Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Komisija vērš uzmanību, ka, pieņemot minēto lēmumu, ir atcelts lēmums par ierobežojumu uzlikšanu darījumiem virs 100 000 eiro. Bankas klientiem norēķini netiek veikti, un par noguldījumu pieejamību tiks paziņots atsevišķi.
Komisija tāpat atgādina, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eIro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.
Jāatgādina, ka tad, kad parādījās ziņas par sarežģīto situāciju ar Krājbankas īpašnieci Snoras bank, amatpersonas Latvijā nemitējās uzsvērt, ka Latviju leišu problēmas neskars.
Ar Latvijas Krājbankas līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti aģentūrai BNS pagaidām nav izdevies sazināties.
Savukārt Latvijas Krājbankas bijušais valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dzintars Pelcbergs Latvijas Televīzijas Nakts ziņām sacīja, ka FKTK lēmums bija pārsteigums. Viņš arī nevarēja ne noliegt, ne apstiprināt informāciju par konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā.
«Pirms šis apgalvojums nāca spēkā, protams, nebija [informācijas],» sacīja Pelcbergs un piebilda, ka pretējā gadījumā bankas vadība būtu rīkojusies.
Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka šogad septembra beigās Latvijas Krājbanka pēc piesaistīto noguldījumu apmēra bija sestā lielākā banka Latvijā. Kopumā noguldījumos banka 2011.gada 30.septembrī bija piesaistījusi 586,898 miljonus latu un tās tirgus daļa bija 5,2%.
Jau vēstīts, ka Lietuvas Bankas valde 16.novembrī nolēma uz laiku apturēt bankas Snoras darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus. Medijos izskanējusī informācija liecina, ka Snoras vadība mēģinājusi palielināt pamatkapitālu ar noguldītāju līdzekļiem, kā arī bankā konstatēts iztrūkums apmēram miljarda litu apjomā.
Lietuvas Bankas valde pirmdien atcēlusi atsevišķus ierobežojumus Snoras darbībai un likusi bankas pagaidu administratoram līdz 23.novembrim iesniegt galīgo ziņojumu par risinājumiem bankas darbības atjaunošanai.
Banka izdevusi rīkojumu atgriezt Snoras klientu kontos tos maksājumus, kas pagājušajā nedēļā noteikto ierobežojumu dēļ nav sasnieguši saņēmējus, kuru konti ir citās bankās.
Kopš 17.novembra bankas klientiem Snoras bankomātos tika atļauts izņemt skaidru naudu līdz 500 litiem (102 latiem). Tādā veidā līdz šim jau izņemti aptuveni 45 miljoni litu, bet pieļaujamais limits bija 200 miljoni litu.
No 23.novembra šīs operācijas būs iespējams veikt arī bankas klientu apkalpošanas nodaļās.