Godīgi atbildēt uz Latvijas Kara muzejā notikušās diskusijas nosaukumā likto jautājumu Vai Zemessardze spētu stāties pretī ienaidnieka agresijai? saņēmās retais dalībnieks, taču visi piekrita zemessarga Eināra Rekšņas teiktajam: «Skaisti mirt mēs esam spējīgi, bet labāk būtu neglīti izdzīvot.» Demogrāfiskā bedre ietekmē arī valsts aizsardzību – jau šobrīd profesionālais dienests nav nokomplektēts, bet nākamajos gados šis robs kļūs arvien lielāks, vēsta laikraksts Neatkarīgā.
Tas nozīmē, ka aizsardzībā gribot negribot nāksies paļauties uz brīvprātīgajiem, pat tad, ja noturēties līdz apsolītajai NATO atnākšanai X stundā vajadzēs tikai 48 stundas (ko gan paši NATO armiju ģenerāļi apšauba), norāda laikraksts.
Kaut kā jau Zemessardze velkot to dzīvību – humpalās apģērbta, lētas plastmasas munīcijas piegānītiem stobriem, politiķu solījumiem barota, un jāšaubās, vai kaujasspējīga. Pagājušajā nedēļā notikušajās starptautiskajās mācībās Sudraba bulta līdztekus amerikāņu un norvēģu supermeniem sava loma bijusi arī 1. Zemessardzes novada vīriem. Pirmo reizi mūžā viņiem virsū bruka bruņutehnika – īsti tanki. Un visa apakšvienība tika iznīcināta. Labi, ka šī mācība gūta mācībās.
«Tā, kā mēs esam pieraduši karot, tā vairs nevar,» pēc zaudētās cīņas secinājis virsseržants un bijušais aizsardzības ministra padomnieks Jānis Derkusovs.
To, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, apzinās arī Aizsardzības ministrija, vēl jo vairāk Nacionālo bruņoto spēku vadība. Tāpēc arī tapis plāns par paaugstinātas gatavības vienību attīstību Zemessardzē. Taču pārmaiņas maksā naudu, un tās, neraugoties uz teju visu partiju solījumiem, vairāk nekļūst. Zemessardzes komandieris ģenerālis Leonīds Kalniņš Neatkarīgajai stāstījis, ka pat ieceri apģērbt bruņotos spēkus vienādās formās pagaidām nav izdevies īstenot.
Tad kur nu vēl sapņot par jauniem un moderniem ieročiem. Labi, ka vēl vecās zviedru triecienšautenes (uzdāvinātās) AK4 turas kopā.