Ražošana

Zivsaimniecības nozarei nākamgad klāsies vēl grūtāk

Dienas Bizness,28.10.2015

Jaunākais izdevums

Pagājušajā nedēļā Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam. Kaut gan Eiropas Komisija (EK) sākotnēji piedāvāja zvejas samazinājumu Rīgas jūras līcī par apmēram 21%, Latvijas Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem izdevās panākt vidēji 10% samazinājumu, salīdzinot ar šo gadu. Patērētāji veikalu plauktos izmaiņas gan, visticamāk, neizjutīs. Visskarbāk kvotu samazinājums ietekmēs pašu nozari, kas joprojām nespēj atgūties no Krievijas embargo, trešdien raksta laikraksts Diena.

Kā norāda ZM, Latvijai nozīmīgas ir reņģu, brētliņu un Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas iespējas. Šo sugu nozvejas kvotu lielums Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekmē arī zivju apstrādes nozari un nodarbinātības iespējas. Ministrija jo īpaši izceļ zivju konservu ražošanu, zivju kūpināšanu, kā arī to saldēšanu un fileju ražošanu.

Tajā pašā laikā ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš Dienai noliedz, ka izmaiņas kvotu apjomos kaut kā būtiski ietekmēs Latvijas tirgu. «Reņģes un brētliņas tiek apstrādātas, lai tās realizētu eksporta tirgos. Tikai līdz 10% paliek vietējā tirgus patēriņam. Šo zivju sortiments Latvijas tirgū ir atbilstošs pircēju interesei un pieprasījumam. Ņemot vērā pašreizējās grūtības eksportā, zivju produktu ražotāji ir ieinteresēti vairāk realizēt savus ražojumus vietējā tirgū,» norāda N. Riekstiņš, noliedzot, ka izmaiņas varētu atstāt ietekmi uz zivju produkcijas cenām.

Tomēr paši zivsaimnieki raizējas nevis par cenām, bet ko citu – piemēram, nozīmīgas izmaiņas radīs straujais mencu nozvejas kvotu samazinājums, uzskata Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. Viņš norāda, ka nākamgad atļautais nozvejas daudzums būs par mazu. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ar Eiropas Savienības (ES) palīdzību pārstrādei metāllūžņos tiks nodoti pieci tīklu zvejas kuģi. «Tie būs mencu zvejas kuģi. Mums ir grūti nokomplektēt komandu, jo nevaram nodrošināt pienācīgu algu,» viņš skumji nosaka.

Brētliņām samazinājums būs par 5,3% Baltijas jūrā, bet reņģēm Rīgas jūras līcī samazinājums ir par 10%.

«Kritums ir diezgan pamatīgs, bet ko darīt? Rietumu mencām jeb tām, kas atrodas aiz Bornholmas salas Baltijas dienvidos, kā arī austrumu mencām bija piedāvāts samazināt nozvejas apjomus teju par 38%. Savukārt brētliņām EK ierosināja nozvejas daudzumu samazināt par 15%, bet ministram ar komandu izdevās panākt samazinājumu par 5,3%. Tas, ko viņi izdarīja, tiešām ir liels sasniegums,» teic I. Voits. Tajā pašā laikā – pēc būtības kvota salīdzinājumā ar šo gadu tomēr tiek samazināta, un tas nozīmē, ka zvejniekiem būs jāsamazina ne tikai kuģu, bet arī darbinieku skaits. Tāpat kritīsies nozarē palikušo ieņēmumi. Vēl dramatiskāku situāciju veido Krievijas embargo attiecībā uz konservu un saldēto zivju ievešanu.

Plašāk lasiet rakstā Zvejnieki iespiesti pamatīgās spīlēs trešdienas, 28.oktobra laikrakstā Diena (6.,7.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Krievijā nebūšanas izmanto pašmāju labumam

Didzis Meļķis, Sandra Dieziņa,05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildes sankcijas Rietumiem un rubļa vērtības kritums rosina Krievijas iekšējo tirgu; sevišķi iegūst zivsaimnieki

Krievijas valdības pūliņiem ar pašmāju pārtikas rūpniecību aizvietot importu no Rietumiem ir acīmredzami panākumi. Tā Ļeņingradas apgabalā pēdējos pāris gados lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjoms ir pieaudzis pat divarpus reizes, raksta Kommersant. Medijs sevišķi izceļ zivsaimniecības modernizāciju, kas nozīmē tās efektivitātes celšanu. Piemēram, samu audzēšanu jau minētajā Ļeņingradas reģionā efektivizācijas dēļ plānots palielināt no 45 līdz 80 tonnām gadā.

Savukārt RIA Novosti ziņo par Krievijas lielākā lašu audzētāja Russkaya akvakultura ievērojamo uzrāvienu un plāniem iegūt 30% pašmāju tirgus, iekļūt pasaules lašu un foreļu ražotāju desmitniekā un audzēt peļņu no 2,5 miljardiem RUB (35 mlj. EUR) līdz 21,6 miljardiem rubļu (309 mlj. EUR) 2025. gadā. Par šāda optimisma pamatu Krievijā raksta arī Financial Times – ka konkrēti Russkaya akvakultura ražošanas apjoms šā gada pirmajā pusē ir audzis par fenomenāliem 664% pret šo periodu pērn. Izaugsme ir industrijas ģeometriskās ekspansijas dēļ, un arī nākamajā gadā ir plānots dubultot izaudzēto zivju apjomu. Kompānija FT komentē, ka labie rādītāji jau tuvākajā nākotnē liek apsvērt atkārtotu akciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajam gadam nozvejas kvotas mencām varētu samazināt visbūtiskāk – par 28 %

Kā liecina EK piedāvājums, lielais mencu nozvejas samazinājums attiektos uz 25.–32. apakšrajonu, kur zvejo Austrumbaltijas mencas, savukārt 22.–24. apakšrajonam, kur zvejo Rietumbaltijas mencas, nozvejas kvota tiktu atstāta šā gada līmenī. Paredzēts, ka reņģu nozveja Rīgas jūras līcī samazinātos par 7 %, bet citām zivju sugām būtu palielinājums.

Reņģu nozveja Baltijas jūrā nākamgad palielinātos par 25 %, laša – par 10,5 %, bet brētliņu nozveja saglabātos līdzšinējā apjomā. Par jaunajām nozvejas kvotām nākamajam gadam paredzēts diskutēt trešdien Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdē, kad tiks apspriesta Zemkopības ministrijas (ZM) pozīcija nozvejas kvotu jautājumā – patlaban tā vēl ir saskaņošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, intervijā aģentūrai LETA sacīja zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

«Domāju, ka tas [ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā] ir aptuveni tāds pats kā kopējais īpatsvars valstī - ap 40%,» sacīja Babris. Viņš atzina, ka ir nozares uzņēmumi, kuri nemaksā nodokļus pilnā apmērā, bet to izskaušanas process nevirzās uz priekšu. Nodokļu nemaksāšana uzņēmumiem dod lielākas priekšrocības pašizmaksas samazināšanai nekā efektivitātes paaugstināšana. Valsts pārvaldes uzdevums būtu to visu novērst, taču atbildīgās institūcijas šajā ziņā patlaban neesot uzdevumu augstumos.

Babris uzskata, ka ēnu ekonomika zivrūpniecībā varētu mazināties tad, ja valdība izlemtu Latvijā palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro tā vietā, lai celtu minimālo algu, jo tad sadārdzinātos ražošanas izmaksas un uzņēmēji būtu spiesti pacelt cenas. «Ieteiktu nevis palielināt minimālo algu, bet palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, kas būtu tikai korekti. Daudzi līdz ar to izietu no ēnu sektora, reģionos būtu vairāk darbvietu. Tāpat tie 500 eiro tiks iztērēti veikalā un caur pievienotās vērtības nodokli atgriezīsies budžetā. Depresīvie rajoni varētu atdzīvoties, un tas būtu signāls investoriem. Samazinātos plaisa starp nabadzīgajiem un turīgajiem. Uzlabotos maznodrošināto nodarbinātība,» sacīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pelna miljonus zivju pārstrādes premjerlīgā

Māris Ķirsons,20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju zivrūpniecības uzņēmums SIA "Banga Ltd" sadarbībā ar AS "Signet Bank" veiksmīgi debitējis obligāciju tirgū, realizējot nodrošināto obligāciju emisiju 2,5 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā. Emitents plāno iekļaut obligācijas Nasdaq First North alternatīvajā tirgū 12 mēnešu laikā.

Pēdējos desmit gadus uzņēmums SIA "Banga Ltd" mērķtiecīgi investējis kopējā attīstībā, pielāgojot un uzlabojot ražotni atbilstoši Eiropas Padomes direktīvu prasībām, kā arī ražošanas darbību padarot ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku, piemēram, uzstādot Kurzemē lielāko saules paneļu parku pašpatēriņam.

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus "Banga Ltd" plāno izmantot nākotnes investīciju projekta realizācijai, kas ļaus uzņēmumam turpināt ražot augstas pievienotās vērtības produktus, dubultot savu ražošanas jaudu un palīdzēs audzēt rentabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,02.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.maija numurā lasi:

Statistika

Mobilo sakaru publiskie iepirkumi kā teātris sabiedrībai

Tēma

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Izglītība

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Aktuāli

Bērnos vairs neredz dzīves piepildījumu

Nodokļi

Nulles maksātāju nodokļos kļūst mazāk

Finanses

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem

Mazumtirdzniecība

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bezdarbs Latvijā atbilst ES vidējiem rādītājiem; jauniešu un ilgstošais bezdarbs - zemāks nekā vidēji ES

LETA,12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis Latvijā ir tikpat augsts kā vidēji pārējā Eiropas Savienībā (ES), bet jauniešu un ilgstošais bezdarbs ir zemāks par ES vidējiem rādītājiem, šodien žurnālistiem preses konferencē pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Aprīlī Latvijas un ES vidējais bezdarbs bija 9,7%, un Latvija uz citu valstu fona atrodas pa vidu. Savukārt jauniešu bezdarbs ES vidēji ir 20,9%, bet Latvijā - 15,7%. Arī ilgstošā bezdarba ziņā Latvija ir labākā situācijā nekā vidēji ES, tomēr Latvijas gadījumā liela daļa ilgstošo bezdarbnieku ir virs 50 gadu vecuma, un šāda parādība ir novērojama tikai dažās valstīs.

Kā pastāstīja Kalvāne, ilgstošā bezdarba ziņā liela uzmanība būtu jāpievērš prevencijai jeb tam, lai cilvēks nekļūtu par bezdarbnieku. Viņa norādīja, ka tam domāta mūžizglītība.

Kā sacīja Kalvāne, NVA īstenotā mūžizglītības projektā iesaistījās aptuveni 7000 cilvēku un vēlāk tikai aptuveni 5% no viņiem zaudēja darbu. Vaicāta, vai tas darbotos arī ar mazkvalificētu darbaspēku, piemēram, ar tiem, kuri strādā zivrūpniecībā, Kalvāne norādīja, ka šajā gadījumā minētā pieeja, visticamāk, nedarbotos un būtu jāmeklē kādi citi varianti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Barselonā aprīlī notika lielākā specializētā zivju un jūras velšu nozares izstāde “Seafood Expo Global 2023”, kurā piedalījās visi veiksmīgākie pasaules zvejas, zivju apstrādes, kā arī zivju pārstrādes iekārtu ražotāju uzņēmumi, tostarp arī 12 Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri.

Šis ir gada lielākais šīs nozares pasākums, kurā zivrūpniecībā iesaistītie tiekas, lai ne tikai piedāvātu savus produktus un pakalpojumus, bet arī, lai apmainītos ar viedokļiem gan par nozares aktualitātēm, jaunajām tendencēm, gan arī, lai spriestu par jaunās nozvejas sezonas potenciālajām zivju cenām, kuras noteiks, kādas būs nākamā gada produkcijas cenas.

Latvijas zivrūpnieku kopīgajam stendam šogad bija pilnīgi jauns dizains, kas ļāva izcelties salīdzinoši ar citiem izstādes dalībnieku stendiem. Katram no pārstāvētajiem uzņēmumiem bija savi darba uzdevumi, bet īpaši pamanītas gan no klientu, gan citu izstādes apmeklētāju puses bija kopīgās Latvijas produktu degustācijas, kuras sagatavoja divi pavāri.

Komentāri

Pievienot komentāru