Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Piektdien atkārtotā izsolē tika pārdoti 36 likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošie bankomāti, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Izsolē piedalījās seši pretendenti, un sākuma cena bija 137,2 tūkstoši latu, bet, ņemot vērā, ka tā bija atkārtota izsole,

solīts tika ar lejupejošu soli, līdz ar to cena ir zemāka nekā sākumcena. Precīzu summu pagaidām administrators nevar nosaukt, par to varēs informēt tad, kad darījums būs oficiāli noticis – brīdī, kad tiks veikta pilna samaksa.

Šī bija jau otrā izsole, kurā kā vienota lietu kopība tika izsolīti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnija beigās atkārtotā izsolē tika piedāvāti 47 Diebold bankomāti Opteva 562 kā vienota kustamās mantas lietu kopība. Izsoles sākumcena bija 94,5 tūkstoši latu.

Šodien atkal nenotika likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kā kustamas mantas lietu kopība tika piedāvāti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB. Izsoles sākumcena bija 137,2 tūkstoši latu.

Tāpat tika piedāvāts 71 Winkor Nixdorf bankomāts ProCash 2000 xe, 4 Winkor Nixdorf bankomāt ProCash 1500 xe un pieci Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2050 xe. Izsoles sākumcena bija 97,3 tūkstoši latu. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar PVN.

Tāpat bija paredzēts izsolīt 46 Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2050 un piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2000, kuru sākumcena bija 28 tūkstoši latu.

Pirmdien SEB un Swedbank jau atslēgušas pirmos bankomātus, lai sagatavotos eiro ieviešanai, liecina banku paziņojumi.

SEB banka sākusi pirmo 20 iemaksas/izmaksas bankomātu sagatavošanu eiro, tos slēdzot. Darbu turpina 221 SEB bankas bankomāts. Arī citi elektroniskie pakalpojumi joprojām ir pieejami.

Banka norāda, ka elektroniskie pakalpojumi (internetbanka, pirkumi internetā, Telebanka) nebūs pieejami no 31. decembra plkst.19, bet bankomāti nebūs pieejami no 31. decembra plkst. 23.30 līdz, vēlākais, 1. Janvāra plkst.00.30. Maksājumu kartes darbosies nepārtraukti.

Arī Swedbank izslēgusi vairāk nekā 30 bankomātu. Pirmdien Swedbank bankomātus pakāpeniski sākusi izslēgt, lai sagatavotu eiro ieviešanai, un šis process tiks pabeigts 31. decembrī plkst. 20.

SEB banka laika plāno ieguldīt kopumā vairāk nekā trīs miljonus eiro bankomātu tīkla modernizācijā, lai līdz 2019. gadam nomainītu aptuveni 80% no esošajiem bankomātiem pret jaunām, modernām iekārtām, informē SEB pārstāvis Mārtiņš Panke.

Pašlaik SEB bankas tīklā darbojas 224 bankomāti, un plānots, ka to pieejamība turpmāko gadu laikā saglabāsies līdzšinējā līmenī. Kopējais iekārtu skaits varētu nedaudz samazināties, jo vietās, kur līdzās darbojas naudas izmaksas bankomāts un naudas iemaksas bankomāts, tiks uzstādīta viena iekārta, kas nodrošinās abas funkcijas.

«Arī šogad turpināsim meklēt iespējas pārvietot bankomātus uz ērtāk pieejamām telpām. Redzam, ka investīcijas IT sistēmu, tostarp arī bankomātu tīkla stabilitātē atmaksājas – 2015. gadā mums izdevies samazināt pakalpojumu pieejamības pārtraukumu skaitu līdz zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Nākamnedēļ notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu un kustamās mantas izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

10. jūnijā tiks kā vienota lietu kopība tiks izsolīti 47 Diebold bankomāti Opteva 562. Izsoles sākumcena ir 94,5 tūkstoši latu.

Kā vienotu mantas lietu kopību izsolīs arī piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 49 tūkstoši latu.

Tāpat šajā dienā izsolīs bankai piederošu kustamās mantas lietu kopību, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 76 - 1A. Kustamās mantas lietu kopība sastāv no mēbelēm, iekārtām, operatoru darbavietām un aprīkojuma (kopā 97 vienībām). Izsoles sākumcena ir 1600 lati.

Db.lv jau vēstīja, ka bankomāti tika izsolīti pērnā gada septembrī, taču toreiz nepieteicās neviens pircējs. Tajā tika piedāvāti 162 demontēti bankomāti par 335 tūkstošiem latu un 57 nedemontēti bankomāti par 72 tūkstošiem.

Oktobra vidū notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šī būs jau otrā izsole, kurā ar lejupejošu soli kā vienota lietu kopība tiks izsolīti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB.

Izsoles sākumcena ir 137,2 tūkstoši latu un tā notiks 18. oktobrī.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnija beigās atkārtotā izsolē tika piedāvāti 47 Diebold bankomāti Opteva 562 kā vienota kustamās mantas lietu kopība. Izsoles sākumcena bija 94,5 tūkstoši latu.

Tāpat šajā datumā izsolīja piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Izsoles sākumcena bija 49 tūkstoši latu.

Izsolē tika pārdoti visi piedāvātie bankomāti.

Maijā notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Pēc kārtas pirmajā izsolē tiks piedāvāti bankomāti kā kustamās mantas lietu kopība. Kustamās mantas lietu kopība sastāv no 46 utilizācijai paredzētiem Winkor Nixdorf bankomātiem ProCash 2050 un 5 utilizācijai paredzētiem Winkor Nixdorf bankomātiem ProCash 2000.

Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 6500 eiro.

Izsole notiks 19. maijā.

Db.lv jau rakstīja, ka janvārī Krājbankas piederošo bankomātu izsolē tika pārdoti 80 bankomāti. Bija paredzēta 131 automāta izsole. Atlikušie 50 bankomāti netika izsolīti, jo bija pieteicies tikai viens pretendents.

Pagājušajā gadā tika pārdoti 88 bankomāti par vairāk nekā 70 tūkstošiem eiro. Daļa tika pārdota Latvijas, bet daļa - ārvalstu kompānijām.

Pirmdien notikušajā izsolē pārdotas likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka kustamā manta, taču bankomātus nav izdevies pārdot, informēja bankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Bankas kustamā manta - mēbeles, iekārtas, operatoru darba vietas un aprīkojums - kopā 97 vienības, tika veiksmīgi izsolītas par summu, kas lielāka nekā izsoles sākumcena. Izsoles sākumcena bija 1600 lati.

Savukārt bankomātus nepārdeva, jo uz izsoli nepieteicās neviens pretendents. Izsolē kā vienota lietu kopība tika izsolīti 47 Diebold bankomāti Opteva 562. Izsoles sākumcena bija 94,5 tūkstoši latu.

Kā vienotu mantas lietu kopību izsolīja arī piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena bija 49 tūkstoši latu.

Db.lv jau vēstīja, ka bankomāti tika izsolīti pērnā gada septembrī, taču arī toreiz nepieteicās neviens pircējs. Tajā tika piedāvāti 162 demontēti bankomāti par 335 tūkstošiem latu un 57 nedemontēti bankomāti par 72 tūkstošiem.

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Decembra sākumā kļuvis zināms, ka ar Uzņēmumu reģistrā iesniegtu viltotu dokumentu palīdzību nelegāli pārņemts uzņēmums SIA 555 Brand Hotel, kam pieder viesnīca Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, bet 12. decembrī ar fizisku spēku apturēta šīs viesnīcas darbība, liekot viesiem atstāt viesnīcas telpas. Tā informē uzņēmuma pārstāvis Toms Briedis.

Arī šobrīd viesnīca joprojām esot slēgta un to apsargā bruņoti apsargi. Līdzšinējiem īpašniekiem tapis arī zināms, ka telpas ir ne tikai pārņemtas, bet līdzšinējās viesnīcas ēka jau pārdota tālāk citam uzņēmumam. Viesnīcas īpašnieks uzskata, ka reiderisms bijis iespējamas tikai tāpēc, ka Uzņēmumu reģistrs tikai formāli izskata iesniegtos valdes un dalībnieku izmaiņu dokumentus, ļaujot par kompānijas īpašnieku kļūt viltvārdim. Uzņēmumu reģistrs 17. decembrī, neraugoties uz 13.decembrī saņemto iesniegumu par krāpniecību, turpinājis apstiprināt viltvāržu dokumentus un apstiprinājis izmaiņas arī viesnīcas operētājkompānijā SIA Garden Palace valdē, teikts paziņojumā.

Ņemot vērā negatīvo pieredzi Igaunijā, Swedbank šobrīd apsver iespēju Latvijā noteikt, ka mazākā nadas zīme, ko izdos bankomāti, būs 10 eiro (ap 7 Ls) nevis 5 eiro (ap 3,5 Ls).

Papildināta ar 5., 6. un 7. rindkopu.

Proti, Igaunijā, kur no bankomātiem var izņemt gan 5 eiro, gan 10 eiro, ir negatīva pieredze ar 5 eiro banknoti, kas bieži rada sasprūdumu - tīri tehniski, jo tiem ir cits izmērs, Db.lv atzina Swedbank vadītājs Māris Mančinskis.

«Līdz ar to, tā kā patlaban analizējam Igaunijas pieredzi ar eiro ieviešanu, analizējam arī bankomātu pieredzi - un šo risku, jo sasprūdums var apstādināt bankomāta darbību, kas, piemēram, kādā nomaļākā apdzīvotā vietā nozīmē, ka nauda nav pieejama pat vairākas dienas, atkarībā no iespējas bankomātu salabot,» skaidro M.Mančinskis.

Trīs Swedbank bankomāti nedēļas nogalē tehniski pielāgoti piecu eiro banknošu izsniegšanai, informē bankas pārstāvji.

Patlaban pielāgoti ir bankomāti Rīgā Rēzeknes ielā 3, Saharova ielā 2 un Saharova ielā 20a.

Tas, ka visi Swedbank bankomāti spēj izdod piecu eiro banknotes, tiks nodrošināts laikā līdz 14. janvārim, plāno banka.

Bankomātu pielāgošana nepieciešama, jo nestandarta izmēru dēļ piecu eiro banknotes varēja radīt risku, ka bankomāta darbība apstājas banknošu sasprūduma dēļ.

Bankomāti atsāka darbu pirms 1.janvāra plkst. 0:30, savukārt Swedbank internetbankā apskatīt konta atlikumu un veikt iekšbankas maksājumus bija iespēja jau no plkst. 5:30.

Lai nodrošinātu pāreju uz eiro, Swedbank eiro projektā pusgadu strādāja vairāk nekā 500 cilvēki no četrām valstīm.

Nordea paplašina bankomātu tīklu, un plānots, ka līdz septembra beigām tiks uzstādīti 17 jauni Nordea iemaksas/izmaksas bankomāti, informē bankas pārstāvji.

Šobrīd Nordea un bankas Citadele draudzīgo bankomātu tīklā Nordea bankas klientiem pieejami vairāk nekā 30 iemaksu/izmaksu un vairāk nekā 200 izmaksu bankomāti, kas piedāvā veikt skaidras naudas darījumus bez komisijas ar atsevišķiem maksājumu karšu produktiem.

Šobrīd Rīgā un reģionos pieejami jau 14 draudzīgie Nordea iemaksu/izmaksu bankomāti, taču līdz gada beigām Nordea plāno uzstādīt 23 iemaksu/izmaksu bankomātus, tādējādi dubultojot bankomātu skaitu.

Nordea Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Irina Pētersone skaidro, ka statistika liecina, ka strauji pieaug Nordea iemaksu bankomātos veikto darījumu skaits, kas apliecina klienta vēlmi veikt skaidras naudas darījumus attālināti. Tā, piemēram, šobrīd vairāk nekā 70% no visām veiktajām iemaksām eiro valūtā tiek veiktas attālināti, izmantojot iemaksu bankomātus, nevis klientu apkalpošanas centrus.

Cilvēki skaidru naudu izmanto arvien retāk un priekšroku dod norēķiniem ar maksājumu kartēm. Lai arī jau aptuveni puse no norēķiniem tiek veikti ar maksājumu kartēm, tomēr skaidras naudas izņemšanas no bankomātiem apjoms nav samazinājies.

AS Citadele banka apkopojusi informāciju par cilvēku paradumiem, lietojot bankomātus.

Banka Citadele pērn nāca klajā ar risinājumu, kad Mastercard norēķinu kartes lietotāji var naudu izņemt bez maksas piecas reizes mēnesī jebkurā bankomātā pasaulē. Tas pilnībā maina to, kādā veidā tiek veidoti draudzīgo bankomātu tīkli, lai banku pakalpojumi būtu klientiem ērtāki.

«Redzam, ka pārsvarā cilvēki skaidru naudu izņem tikai dažas reizes mēnesī, līdz ar to bankas piedāvājums bez maksas piecas reizes mēnesī naudu izņemt citā bankomātā ir optimāls daudzums. Tādā veidā visi bankomāti kļūst par draudzīgiem un skaidras naudas izņemšana ir vēl ērtāka, arī ceļojot, – tikai jāpaseko līdzi, cik bieži naudu izņem no citas bankas bankomāta,» saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

Nākamnedēļ notiks likvidējamai AS Latvijas Krājbanka piederošu bankomātu izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Pēc kārtas otrajā izsolē ar lejupejošu soli tiks piedāvāti 46 utilizācijai paredzēti Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2050 un 5 utilizācijai paredzēti Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 kā vienota lietu kopība. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 6500 eiro.

Izsole notiks 30.maijā plkst.12.00 Ganību dambī 17A, Rīgā.

Bankomāti izsolē tika piedāvāti jau pagājušajā nedēļā, tomēr tie netika pārdoti, jo nebija pieteicies neviens pretendents.

Uzņēmēji par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo, bet neatgūto naudu spiesti aprēķināt un maksāt peļņas nodokli, jo parlaments jautājumu iemarinējis.

Vairāki uzņēmēji, kuriem nauda palikusi maksātnespējīgajā a/s Latvijas krājbanka, gatavojot 2012. gada pārskatu, ir pārsteigti par revidentu uz normatīvo aktu prasībām balstītām «atklāsmēm», ka par šajā bankā palikušo, bet neatgūto naudu ir ne tikai jāaprēķina, bet arī jāsamaksā peļņas nodoklis. «Kas tas par uzņēmēju atbalsta instrumentu Latvijas politiķu gaumē, ja zaudēju bankā naudu un man vēl par to liek samaksāt 15% lielo peļņas nodokli,» sašutis ir kāda uzņēmuma vadītājs, kurš gan nevēlas, lai viņa vārds un vēl jo vairāk uzņēmuma nosaukums tiktu atklāts publiski. Viņaprāt, laikam valsts iestādes un vēl jo vairāk lēmumu pieņēmēji – politiķi – dzīvo kaut kur citur, nevis Latvijā, vai arī tā ir apzināta rīcība – sodīt tos, kuriem savulaik bija darījumi ar Vladimira Antonova kontrolē esošo Latvijas krājbanku, kurai bija komercbankas darbības licence.

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Rīgas apgabaltiesā februārī izbeigta tiesvedība nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) prasībā pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) un likvidējamo Latvijas Krājbanka (Krājbanka) par kapitalizācijas atzīšanu. Arī šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Par minēto lēmumu ir iesniegta blakus sūdzība, tomēr tā vēl nav pieņemta, jo šodien tika skatīts airBaltic lūgums par atbrīvošanu no naudas soda. Kā sacīja Bērziņš, tas šodien tika noraidīts.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «minētā tiesvedība ir daļa no airBaltic pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību».

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.