Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.
Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim
Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.
Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.
Kargina un Krasovicka advokāts arī pieļāva, ka šajā tiesvedībā viņa klienti varētu iesniegt pretprasību, kas saistīta ar tiesvedību šķīrējtiesā, taču konkrēti, kāds varētu būt prasījums, pagaidām neminēja, norādot, ka tas vēl ar klientiem jāpārdomā. Grūbe pēc tiesas sēdes žurnālistiem sacīja, ka šķīrējtiesā patlaban atrodas lieta par Parex bankas rīcību, vienpusēji laužot kredītlīgumus ar Karginu un Krasovicki un aprēķinot lielus soda procentus. Šķīrējtiesā iesniegtās prasības būtība ir atzīt bankas rīcību par nepamatotu. Minētajā tiesvedībā runa ir par kopējo summu 2,418 miljoni latu. Pēc viņa teiktā, līdz šim šķīrējtiesā bijušas vairākas tiesas sēdes, taču tās atliktas.
Tiesa vēl neizlēma par tiesvedības apturēšanu, norādot, ka šis, tāpat kā iepriekš pieteiktais lūgums izbeigt tiesvedību, tiks vērtēts, lietu izskatot pēc būtības. Tiesa arī vēl neizlēma par Kargina un Krasovicka pārstāvja lūgumu lietā pieaicināt vairākus lieciniekus, tostarp Jāni Brazovski, Jāni Placi un Inesi Feiferi.
Noslēdzot tiesas sēdi, tiesnesis Gvido Ungurs vaicāja pusēm par iespēju panākt izlīgumu. Uz to Grūbe norādīja, ka pretējai pusei piedāvāti četri varianti, taču tie visi noraidīti.
Jau ziņots, ka pērn 16.augustā Rīgas apgabaltiesa nolēma prasību nodrošināt, apķīlājot abiem bijušajiem Parex bankas valdes locekļiem piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidru naudu un maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot Parex banku. Tiesa arī pieņēma lēmumu noteikt Parex bankai nodrošināt zaudējumu atlīdzību, kas varētu rasties no šā lēmuma izpildes, iemaksājot septiņus miljonus latu tiesas izpildītāja depozīta kontā. Parex banka šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas 2010.gada oktobra sākumā noraidīja bankas sūdzību.
Vēlāk Kargins un Krasovickis lūdza apgabaltiesu atcelt viņiem piemēroto prasības nodrošinājumu, taču Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu pērn 21.decembrī noraidīja. Arī Augstākā tiesa šogad 14.aprīlī, izvērtējot abu bijušo bankas akcionāru blakussūdzības, atstāja spēkā apgabaltiesas lēmumu.
Parex banka pērn jūlijā iesniedza Rīgas apgabaltiesā prasību par vairāk nekā 62 miljonu latu piedziņu no Kargina un Krasovicka.
Parex bankā aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, Parex banka konstatējusi vairākus darījumus, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, ar kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Darījumu analīze liecina, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
Turklāt, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, šie līgumi slēgti, Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās saskatāmi nozīmīgi likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot lielus zaudējumus.
Kargins un Krasovickis Parex bankas prasībai nepiekrīt, taču arī norāda, ka ir nekorekti komentēt tiesas procesu un izdarīt psiholoģisku spiedienu uz tiesu.
Ziņots arī, ka Parex banka, kas tobrīd bija otrā lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par Parex bankas kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% Parex bankas akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.
2010.gada 1.augustā beidzās Parex bankas operacionālās sadalīšanas process. Valdība pērn martā pieņēma lēmumu par Parex bankas restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no Parex bankas tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ Citadele.