Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.
Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.
Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?
Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.
Iegūstot 51% Parex bankas akciju, jūs faktiski esat ieguvuši arī kontroli pār virkni tās meitas uzņēmumu. Kāds būs jūsu turpmākā rīcība saistībā ar tiem?
Apskastīsimies, kādi ir šie meitas uzņēmumi, cik lielā mērā tie ir vajadzīgi, cik tie ir efektīvi, un tad arī lemsim, ko un kā darīt tālāk.
Paskatoties, kādas amatpersonas ir attiecīgajos uzņēmumos, ir redzams, ka daļa no šiem cilvēkiem ir izbijuši politiķi, valsts amatpersonas, vai arī līdzšinējos bankas lielāko līdzīpašnieku bērni. Vai ir plānots veikt izmaiņa šajā jomā?
Ja attiecīgās amatpersonas atrodas amatos tikai tāpēc, ka tām ir labs vārds, vai arī labas radnieciskās attiecības, bet nav pietiekami labs profesionālais līmenis, tad bez šaubām, viņu maiņa būs.
Tas nozīmē, ka tiks vērtēts, kāds ir prakstiskais pienesums katrai no šīm personām bankai?
Tieši tā!
Šobrīd Valsts Kase Parex bankai jau ir pārskaitījusi 200 miljonus latu. Vai pieļaujat, ka ar šo summu pietiks šīs bankas turpmākās darbības nodrošināšanai?
Tā ir tikai pirmā fāze, pirmais solis.
Kādi ir gaidāmi nākamie soļi?
Nākamie soļi pašlaik tiek apspriesti. Es nevaru izpaust konkrētos finansiālos skaitļus. Vēl nupat par tiem ir runāts gan ar valdību, gan centrālo banku, gan arī Valsts Kasi. Pašreiz tiek gatavoti precīzāki aprēķini, un es negribu nosaukt skaitli, kurš nav finalizēts — pretējā gadījumā tas būtu mazliet nekorekti.
Bet varbūt varat vismaz nosaukt aptuveni, par cik lielām summām, par kādiem apmēriem ir runa?
Ne mazākiem par jau pārskaitīto.
Tātad būs vajadzīgi vēl vismaz 200 miljoni latu?
Jā — pie tā šobrīd tiek strādāts. Valdība to nodrošinās kopā ar iesaistītajām pusēm.
Kāpēc, jūsuprāt, izveidojās situācija, kad faktiski valstij nācās pārņemt Parex bankas kontrolpaketi?
Vispirms jau ir jārunā par visiem apnikušo globālo finanšu krīzi, kuras izraisītājas bija ASV. Šajā sakarā gribu izteikt mazliet ķecerīgu domu. Pašreiz esam atkal saņēmuši ziņu, ka Fitch ir pazeminājis Latvijas reitingu, bet es ļoti gaidu, kurā brīdī ASV pazeminās reitingu no 3A uz kaut ko citu. Vai tiešām cietīs tikai mazās valstis, kurām nav tiesību sevi aizstāvēt, bet lielās valstis uz mūsu rēķina mēģinās izkārpīties no šīm problēmām?! Jā, tas ir mazliet emocionāls jautājums, bet te ir runa par negodīgu spēli. Kāpēc lai es uzticētos šīm reitingaģentūrām, ja ņem vērā, ka tās reitingoja arī visas tās finanšu institūcijas, kas šobrīd ir nobankrotējušas, piešķirot tām ļoti augstus reitingus? Būtu jāpārskata gan ši aģentūru, gan arī starptautisko auditoru atbildība.
Runājot par Parex bankas situāciju — jau pirms vairākiem mēnešiem Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) rosināja centrālajai bankai un FKTK skatīt šo jautājumu daudz straujāk un radikālāk, radot plānu, kā izveidot zināmu stabilizācijas fondu finanšu sektoram. Neslēpšu, ka gan es, gan V. Kargins rosinājām speciālas apspriedes premjera kabinetā, kurās gan paši nepiedalījāmies, lai minētais jautājums tiktu apspriests. Ir notikušas arī vairākas citas pietiekami augsta līmeņa apspriedes par šo jautājumu. Tas tika darīts, saprotot situāciju, nevis tāpēc, ka Kargins kādam būtu kaut ko nozadzis un mēs visi kopā rīkotos ne tā, kā vajag. Mēs nekādā gadījumā nenoņemam atbildību no finanšu institūciju vadītāju puses par to, kas ir noticis. Taču situācija, kāda ir izveidojusies ar Parex banku, nebūtu bijusi, ja nebūtu globālās krīzes. Parex bankai ir vairāk nekā 1 000 sadarbības aģentu, un, ja visā pasaulē notiek zināmas problēmas, tas nevar neatsaukties uz minētās bankas darbību. Rezultātā tas viss noveda pie zināmā iznākuma. Varu teikt, ka Parex bankas vadītāji ir centušies savu iespēju robežās rosināt ša jautājuma risināšanu jau savlaicīgi.
Tātad var teikt, ka bažas par Parex bankas nākotni bija jau pirms vairākiem mēnešiem?
Mēs kā baņķieri, sēžot LKA, apspriedām jautājumu, ka finansiālā krīze var atnākt arī līdz mums, bet tajā brīdī daudzi teica — mums jau ir miera osta, viss ir kārtībā, guliet mierīgi… Sapratām, ka mēs nepaliksim ārpus minētā problēmu loka, tāpēc aicinājām veidot stabilizācijas plānu. Ir būtiski, lai šāds plāns būtu, jo vissliktāk ir tad, kad notiek nelaime, bet nav plāna, kā rīkoties tālāk — tad visi sāk izmisīgi, haotiski skraidīt šurpu turpu, kamēr izdodas saskaņot nepieciešamos jautājumus. Neraugoties uz to, ka valdība ir pieņēmusi noteiktus lēmumus, šobrīd zināmu piepūli prasa sadabūt kopā visas iesaistītās puses un pieņemt vienotu lēmumu.
Kāpēc tas, jūsuprāt, tas notika tieši ar šo banku, nevis kādu citu, piemēram Swedbank, par kuru bija daudz pamatīgākas negatīvās baumas?
Baumas klejo. Nevaru pateikt, vai kāds tās izplatīja speciāli, bet tādas bija. Kāds palaida vienu mazu baumu, un tālāk jau bija sniega bumbas efekts.
Tāpat pirms kāda laika Zviedrijas valdība paziņoja par atbalstu savām bankām, un tieši tajā brīdī tad arī sākās problēmas Parex bankai. Visi saprata, ka mums nekādas palīdzības nav, un nav zināms — vai būs. Un, ja būs, tad kāda — morāla vai finansiāla. Ja uzreiz būtu bijusi reakcija no valsts institūciju puses, domāju, ka tādas problēmas ar Parex banku nebūtu — tik lielas naudas summas neaizplūstu. Bet tādā situācijā, kāda bija… Iedomājaties, ko jūs darītu, ja jūsu nauda atrastos Parex bankā, bet līdzās tai būtu Swedbank vai SEB, kam ir Zviedrijas valdības atbalsts. Skaidrs, ka šādā situācijā cilvēki labprātāk izņem savu naudu no Parex bankas un nes kaut kur citur. Jāteic gan, ka viena daļa cilvēku rīkojas visai neapdomīgi, pārsteidzīgi — viņi izņem naudu no visām bankām un glabā to kaut kādā burkā vai kādā tamlīdzīgā vietā. Šādiem cilvēkiem varu vien novēlēt, lai viņiem veicas, tikai nevajag aizmirst, ka kriminogēni nelabvēlīgās situacijas procents arī aug.
Vai jūsu skatījumā jādu citu no Latvijā strādājošajām bankām vēl var piemeklēt Parex bankas liktenis?
Manā rīcībā nav tādas informācijas.
Bieži ir izskanējis, ka līdzšinējo lielāko bankas īpašnieku V. Kargina un V. Krasovicka īpašumi ir ieķīlāti, taču netiek izpausts, par kādiem īpašumiem ir runa…
Tas ir jautājums, kas saistīts ar konfidenciālu procedūru, un es neesmu tiesīgs neko jums izpaust. Varu vien pateikt, ka ieķīlāts ir viss, ko bija nepieciešams ieķīlāt, lai izpildītu attiecīgos nosacījumus. Un viņi paši tam ir piekrituši.
Cik daudz tad ir nepieciešams ieķīlāt?
Šā līguma nosacījumus es vēl nedrīkstu līdz galam izpaust. Es negribu, lai būtu tā, ka esmu jums izpaudis kādu punktu, par kuru mani pēc tam sāktu pratināt Drošības policija vai SAB. Piedodiet, bet tā ir patiesība.
Tikai atceraties vienu lietu šajā sakarā: ir summas, kas ir ierakstītas līgumos, bet vēl jau ir pārējā valstī pastāvošā likumdošana, nosakot, ka, ja notiks nelabas lietas, nekas minētos cilvēkus neglābs no atbildības.
Kas šajā gadījumā tiek saprats ar jēdzienu nelabas lietas?
Ja kaut kas izrādīsies slēpts, ja mums nebūs parādīta patiesā aina. Turklāt vienalga — apzināti vai neapzināti. Banku vadītāji ir krimināli atbildīgi par to, kas notiek bankā. Pat tad, ja viņi nav slēpuši nekādus datus, bet nebūs nodrošināta kvalificēta attiecīgās informācijas sagatavošana, atspoguļošana utt., būs jāatbild pilnā apmērā, neatkarīgi no tā, kad tas ir noticis. Bez šaubām eksistē tāda norma banku darbības novērtēšanā, kā valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par iepriekšējā gada darbības rezultātiem. Taču šī norma nenozīmē to pašu, ko nekad, nekur un neko. Ja noskaidrosies kaut kas pēc n gadiem, attiecīgais jautājums vienalga tiks aktualizēts.
Tajā pašā laikā es varu būt diezgan pārliecināts, ka tā informācija, kas ir iedota, kas tiek atspoguļota oficiālajos dokumentos, ir patiesa. Es šos cilvēkus — V. Karginu un V. Krasovicki pietiekami ilgi pazīstu. Lai ko arī par viņiem neteiktu sabiedrībā, lai kā arī viņu nelamātu… Es zinu viņus kā pietiekami profesionālus cilvēkus. Jā, problēmas, protams, ir katram cilvēkam, bet šeit es neredzu pamatu lielām šaubām par to, ko viņi ir izdarījuši. Pretējā gadījumā es nebūtu iesaistījies šajā pasākumā.
Par jūsu iesaistīšanos gan bija valdības lēmums…
Man bija izvēle. Es varēju arī atkāpties no amata. Esmu pietiekami spēcīgs un arī sirms, lai varētu šādu lēmumu pieņemt. Biju par šo lietu jau savlaicīgi konsultējies, lai zinātu, kā visu šo procedūru izdarīt.
Tātad jūs jau gaidījāt attiecīgo valdības lēmumu?
Protams — es ar šo jautājumu strādāju jau pietiekami ilgi. Skaidrs, ka es to gaidīju.
Vai šis varētu būt tas gadījums, kad V. Karginam un V. Krasovickim tiek piemērota jūsu pieminētā norma par atbrīvošanu no atbildības?
Līgums paredz viņu atbildību līdz tā darbības beigām. Un nav zināms, cik ilgi šis līgums būs spēkā. Ja 12 mēnešu laikā, kā tas šobrīd ir paredzēts, tiks atrasts stratēģiskais investors, banka tiks pārdota. Ja tas viss turpināsies ilgāt un 12 mēnešu laikā neizdosies investoru atrast, bez šaubām spēkā stāsies pirmpirkuma tiesības V. Karginam un V. Krasovickim, ja vien viņi norēķināsies ar valsti par visiem tiem ieguldījumiem, kas saistīti ar bankas stabilizāciju, ieskaitot dažadus papildizdevumiem, kas saistīti ar laika patēriņu utt.
Vai pieļaujat iespēju, ka V. Kargins un V. Krasovickis ir centušies formāli atbrīvoties no saviem īpašumiem?
Vismazāk es gribētu apspriest viņu īpašumu lietas.
Ber vai nav bažas, ka viņi varētu būt mēģinājuši izņemt no bankas aktīvus, pamatlīdzekļus?
Man nav tādu bažu. Šobrīd nav. Mēs esam vienojušies, ka tuvākajā laikā darbu uzsāks viena no auditorkompānijām, lai palīdzētu izveidot zināmu izvērtējumu par to, kāds ir status quo, kāda ir situācija.
Vai šīs 51 % bankas akciju pirmpirkuma tiesības viņiem tiek nodrošinātas arī tad, ja atrodas kāds ieinteresēts maksātspējīgs investors līdz šim12 mēnešu termiņa beigām?
Līdz šā termiņa beigām viņiem nav pirmpirkuma tiesību. Tās stājas spēkā tikai pēc 12 mēnešiem.
Tātad, ja kaut vai rīt atnāk potenciālais investors, nav nekādu problēmu viņam šīs akcijas pārdot?
Jā — tādā gadījumā tiek noslēgts līgums, un banka tiek pārdota.
Par kādu cenu?
Par tirgus cenu. To savukārt noteiks divas starptautiskas auditorkompānijas, kas tiks izvēlētas no četrām lielākajām kompānijām, kas strādā mūsu valstī.
Vai pieļaujat, ka investors šīm bankas akcijām varētu neatrasties?
Esmu pārliecināts, ka mēs to atradīsim.
Par Parex bankas pārņemšanas nosacījumiem zināmi iebildumi bija arī Eiropas Komisijai (EK). Par kādiem iebildumiem ir runa?
Runa bija par to, kā tiek noteikta tirgus cena, pārdodot banku. Valdība bija noteikusi, ka Parex banku var pārdot vienalga par kādu cenu, arī tādu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Pret to EK iebilda, norādot, ka pārdošanai jānotiek par tirgus cenu.
Otrs iebildums bija par procentlikmes noteikšanu, par tik, cik daudz ir jāmaksā par galvojumu, cik — par aizdevumu gadījumā, ja tāds tiks dots no valdības puses. Precīzus ciparus gan es neatceros.
Runājot par Parex bankas sidicēto kredītu — mēģināsiet panākt tā refinansēšanu, vai arī tas tiks atmaksāts?
Vispirms jau tiks mēģināts to refinansēt, jo tas ir izdevīgāk. Ja sidikāta devēji tam nepiekritīs, tad nāksies to atmaksāt noteiktajos termiņos.
Kādus jūs redzat potenciālos riskus, kādi varētu būt ar turpmāko Parex bankas darbību?
Lielākais risks šajā brīdī ir uzticības noturēšana šai bankai — tas ir galvenais.
Pašreiz Parex banka ir pārtraukusi kreditēšanu. Vai pieļaujat, ka tuvākajā laikā to izdosies atjaunot?
Domāju, ka jā. Šajā sakarā gan gribu teikt ko citu. Ja Parex bankai FKTK ir noteikusi kreditēšanas ierobežojumus, tad vajag paskatīties apkārt, kādus ierobežojumus šajā jomā citas bankas ir noteikušas pašas sev. Visās bankās kreditēšana ir ierobežota, jo arī citas bankas ir skārusi globālā krīze. Trūkst naudas, lai varētu normāli atjaunot kreditēšanu. Tas ir būtiskākais jautājums, kāpēc mēs kopā ar valdību un citām institūcijām cenšamies atrisināt Parex bankas problēmu. Mūs neinteresē atjaunot Kargina un Krasovicka akciju vērtību — mēs gribam kaut kā tikt laukā no tās krīzes, kas arvien vairāk mācās mums virsū.
Vai šī Parex bankas kontrolpaketes pārņemšana negatīvi neietekmē Hipotēku un zemes banku?
Pagaidām tas viss šo banku nekā nav ietekmējis.
