Ziemeļu investīciju banka un banka "Citadele" piešķīrušas katra 25 miljonu eiro aizdevumu biroju ēkas celtniecībai Preses nama kvartāla attīstītājam AS "PN Project", ko pārvalda "Lords LB Asset Management", informē bankas pārstāvji.

Ar aizdevumu, kas piešķirts uz sešiem gadiem, tiks finansēta ilgtspējīgas biroju ēkas 26 500 kvadrātmetru platībā izbūve Ķīpsalā. Šis projekts ir daļa no Preses nama kvartāla nekustamā īpašuma attīstības projekta, kas tiek īstenots vairākās kārtās.

Jaunajai A klases biroju ēkai plānots iegūt BREEAM ilgtspējīgas būvniecības standarta "Excellent" līmeņa sertifikātu.

FOTO: Startē topošā biznesa kvartāla pirmās kārtas būvniecība Pārdaugavā 

Ar nākotnes kapsulas iemūrēšanu atklāta topošā centrālā biznesa kvartāla "Preses Nama Kvartāls"...

Ziemeļu investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Andre Kīsveks norāda, ka šī būs pirmā bankas finansētā BREEAM standarta "Excellent" līmeņa ēka Baltijā.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū būvniecības uzņēmums "UPB" sāka pirmās kārtas būvniecības darbus Preses nama kvartālā. Projekta attīstītājs par pirmās kārtas būvniecību noslēdzis līgumu ar "UPB" par 76,8 miljoniem eiro.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 kvadrātmetru paredzēti A klases birojiem un 40 000 kvadrātmetru - multifunkcionālu telpu izveidei - komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai.

Preses nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda - "Arhis arhitekti" no Latvijas, "KSP Jürgen Engel Architekten" no Vācijas, kā arī "Arrow Architects" no Dānijas.

Preses nama kvartāla projektā vairākos posmos paredzēts ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Preses Nama kvartāla otrajā kārtā taps skola un biroju ēka 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Special Fund V” šī gada jūnijā uzsāka...

Projekta attīstītāju "PN Project" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas kopš 2008.gada sniedz pakalpojumus gan institucionālajiem, gan privātajiem investoriem. Kopumā uzņēmums pārvalda 15 fondus - 12 nekustamā īpašuma fondus, divus privātā kapitāla fondus un vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu. "Lords LB Asset Management" kopējo pārvaldīto aktīvu vērtība 2020.gada beigās bija 660,2 miljoni eiro.

Ziemeļu investīciju banka ir starptautiska finanšu iestāde, kas pieder astoņām dalībvalstīm - Dānijai, Igaunijai, Somijai, Islandei, Latvijai, Lietuvai, Norvēģijai un Zviedrijai. Banka finansē privātos un publiskos projektus dalībvalstīs un ārpus tām.

Bankas "Citadele" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 32,588 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem pērn pirmajā pusgadā. Savukārt bankas "Citadele" koncerna aktīvi 2021.gada jūnija beigās bija 4,806 miljardu eiro apmērā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" ir otra lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Bankas akcionāri ir ASV investīciju kompānijas "Ripplewood" meitaskompānija "RA Citadele Holdings LLC" un starptautisku investoru grupa (75% plus viena akcija) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (25% mīnus viena akcija).

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Eiropas Investīciju Bankas (EIB) viceprezidents Aleksanders Stubs un Eiropas Komisijas pārstāve Latvijā Inna Šteinbuka kopā ar Rīgas domes un uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvjiem pirmdien klātienē aplūkoja, kā norit ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas celtniecība Rīgā, Vienības gatvē 6.

Staciju plānots nodota ekspluatācijā šā gada beigās, sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Projekta kopējās izmaksas ir 8,1 miljons eiro, no tām 4,05 miljoni ir Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, bet 4,05 miljonus eiro segs Rīgas dome, izmantojot aizdevumu, kuru nodrošina Eiropas Investīciju banka (EIB), Ziemeļu investīciju banka (NIB) un SEB banka.

Jau vēstīts, ka Rīgas satiksme jūlijā noslēdza līgumus par finansējuma saņemšanu no EIB 75 miljonu eiro apmērā un Ziemeļu Investīciju bankas (NIB) 60 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai aizstātu finansējumu 2016. gadā noslēgtajam iepirkuma līgumam par 20 jauniem zemās grīdas tramvajiem. Tāpat finansējums paredzēts ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu iegādei, kā arī investīcijām ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas un zemās grīdas tramvaju satiksmes infrastruktūrā.

Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vilks miris nedēļas nogalē 60 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības.

No 1987. līdz 1994.gadam Vilks strādāja valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās, bet no 1995. līdz 2010.gadam viņš strādāja tagadējā "SEB bankā", tostarp no 2007. līdz 2009.gadam viņš bija bankas galvenais ekonomists.

No 2005. līdz 2010.gadam viņš bija Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācijas) Ekonomikas un monetārās komitejas vadītājs, bet no 2007. līdz 2008.gadam Vilks bija Latvijas valdības Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas grupas dalībnieks.

Vilks tika ievēlēts 10. un 11.Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta un no 2010. līdz 2014.gadam viņš bija finanšu ministrs, kā arī Latvijas pilnvarnieks Pasaules Bankā, Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā un Eiropas Padomes bankā. 2008. un 2009.gadā Vilks bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, bet 2009. un 2010.gadā - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas ekonomikas padomnieks.

Lietuva no starptautiskajām finanšu institūcijām aizņemsies 1,5 miljardus eiro, lai nodrošinātu valsts kases likviditāti koronavīrusa krīzes apstākļos.

Eiropas Investīciju banka Lietuvai aizdos 700 miljonus eiro, bet Ziemeļu Investīciju banka un Eiropas Padomes Attīstības banka - katra pa 400 miljoniem eiro.

"Pasaulē mūs novērtē par uzticamu un ļoti atbildīgu valsts finanšu pārvaldību. Ir pienācis laiks to izmantot Lietuvas iedzīvotāju labā. Esmu parakstījis ar starptautiskajām finanšu institūcijām 1,5 miljardus eiro vērtu aizdevuma līgumu ar pievilcīgiem noteikumiem,” paziņojumā presei norādījis Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka.

Līgumu par 700 miljonu eiro aizdevumu ar Eiropas Investīciju banku Lietuvas Finanšu ministrija parakstījusi pirmdien. Galīgais aizdevuma termiņš un procentu likme būs atkarīga no situācijas kapitāla tirgos.

2016. gadā Ziemeļu Investīciju banka (Nordic Investment Bank, NIB) palielināja piešķirto aizdevumu apjomu līdz 4,4 miljardiem eiro, kas ir augstākais rādītājs bankas vēsturē (2015. gadā: 2,8 miljardi eiro), un guva peļņu 212 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Kredītu apjoms pieauga pateicoties pieprasījumam pēc investīciju finansēšanas sabiedriski nozīmīgajā infrastruktūrā un enerģētikā: notekūdeņu attīrīšanā, ūdens piegādē, sabiedriskajā transportā un skolās, kā arī elektrības piegādes tīklos, automatizēto mērītāju sistēmās, biomasas siltuma elektrostacijās. Finansējums tika piešķirts arī ražošanas izpētes un attīstības (R&D) projektiem bankas dalībvalstīs.

Projektu ar pozitīvo efektu uz vidi apjoms sasniedza 1,6 miljardus eiro, kas par 50% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pagājušajā gadā NIB sāka investēt zaļās obligācijās (green bonds), ko izsniedz uzņēmumi un pašvaldības dalībvalstīs. Šīs investīcijas finansē obligāciju izsniedzēju videi draudzīgos projektus un veicina starptautisko zaļo obligāciju tirgus attīstību. Līdz gada beigām šīs investīcijas sasniedza 143 miljonus eiro.

Ziemeļu Investīciju banka ("Nordic Investment Bank" jeb NIB) ceturtdien atklājusi savu reģionālo biroju Rīgā, informē NIB.

Sākotnēji NIB jaunais birojs kalpos kā darba un tikšanās vieta, un vēlākā posmā tas kļūs par reģionālo biznesa centru, kas stiprinās sadarbību starp banku un tās klientiem Baltijas valstīs.

Biroja atvēršana atbilst NIB stratēģijai palielināt investīcijas Baltijas valstīs, kas līdz šim ir bijis mazāk apkalpots tirgus segments. Izveidojot Baltijas reģionālo centru, NIB mērķis ir paplašināt kreditēšanu Baltijas privātā sektora uzņēmumiem.

“Rīga ir ideāla vieta mūsu reģionālajam centram – tā pastiprinās bankas investīcijas un redzamību Baltijas valstu reģionā, kā arī Rīga nodrošina izcilus avio savienojumus uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Mēs esam pateicīgi Latvijas valdībai par uzņemšanu un veiksmīgo sadarbību jau no brīža, kad atklājām savus plānus šeit izveidot bankas reģionālo centru,” komentē NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks.

Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.

Korupcijas skandālos ierautā pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) kreditori nevēlas finansēt jaunus projektus, tāpēc, piemēram, jauno zemās grīdas tramvaju iepirkumu tagad varētu finansēt Čehijas kredītiestāde «Česka sporitelna», vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

RS pagaidu valde, kuru kopš marta vada Ernests Saulītis, pēdējos mēnešos regulāri tiekas ar uzņēmuma kreditoriem – bankām un Valsts kasi. Šie kreditori vairs nevēlas finansēt zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kurā pirms trim gadiem uzvarēja Čehijas koncerns «Škoda Transportation». Šis 62 miljonus eiro vērtais līgums ir viens no RS transportlīdzekļu iepirkumiem, kurus pēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji.

RS valde maija beigās uzdevusi valdes loceklim Jurim Švanderam tikties ar Čehijas kredītiestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar alternatīviem finansējuma avotiem. Nedēļas sākumā viņš atgriezies no Pilzenes, kur ar banku «Česka sporitelna» apspriedis iespējamo sadarbību, vēsta raidījums.

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par investīciju piesaisti sociālajai uzņēmējdarbībai.

Finanšu un biznesa vadības eksperti sniegs zināšanas par investīciju veidiem un gatavību tām, pieredzē par finansējuma piesaisti dalīsies sociālais uzņēmums «BlindArt» – pirmais ALTUM sociālās uzņēmējdarbības granta saņēmējs Latvijā, kā arī ekoloģiskās modes uzņēmums «Projekts QUID» (Progetto QUID) no Itālijas,kas rada apģērbu kolekcijas, nodarbinot sievietes no sociālā riska grupām. Savukārt pašu investoru redzējumu un vēlmes atklās Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN), SEB banka, Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Dānijas Sociālā Kapitāla Fonds (Den Sociale Kapitalfond), kas dažādos sociālās ietekmes uzņēmumos un sociālajās programmās Dānijā un Zviedrijas dienvidu reģionā ieguldījis teju 47 miljonus eiro.

Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) un Latvijas Republika ir parakstījušas aizdevuma līgumu uz 10 gadiem par 500 miljoniem eiro. Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai, informē Finanšu ministrija.

"Latvijas valdība gatavo un īsteno fiskālu atbalsta pasākumu kopumu un finanšu instrumentus tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk un vissteidzamāk. Esam jau daudz paveikuši, bet cīņa ar vīrusu un tā radītajām sekām turpinās, tāpēc finansējums ir un būs nepieciešams arī turpmāk. Esam apņēmības pilni mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus, kā arī stingri uzraudzīt, lai tie tiešām nestu labumu un šajā krīzes laikā sniegtu atbalstu gan darba devējiem, gan strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

"ZIB aizdevums finansēs nepieciešamos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus COVID-19 skartajām nozarēm aizdevumu, kapitāla iepludināšanas vai atvieglojumu veidā," stāsta ZIB prezidents un izpilddirektors Henriks Normans.

Ziemeļu Investīciju banka (Nordic Investment Bank (NIB)) un VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) parakstījuši jaunu līgumu par aizdevumu 22,8 miljonu euro apmērā uz 12 gadiem dīzeļlokomotīvju 2M62UM modernizācijai, informē NIB pārstāvji.

«Dīzeļlokomotīvju modernizācija, kas sākās 2015. gadā, ir viens no nozīmīgākajiem koncerna projektiem, jo tas ne tikai ļauj uzlabot ritošo sastāvu, bet palielina tā jaudu, uzlabo ekonomiskumu un mazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Esam gandarīti, ka mums uzticas starptautiskajā tirgū labi zināmas finanšu institūcijas, kas, sniedzot savu atbalstu, saredz perspektīvu šādu projektu īstenošanā,» uzsver LDz viceprezidents Aivars Strakšas.

Skaidrots, ka finansējums paredzēts dīzeļlokomotīvju dzinēju, elektroiekārtas un vairāku citu daļu remontam un atjaunošanai. Modernizācija pagarinās lokomotīvju kalpošanas laiku par 30 gadiem. Lokomotīves tiks atjaunotas atbilstoši Euro III A standarta prasībām.

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) ir gatava palielināt kreditēšanas apjomu, lai atbalstītu ekonomisko aktivitāti un palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt koronavīrusa pandēmijas izraisītos sarežģījumus, teikts ZIB piektdien publiskotajā paziņojumā.

ZIB norāda, ka aizdevumi tiks nodrošināti dalībvalstīm un ilgtspējīgiem uzņēmumiem, kas krīzes dēļ saskaras ar īstermiņa likviditātes problēmām. Banka arī būs gatava piešķirt aizdevumus finanšu starpniekiem, kas tālāk izsniegtu aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī piešķirtu tiešu finansējumu lielākiem biznesiem.

"ZIB nodrošina ilgtermiņa finansējumu projektiem, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi. Ekonomiskās krīzes laikā bankas finanšu iespējas ļauj mums palielināt kreditēšanu," norāda bankas prezidents Henriks Normans. "Mums ir dialogs ar mūsu dalībvalstīm un klientiem, lai atbalstītu viņus šajā ekonomikas krīzē," viņš piebilst.

Kā ziņots, piektdien Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministri, ZIB pilnvarnieki aicināja ZIB veikt steidzamus pasākumus, lai palīdzētu atvieglot koronavīrusa radītās krīzes sekas. Pilnvarnieki mudināja ZIB maksimāli palielināt kreditēšanas apjomus uzņēmumiem krīzes skartajā reģionā.

Valsts bankas veidošanai šobrīd nav visiem saprotamu un datos balstītu iemeslu jeb tirgus nepilnību, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

"Mēs tomēr jau vairāk nekā 30 gadu dzīvojam sistēmā, kas balstās privātā iniciatīvā brīva tirgus apstākļos un privātajā kapitālā. Valsts iesaistās tur, kur brīvā tirgus instrumenti kaut ko nevar sakārtot vai kur ir saprotami objektīvi iemesli, piemēram, valsts drošības un stratēģiskās intereses," sacīja Mencis.

Viņš pauda viedokli, ka patlaban ir tikai tas, ko sauc par "anecdotal evidence" (anekdotisks pierādījums jeb pierādījums, kas balstās nevis datos, bet kāda personīgajā pieredzē vai novērojumā - red.), kad kāds nevar atvērt kontu vai dabūt kredītu iecerētajā adresē. Visaptveroša kvalitatīva pētījuma un diskusijas par to, vai tiešām finanšu sektorā pastāv tirgus nepilnības, īsti nav.

BaltCap nodibinājis investīciju fondu BaltCap Private Equity Fund III (BPEF III), piesaistot 126 miljonus eiro lielu finansējumu pirmajā posmā un pārsniedzot plānotos apjomus esošajai investoru bāzei. Jaunais fonds turpinās iegādes un attīstības stratēģiju, ko īstenoja tā priekšgājēji – investīciju fondi BPEF I un BPEF II, veicot kapitālieguldījumus stabilos, inovatīvos uzņēmumos.

Jaunā fonda mērķis ir izveidot 8 līdz 10 investīciju platformas Baltijas un Ziemeļvalstu reģionos, kurās uzņēmumu vērtība būs no 10 līdz 50 miljoniem eiro un fonda kapitālieguldījumi būs no 10 līdz 20 miljoniem eiro.

BaltCap vadošais partneris Martins Kodars (Martin Kõdar) uzsver, ka jaunais fonds paplašina BaltCap mērķa tirgu. «Papildu Baltijas valstīm, kas ir bijis reģions, uz kuru BaltCap koncentrējas, fonds pievērsīsies arī Somijas un Zviedrijas uzņēmumiem, kas ir saistīti ar Baltiju. New Nordics jeb Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas veido aizvien ciešāku un integrētāku tirgu, piedāvājot plašākas uzņēmējdarbības iespējas. BPEF III darbosies kā vieni no New Nordics valstu uzņēmējdarbības integrācijas veicinātājiem,» skaidro Kodars.

Viens no Baltijas valstīs lielākajiem piensaimniecības kooperatīviem "Pienas LT" plāno investēt vairāk nekā 50 miljonus eiro, lai paplašinātu piena pārstrādes rūpnīcu Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā.

"Pienas LT" ar paplašināšanos plāno radīt 150 jaunas darbavietas.

Banka "Luminor Bank" otrdien paziņoja, ka piešķirs vairāk nekā 30 miljonus eiro "Pienas LT" ražotnes modernizēšanai un apgrozāmo līdzekļu vajadzībām, tikmēr Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) piešķirs vēl 20 miljonus eiro.

"Paplašināšanās ļaus mums ne tikai palielināt piena pārstrādes jaudu, bet arī turpināt attīstīt mūsu augstākās kvalitātes produktu grozu jauniem eksporta tirgiem," pauda "Pienas LT" izpilddirektors Audrjus Skučs.

Pēc projekta pabeigšanas līdz 2025.gada beigām ražošanas jauda dubultosies no 650 tonnām līdz 1300 tonnām piena dienā.

Investīciju projekta ietvaros tiks ieviestas jaunas ražošanas līnijas un modernas tehnoloģijas, paplašināts piena uzglabāšanas tvertņu un piena kravas automašīnu parks, kā arī uzlabotas darbinieku prasmes. Paplašināšana palielinās arī produktivitāti, samazinot enerģijas izmaksas un uzlabojot loģistiku.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdes tikšanās ar uzņēmuma kreditoriem aizritējusi veiksmīgi un aizdevēji piešķirto naudu pagaidām atgriezt nelūdz, apgalvoja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma valde kreditorus šodien iepazīstināja ar kapitālsabiedrības šī gada budžeta projektu un citiem finanšu rādītājiem. «Kreditori uzklausīja līdz šim paveiktos darbus un pagaidām nekādu pretenziju nav. Vienojāmies, ka, tiklīdz valde apstiprinās auditorkompānijas »Ernst&Young« izstrādāto rekomendāciju plānu, tas tiks nosūtīts arī kreditoriem. Vienlaikus pārstāvji vienojās arī turpināt regulāru komunikāciju,» sacīja Zaķis.

Uzņēmuma aizdevēji ir vairākas vadošās Latvijas bankas, kā arī Eiropas investīciju banka, Ziemeļu investīciju banka un citas ārvalstu kredītiestādes.

«Rīgas satiksmes» kopējās kredītsaistības pārsniedz 200 miljonus eiro.

Ziemeļu Investīciju banka (NIB) un Latvijas energoapgādes uzņēmums AS "Latvenergo” ir noslēguši aizdevuma līgumu 100 miljonu eiro apmērā uz 15 gadiem, lai finansētu "Latvenergo" koncerna investīcijas elektrības sadales tīklā.

Investīciju programmas mērķis ir palielināt energoapgādes drošību un uzlabot sadales tīkla pakalpojumu kvalitāti, atjaunojot un digitalizējot sadales tīklu.

Investīcijas ietver gaisvadu līniju nomaiņu ar pazemes kabeļiem, veco transformatoru punktu nomaiņu, viedo skaitītāju ierīkošanu un citus uzlabojumus.

“Investīcijas ilgtspējīgā elektroenerģijas sadales infrastruktūrā ir ļoti svarīgas Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei. Pateicoties efektivitātes uzlabojumiem, koncerns gūs finanšu ietaupījumus un sniegs labākus pakalpojumus klientiem,” saka NIB prezidents un izpilddirektors Henriks Normans.

Atjaunotais sadales tīkls ļaus ik gadu ietaupīt 3,3 GWh enerģijas. Turklāt viedo skaitītāju ierīkošana palielinās pieslēgto lietotāju īpatsvaru no 49 % līdz 95 %.

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa AS Eco Baltia 2020. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro, kas, neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā.

Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

"Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi," teic AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.