SIA Mežroze pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2102. gadu, izdevies palielināt peļņu trīs reizes līdz 311,645 tūkst. eiro (219,026 tūkst.Ls) pēc nodokļu nomaksas.

Pagājušajā gadā SIA Mežroze strādājuši 148 darbinieki, un uzņēmuma kopējais neto apgrozījums sasniedzis 13,833 milj.EUR (9,722 milj.Ls), kas ir par 32,53% vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pērn turpinājis darbu pie jauna preču sortimenta izstrādes. Lai realizētu izvirzīto uzdevumu, uzņēmums veicis iekārtu modernizāciju, vecās iekārtas nomainot uz jaunām, tādejādi rodot iespēju paplašināt ražošanu.

2013.gadā SIA Mežroze realizējusi savu produkciju gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā, Austrijā un Norvēģijā, savukārt sakarā ar ražojamās produkcijas sortimenta maiņu, pērn palielinājusies preču realizācija uz Somiju. Uzņēmuma vadība gan piebilst, ka ražotās produkcijas cenas pagājušajā gadā nav mainītas, jo to neļauj Āzijas valstu dempinga politika, kas nākotnē varētu samazināt pieprasījumu pēc uzņēmuma ražojumiem.

Krītoša tirgus apstākļos saglabāti vairāk nekā 90% tekstilrūpniecības apgrozījuma, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus kritums šajā gadā piedzīvots ne tikai ģeopolitiskās nestabilitātes zonā – Neatkarīgo valstu savienībā (NVS), bet arī Rietumeiropā. Līdz ar to kopējais eksporta apjoms nozarē, kas ir 88% no apgrozījuma, šogad tiek lēsts par 20 miljoniem eiro mazāks nekā pērn. Kopējais nozares apgrozījums būs par 24 miljoniem eiro mazāks nekā 2013.gadā, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) apkopotie dati. Tekstilrūpniecības līderi gan lielākoties noturējuši savas pozīcijas, bet a/s Valmieras stikla šķiedra šā gada trijos ceturkšņos pat kāpinājusi apgrozījumu, liecina biržas informācija. Savukārt daudzi mazāki uzņēmumi balansē uz kritiskas robežas. Īpaši grūtu gadu aizvada veļas un apģērbu šuvēji, kuru pamata tirgus bija Krievija.

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.

Šomēnes īpašnieku ir mainījusi savulaik Latvijā iecienītā atpūtas bāze Silmači, kas atrodas Launkalnes pagastā pie Lizdoles ezera. Par to vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

No Smiltenes firmas Mid - Land šo bāzi ir nopircis cits Smiltenes uzņēmums Mežroze IG, kas specializējies mežizstrādē un mežsaimniecībā un tagad paplašina darbības jomu.

Atpūtas bāzē jau esot uzsākts remonts - tiek nomainīts lielās ēkas jumta segums. Pēc tam kārta būs kempinga mājiņām, centrālās ēkas iekštelpām un sporta laukumiem, tai skaitā stadionam un tenisa kortiem, informējis SIA Mežroze IG valdes priekšsēdētājs Ingars Grēns. Visus darbus esot plānots paveikt divos gados, jo aktīvās atpūtas sezonas laikā remonts tiks apturēts.

Pirmos apmeklētājus Silmači uzņemšot jau šās vasaras sezonā. Kā raksta Ziemeļlatvija, jaunumus pozitīvi vērtē aptaujātie launkalnieši, arī Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš. «Pēdējā laikā Silmačos bija klusāks periods. Jācer, ka jaunie īpašnieki aktivizēs atpūtas bāzes darbību, rīkos pasākumus, un varbūt vietējiem iedzīvotājiem tur radīsies jaunas darba vietas,» sacījis pagasta pārvaldnieks.

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

Eksporta tirgus dažādošana ir viens no SIA Mežroze darbības stūrakmeņiem; nākamie mērķi ir Francijas, Lielbritānijas, kā arī ASV tirgu apgūšana, otrdien raksta laikraksts dienas Bizness.

«Mežrozes 23 gadu panākumu atslēga ir laba speciālistu komanda, jo iekārtas ir tikai iekārtas, bet tās darbina cilvēki. Svarīgs faktors ir vēlme sasniegt mērķus, smags ikdienas darbs, spēja ātri pielāgoties izmaiņām un atrast izeju no jebkuras situācijas,» uzsver SIA Mežroze valdes priekšsēdētājs Artūrs Kārlis Dreimanis.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1993. gadā, kad tas izveidots uz 1929. gadā dibinātās Rīgas manufaktūras bāzes. Lai gan telpas un iekārtas bija, darbība bija jāsāk no nulles. «Rīgas manufaktūrā strādāju kopš 1985. gada un līdz uzņēmuma slēgšanai biju kļuvis par galveno inženieri. Neko daudz no ražošanas specifikas iemācīties nepaspēju, jo biju ielecis jau aizejošā vilcienā. Rīgas manufaktūrā ietilpa septiņi uzņēmumi, bet 1991. gadā viss strauji mainījās un katrs no tiem mēģināja pastāvēt atsevišķi, tostarp arī apdares fabrika. Neviens negribēja darboties ar uzņēmumu, kuram bija daudz problēmu. Lai to iekustinātu, bija vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi un darba pieredze ārzemju tirgū. Mēs tomēr uzdrošinājāmies, jo no Rīgas manufaktūras bija palikušas gan iekārtas, gan daži speciālisti,» atminas A.K. Dreimanis. «Rūpnīca nevarēja vairs strādāt tādos apstākļos, līdz privatizācijai tikai neliela daļa ēku bija sakārtotas, pārējām bija nepieciešams kapitālais remonts. Vēlāk no privatizācijas aģentūras saņēmām piedāvājumu privatizēt uzņēmumu. Man ar domubiedriem tika dots mēnesis laika apdomāties. Un mēs privatizējām.» Tas notika 1998.gadā.

No 16. līdz 18. aprīlim Ķīpsalā notiks starptautiskā tekstila industrijas izstāde Baltic Fashion & Textile Riga 2015, kas vienkopus pulcēs dizainerus, ražotājus un tirgotājus no vairāk nekā 15 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Taivānas, Indijas, Spānijas, Itālijas, Uzbekistānas, Turcijas, Pakistānas, Lielbritānijas, Ķīnas, Ukrainas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, informē BT1.

Latvijas ražotājus izstādē pārstāvēs gan nozarē labi zināmi uzņēmumi – Rita, Mežroze, Valērija Lukss, Magnolica un citi, gan nesen dibināti uzņēmumi – Starks LT, Madde, Grey Mouses Design, Amber Sisters Design. Uzņēmumi piedāvās trikotāžas apģērbus sievietēm, sporta un funkcionālos apģērbus, aksesuārus no kaklasaitēm, vintage naktstērpus un citus produktus.

Izstādē neizpaliks arī bez inovācijām, un Latvijas ražotāji un zinātnieki savu veikumu prezentēs Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā organizētajā Inovācijas stendā. ZIG ZAG Factory prezentēs eikalipta auduma gultasveļu, Bogema Lingerie –inovatīvu apakšveļu topošajām un jaunajām māmiņām, Eco Fabrika – dizaina skolas formas. Savukārt uzņēmums O3 modes un tekstila nozares pārstāvjus iepazīstinās ar ozona tehnoloģijām, kas īpaši piemērotas darbam tekstila ražotnēs, kā arī tekstilmateriālu apstrādei. Inovācijas stendā ikviens varēs konsultēties ar profesionāļiem par inovācijām tekstila nozarē.

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Šogad Db.lv uzsāka jaunu rubriku Kā top?, kuras ievaros kopumā jau esam aplūkojuši darbu 19 gan Latvijā un ārvalstīs labi atpazīstamu zīmolu rūpnīcās, gan cēlām saulītē mazāk zināmas ražotnes. Piedāvājam jums atskatīties uz ražotnēm, kurās šogad viesojāmies!

Pērn skatīto uzņēmumu vidū ir gan Laima, Stenders, Cido, Spilva, Binders, New Rosme, Fazer Latvija, Aldaris, Cēsu alus, Grindeks, gan, iespējams, retāk dzirdētā Mežroze, Daugavpils Skrošu rūpnīca, Gamma-A, Troja, Latvijas tekstils, Paiya, Ciemakukulis un Deiva. Tāpat zem sveces neesam turējuši to, kā top pats Dienas Bizness - arī laikraksta redakcijas un tipogrāfijas darbu varat aplūkot galerijā!

Varam atklāt, ka Kā top? rubriku nākamajā gadā atklās kāds Jelgavas uzņēmums, kurš darbojas autobūves jomā. Tāpat solām Jums nākamgad rādīt, kā Latvijā tiek ražoti pelmeņi un citas preces!

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

1. maijā tika atklāta otrā sezona projektam Biznesa eskalators, ko rīko t/p Alfa un laikraksts Dienas Bizness. Līdzīgi kā pērn, arī šogad projekts sniedz iespēju jaunajiem uzņēmējiem izmēģināt spēkus, piedāvājot savu produkciju tirdzniecības parka pircējiem.

Maija mēnesī Biznesa eskalatora tirdzniecības stendā tirgosies uzņēmumi: Amber Sisters un Zigzag Factory. Biznesa eskalators norisināsies septiņus mēnešus, kuru laikā kopumā 14 uzņēmumiem būs iespēja izmēģināt spēkus projektā. Uzņēmumam, kuram būs veicies vislabāk, t/p Alfa dāvās iespēju tirgoties arī gada karstākajā mēnesī – decembrī.

T/p Alfa vadītāja Liene Apine stāsta: «Lai katrs uzņēmums individuāli un līdz ar to uzņēmējdarbības vide kopumā varētu veiksmīgi attīstīties, uzņēmējiem ir būtiski izprast tirgu, tā ietekmējošos faktorus, iespējas un draudus. Biznesa eskalators jaunajiem censoņiem sniedz iespēju gūt pieredzi, sajūtot reālo saskarsmi ar pircēju un tirdzniecības centra specifiku. Ticu, ka dalībnieki mēneša laikā, ieklausoties ekspertu ieteikumos, gūs vērtīgas atziņas turpmākajam ceļam uz panākumiem.»

Ekonomiski izdevīgākā vēl joprojām ir individuālo klientu apkalpošana, norāda SIA Irve nu jau vienīgais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Bumbulis

Tieši lielais privātpersonu piegādātās netīrās veļas apjoms pirms pāris gadiem uzņēmumam lika aizdomāties par turpmāko attīstību, kas šodien vainagojas ar jaunas mazgātavas atklāšanu Salaspilī. Tiesa, tajā tiks tīrīti galvenokārt korporatīvo klientu darba apģērbi un liela apjoma veļa, piemēram, viesnīcu gultasveļa un restorānu galdauti. Tas ļaus līdzšinējo ražotni Satekles ielā, Rīgā, izmantot privātpersonu piegādāto drēbju ķīmiskai tīrīšanai un veļas mazgāšanai, kur lielu apgrozījumu veido krekli. Mēnesī tiek iztīrīts ap 30 tūkst. apģērba vienību. Vidēji vienā 12 stundu maiņā izmazgā līdz divām tonnām veļas. Savukārt Salaspilī ražošanas jauda vienā astoņu stundu maiņā būs līdz 3,5 tonnām.

A/s UPB sociālās programmas ietvaros Liepājā iekārtojusi divas daudzdzīvokļu mājas speciālistu piesaistei.

Pirmā ēka uzcelta pirms krīzes, otra pabeigta šogad. Abās ēkās ir gan labiekārtotas telpas dienesta viesnīcai, gan arī īres dzīvokļi. Mājokļi ir a/s UPB sociālās programmas sadaļa, turklāt tās ideja ir ne tikai nodrošināt UPB holdinga intereses, bet arī piedāvāt labiekārtotus īres dzīvokļus citu Liepājā nepieciešamu profesiju pārstāvjiem. Iesākto programmu plānots turpināt, jo, uzņēmumam augot, jāpiesaista arvien vairāk speciālistu.

Paralēli karjerai

12 dzīvokļu ēku Liepājā, Vidusceļa ielā, a/s UPB uzbūvēja pirms pieciem gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas bija kļuvušas tik augstas, ka jaunām ģimenēm bez milzīgām kredītsaistībām pie sava mājokļa tikt nebija iespējams. «Pāris dzīvokļu atstājām kā dienesta viesnīcu, tos izmanto mūsu pašu cilvēki, kuru darbs saistās ar pārbraucieniem no Rīgas, Valmieras, Daugavpils vai Ventspils uz Liepāju,» stāsta a/s UPB valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Mors. Holdinga ražotnes izvietotas galvenokārt Liepājā un tās tuvumā, no 65 inženieriem lielākā daļa strādā Liepājā, tāpēc arī šeit notiek operatīvā plānošana, lietišķas tikšanās un darba sanāksmes. Pārējie dzīvokļi tika izīrēti jaunajiem uzņēmuma speciālistiem, galvenokārt inženiertehniskajam personālam. «Tie ir darbinieki, kuri atbrauc nevis uz vienu vai pāris dienām, bet gan pārcēlušies uz Liepāju no citām pilsētām un strādā šeit ilgtermiņā. Uzņēmums savukārt nodrošina dzīvesvietu,» skaidro holdinga uzņēmuma SIA Enna direktors Ingus Štībelis, kurš pats kopš 2009.gada izmanto darba devēja piedāvājumu īrēt dzīvokli. Viņa vadībā tiek nodrošināta arī abu UPB dzīvojamo ēku apsaimniekošana, jo SIA Enna ir namu tehniskās apsaimniekošanas uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki ir absolūta prioritāte dzīvokļu īrei. Piemēram, uz pārbaudes laiku tiek uzaicināts jauns inženieris. Pārbaudes laikā viņš var dzīvot kādā no UPB dienesta viesnīcas dzīvokļiem. Ja pēc pārbaudes laika gan speciālists, gan uzņēmums ir apmierināti, tiek noslēgts līgums par dienesta dzīvokļa īri, stāsta O. Mors. Programma paredz arī esošo darbinieku dzīves apstākļu uzlabošanu, tādējādi pašreiz Vidusceļa ielas namā dzīvo inženieri, darbu vadītāji, kvalitātes vadītāji un arhitekti.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā saviem lasītājiem ielūkoties organiskās kokvilnas ražošanas uzņēmuma Orgamint Home ražotnē!

Kompānijas pārstāve Inguna Žurgina stāsta, ka lielākais uzņēmumā saražotās produkcijas apjoms tiek eksportēts.

Viņa uzsver, ka mazajiem ražotājiem Latvijā nav viegli izdzīvot, jo nepieciešami būtiski līdzekļi, lai reklamētu preci, piemēram, izstādēs un citur. Tomēr maza uzņēmuma priekšrocība ir tā elastība, kas ir būtisks nosacījums, lai spētu konkurēt Eiropas tirgū. Lielākais uzņēmuma saražotās produkcijas apjoms ir no organiskās kokvilnas. Kompānija ražo arī lina izstrādājumus, tomēr ​to vēl nav tik daudz kā no organiskās kokvilnas.

Kā top organiskās kokvilnas gultasveļa, skaties galerijā augstāk!

Covid-19 pandēmijas dēļ nākamie pāris gadi viesnīcām būs izdzīvošanas gadi, sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Jenzis atzīmēja, ka viesnīcām šis laiks ir īpaši smags, jo ir liels pastāvīgo izmaksu slogs. Nekustamā un zemes nodokļa apmērs Rīgā ir lielākais no Baltijas valstu galvaspilsētām - apmēram trīs reizes lielāks nekā Viļņā un gandrīz 10 reizes lielāks nekā Tallinā. Viņš atklāja, ka Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ir tikusies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi (APP), pārrunājot šo jautājumu, un cer uz pozitīvu sarunu iznākumu - iespējamu nodokļu samazinājumu, atcelšanu vai maksājumu atlikšanu.

RTAB vadītājs pauda cerību, ka, neskatoties uz smago krīzi, tūrisma nozare spēs saglabāt labo, konkurētspējīgo infrastruktūru rudens un ziemas periodā, lai pavasarī un vasarā varētu atsākt darbu. Pēc Jenža sacītā, Ekonomikas ministrija ieplānojusi 100 miljonu eiro jaunas infrastruktūras un objektu radīšanai, lai piesaistītu tūristus nākotnē. "Manuprāt, būtu svarīgi šos līdzekļus pamatā novirzīt esošās infrastruktūras saglabāšanai," pauda Jenzis.

Rūpes par biznesa ilgtspēju ir ne vien modernas frāzes, bet reāla iespēja uzlabot uzņēmuma finansiālās veselības stāvokli, vidi un tēlu sabiedrībā – daudz vieglāk šāda biznesa modeļa jēgu var saskatīt ilgākā periodā, nevis viena ceturkšņa griezumā

Tā intervijā DB atklāj tekstilpreču nomas kompānijas Lindström vadītājs Juha Laurio. Lindström ir 1848. gadā Somijā dibināta kompānija, kura tikai pēdējos divdesmit gados pievērsusies citu valstu tirgus apgūšanai. Sākumā tā darbojās kā krāsotava, bet pagājušā gadsimta sākumā sāka piedāvāt tekstila nomas pakalpojumus, kas ar laiku kļuva par nozīmīgāko tās biznesu. Ja kādam uzņēmumam ir nepieciešamas tekstilpreces (uniformas, darba apģērbs, paklāji, dvieļi, galdauti), Lindström vai cits līdzīga profila uzņēmums nodrošina šo preču nomas pakalpojumu, un klienti maksā par preču izmantošanu, nevis iegādājas konkrētās preces paši.

H&M Home mājas preču nodaļa pirmo reizi Latvijā būs pieejama jaunajā H&M veikalā t/c Riga Plaza, Rīgā, liecina tirdzniecības milža izplatītā informācija. Veikals tikšot atvērts aprīlī.

H&M Home apvieno interjeru un dizainu, piedāvājot interjera tekstilizstrādājumus un aksesuārus.

Home līnija tika laista klajā 2009. gadā. Informējot par veikala atklāšanu Latvijā, H&M ieskicē arī aptuvenās cenas. Tā, piemēram, spilvendrānas maksāšot no EUR 4,95, gultasveļa no EUR 19,95, frotē dvieļi no EUR 5,95.

Kā vēstīts, pirmais H&M veikals Rīgā un arī Baltijā tika atklāts 2012. gada 15.septembrī un H&M vairākkārt paudis apņemšanos izplesties gan Latvijā, gan Igaunijā.

Neatkarīgi no tā, vai jums bijusi nogurdinoša diena darbā vai esat devies garā ceļojumā, labs miegs ir svarīgs dažādu iemeslu dēļ. Tas ne tikai ļauj atgūt produktivitāti un saglabāt labu garastāvokli, bet arī veicina vispārējo labsajūtu. Jums pilnīgi noteikti ir nepieciešams tāds matracis, kas spēj nodrošināt augstu komforta līmeni. Lai pienācīgi sagatavotos nākamās dienas izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi uzturēt labvēlīgu gulēšanas vidi. Laba miega pamatā ir jūsu individuālajām vajadzībām piemērots matracis.

Miega kvalitāti lielā mērā ietekmē ārējie faktori, un viens no būtiskākajiem ir jūsu īpašajām prasībām atbilstošs matracis. Pareiza matrača izvēle palīdzēs jūsu muskuļiem atslābināties un garantēs, ka nākamajā rītā jutīsieties atpūties un enerģijas pilns. Mēs esam izveidojuši noderīgu ceļvedi, lai palīdzētu jums izvēlēties ideālu matraci. Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi padomi un ieteikumi par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties savu guļamvietu. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošinās, ka izdarāt apzinātu izvēli sava komforta un labsajūtas labā.

Temperatūra

Meklējot jaunu matraci, daudzi cilvēki par prioritāti izvirza temperatūras neitralitāti. Tas nozīmē, ka viņi vēlas matraci, kas spēj regulēt un uzturēt komfortablu temperatūru visas nakts garumā. Lai novērstu svīšanu naktī, ieteicams izvēlēties matraci, kas ir gaisa caurlaidīgs un nodrošina pareizu gaisa plūsmu, lai karstās vasaras dienās saglabātu vēsumu. Turklāt izvēlieties matraci, kas pielāgojas jūsu ķermeņa temperatūrai un nodrošina izolāciju aukstākajos gadalaikos. Tas var palīdzēt nodrošināt ērtu gulēšanu bez svīšanas visa gada garumā. Aplūkojot matračus šajā konkrētajā kategorijā, ir vērts apsvērt atsperu vai putu poliuretāna matraču veidus. Abiem šiem veidiem ir unikālas īpašības, kas var atbilst jūsu vēlmēm un komforta prasībām.

Latvijā atvērts angļu modes un interjera noformēšanas zīmols Laura Ashley, informē zīmola pārstāvji.

Salonveikals izvietots jaunajā biznesa centrā, Dzirnavu ielā 81, un durvis vēris 21.aprīlī.

Laura Ashley ir viens no iecienītākajiem modes un interjera dekoru zīmoliem pasaulē, un tā stilu raksturo romantisks angļu dizains, nereti ar 19.gadsimta lauku noskaņu, kuru rada dizainos izmantotie dabīgie materiāli un Anglijas lauku burvības apvienojums ar mūsdienīgām tendencēm. Jauninājums Laura Ashley apdares stilā ir saskaņoti raksti dažādos dizaina elementos, tādēļ guļamistabas preču piedāvājumā atrodams angļu stilam raksturīgais smalko ziedu raksts vienlaikus gan tapetēs, gan gultasveļā, pieskaņotos spilvenos un dekoros, un pat paklājos un lampu abažūros.

Jaunajā biznesa centrā Rīgā, Dzirnavu ielā atklāts angļu modes un interjera noformēšanas zīmola Laura Ashley salonveikals, kura izveidē investēti 50 000 eiro.

Laura Ashley ir viens no iecienītākajiem modes un interjera dekoru zīmoliem pasaulē, un tā stilu raksturo romantisks angļu dizains, nereti ar 19.gadsimta lauku noskaņu, kuru rada dizainos izmantotie dabīgie materiāli un Anglijas lauku burvības apvienojums ar mūsdienīgām tendencēm.

Guļamistabas preču piedāvājumā atrodams angļu stilam raksturīgais smalko ziedu raksts vienlaikus gan tapetēs, gan gultasveļā, pieskaņotos spilvenos un dekoros, un pat paklājos un lampu abažūros.

Laura Ashley veikala sortimentā pieejams plašs klāsts mājas mēbeļu, gultas veļa, mūsdienīgas tapetes, ar rokām darināti aizkari, audumi, spilveni un pledi, gaismas objekti, turklāt kolekcijas ietvaros Latvijas salonā iegādājama arī sieviešu apģērbu līnijas pavasara kolekcija, kas ataino sezonas modes tendences – ziedu rakstus, pasteļtoņus, kā arī tropu augu un zvēru apdrukas.