Nākamajam gadam nozvejas kvotas mencām varētu samazināt visbūtiskāk – par 28 %
Kā liecina EK piedāvājums, lielais mencu nozvejas samazinājums attiektos uz 25.–32. apakšrajonu, kur zvejo Austrumbaltijas mencas, savukārt 22.–24. apakšrajonam, kur zvejo Rietumbaltijas mencas, nozvejas kvota tiktu atstāta šā gada līmenī. Paredzēts, ka reņģu nozveja Rīgas jūras līcī samazinātos par 7 %, bet citām zivju sugām būtu palielinājums.
Reņģu nozveja Baltijas jūrā nākamgad palielinātos par 25 %, laša – par 10,5 %, bet brētliņu nozveja saglabātos līdzšinējā apjomā. Par jaunajām nozvejas kvotām nākamajam gadam paredzēts diskutēt trešdien Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdē, kad tiks apspriesta Zemkopības ministrijas (ZM) pozīcija nozvejas kvotu jautājumā – patlaban tā vēl ir saskaņošanā.
Zivsaimnieki uzskata, ka mencu zvejniekiem samazinājums būs dramatisks. «Pēdējos gados Austrumbaltijas mencas nozveja jau samazināta par 60 %. Ja to samazinās vēl par 28 %, tā būs katastrofa mencu zvejniekiem,» norāda Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits. Ar mencu zveju nodarbojas četras kompānijas, kurām piešķirts mencu nozvejas limits. Voits norāda – šīs četras firmas un to turpmākā pastāvēšana būs uz jautājuma zīmes, proti, «tām var būt gaidāms bēdīgs gals». Trīs no šīm firmām atrodas Liepājā, bet viena – Ventspilī. Līdz šim firmas kvotu samazinājumu izturēja, pateicoties rezervēm un uzkrājumiem, taču «cik ilgi var dzīvot uz rezervēm?»
Visu rakstu Vides pārmaiņas spiež uz mencām lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness.