Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Paužot bažas par kārtējām ārvalstu investoru konkurenci ierobežojošajām prasībām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šodien atkārtoti vērsies Konkurences padomē, īpaši izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, ir aizdomas, ka publiskajos iepirkumos pasūtītāji vēl aizvien mērķtiecīgi meklē iespējas, kā radīt priekšrocības konkrētam piegādātājam.

Konkurenci ierobežojošais “jaunievedums” publisko iepirkumu prasībās ir Multi-SIM / e-SIM pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšana gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā.

A. Mickevicius: “Runa ir ne tikai par konkurences kropļošanu, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un nesaimniecisku rīcību, kas pie šī brīža situācijas, kad gan valsts, gan pašvaldības saskaras ar budžetu saistītajiem izaicinājumiem, ir īpaši akūti. Aktuālais jaunievedums valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitāldaļu uzņēmumu sludinātājos iepirkumu absurdajās prasībās ir viena telefona numura nodrošināšana viedpulkstenim un telefonam, kas darbojas ārvalstīs. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma prasība par Multi-SIM/ e-SIM pakalpojums 300 pieslēgumiem nav pamatota un izskatās pēc izšķērdīgas ekstras”.

Nesaimnieciska pieeja prasību izstrādei un piedāvājumu vērtēšanai mobilo sakaru publiskajos iepirkumos ir kļuvusi par noturīgu tendenci, kas ne vien apdraud veselīgu konkurenci, bet arī palielina izdevumus valsts budžetā.

Vaicāsiet, kā dārgākais piedāvājums iepirkumos kļūst par izdevīgāko? Gaužām vienkārši – piedāvājumu salīdzināšanas procesā tiek izmantota punktu vērtēšanas sistēma, kas neņem vērā reālos izdevumus, liedzot pasūtītājiem augstāk novērtēt lētāko piedāvājumu. Šāda pieeja ne vien kropļo konkurenci, bet arī norāda uz vienaldzību pret iespēju saņemt izdevīgāku piedāvājumu.

Ir nākamā gada budžeta pieņemšanas laiks, un ir īstais brīdis atbildēt – cik ilgi vēl valsts sektors turpinās pārmaksāt par dārgiem mobilajiem sakariem, šķērdējot nodokļu maksātāju naudu, ko varētu novirzīt drošībai, veselībai vai sabiedrības labklājības celšanai?

“Matemātiska shēma”, kad uzvar dārgākais

Diskusijās par valsts budžeta samazināšanu un finanšu nepietiekamību, arvien pārāk maz uzmanības tiek pievērsts efektīvākai un atklātākai esošo budžeta līdzekļu izmantošanai.

Katrs saimnieciski domājošs cilvēks zina, ka peļņu veido divi lielumi – lielāki ieņēmumi un mazāki tēriņi. Kā iepirkumu speciālisti mēs nevaram nodrošināt lielākus ieņēmumus, bet mēs varam palīdzēt samazināt tēriņus, mudinot budžeta iestādes vairāk domāt par iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, lai valsts un pašvaldību organizācijas darbotos pēc iespējas efektīvāk, iepirkumos tērējot mazāk valsts budžeta līdzekļus vai arī par attiecīgo naudu iepērkot kvalitatīvākas preces un pakalpojumus.

Lai gan sabiedrībā bieži tiek minēti negatīvi piemēri par atsevišķiem problemātiskiem iepirkumiem, ir skaidrs, ka lielākā daļa iepirkumu tiek organizēti bez apzinātas nolaidības vai krāpšanas. Tomēr laba griba viena pati nav pietiekama. Kā nozares speciālisti mēs varam novērtēt, ka atbildīgajiem par iepirkumu organizēšanu dažkārt trūkst zināšanas un laika resursi, kā arī netiek izmantoti jau šobrīd pieejamie rīki, lai iepirkumi būtu efektīvi, atklāti un godīgi.

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Loģistikas process ikvienā organizācijā ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados loģistika tiks būtiski automatizēta, taču nozarē aizvien būs pieprasīti arī kvalificēti un pieredzējuši speciālisti.

Jo vairāk tirgos darbojas uzņēmums un plašākas ir tā piegādes ķēdes, jo grūtāk automatizēt procesus, un svarīgāks kļūst cilvēka faktors. Īpaši meklējot atbildi uz jautājumu – kā sasniegt mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām?

Automatizācija nav mūsdienu fenomens

Manuprāt, bažas par to, ka mākslīgais intelekts aizstās kvalificētus speciālistus ir pārspīlētas. Vismaz loģistikas nozarē. Analizējot piegādes un loģistikas uzņēmumu attīstību, varam redzēt, ka zināma veida procesu automatizācija bija jau pagājušā gadsimta 60. gados. “Carlsberg Group” savu pirmo digitalizācijas piloprojektu loģistikā veica vienā valstī un rezultāti bija ļoti daudzsološi – kopumā tika automatizētas gandrīz 5500 darba stundas. Ņemot vērā darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka turpmākajā attīstībā tiks investēts arvien vairāk. Tā ir iespēja taupīt laiku uz vienkāršākiem darbiem, piemēram, datu ievadi, atkārtotām darbībām u.tml. Tāpēc prognozēju, ka investīcijas automatizācijā desmitkāršosies, jau šobrīd mūsu uzņēmuma noliktavā Zviedrijā gandrīz nav darbinieku, visu paveic roboti. Tajā pašā laikā nozarē ir un būs nepieciešami darbinieki, kuri “jūt drēbi” un spēj nodrošināt procesu nepārtrauktību. Pandēmijas un kara radītie izaicinājumi Savā pieredzē loģistikas jomā esmu novērojis, ka produktu dažādība padara uzņēmuma darbu izaicinošāku, likumsakarīgi to izjūt arī loģistika. Skaidrs, ka mūsdienu apstākļos nozarēm, kas ražo ātras aprites patēriņa preces, ir jādomā par sava piedāvājuma diversificēšanu – plašāks produktu segments nodrošina iespēju aptvert plašāku auditoriju. Tajā pašā laikā tas sarežģī loģistikas procesus un ir daudz izaicinošāk tos automatizēt un standartizēt. Tas arī apstiprina iepriekš minēto tēzi –daudz procesi tiks automatizēti, taču būs nepieciešams darbinieks, kas to izveidos, uzraudzīs un attīstīs.

Publiskā sektora iepirkumos, tostarp kritiski svarīgu IT infrastruktūru un programmatūru izstrādē, noteicošais aspekts nereti ir tieši cena. Bieži tiek meklēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums vai arī cena ir noteicošais faktors vērtējumā, dodot priekšroku lētākajam risinājumam, tomēr lētākais ne vienmēr ir labākais un izdevīgākais ilgtermiņā.

Lai sekmētu tādu IT sistēmu izstrādi, kas patiešām kalpo gala lietotāju vajadzībām, turklāt, ir pielāgojamas tehnoloģiju attīstībai, vienlīdz svarīgi aspekti ir arī izstrādātāja pieredze, atsauksmes, piedāvātais tehnoloģiskais risinājums un ilgtspēja. Tieši ilgtspēja kļūst par aizvien svarīgāku iepirkumu komponenti, domājot ne tikai par IT risinājumu ietekmi uz vidi, bet arī par iespējām attiecīgo sistēmu izmantot ilgtermiņā, netērējot lielus budžeta līdzekļus par uzturēšanu un pilnveidošanu. Zaļās komponentes iekļaušana infrastruktūras un programmatūras izstrādes iepirkumos kļūst arvien izplatītāka gan publiskajā, gan privātajā sektorā visā pasaulē. Šīs prakses mērķis ir samazināt izstrādes un ekspluatācijas ietekmi uz vidi, veicinot energoefektivitāti, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un ilgtspējīgu resursu pārvaldību.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu.

Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt, netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.

Kāpēc saskaņā ar VID datiem, piemēram, programmatūras arhitekta vidējā stundas likme ir 21 eiro, bet realitātē šāda speciālista darbs izmaksā līdz 70 eiro stundā, atkarībā no viņa pieredzes un prasmēm un zemākā summa ir tipiska speciālistam bez jebkādas iepriekšējas pieredzes. Kā veidojusies VID aprēķinos minētā programmētāja likme 17 eiro, kas ir vairākas reizes mazāka par reālo tirgus likmi? Un cik tad īsti būtu jāmaksā pasūtītājam?

Zaļo publisko iepirkumu pērn pašvaldības caurmērā ir izmantojušas biežāk nekā valsts pārvalde, proti, 2023. gadā 12 % no pašvaldībās izsludinātajiem iepirkumiem bija ar vides aizsardzības prasībām, bet valsts pārvaldē – 7 %, liecina Aprites ekonomikas indeksa komandas apkopotie Iepirkumu uzraudzības biroja dati.

Zaļais publiskais iepirkums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā pašvaldības var stimulēt apritīgumu, samazināt negatīvu ietekmi uz vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu.

“Tie ir praktiski instrumenti, kas rada tiešu ietekmi un veicina ilgāku resursu apritīgumu un atbildīgu saimniekošanu. Piemēram, apgaismojuma un datortehnikas iepirkumos tiek ieteikts izmantot aprites cikla izmaksu izvērtēšanu un prasīt ilgāku garantijas periodu, kas nodrošina ilgstošāku preču lietošanu un mazina atkritumu daudzumu. Mēbeļu iepirkumos var iekļaut prasības par remontējamību un demontāžas instrukciju nodrošināšanu, savukārt drukas iekārtām – iespēju izmantot atkārtoti uzpildāmas tintes un tonera kasetnes. Arī būvniecības projektos paredzēta atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveide un būvniecības atkritumu apjoma samazināšana,” norāda Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša.

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret uzņēmēju Māri Martinsonu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka VID kā cietušajam bija tiesības 10 dienu laikā pārsūdzēt šo Ģenerālprokuratūras lēmumu.

"Mēs šo lēmumu izvērtējām, un atzinām, ka VID un valsts intereses ir aizskartas. Tādēļ lēmums ir pārsūdzēts, tagad jāgaida rezultāts," teica Šmite-Roķe.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izbeigusi tā devētajā "būvnieku lietā" izdalīto kriminālprocesu daļā pret Martinsonu saistībā ar viņam reiz piederējušās SIA "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas, otrdien, 22.oktobrī, vēstīja laikraksts "Diena".

Valsts atsakās no 600 tūkstošiem 

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena....

Runa ir par 2014.gadā sākto tā dēvēto "būvnieku lietu". No šīs lietas izdalīti vairāki atsevišķi kriminālprocesi un viens no šiem izdalītajiem kriminālprocesiem ir par "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas , tā valstij nodarot zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. "Diena" vēsta, ka oktobra sākumā kriminālprocess izbeigts daļā, kas attiecas tieši uz paša Martinsona iespējamo kriminālatbildību.

Pats kriminālprocess gan turpinās, un tajā kā aizdomās turamie figurē Martinsona bijušie menedžeri. Lēmumu pirms divām nedēļām pieņēmusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Anda Liepiņa, kura uzrauga daļas no "būvnieku lietas" izmeklēšanu, norāda laikrakstā.

Prokuratūra uzskata, ka Martinsons, lai gan noziedzīgā nodarījuma laikā bija gan uzņēmuma līdzīpašnieks, gan valdes loceklis, reāli nekādos saimnieciskos lēmumos, slēdzot līgumus ar firmām par būvdarbiem, par ko Valsts ieņēmumu dienestam bija aizdomas, ka tās ir apzināti organizētas nodokļu apiešanas shēmas, nav piedalījies.

"Lucidus" inkriminētās noziedzīgās darbības, par kurām ir runa daļā pret Martinsonu izbeigtajā kriminālprocesā, notikušas laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 20.augustam. Laika posmā, kas daļēji sakrīt ar šo noziedzīgo darbību, Martinsons bija arī starp uzņēmuma līdzīpašniekiem - laikā no 2008.gada līdz 2013.gada 21.janvārim viņam piederēja 14% uzņēmuma daļu.

Pērn Martinsons ticis pie cietumsoda citā skaļā kriminālprocesā, kurā par kukuļņemšanu bija apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet Martinsonu tiesa atzina par vainīgu Rimšēviča kukuļņemšanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Šajā lietā Rīgas rajona tiesa Martinsonu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, nosakot viņam arī mantas konfiskāciju aptuveni 175 000 eiro apmērā. Spriedums tika pārsūdzēts un to būs jāskata apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu, būs jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Kad Oļegs Sokolovs klausās, kā citi cilvēki stāsta par to, ka pēc dažiem darba gadiem uzņēmumā viņiem ir apnicis savs darbs, viņš nesapratnē nogroza galvu. MV GROUP Distribution LV izpilddirektors apgalvo, ka ikviena ambicioza un mērķtiecīga organizācija nepārtraukti mainās – nav tādu lietu kā tāds pats gads, tas pats pierastais ceļojums vai tie paši izaicinājumi. Šodien viens no vadošajiem vairumtirgotājiem Latvijā pārstāv vairāk nekā 100 zīmolus, tostarp Lietuvas Stumbras Vodka un Angostura no Trinidadas un Tobago.

O. Sokolova vadītais uzņēmums pieder MV GROUP – vienai no lielākajām uzņēmumu grupām, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. MV GROUP Distribution LV ir arī Lays un British American Tobacco Latvia oficiālais pārstāvis, kā arī CPP Nestle un Les Grands Chais de France S.A. sadarbības partneris.

O. Sokolovs uzņēmumā strādā jau 15 gadus un ir bijis iesaistīts iespaidīgā uzņēmējdarbības pārveidē, kas atspoguļojās arī uzņēmuma nosaukuma maiņā pirms dažiem gadiem, kad MV Latvia pārtapa par MV GROUP Distribution LV.

Organizācijas izaugsme atspoguļojas ne tikai ieņēmumu rezultātos, bet arī komandas izaugsmē, produktu klāsta daudzveidības palielināšanā un jaunu partnerattiecību veidošanā. "Šodien jaunus talantus mūsu komandā galvenokārt piesaista vēlme kļūt par daļu no vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozares, kā arī iespēja kļūt par vairumtirdzniecības ekspertiem," saka MV GROUP Distribution LV vadītājs O. Sokolovs. Uzņēmuma komanda paplašinās, un tās darbinieki gūst atzinību visā pasaulē, atgriežoties mājās ar visaugstākajiem starptautiskajiem apbalvojumiem.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktie aprēķini par Zemkopības ministrijas (ZM) izsludināto iepirkumu liecina, ka ZM riskē pārmaksāt par mobilajiem sakariem aptuveni 1 milj. eiro.

Šāds risks pastāv, ņemot vērā paredzēto līgumcenu, izteiktos favorītisma elementus par labu līdzšinējam pakalpojumu sniedzējam, kas iekļauti iepirkuma kritērijos, kā arī citu līdzīgu publisko iepirkumu rezultātus. Šis ir arī kārtējais publiskais iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents – vēsturiskais mobilo sakaru operators, vēlreiz apliecinot, ka publisko iepirkumu jomā tiek iznīcināta konkurence.

Kā atzīmē “Tele2”, ZM un Iepirkumu uzraudzības birojs faktiski izmanto copy-paste argumentāciju no citiem iepriekš apstrīdētajiem publiskajiem iepirkumiem, lai varētu turpināt šo iepirkumu. Tajā ar dažādu juridisko nianšu palīdzību tiek ierobežota konkurence un sniegtas priekšrocības vienam konkrētam tirgus spēlētājam, kurš zaudējis savas līderpozīcijas privātpersonu tirgus segmentā.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Pandēmijas gados pamatīgu paātrinājumu ieguvusī digitalizācija, ko pavisam nesen paplašinājusi arī mākslīgā intelekta (MI) rīku ieviešana, turpina transformēt strādāšanas ieradumus kā privātos uzņēmumos, tā valsts pārvaldē.

Produktivitātes paaugstināšanas iespējas ir patiešām plašas, turklāt tirgū nemitīgi nonāk aizvien jauni risinājumi, tādēļ tos visus ir grūti apzināt un aptvert, nemaz nerunājot par ieviešanu organizācijas darbā. Diemžēl uz šī bagātīgā jaunievedumu fona dažas senākas, taču ne mazāk noderīgas lietas tiek piemirstas. Viena no tām ir e-rēķini.

Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka drīzumā rēķini būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais dokuments. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Pārējiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās tiks piemērotas no 2026. gada.