Ziemeļkorejas vadonis jeb «apbrīnojamais ģenerālis, kurš nolaidies no zvaigznēm» Kims Čenirs bijis liels Elizabetes Teilores un ļoti svaiga sašimi fans, kā arī nepārspējams golfa spēlētājs.

Desmit mazāk zināmus faktus par nu jau aizsaulē aizgājušo Kimu Čeniru apkopojis izdevums The Guardian.

1. Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs bija dzimis… Izrādās neviens īsti nezin, kur un kad. Pēc viņa ģimenes kultivētās leģendas, viņš bija dzimis sava tēva koka būdiņā Ziemeļkorejas svētajā kalnā Paektusanā 1942. gadā.

Leģenda vēsta, ka tajā brīdī debesīs bija redzama bezdelīga, kas iezīmēja pavasara atnākšanu. Debesīs iemirdzējās jauna zvaigzne, un būdiņas tuvumā tika novērota dubultā varavīksne. Tikmēr bijušās Padomju Savienības arhīvos tiek minēts, ka Kims Čenirs dzimis Sibīrijas ciematā Vjatkā 1941. gadā.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji pirmdienas pēcpusdienā pārtrauca darbu, lai ar klusuma brīdi pieminētu valsts ilglaicīgā līdera Kima Čenira nāves gadadienu.

Desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas iedzīvotāju pulcējās Phenjanā, kur svinīgā ceremonijā tika atvērsts mauzolejs, kurā guldītas K. Čenira balzamētās mirstīgās atliekas. Mauzolejā jau atrodas Ziemeļkorejas dibinātāja K. Čenira tēva Kima Irsena mūmija.

K. Čenirs ar sirdstrieku mira 2011. gada 17. decembrī. Ziemeļkorejas diktators bija sasniedzis 69 gadu vecumu un pēc viņa nāves valstī tika izsludinātas sēras. K. Čenira bēru dienā valsts galvaspilsētu Phenjanu piepildīja histēriski raudošu cilvēku pūļi, lai sērotu par vadoņa nāvi. Valsts oficiālā ziņu aģentūra vēstīja, ka par mirušo vadoni sēro arī daba un dzīvnieki.

K. Čenira nāves pirmajā gadskārtā Phenjanā valdījis priecīgāks noskaņojums, vēsta AP. Tas saistīts ar valsts sekmīgi veikto satelīta palaišanu kosmosā. Db.lv jau vēstīja, ka aplēses liecina - valsts šogad savai kosmosa programmai iztērējusi 1,3 miljardus ASV dolāru.

Ziemeļkoreja piedraudējusi veikt «atriebjošus pasākums bez brīdinājuma», ja vien nesaņems oficiālu Dienvidkorejas atvainošanos par «naidīgām darbībām», kas aizskārušas komunistiskā režīma cieņu.

Jaunākās Ziemeļkorejas dusmu izpausmes izraisījuši ielu protesti Dienvidkorejā, kad konservatīvie politiskie spēki sarīkoja demonstrāciju pret komunistisko režīmu, dedzināja valsts līderu - Kima Irsena, Kima Čenira un Kima Čenuna - attēlus un aicināja uzsākt sarunas starp abām Korejām.

Ziemeļkoreja uzsver, ka nedēļas nogalē atzīmējusi valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu. «Ja [Dienvidkorejas] marionešu valdība patiešām grib uzsākt dialogu, viņiem jāatvainojas par visām pret Ziemeļkoreju vērstajām naidīgajām darbībām, gan lielām, gan arī mazām,» pauda komunistiskais režīms, nosaucot protesta akcijas par «zvērīgu noziegumu».

Desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas iedzīvotāju pulcējās valsts galvaspilsētas Phenjanas ielās, lai atvadītos no mirušā diktatora Kima Čenira.

K. Čenira mirstīgās atliekas cauri galvaspilsētai tika vestas melnā katafalkā, kas bija izgreznots ar baltām krizantēmām. Šīs puķes Korejā simbolizē sēras. Katafalkam sekoja vairākas automašīnas, kurās atradās K. Čenira ģimenes locekļi un Ziemeļkorejas režīma valdības līderi.

Līdzās limuzīnam ar K. Čenira mirstīgajām atliekām gāja arī Ziemeļkorejas režīma varas pārņēmējs, diktatora dēls Kims Čenuns.

Par bēru ceremonijas norisi Ziemeļkoreja sniegusi maz detaļu. Valsts televīzijas nofilmētajos kadros bija redzami raudoši cilvēki, kas nolieca galvas, kad tiem garām virzījās automašīna ar milzīgu K. Čenira portretu.

«Sniegs krīt kā asaras. Kā gan debesis var neraudāt, kad mēs esam zaudējuši savu ģenerāli, kas bija debesu sūtīts? Nāve ir šķīrusi mūs no ģenerāļa – cilvēki, kalni un debesis – visi raud asins asaras,» Ziemeļkorejas telvīzijai sacīja kāds karavīrs.

Ziemeļkorejas iedzīvotāji pirmdien pulcējās valsts pilsētu ielās, lai sērotu par sava diktatora Kima Čenira nāvi.

Raudoši cilvēku pūļi bija redzami valsts galvaspilsētā Phenjanā. Saskaņā ar Ziemeļkorejas oficiālās ziņu aģentūras KCNA vēstīto, pēc K. Čenira nāves «cilvēki locījušies sāpēs».

Skumstošie ziemeļkorejieši pulcējās arī pie milzīgā K. Čenira tēvam veltītā memoriāla centrālajā Phenjanā. Mirušais diktators tiks guldīts blakus savam tēvam.

Db.lv jau vēstīja, ka 69 gadu vecumā miris Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs, kurš valsts galvas amatu ieņēma kopš 1994. gada.

Kima Čenira bēres notiks 28.decembrī Phenjanā, tomēr ārzemju delegācijas uz atvadīšanos no aizgājēja aicinātas netiks. Valstī no 17. līdz 29.decembrim izsludinātas sēras.

Pēc Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira nāves pasaule ir kļuvusi par labāku vietu, savukārt pats diktators kopā ar Osamu bin Ladenu, Josifu Staļinu, Ādolfu Hitleru un Muamaru Kadafi nonācis «siltā elles kaktā», uzskata ASV republikāņu senators Džons Makeins.

Dž. Makeins norādīja, ka K. Čenirs novedis savas valsts iedzīvotājus «dziļā nabadzībā un nežēlīgā apspiestībā». «Es varu tikai priecāties, ka «Dārgais vadonis» ir pievienojies Kadafi, bin Ladenam, Hitleram un Staļinam kādā siltā elles kaktā,» sacīja Dž. Makkeins.

Līdzīgu viedokli paudis arī ASV Republikāņu partiju pārstāvošais kandidāts ASV prezidenta amatam Mits Romnejs, kurš norādīja, ka pasaule īpaši neskums pēc K. Čenira.

Db.lv jau vēstīja, ka 69 gadu vecumā miris Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs, kurš valsts galvas amatu ieņēma kopš 1994. gada.

Kima Čenira bēres notiks 28.decembrī Phenjanā, tomēr ārzemju delegācijas uz atvadīšanos no aizgājēja aicinātas netiks. Valstī no 17. līdz 29.decembrim izsludinātas sēras.

Ziemeļkoreja nosūtījusi vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10.aprīļa tā nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

«Viņu paziņojumā teikts, ka no 10.aprīļa Ziemeļkorejas valdība konflikta gadījumā nevarēs garantēt valstī esošo vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību,» apstiprināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve. «Mēs saprotam, ka ziemeļkorejieši vaicā, vai vēstniecību darbinieki plāno doties prom, nevis iesaka viņiem aizbraukt.»

«Viņi aicināja sanāksmē klātesošās vēstniecības un organizācijas līdz 10.aprīlim informēt viņus, kāda veida palīdzība tām būs nepieciešama no KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas), vai tās vēlas tikt evakuētas no KTDR vai arī tikt pārceltas citviet,» skaidroja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve.

Bijušā un aizsaulē aizgājušā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira (Kim Joung-il) personīgais pavārs Kendži Fudžimoto (Kenji Fujimoto), strādājot diktatora pilīs, pieredzējis visai daudz dīvainu lietu. Par tām viņš tagad stāstījis intervijā Pulicera balvas ieguvējam, žurnālistam Ādamam Džonsonam (Adam Johnson).

Bijušā Ziemeļkorejas diktatora personīgais suši pavārs ir no Japānas, un diktatora pilī viņš strādāja laikā no 1988. līdz 2001. gadam, bet pēc tam, aizbildinoties ar ēdiena iegādi, viņš devās atpakaļ uz Japānu, no kuras tā arī neatgriezās.

Saskaņā ar Wikileaks pausto K. Fudžimoto vēlāk strādāja Japānas spiegu aģentūras labā, Japānas televīzijā viņš uzstājās kā «Kima Čenira eksperts», tāpat bijušais pavārs ir izdevis grāmatu «Es biju Kima Čenira pavārs» (I was Kim Jong Il's Cook). Pēc tās nākšanas klajā drošības apsvērumu nolūkos K. Fudžimoto ikdienā valkāja bruņuvesti.

Ziemeļkorejas režīma sabrukuma gadījumā, lai tās kodolieroču arsenālam neļautu nokļūt kādas trešās puses rīcībā, ASV valstī būtu jāizvieto aptuveni 90 tūkstoši karavīru, secināts ziemā notikušu militāro mācību laikā.

Militāro mācību Unified Quest laikā ASV armija izspēlēja scenāriju, kurā sabrūk ar kodolieročiem bruņots, ksenofobisks, krimināls ģimenes režīms, kas ar dzelzs dūri pārvaldījis pār noslēgtu sabiedrību un kurš sabrūkot zaudējis kontroli pār savu kodolarsenālu. Lai gan ASV armija neatklāj, vai šāda situācija modelēta par pamatu ņemot reālo pasaules politisko situāciju, tomēr ietekmīgais medijis Defense News, atsaucoties uz mācībās izmantotajām kartēm, norāda, ka to mērķis bijis Ziemeļkoreja.

Mācībās secināts, ka kontroles pārņemšana Ziemeļkorejā nebūtu viegls uzdevums. Lai sabrukušajā valstī ierastos ASV bruņoto spēku kontingents divu divīziju apmērā, būtu nepieciešamas 56 dienas. Ziemeļkorejas kodolobjekti atrodoties apdzīvotās vietās, vai arī tiešā to tuvumā, kas to kontrolēšanu padarītu par sarežģītu uzdevumu. Mācībās secināts arī, ka ASV bruņotajiem spēkiem Ziemeļkorejā būtu daudz uzmanības un pūļu jāvelta humanitārajiem uzdevumiem, kas ietekmētu spējas veikt militāros manevrus.

Ziemeļkoreja paziņojusi par plānu anulēt ar Dienvidkoreju noslēgto neuzbrukšanas paktu, tādējādi reaģējot uz stingrākām ANO sankcijām pret komunistisko režīmu. Tikmēr Dienvidkoreja piedraudējusi, ka veiks stingrus pretpasākumus, ja tiks apdraudēta tās pilsoņu drošība.

Februārī Ziemeļkoreja veica kodolizmēģinājumu, uz kuru reaģējot ANO Drošības padome pieņēma jaunas pret komunistisko režīmu vērstas sankcijas. Sankciju ietvaros paredzēts stingrāk vērsties pret Ziemeļkorejas diplomātu aktivitātēm, naudas pārskaitījumiem un komunistiskajai valstij liegt importēt luksusa preces.

Sankcijas tika pieņemtas vienbalsīgi un par tām balsojusi arī Ķīna, kas iepriekš parasti pret Ziemeļkoreju izturējās iecietīgi. Lai gan ASV jau pavēstījusi, ka jaunie ierobežojumi Ziemeļkorejai «kodīs sāpīgi», izskanējusi arī kritika, ka ar tiem nekas netiks panākts, jo pret režīmu arī iepriekš noteiktās sankcijas netraucējušas izstrādāt raķešu tehnoloģijas.

Ziemeļkorejai ir nodoms saglabāt daļu tās kodolarsenāla un ražošanas objektus, vienlaikus to slēpjot no ASV, vēsta laikraksts «The Washington Post», atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās 12.jūnijā savāktās liecības norāda uz slepenām rūpnīcām un metožu izstrādēm ieroču ražošanas slēpšanai, kas liek domāt, ka Phenjana gatavojas slēpt no ASV plānus par kodolieroču programmas turpināšanu.

Savukārt telekanāls «NBC News» ziņo, ka Ziemeļkoreja patiesībā palielinājusi degvielas ražošanu kodolieročiem, kas notiek vairākās slēptās vietās.

«Nav nekādu pierādījumu, ka viņi samazina krājumus vai ka ir apturējuši ražošanu,» telekanālam pavēstīja viena ASV amatpersona. «Ir neapgāžami pierādījumi, ka viņi mēģina apmānīt ASV.»

Džona Hopkinsa universitātes tīmekļa vietne «The 38 North» pagājušajā nedēļā ziņoja, ka neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā.

Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu, kuru gaidot palielinājies sasprindzinājums Korejas pussalā, varētu veikt aprīlī vai arī jūlijā, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Dienvidkorejas izlūkdienests arī atklājis, ka komunistiskais režīms uz savu austrumu piekrasti pārvietojis jaunas balastiskās raķetes. Iepriekš vairāki eksperti prognozēja, ka Ziemeļkoreja veiks raķešu izmēģinājumu ap 15. aprīli – laiku, kad režīms svin valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu.

Pastāv arī bažas, ka Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu varētu veikt arī 25. aprīlī (armijas dibināšanas gadadienā), vai 30. aprīlī, kad noslēgsies ASV un Dienvidkorejas kopīgās mācības. Vēl viens iespējamais datums ir 27. jūlijs, kad 1953. gadā tika noslēgts pamiers, ar kuru tika izbeigts Korejas karš.

Ziemeļkoreja beigusi sagatavošanās darbus pirms kārtējā raķešu izmēģinājuma, kas var notikt jebkurā dienā, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Dienvidkoreja skaidro, ka tuvojoties 15. aprīlim, kad Ziemeļkoreja atzīmē komunistiskā režīma dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu, noslēgtībā dzīvojošā valsts parasti cenšas pievērst pasaules uzmanību ar sava militārā spēka demonstrējumiem.

Gatavojoties iespējamiem Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumiem, Dienvidkoreja un ASV pastiprinājusi militārās uzraudzības gatavības līmeni. ASV un Dienvidkoreja norāda, ka Ziemeļkoreja sagatavojusi palaišanai divas Musudan klases raķetes un pārvietojusi tās uz savu austrumu piekrasti. Tiek uzskatīts, ka raķešu darbības rādiuss var sasniegt trīs tūkstošus kilometru.

Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja uzsākušas militārās mācības, tādējādi saspīlējumu Korejas pussalā padarot vēl asāku. Tikmēr Ziemeļkoreja izpildījusi savu solīto un slēgusi tiešo telefona līniju ar dienvidiem.

Aizvadītajā nedēļā Ziemeļkoreja veltīja skarbus vārdus savam dienvidu kaimiņam, kā arī pavēstīja, ka atteiksies no 1953. gadā noslēgtā pamiera līguma ievērošanas, kā arī pārtrauks ievērot neuzbrukšanas paktus. Patlaban Dienvidkoreja sarīkojusi militāro mācību otro daļu, savukārt aizvadītajā nedēļā, kad dienvidi rīkoja mācību pirmo daļu, Ziemeļkoreja arī draudēja ar kodoltriecienu.

Neskatoties uz Ziemeļkorejas aizvadīto dienu draudiem, komunistiskā režīma darbības neliecina par draudu īstenošanu, raksta Wall Street Journal. ASV un Dienvidkorejas rīkotajās mācībās piedalās desmit tūkstoši dienvidkorejiešu karavīru un vairāk nekā trīs tūkstoši ASV militārpersonu.

Ziemeļkoreja otrdien veikusi jaunu kodolizmēģinājumu, reģistrējot 4,9 balles spēcīgus pazemes grūdienienus, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Kodolizmēģinājuma veikšanu apstiprinājusi arī pati Ziemeļkoreja. Phenjana norādījusi, ka izmēģināta «miniatūra» kodolbumba un izmēģinājums noticis «drošā un perfektā veidā». Ziemeļkoreja jau iepriekš veikusi kodolizmēģinājumus. Tas notika 2006. un 2009. gadā.

Pazemes grūdienu epicentrs atradies Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu poligona tuvumā, vēsta Reuters. Pirmdien Ziemeļkoreja, kas aizvadītajās nedēļas solījusi sarīkot kodolizmēģinājumu, informēja Ķīnu un ASV par saviem nodomiem to paveikt jau tuvākajā laikā.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija aplēsusi, ka pazemes grūdienus Ziemeļkorejā varētu būt izraisījis sešas līdz septiņas kilotonnas jaudīgs sprādziens.

Pirms ceturtdien gaidāmās 70 gadu jubilejas atzīmēšanas atklāta gigantiska Kima Čenira (Kim Jong-il) statuja, ziņo BBC.

Tā ir pirmā bronzas skulptūra, kurā iemūžināts aizsaulē aizgājušais Ziemeļkorejas līderis.

Sešus metrus augstā bronzas statuja attēlo viņu zirga mugurā blakus viņa tēvam, kurš arī atrodas zirga mugurā.

Statujas atklātas otrdien galvaspilsētā Phenjanā notikušā ceremonijā, ko apmeklēja vadošās militārās un politiskās amatpersonas.

Kima Čenira jaunākais dēls un amata mantinieks Kims Čenuns (Kim Jong-un) ceremonijā nav piedalījies, lai gan viņš it kā bijis statujas būvniecības iniciators.

Kims Čenirs mira pagājušā gada 17. decembrī no sirdslēkmes. Kopš tā laika viņa piemiņai kalnā iegrebts milzīgs lozungs, laistas klajā viņu godinošas pastmarkas, medaļas, zelta un sudraba monētas.

Pēc Kima Čenira (Kim Jong-il) nāves pasaule nesagaidīs nekādas izmaiņas Ziemeļkorejas politikā, «dumjos politiķus» brīdinājusi Ziemeļkorejas augstākā varasiestāde Nacionālā drošības komisija.

Phenjanas ierasti kaujinieciskais paziņojums noraida dažu situācijas Ziemeļkorejā novērotāju pausto, ka Kima Čenira pēctecis Kims Čenuns varētu būt pielaidīgāks reformām valstī, jo kādu laiku Kims Čenuns pavadījis skolā Šveicē, vēsta Financial Times.

«Mēs svinīgi paziņojam pasaules dumjajiem politiķiem, tostarp lellēm Dienvidkorejā, ka viņiem nevajadzētu gaidīt no mums nekādas pārmaiņas,» Ziemeļkorejas Nacionālās aizsardzības komisija vēstītais tika citēts valsts nacionālajā televīzijā KCNA.

Komisija īpaši cieši apņēmusies nemīkstināt savu nostāju attiecībā uz Dienvidkorejas konservatīvo prezidentu. «Mums nav nodomu jebkad sadarboties ar Ļi Mjunbaka nodevēju grupu.»

Ziemeļkoreja sekmīgi veikusi tālas darbības raķetes veiksmīgu izmēģinājumu, kurš, kā apgalvo komunistiskā valsts, orbītā nogādājis satelītu. Ziemeļkorejas darbības nosodījušas tās kaimiņvalstis. Aplēses liecina, ka valsts šogad savai kosmosa programmai iztērējusi 1,3 miljardus ASV dolāru.

Ziemeļkoreja apgalvo, ka orbītā nogādājusi meteoroloģisko satelītu, tomēr ASV, Dienvidkoreja, Japāna u. c. valstis uzskata, ka valsts patiesībā veikusi raķetes izmēģinājumu, kas spētu dot triecienus teritorijā līdz pat Kalifornijai un apdraudēt tādas pilsētas kā Losandželosa. Satraukumu par Ziemeļkorejas raķetes izmēģinājumu paudušas arī Krievija un Ķīna, kas tradicionāli pret noslēgto valsti ir noskaņotas labvēlīgāk.

Raķetes starts ticis pieskaņots pirmajai gadadienai kopš Ziemeļkorejas ilglaicīgā līdera Kima Čenira nāves, kurš mira aizvadītā gada decembrī.

Paredzams, ka ASV, Dienvidkoreja un Japāna centīsies panākt stingrākas ANO Drošības padomes sankcijas pret Ziemeļkoreju, vēsta AP. Patlaban noteiktās sankcijas pret Ziemeļkoreju liedz valstij iegādāties materiālus, kas nepieciešami raķešu tehnoloģiju un kodolieroču attīstīšanai.

Ziemeļkoreja zaudē kontroli pār savu trešdien zemes orbītā palaisto satelītu un tas sācis kūleņot, pavēstījušas ASV varasiestādes. Tikmēr Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija norāda, ka satelīts darbojas normas robežās.

Gan ASV, gan Dienvidkorejas varasiestādes atzīst, ka nav spējušas atklāt, kādam mērķim satelīts paredzēts, savukārt Ziemeļkoreja uzsver, ka tā galvenie uzdevumi ir meteoroloģiskie novērojumi. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Ziemeļkorejas izvērsto kosmosa iekarošanu, norādot, ka tās aizsegā komunistiskā valsts nodarbojas ar tālas darbības raķešu tehnoloģiju eksperimentiem.

To, ka Ziemeļkorejas satelītam būtu radušās kādas problēmas un tas sācis kūleņot gan nav apstiprinājusi Dienvidkoreja, kuras Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka satelīts uzvedas normāli un pārvietojas ar ātrumu 7,6 kilometri sekundē. Arī Dienvidkoreja atzīst, ka tai nav zināms kādu uzdevumu satelīts veic.

Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenira nāve izsauksi kritumu Āzijas fondu biržās.

Tirdzniecības dienu noslēdzot, Japānas Nikkei 225 samazinājās par 1,3%, Honkongas Hang Seng krita par 1,2%, bet Ķīnas Shanghai Composite Index zaudēja 0,3%. Savukārt Dienvidkorejas biržas indekss pēc paziņojuma par Ziemeļkorejas diktatora nāvi krita pat par 4,87%, bet tirdzniecību noslēdza ar 3,43% kritumu.

Db.lv jau vēstīja, ka šodien 69 gadu vecumā mira Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs, kurš valsts galvas amatu ieņēma kopš 1994.gada.

Līderis «miris no lielas garīgas un fiziskas pārslodzes» sestdien plkst.8.30 pēc vietējā laika (plkst.1.30 pēc Latvijas laika) vilcienā, dodoties vizītē uz galvaspilsētas apkaimi, apliecināja oficiālā Korejas Centrālā ziņu aģentūra.

Ziemeļkoreja piedraudējusi izmantot savas tiesības un dot «preventīvu kodoltriecienu» jebkuram agresoram, šādi reaģējot uz tuvojošos ANO balsojumu par sankciju pastiprināšanu pret komunistisko valsti.

Ziemeļkoreja arī apsūdzējusi ASV militāro mācību rīkošanā ar mērķi sarīkot iebrukumu, vēsta Reuters. «Tā kā ASV gatavojas uzsākt kodolkaru, mēs izmantosim savas tiesības un dosim preventīvu kodoltriecienu, lai tādējādi aizsargātu savas intereses,» pavēstījusi Ziemeļkoreja.

Komunistiskā valsts februārī veica kodolizmēģinājumu, kas izpelnījās starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Atbildot uz Ziemeļkorejas darbībām, ANO uzsāka jaunu sankciju izstrādāšanu. Tas saniknoja Ziemeļkoreju, kura šīs sankcijas nosaukusi par karadarbību un iepriekš pavēstīja, ka atteiksies no pamiera, ar kuru 1953. gadā tika izbeigts Korejas karš, līguma ievērošanas. Tāpat Ziemeļkoreja draudējusi «uguns jūrā» pārvērst ASV un Dienvidkorejas galvaspilsētas – Vašingtonu un Seulu.

Ziemeļkoreja strauji tuvojas «bīstamai robežai», pēc pēdējo nedēļu kareivīgās komunistiskā režīma retorikas un pirms gaidāmajiem Phenjanas rakešu izmēģinājumiem, paziņojis ASV Aizsardzības sekretārs Čaks Hagels. Tikmēr Ziemeļkoreja jau nogādājusi izmēģināšanai paredzētās raķetes šaušanas pozīcijās.

«Viņu rīcība un paziņojumi nav palīdzējuši atrisināt nokaitēto situāciju,» sacīja Č. Hagels, norādot, ka ASV un tās sabiedrotie vēloties redzēt, ka Ziemeļkorejas sāk atturēties no agresīvas rīcības, taču, ja tas nenotiks - «mūsu valsts ir pilnībā gatava tikt galā ar jebkuru ārkārtas situāciju». «Lai aizsargātu valsti un mūsu sabiedrotos, mēs varam tikt galā ar jebkuru darbību, kuru īstenos Ziemeļkoreja,» sacīja ASV Aizsardzības sekretārs.

Trešdien Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir sagatavojusies jaunas raķetes izmēģinājumam, kas var notikt jebkurā brīdī. Japānas Aizsardzības ministrija ceturtdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ziemeļkorejas raķetes ir nogādātas šaušanas pozīcijās.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns sestdien paziņoja, ka Phenjana vairs neveiks kodolizmēģinājumus un starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumus, kā arī slēgs savu kodolizmēģinājumu poligonu.

Šo izmēģinājumu apturēšana stājās spēkā sestdien, vēstīja Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Šis paziņojums, kādu ilgi mēģināja panākt ASV, tiek uzskatīts par izšķirošu soli pēdējā laikā notiekošajās diplomātiskajās aktivitātēs, kas saistītas ar Korejas pussalu.

Tas publicēts nepilnu nedēļu pirms Kima tikšanās ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu, kas paredzēta demilitarizētajā zonā starp abām Korejas valstīm, un pirms ilgi gaidītās Kima tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

«Tā kā kodolieroču efektivitāte ir tikusi pārbaudīta, mums vairs nav nepieciešams veikt kodolizmēģinājumus vai vidēja darbības rādiusa, gara darbības rādiusa vai starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājuma palaišanas,» Kims paziņoja Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas centrālkomitejas sanāksmē, par kuru ziņoja KCNA.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.