Metālapstrādes uzņēmums "Zieglera Mašīnbūve" vienojies ar Swedbank par ieguldījumiem jaunu ražošanas iekārtu un tehniskā atbalsta telpu iegādē.

Par nepilniem 800 tūkstošiem eiro iegādāta jaudīgāka lāzergriešanas iekārta metāla loksnēm, kā arī pusautomātiska metināšanas iekārta - robots. Savukārt par 612 tūkstošiem eiro iegādātas ražoto produktu apkopju un servisa telpas Dānijā.

""Zieglera Mašīnbūve" ir uzņēmums, kas specializējas ļoti plaša klāsta produktu ražošanā. Atsevišķas sagataves nepieciešams veidot no biezākiem metāliem, kur lieti noderēs jaudīgāka metālu sagriešanas iekārta. Savukārt izaicinājumi darba tirgū nav gājuši secen arī "Zieglera Mašīnbūvei" – atrast kvalificētus metinātājus paliek aizvien sarežģītāk, tāpēc uzņēmums nolēmis ieguldīt tādās metināšanas iekārtās, kas ļauj amortizēt darba spēka trūkumu ar daļēji automatizētiem mehānismiem. Bez tam uzņēmums prognozē, ka, klimata pārmaiņu ietekmē, tuvāko gadu laikā sagaidāma lielāka lauksaimniecības sektora intensitāte Eiropas Ziemeļos, tāpēc jau savlaicīgi vēlas stiprināt savas pozīcijas Skandināvijas tirgū, izveidojot savu produktu pārdošanas atbalsta punktu," uzsver uzņēmuma vadītāja Olga Krušinska.

Daugavpils metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmums SIA «Zieglera mašīnbūve» pārjaunojis komercķīlu, samazinot tās nodrošinātā prasījuma summu līdz 3,525 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis uzņēmumu kā lietu kopību, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Komercķīla nodrošina aizdevuma un kredītlīnijas līgumus.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 7.februārī, dzēsta iepriekš 2014.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 4,06 miljoni eiro.

Šī ir vienīgā SIA «Zieglera mašīnbūve» aktuālā komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Zieglera mašīnbūve» dibināta 1997.gadā, un tā ražo mašīnbūves nozares produkciju. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 196 902 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Martin Ziegler GmbH and Co. KG».

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 58 komercķīlas, bet 58 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 249 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 77 miljards eiro.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā deva Smart trade Overseas Corp. (Smart Trade Overseas SA) – 7,7 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS ABLV Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Baltic Block – 4,8 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Lielvircava Agro – 2,883 miljonu eiro apmērā. To ņēmusi AS SEB banka.

#Pagājušā gadā reģistrēto komercķīlu dinamika uzrāda pozitīvu tendenci – 2017.gadā pieaudzis gan reģistrēto ķīlu skaits, gan arī pieaugusi to kopējā maksimālā prasījuma summa.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā kopumā reģistrētas 4715 komercķīlas jeb par 5,91% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt to kopējā summa veidojusi 20,45 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2016.gada datiem, pērn reģistrēto komercķīlu kopējā maksimālā prasījuma summa augusi par 39,90%.

Apkopojot datus par nozarēm, kurās pagājušajā gadā reģistrēts lielākais komercķīlu skaits, redzams, ka starp līderiem izvirzījušās gan ražojošās sfēras, gan arī tirdzniecība un dažādu pakalpojumu sniedzēji.

Ievērojami lielāks skaits ķīlu nekā citām nozarēm 2017.gadā reģistrēts lauksaimniecības uzņēmumiem. Lursoft aprēķinājis, ka pērn reģistrētas 945 ķīlas uzņēmumiem, kuri kā savu pamatnodarbošanos norādījuši augkopību un lopkopību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic, ka nozare gada laikā piedzīvojusi ievērojamu komercķīlu skaita pieaugumu, jo 2016.gadā augkopības un lopkopības jomas uzņēmumiem reģistrēta 501 ķīla, kas nozīmē, ka gada laikā to skaits teju dubultojies.

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 51 komercķīla, bet 77 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 251 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 77 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 174 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Baltic Mobile – 500 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi Ayina LP.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi Caunes Ulda Sesavas pagasta zemnieku saimniecība Ivulla – 375 tūkstošu eiro vērtībā, ko ņēmusi AS SEB banka.

Trešo lielāko komercķīlu devusi Pāvilostas ostas pārvalde – 275,3 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

SIA «Glesum Investments», kuras vienīgais īpašnieks ir uzņēmējs Juris Savickis, ir ieķīlājusi tai piederošās multifunkcionālās halles «Arēna Rīga» pārvaldītāja SIA «Arēna Rīga» kapitāldaļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmēji ir AS «Expobank» un «Expobank CZ a.s.» un par labu bankai ieķīlātas visas 1 158 624 SIA «Arēna Rīga» pamatkapitāla daļas, kuru vienīgais īpašnieks ir SIA «Glesum Investments».

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 24 miljoni eiro.

Arī SIA «Arēna Rīga» reģistrējusi divas jaunas komercķīlas. Ar vienu komercķīlu ieķīlātas preču zīmes «Arēna Rīga» un «ARĒNA RĪGA», kā arī divas «Toyota» automašīnas un «Opel» busiņš. Savukārt ar otru komercķīlu ieķīlātas SIA «Arēna Rīga» meitas uzņēmuma SIA «Arena Catering» 508 pamatkapitāla daļas. Vēl viena komercķīlu reģistrēta arī uz SIA «Arena Catering» nosaukuma, ieķīlājot visu uzņēmuma mantu.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Uzņēmums SIA Premier Estates LTD, kas pirms nepilnas nedēļas kļuva par tirdzniecības centra Dole īpašnieku, ieķīlājis tam piederošās SIA Tirdzniecības centrs Dole kapitāldaļas, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA Tirdzniecības centrs Dole ir tirdzniecības centra Dole īpašnieks, apsaimniekotājs un attīstītājs, un šonedēļ kļuva zināms, ka tam mainījušies īpašnieks.

Jaunais tirdzniecības centra īpašnieks 20.decembrī reģistrējis divas komercķīlas. Ar vienu komercķīlu ieķīlātas SIA Premier Estates LTD piederošās 1 180 983 SIA Tirdzniecības centrs Dole kapitāldaļas, savukārt ar otru komercķīlu ieķīlāta visa SIA Tirdzniecības centrs Dole manta.

Abu komercķīlu ņēmējs ir AS Luminor Bank, parādnieks - SIA Premier Estates LTD, un tām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 6,175 miljoni eiro. Komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» un tā māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» katrs reģistrējuši pa jaunai komercķīlai, kuras parādnieks ir Lietuvas kompānijas «Bekonas LT», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Gan SIA «Latvi Dan Agro», gan SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu savu mantu, lai nodrošinātu saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. Ar katru komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,550 miljoni eiro.

Abas komercķīlas reģistrētas 22.maijā

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Latvi Dan Agro» līdz ar jaunreģistrēto komercķīlu šobrīd ir aktuālas četras komercķīlas, savukārt SIA «Lauku Agro» ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 9,380 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 2,188 miljoni eiro. Tas nodarbināja 72 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 1,388 miljoni eiro.

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu un ierosināto kriminālprocesu nācies pirms termiņa atdot kredītus, apliecināja uzņēmumā.

Pirmdien, 30.novembrī, dzēstas trīs konditorejas uzņēmuma "Adugs Production" dotās ķīlas, kuru ņēmējs bija "BlueOrange Bank", liecina informācija "Firmas.lv".

Viena no ķīlām reģistrēta 2018.gada decembrī par nodrošināto prasījuma maksimālo summu 675 000 eiro vērtībā, otra - 2019.gada martā par nodrošināto prasījuma maksimālo summu 601 274 eiro un trešā - šā gada jūnijā par prasījuma maksimālo summu 1,490 miljoni eiro. Līdz ar dzēstajām komercķīlām "Adugs Production" nav nevienas aktīvas komercķīlas.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Kā norādīja "Adugs Production" attīstības vadītāja Anna Lencberga, saistībā ar paziņojumiem par Zukula apcietināšanu komercķīlu ņēmējs vērsies pie "Adugs Production" par kredītu pirmstermiņa atdošanu. Konditorejas uzņēmums ar banku sadarbojies, skaidrojis uzņēmuma pozīciju, sniedzot visu visu nepieciešamo informāciju, lai sadarbību atjaunotu pilnā apjomā.

Komercķīlu dzēšana attiecas uz kredītu pirmstermiņa atdošanu bankai. Ir ieturēti uzņēmuma līdzekļi kredītu dzēšanai, pauda Lencberga.

"Tas rada apgrūtinājumu naudas plūsmai, bet nav kritiski uzņēmuma pastāvēšanai. Mēs ceram, ka vienojoties atgriezīsimies iepriekšējās sadarbības sliedēs. Šobrīd rūpnīcā strādājam ar pilnu jaudu, lai mazinātu situācijas sekas. Vienlaikus pārbaudām iekšējos procesus, uzrunājam ārējos auditorus, piemēram, personāla jomā, lai no krīzes izietu stiprāki," sacīja "Adugs Production" attīstības vadītāja.

Lencberga teica, ka uzņēmums pēdējo divu gadu laikā īstenojis rūpnīcas modernizāciju un darbības paplašināšanu ar mērķi veicināt konkurētspēju un apgūt jaunus eksporta tirgus, kopumā investējot 2,7 miljonus eiro. Uzstādītas jaunas ražošanas līnijas, izbūvēta ventilācijas sistēma un uzlaboti apstākļi darbiniekiem. Ražošanas modernizēšana finansēta no kompānijas ieņēmumiem un piesaistītā finansējuma no "BlueOrange Bank".

Kā ziņots, policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot viņiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Policija aizturējusi, un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir šā konditorejas izstrādājumu ražotāja valdes priekšsēdētājs.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina apsūdzības noliedza, paužot viedokli, ka pret "Adugs" varētu būt noticis reiderisma mēģinājums un "konkurentu cīņa par lielveikalu plauktiem".

Par sadarbības pārtraukšanu ar šo uzņēmumu uz laiku jau paziņoja Latvijas mazumtirgotāji "Maxima Latvija", "Rimi", "Elvi Latvija", "top!" un "Citro". "Rimi" norādīja, ka šis lēmums attiecas uz visām Baltijas valstīm.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Adugs Production" apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

"Adugs Production" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 67 050 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Kipras "Silobrands Limited", bet patiesais labuma guvējs - Zukuls.

Mēbeļu eksporta ienākumu pieaugums ir bijis galvenais dzinējspēks nozares labākiem rādītājiem un vietējā tirgus pārdošanas apjomu svārstībām, kaut arī labākus darbības rādītājus gaida šogad

To liecina asociācijas Latvijas Mēbeles apkopotie dati. Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījums pērn sasniedzis 79,13 milj. eiro.

Plašāk lasāms 16. marta laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Startē ar savu zīmolu

Meklē noietu otrpus okeānam

Mēbeļu ražotājs Kvist reģistrējis jaunu komercķīlu

Nav vajadzības pēc liela skaita jaunu klientu

Kreditēšanas kompānija SIA «InCredit Group» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, palielinot ar komercķīlu nodrošināto prasījumu maksimālo summu par 12 miljoniem eiro - līdz 100,8 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir SIA «InCredit Group» 51% kapitāldaļu īpašnieks AS «Rietumu Banka». Kreditēšanas kompānija par labu bankai ieķīlājusi visu savu mantu, lai nodrošinātu bankas prasības, kas izriet no 2010.gada noslēgtā līguma par kredītlīnijas piešķiršanu.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 31.jūlijā, dzēsta iepriekš 2017.gada septembrī reģistrētā komercķīlas, kura nodrošināja prasījumus 88,8 miljonu eiro apmērā.

SIA «InCredit Group» reģistrēta 2010.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 500 000 eiro. Kā jau minēts, tā lielākais īpašnieks ir AS «Rietumu Banka», vēl pa 24,5% kreditētāja lapitāldaļu pieder privātpersonām Arletai Jekimenkovai un Olgai Orlovai.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Reģistrēts jauns nodrošinājums Ozolnieku novada uzņēmumam SIA «Mītavas metāls», informē Klientu Portfelis.

Pirms desmit gadiem dibinātajam metāllūžņu iepircējam VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi aizliegumu komercķīlu reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Komercķīlu reģistrā. Uzņēmumam patlaban reģistrētas divas aktīvas komercķīlas.

Jānorāda, ka 2014.gadā Jelgavas tiesa piemērojusi arī aizliegumu atsavināt SIA «Mītavas metāls» dalībniecei Ingai Bricei piederošās kapitāldaļas.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka 2017.gadā SIA «Mītavas metāls» apgrozīja 1,97 milj.EUR un gadu noslēdza ar 6,06 tūkst.EUR lielu peļņu.

Lursoft izziņā sniegtā informācija liecina, ka metāllūžņu iepircējam novembra sākumā reģistrēts 23,49 tūkst.EUR liels nodokļu parāds, un, kā rāda dati, nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, uzņēmumam reģistrēts jau ilgstoši.

Stikla šķiedras ražotājs AS «Valmieras stikla šķiedra» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3,15 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka» un uzņēmums par labu tai ieķīlājis visu mantu. Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad 6.februārī starp banku un uzņēmumu noslēgtā finanšu instrumentu darījuma līguma.

«Lursoft» izziņa liecina, ka AS «Valmieras stikla šķiedra» šobrīd kopumā ir aktuālas 50 komercķīlas; komercķīlu ņēmēji ir AS «SEB banka» un AS «Danske Bank».

AS «Valmieras stikla šķiedra» reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmums ir viens no vadošajiem stikla šķiedras ražotājiem Eiropā un tas darbojas Latvijā, Lielbritānijā un ASV. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 33 464 487 eiro.

AS «Valmieras stikla šķiedra» akcijas tiek kotētas «Nasdaq Riga» fondu biržā. 2017.gada 6.novembrī koncerna vadošā uzņēmuma lielākie akcionāri bija ārvalstu kompānijas «P-D Glaseeiden GmbH Oschatz» (26,07%), «Corvalis GmbH» (24,52%), «P-D Management-Industries-Technologies GmbH» (23,93%) un «Beatrix Preiss - Daimler» (7,4%) un «P-D Composites Handels-und Service GmbH» (6,28%).

Būvuzņēmums SIA «Bukoteks» pārjaunojis jaunu komercķīlu, palielinot ar komercķīlu nodrošinātu prasījumu maksimālo summu līdz 5,677 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums ieķīllājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un uzņēmumu kā lietu kopību par labu AS «Swedbank», nodrošinot sadarbības līgumus par garantiju izdošanu un kredītlīnijas līgumu.

Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju 3.janvārī, dzēsta iepriekš 2018.gadā SIA «Bukoteks» reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 3,605 miljoni eiro.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir vienīgā uzņēmumam šobrīd aktuālā komercķīla.

SIA «Bukoteks» dibināta 1998.gadā, un tas ir vispārējo celtniecības darbu ģenerāluzņēmējs. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 284 400 eiro.

2017.gadā SIA «Bukoteks» apgrozījums bija 8,444 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 114 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja vidējo 40 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 180 tūkstoši eiro.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" izbeigta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Lieta izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Par lietas izbeigšanu Rīgas pilsētas tiesa lēma ceturtdien, 27.jūnijā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu "Day SPA" pieņēma 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tika noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu nav publiskoti.

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,536 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu mantu, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka 6.aprīlī reģistrētā komercķīla ir uzņēmuma pirmā un pagaidām vienīgā komercķīla.

Arī SIA «Latvi Dan Agro» māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» 6.aprīlī reģistrējis komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir AS «Luminor Banka» un SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu mantu, lai nodrošinātu prasījumus 6,873 miljonu eiro apmērā.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,529 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 1,085 miljoni eiro. Tas nodarbināja 68 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,388 miljoni eiro.

SIA «GroGlass» pagājušajā nedēļā reģistrējis sešas jaunas komercķīlas, no kurām piecām ķīlām tas ir parādnieks, bet vienai devējs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Visām sešām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 17,885 miljoni eiro. Saskaņā ar vienu komercķīlu SIA «GroGlass» ieķīlājis preču zīmi «GG groglass». Trīs komercķīlu devējs ir «SIA »Alzette«, kas šī gada maijā kļuva par vienīgo SIA »GroGlass« īpašnieci, un uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu, visas tam piederošās SIA »GroGlass« kapitāla daļas un arī visas SIA »GERNA« kapitāla daļas.

Vēl vienai no komercķīlām kā ķīlas devējs ir norādīts SIA »Alzette« vienīgais īpašnieks, Luksemburgā reģistrēts uzņēmums »Daugava Finance S.A.«, kas ieķīlājis tam piederošās SIA »Alzette« kapitāldaļas. Šai komercķīlai kā pārādnieki uzrādīti SIA »GERNA« un SIA »GroGlass«. Pēdējās ķīlas devējs ir SIA »GERNA«, kas ieķīlājis visu savu mantu, un tās parādnieks ir SIA» GroGlass«.