Pēc laikrakstā Talsu Vēstis publicēta raksta par SIA Melnsils zivju apstrādes cehu reģionālā laikraksta redakcijā vērsušās trīs bijušās ceha darbinieces. Viņas apgalvojušas, ka darbinieki tiekot atlaisti, neievērojot likumdošanu.
Savukārt uzņēmuma vadība iepriekš laikrakstam klāstījusi, ka krīzes dēļ jāatsakās no strādnieku vadāšanas uz darbu ar autobusu, tāpēc daļai darbinieku izmaksātas kārtējās algas un avanss, piedāvāts noformēties par bezdarbniekiem. Uzņēmuma izpilddirektors laikrakstam atzinis, ka cehā joprojām strādā viesstrādnieki no Bulgārijas.
«Novembrī mājās tikām turētas jau kādas divas nedēļas — nedēļu pirms un pēc 18. novembra svētkiem — jau tad uzņēmuma vadība runāja, ka varētu būt visādi un ar darbu būs grūti," stāstījušas strādnieces. 1. decembrī viņām paziņots, ka no nākamās dienas vairs nekursēs darbinieku autobuss, bet pēc pāris dienām saņēmušas darba uzteikumu. "Interesējāmies gan pie advokāta, gan darba inspekcijā — tur paskaidroja, ka šajā gadījumā, ja neesam brīdinātas, darba devējam mums ir jāizmaksā kompensācija. Izpilddirektors teica, ka kompensāciju nebūs, bet, ja aiziesim ar labu, tad trīs reizes mēnesī mēs varbūt tikšot aizvestas uz darbu,» Talsu Vēstīm stāstījušas bijušās darbinieces. Strādnieces bijušas gatavas braukt ar personīgo transportu, ja tām kompensētu degvielu, dažas strādnieces bijušas ar mieru dzīvot SIA Melnsils kopmītnēs, bet saņēmušas atbildi, ka uzņēmumam strādnieki nav vajadzīgi. «Neesam vēl saņēmušas visu algu par oktobri (no 200 latiem šobrīd saņemti 145 lati), kā arī par novembri, mums nav avansu. Ja no 5. decembra esam atlaistas, pēc likuma jābūt naudai pārskaitītai. Mīļā miera labad piekritām no darba aiziet uz savstarpējās vienošanās pamata un iestājāmies bezdarbniekos. Darbu zaudēja desmit cilvēku. Kad septembrī pārskaitīja algu tikai 30 latus, tad piedraudējām oktobrī trīs dienas streikot — tad arī bija vienīgā reize, kad izmaksāja visu algu uzreiz. Zinām, ka produkcija noliktavā uzņēmumam nestāv — viss saražotais ir aizgājis! Taču, kad jautājam, kur nauda paliek, uzņēmuma vadība atbild, ka maksājot līzingus, bet, mūsu skatījumā, tā tiek novirzīta citur, un strādnieki algas nesaņem,» savu viedokli izteikušas darbinieces.
"Satraukums valda ne tikai strādnieku vidū, neziņā ir arī uzņēmēji — labā atmiņā ir Krievijas krīze 1998. gadā, kas skāra arī mūsu uzņēmumu. Toreiz krīzi pārdzīvojām, paplašinājāmies un turpinājām strādāt. Bija brīdis, kad cehā trūka strādnieku un tāpēc Talsu maršrutu iekļāvām — uz vietas vairs cilvēku nepietika. Nodrošinājām visas sociālās garantijas — gan brīvpusdienas, gan apdrošināšanu, gan nokļūšanu darbavietā. Cik ilgi būs šī krīze, nevar pateikt neviens — varbūt rīt jau atkal sākam normāli strādāt,» laikrakstam viedokli paudis ražotnes izpilddirektors Ojārs Šteinbergs.