās valdības oponentu protesti, kas bieži pāraug sadursmēs ar policiju.

57 gadus vecais francūzis, kurš kļuvis slavens ar kāpšanu debesskrāpjos, sacīja, ka viņa jaunākā akcija ir «uzstājīgs aicinājums uz mieru». «Iespējams, ar to, ko es daru, es varu mazināt temperatūru vai varbūt izraisīt smaidu. Jebkurā gadījumā, tāda ir mana cerība,» paziņojumā medijiem apliecināja Robērs.

Vēstījums, uzkāpjot 68 stāvus augstajā debesskrāpī «Cheung Kong Center», bijis «uzstājīgs aicinājums uz mieru un konsultācijām starp Honkongas tautu un tās valdību».

Robēra akcija tīmeklī izsaukusi dažādu reakciju.

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Francijas premjerministrs Eduārs Filips paziņojis par degvielas nodokļa celšanas atlikšanu uz sešiem mēnešiem, lai pieliktu punktu tā sauktajiem «dzelteno vestu» protestiem valstī, ziņo BBC.

Premjerministrs norādījis, ka nepieciešamas pienācīgas debates ar visām iesaistītajām pusēm. Degvielas nodokļa paaugstināšana Francijā bija plānota 1. janvārī.

Protesti pret to sākās pirms divām nedēļām, un kopš to sākuma bojā gājuši jau trīs cilvēki.

Vardarbīgie protesti, kuru pirmsākumi meklējami sociālajos tīklos, skāruši lielākās Francijas pilsētas, radot ievērojamus postījumus, tai skaitā kultūras mantojumam. Protesti nu jau atspoguļo daudz plašāku neapmierinātību ar valsts valdības darbu.

Lai paustu atbalstu valsts attīstības eiropeiskam virzienam, Kijevā aizvadītajās brīvdienās pulcējās aptuveni 200 tūkstoši cilvēku, vēsta BBC.

Mediji protestu dalībnieku skaitu lēš no 150 līdz 300 tūkstošiem.

Protesti ar barikādēm un valdības galveno administratīvo ēku blokādi sākās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs paziņoja, ka neparakstīs ciešākas sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), ko bija plānots darīt Austrumu partnerības samitā Viļņā. Pirms tam spiedienu lēmuma pieņemšanā Ukrainai radīja Krievija, īstenojot dažādas sankcijas. Maskava vēlas, lai Ukraina pievienotos tās vadītajai Muitas savienībai.

V. Janukovičs šo otrdien plāno tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Savukārt ES pašlaik atlikusi tālākās sarunas līguma parakstīšanai starp ES un Ukrainu, kamēr no Kijevas nesagaidīs skaidru atbildi, vai līgums tiks parakstīts.

Ukrainas opozīcijas līderi pieprasījuši atklāt, ko prezidents Viktors Janukovičs piedāvājis Krievijai apmaiņā pret tirdzniecības barjeru stiprināšanu un lētāku gāzes cenu. Protesti valsts galvaspilsētā Kijevā atsākušies ar jaunu sparu, vēsta BBC.

Ukraina un Krievija otrdien parakstījušas vairākas vienošanās, tostarp līgumu par tirdzniecības barjeru atcelšanu un ekonomisko saišu stiprināšanu. Tostarp Maskava sola, ka ievērojami samazinās Ukrainai gāzes cenu, kā arī iegādāsies Ukrainas obligācijas 15 miljardu ASV dolāru apmērā. Tiek ziņots, ka jautājums par Ukrainas potenciālo pievienošanos Maskavas vadītajai Muitas savienībai otrdienas sarunās neesot apspriests.

Apmaiņā pret Krievijas labumiem V. Janukovičs, iespējams, piedāvājis lielvalstij Ukrainas stratēģiskas industrijas, aviācijas un enerģijas ražotājus, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, protestētājiem paudis Ukrainas opozīcijas līderis Vitālijs Klitško (Vitali Klitscho). «Mēs gribam zinām, ko tieši viņš [prezidents V. Janukovičs – red.] piedāvājis apmaiņā un kas ir iemesli, kādēļ tā darīts,» pauda opozicionārs.

Itālijas galvaspilsētā Romā tūkstošiem itāļu izgājuši ielās, lai protestētu pret valstī īstenotajiem taupības pasākumiem un prasītu premjera Enriko Letas (Enrico Letta) un viņa valdības atkāpšanos, vēsta Reuters.

Streikā piedalās ierēdņi, slimnīcu darbinieki, kā arī sabiedriskā transporta sektorā strādājošie. Paredzēts, ka protesti, kas sākās ceturtdien, ilgs divas dienas Itāļi prasa premjera demisiju vien dažas nedēļas pēc tam, kad viņš izturēja parlamenta uzticības balsojumu.

Par lūzuma punktu sabiedrības noskaņojumā tiek uzskatīts E. Letas apstiprinātais budžets 2014. gadam, kas paredz iesaldēt sabiedriskajā sektorā strādājošo algas. Protestētāji norāda, kas tas nav apvienojams ar augošo nodokļu slogu, kas tiek uzlikts strādājošajiem.

«Ar šo budžetu valdība turpina ievainot valsti, kas jau tā teju nokritusi uz ceļiem,» pauda apvienības Cobas, kas organizē streiku, runasvīrs Pjēro Bernoki (Piero Bernocchi).

Kijevas Neatkarības laukumā (Maiden) aizvadītās nedēļas svētdienā pulcējās aptuveni simts tūkstoši cilvēku, kas šādi pauda savu nostāju pret Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča lēmumu atcelt sadarbības līguma ar Eiropas Savienību, parakstīšanu vēsta pasaules mediji.

Protesti Ukrainā ilgst jau vairākas nedēļas. Tie sākās novembra beigās, kad Ukrainas prezidents V. Janukovičs paziņoja – novembra pēdējās dienās Viļņā notiekošajā ES Austrumu partnerības samitā vienošanās par saišu stiprināšanu ar ES netiks slēgta. Krievija iepriekš izdarījusi spiedienu uz Ukrainu, īstenojot dažādas sankcijas. Lielvvalsts ir ieinteresēta, lai Kijeva pievienojas Maskavas vadītajai Muitas savienībai, kurā ietilpst Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna.

Iepriekšējie protesti, salīdzinot ar protestiem svētdien, pulcēja lielākus demonstrantu pūļus – cilvēku skaits, kas Neatkarības laukumā pauda savu nostāju dažkārt sasniedz pusmiljonu, ziņo BBC.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

Aizvadītajās brīvdienās Ukrainas galvaspilsētas Kijevas centrā pulcējās vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku. Tikmēr šīs nedēļas sākumā pēc četras dienas ilgas slimības darbā atgriezies Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.

V. Janukovičam esot bijis drudzis un elpošanas problēmas, bet tagad viņš jūtoties labāk un varot atgriezties darbā, pauda viņu pārstāvošās amatpersonas. Opozīcijas līderi gan pauda skepsi par prezidenta slimību un brīvdienās notiekošo protestu laikā Kijevas centrā pieprasīja prezidentu atkāpties.

Tāpat automašīnu īpašnieku un aktīvistu kustības Automaidan līderis Dmitrijs Bulatovs, kurš tika nolaupīts, spīdzināts un smagi piekauts, ieradies Lietuvā, kur viņam tiks nodrošināta ārstēšana. D. Bulatovs tika nolaupīts 22. janvārī.

Nav nekādu pierādījumu, ka Sīrijas valdība būtu izmantojusi ķīmiskos ieročus, pavēstījis pilsoņu kara plosītās valsts prezidents Bašars Al Asads. Savukārt uz jebkuru rietumvalstu uzbrukumu gaidāma Sīrijas sabiedroto atbilde.

«Joprojām nav uzrādīti pierādījumi tam, ka es esmu izmantojis ķīmiskos ieročus pret savas valsts iedzīvotājiem,» sarunā ar ASV telekanālu PBS sacīja B. Al Asads. Vienlaikus viņš neapstiprināja un arī nenoliedza to, ka viņa valdības rīcībā ir ķīmiskie ieroči, vien norādīja, ka, ja tādi eksistētu, tad tie tiktu stingri kontrolēti.

Bašars Al Asads arī apgalvoja, ka gadījumā, ja viņš būtu izmantojis ķīmiskos ieročus cīņā ar nemierniekiem, tad pret viņu vērstos arī tuvākā atbalstītāju loka pārstāvji. Savukārt, ja rietumvalstis izlemtu par labu militāriem uzbrukumiem Sīrijai, rokas klēpī salikuši nesēdētu Damaskas sabiedrotie – Ķīna, Krievija, Irāna un grupējums Hezbollah Libānā.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Ceturtdien naftas cenas sasniedza trīs gadu augstāko līmeni, ko veicināja protesti Irānā, pievienojot papildus riska uzcenojumu šīs izejvielas cenai.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pieauga par 0,2% līdz 61,75 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2014.gada decembra.

Savukārt Brent cena dienas sākumā sasniedza 68,27 dolāru līmeni, kas ir augstākā atzīme kopš 2015.gada maija.

Irānā protesti sākās aizvadītajā nedēļā un sākotnēji tie bija mērķēti pret lielo dārdzību un bezdarbu, bet drīz vien paplašinājās un pārauga protestos pret kopējo režīmu. Protestu laikā bojā gājuši jau vairāk nekā 20 cilvēki.

Irāna ir trešais lielākais naftas ražotājs starp Naftas Eksportētājvalstu organizācijas dalībvalstīm.

Pirms nedēļas nogalē gaidāmajiem jaunajiem tā dēvētās Dzelteno vestu kustības protestiem opozīcijā esošo Francijas konservatīvo līderis Lorāns Vokjē trešdien aicinājis ieviest valstī ārkārtas stāvokli.

«Tas dos iespēju drošības spēkiem aizsargāties, un tas mums dos arī iespēju aizsargāt tos, kas vēlas demonstrēt miermīlīgi, nekļūstot par ķīlniekiem,» sarunā ar televīzijas kanālu «France 2» norādīja Republikāņu partijas priekšsēdētājs.

«Es nevēlos, lai mūsu valsts ieslīgtu haosā,» piebilda Vokjē.

Kā ziņots, «Dzelteno vestu» kustības protesti ilgst jau trīs nedēļas, un sestdien tie izvērtās vardarbīgās nekārtībās, kādas Francija nav pieredzējusi kopš 1968.gada studentu nemieriem.

«Dzelteno vestu» kustība, kuras sākotnējais katalizators bija valdības iecere paaugstināt degvielas akcīzes nodokli, izvērtusies plašākos protestos, kas atspoguļo sabiedrības vispārējo neapmierinātību ar prezidenta Emanuela Makrona politiku un pieaugošo dzīves dārdzību.

Vairāki simti formās tērptu skolēnu, no kuriem daudziem sejas sedza maskas, pirmdien visā Honkongā sadevās rokās un izveidoja dzīvas ķēdes, šādi pēc kārtējās nedēļas nogales, kurā tika pieredzētas sadursmes, paužot atbalstu demokrātijas atbalstītāju protestiem.

Metro stacijas, kas svētdien tika slēgtas pēc dažkārt vardarbīgām konfrontācijām, atkal tika atvērtas.

«Skolēnu veidota dzīvā ķēdē ir spēcīgākais apliecinājums tam, cik šie protesti ir dziļi iesakņojušies sabiedrībā - tik dziļi, ka izpletušies skolu audzēkņu vidū,» žurnālistiem skaidroja viens no protestu dalībniekiem.

Svētdien Honkongā tūkstošiem cilvēku piedalījās miermīlīgā demonstrācijā pie ASV konsulāta, aicinot palīdzēt nodrošināt demokrātiju šajā Ķīnas autonomajā pilsētā.

Kareivīgāk noskaņotie pēc šīs protesta akcijas Honkongas nozīmīgākajā darījumu apkaimē - Centra rajonā - ķērās pie radikālākiem soļiem, dedzinot un postot metro stacijas.

Lauksaimnieku organizētais protests 5.februārī sāksies pulksten 11.00, un tas notiks 16 Latvijas pilsētās. Protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika, līdz ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem.

Protesti plānoti Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi, lauksaimniekiem pulcējoties katra Latvijas reģiona iepriekš definētās lokācijās.

"Protestu laikā mēs aicinām protesta dalībniekus netraucēt operatīvā transporta kustībai un ievērot miermīlīgu pārvietošanos ar lauksaimniecības un cita veida tehniku. Šobrīd lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12.februārī esam gatavi doties uz Rīgu," informē J. Lazdiņš.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Brazīlijā izcēlušies vardarbīgi protesti pēc tam, kad valsts izsolē pārdevusi dziļjūras naftas atradņu apgūšanas tiesības konsorcijam, kuru veido nacionālā naftas kompānija Petrobras kopā ar Shell, Total un diviem Ķīnas uzņēmumiem.

Protestētāji Brazīlijas valdību apsūdz dabas resursu izpārdošanā ārzemniekiem. Demonstrācijas, kuras organizēja naftas apstrādes un ieguves nozares arodbiedrību pārstāvji, izvērtās sadursmēs ar likumsargiem, kuru laikā pieci cilvēki guvuši ievainojumus.

Vairāk nekā 200 cilvēku pulcējās pie viesnīcas Riodežaneiro, kurā atradās naftas kompāniju pārstāvji, lai pārrunātu darījumu. Protestētāji iesaistījās sadursmēs ar policiju, kas centās tos izklīdināt, izmantojot asaru gāzi un gumijas lodes.

Saskaņā ar panākto darījumu 40% konsorcijā piederēs Brazīlijas naftas kompānijai Petrobras, 20% Shell un Total katrai, bet pa 10% ķīniešu kompānijām CNPC un CNOOC.

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Pilsoniskajai aktivitātei starptautisko tirdzniecības līgumu slēgšanā ir vērā ņemama loma, tāpēc medijiem un lobijiem jārīkojas pēc principa, ka jāsit, kamēr vēl maziņš

Savulaik cigāru dūmu ietītos kuluāros risinātās sarunas aizvien izteiktāk kļūst par sabiedriskās politikas izpausmēm, un tā ir arī ar daudzpusējiem starptautiskajiem tirdzniecības līgumiem. Antiglobālistu, sociālistu, anarhistu un dažnedažādu industriju interešu grupu protesti nepamet ziņu izlaidumus un laikrakstu slejas, un šķiet, ka viss ir pa vecam – suņi rej, bet lielo zēnu darījumu karavāna iet tālāk, tomēr gluži tik vienkārši vairs nav.

Tā ļauj domāt arī Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerības līguma (TTIP) tapšanas līdzšinējā gaita. It kā viss ir pa vecam – augstākās amatpersonas, apspriedušās, «ar ko vajag», pamatīgā slepenībā ik pa laikam uz kādu nedēļu ienirst gaiteņos un kabinetos Vašingtonā un Briselē, un pēc tam tautas priekšstāvji ar pieņemtajiem lēmumiem var iepazīties istabās bez logiem, kad pie sarga ir atstāti mobilie telefoni. Tomēr ievērojiet atšķirību – iepazīstas jau, pēc tam par to visu tiek runāts kaut vai šai komentārā, un arī slepenības gaisotnē no vienas puses skeptiķu un dažādu interešu grupu protesti un visplašākā spektra bažas un viedokļi no otras puses tomēr top skaidri zināmi tiem, kas ir pie sarunu galdiem.

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio pirmdien izsludināja pilsētā komandanta stundu no plkst.23 līdz plkst.5, ASV pilsētās turpinoties vardarbīgiem pretrasisma protestiem pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

"Mēs atbalstām mierīgu protestu," sacīja de Blāzio, kurš arī pateica, ka pieņēmis lēmumu par komandanta stundu, konsultējoties ar Ņujorkas štata gubernatoru Endrū Kuomo.

Mērs un gubernators kopīgā paziņojumā sacīja, ka pilsētā tiks divkāršota policijas klātbūtne, "lai palīdzētu novērst vardarbību un īpašuma bojāšanu", sevišķi komerciālajos rajonos, tostarp Manhetenā, kur jau ir izsistas veikalu vitrīnas un notikušas to izlaupīšanas.

"Mēs nevaram ļaut, ka vardarbība grautu šī brīža vēstījumu. Tas ir pārāk svarīgs, un šis vēstījums ir jāsadzird," teica de Blāzio.

Neilgi pēc šī paziņojuma Kuomo savā intervijā raidsabiedrībai MSNBC pauda bažas, ka protesti ar tūkstošiem cilvēku piedalīšanos var izplatīt Covid-19, kuras pandēmijā Ņujorka bija kļuvusi par vienu no epicentriem.

Francijas centrālā banka pirmdien samazināja valsts ekonomikas izaugsmes prognozi šā gada ceturtajam ceturksnim, šādu lēmumu skaidrojot ar «dzelteno vestu» protestiem, kas satricinājuši valsti.

Banka prognozē, ka Francijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ceturtajā ceturksnī pieaugs par 0,2%, nevis 0,4%, kā tika lēsts iepriekš.

Banka norāda, ka «dzelteno vestu» protesti negatīvi ietekmējuši pakalpojumu nozari.

Jaunākās prognozes krietni atpaliek no 0,8% izaugsmes, kas ekonomikai būtu nepieciešama, lai sasniegtu valdības šim gadam noteikto IKP pieauguma mērķi 1,7% apmērā.

Trešajā ceturksnī valsts ekonomika pieauga par 0,4%, bet gan otrajā, gan pirmajā ceturksnī - par 0,2%.

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs svētdien brīdināja, ka «dzelteno vestu» protesti ir katastrofāli.

«Tā ir katastrofa tirdzniecība, tā ir katastrofa mūsu ekonomikai,» sacīja ministrs.