Veikalu tīkla "Aibe" pārvaldnieka SIA "Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija" attīstības direktors Juris Lamberts norādīja, ka "Aibe" pozitīvi vērtē pašu iniciatīvas mērķi. Tomēr pēc pirmā darbības gada memoranda īstenošana praksē nav bijusi vienlīdz viegla visiem iesaistītajiem tirgotājiem.
Lamberts atzīmēja, ka "Aibe" tīklu galvenokārt veido neatkarīgi vietējie veikali reģionos un lauku teritorijās, kuru iepirkumu apjomi ir ievērojami mazāki nekā lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem. Līdz ar to ne vienmēr izdodas saņemt no ražotājiem un piegādātājiem tādus pašus cenu nosacījumus, kas ļautu nodrošināt zemo cenu groza produktus ar minimālu ietekmi uz uzņēmuma rentabilitāti.
Viņš uzsvēra, ka zemo cenu groza iniciatīvas sekmīga darbība ir atkarīga no visas piegādes ķēdes iesaistes. Ar tirgotāju vien centieniem nepietiek, un nepieciešama arī lielāka ražotāju un piegādātāju ieinteresētība nodrošināt memoranda mērķiem atbilstošus nosacījumus.
Vienlaikus Lamberts vēstīja, ka daudzos gadījumos zemākās cenas nodrošinātas uz tirgotāju peļņas rēķina. Mazo veikalu iespējas absorbēt izmaksu pieaugumu ir ierobežotas, tāpēc ilgtermiņā nepieciešams taisnīgāks izmaksu un atbildības sadalījums starp visiem tirgus dalībniekiem.
"Lai iniciatīva būtu efektīvāka un ilgtspējīgāka, nepieciešams panākt aktīvāku ražotāju un piegādātāju iesaisti. Šobrīd praksē redzam, ka ne visi piegādes ķēdes dalībnieki ir vienlīdz motivēti atbalstīt memoranda mērķus, jo piegādes cenas bieži vien neļauj mazajiem tirgotājiem pilnvērtīgi konkurēt cenu ziņā," minēja Lamberts.
Tāpat viņš norādīja, ka ir svarīgi izvērtēt administratīvo slogu, kas saistīts ar memoranda izpildi. Tā kā memorands ir brīvprātīga iniciatīva, pārmērīga birokrātija un kontroles procedūras rada papildu izmaksas un resursu patēriņu uzņēmumiem. Viņaprāt, ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp uzraudzību un praktisku iespēju uzņēmumiem iesaistīties iniciatīvā.
Pastāv risks, ka, pieaugot birokrātiskajam slogam un nesamazinoties spiedienam uz mazajiem tirgotājiem, daļa uzņēmumu varētu pārskatīt savu dalību memorandā. Tāpēc nākamajā iniciatīvas attīstības posmā būtu svarīgi vairāk koncentrēties uz visas piegādes ķēdes iesaisti un samērīgu regulējuma piemērošanu, lai saglabātu tirgotāju motivāciju turpināt dalību šajā brīvprātīgajā iniciatīvā, viņš uzsvēra.
SIA "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova norādīja, ka zemo cenu groza iniciatīvu pēc pirmā darbības gada kopumā var vērtēt pozitīvi, jo tā ir sniegusi redzamus ieguvumus pircējiem ikdienas iepirkšanās procesā. Ir uzlabojusies pamatproduktu pieejamība, un vienlaikus veikalos kļuvis ievērojami vieglāk identificēt tos produktus, kas konkrētajā nedēļā tiek piedāvāti par zemāko cenu.
Viņa atzīmēja, ka aktīvs mazumtirgotāju darbs ir devis iespēju pircējiem nodrošināt pamatproduktus par izdevīgām cenām. Būtisks ieguvums ir arī vietējo ražotāju produkcijas lielāka pieejamība, jo iniciatīva veicina to redzamību un konkurētspēju ekonomiskajā segmentā, kas ilgtermiņā nāk par labu gan patērētājiem, gan vietējai pārtikas nozarei kopumā.
"Lai sniegtu pircējiem vēl jūtamāku cenu pazeminājumu, svarīga būtu pārējo memoranda parakstītāju iesaiste, lai ne tikai tirgotāji, bet arī ražotāji savā pusē veiktu praktiskus soļus, kas gala rezultātā būtu redzams pircējiem produkta gala cenā veikala plauktā," minēja Bičkova.
Viņa uzsvēra, ka "Rimi Latvia" ir svarīgi, lai Latvijas produkti veikalu plauktos vienmēr būtu pieejami plašā klāstā un nonāktu pircēju grozos. Pircēji labprāt meklē un iegādājas izdevīgākos vietējos produktus, un ir skaidrs, ka pieprasījums pēc ekonomiskā segmenta produktiem tikai turpinās augt. Līdz ar to šī segmenta attīstība ir prioritāte un vienlaikus arī potenciāls ražotāju izaugsmei.
Veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte norādīja, ka pēc pirmā darbības gada zemo cenu groza iniciatīvu uzņēmumā vērtē pozitīvi. Tā ir palīdzējusi pievērst pastiprinātu uzmanību pirmās nepieciešamības pārtikas produktu pieejamībai un veicinājusi lielāku cenu caurspīdīgumu nozarē. Vienlaikus viņa atzina, ka cenu līmeni ietekmē daudzi faktori, tostarp izejvielu izmaksas, energoresursi, loģistika un nodokļu politika, tāpēc viena iniciatīva pati par sevi nevar būt izšķirošs instruments cenu samazināšanai, un uzņēmums ar cerībām raugās uz izmaiņām pievienotās vērtības nodoklī (PVN).
Priedīte atzīmēja, ka pēc datiem secināms, ka zemo cenu groza produkti "top!" veikalos ir visvairāk pirkto preču augšgalā un pircēji novērtē veikalu tīkla iniciatīvu par cenu samazināšanu. Tāpat iniciatīva ir stiprinājusi dialogu starp tirgotājiem, ražotājiem un valsts institūcijām par iespējām uzlabot pārtikas pieejamību iedzīvotājiem.
"Lai iniciatīva nākotnē sniegtu vēl lielāku pienesumu patērētājiem, būtu svarīgi turpināt darbu pie vienotas un skaidras metodoloģijas, kas ļautu objektīvi salīdzināt piedāvājumus dažādos tirdzniecības tīklos. Tāpat būtiski ir veicināt vietējo ražotāju konkurētspēju un meklēt risinājumus izmaksu samazināšanai visā piegādes ķēdē, jo ilgtermiņā tieši tas rada priekšnoteikumus zemākām cenām," minēja Priedīte.
Savukārt SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka zemo cenu groza produktiem ir savs klientu loks un tie ir pietiekami iecienīti. Vienlaikus zemo cenu groza piedāvājuma specifikas dēļ ne vienmēr ir iespējams nodrošināt labāko piedāvājumu plašam produktu klāstam, jo cena ir jāgarantē pietiekami ilgu laiku. Tāpēc paralēli tam kompānija organizē dažādas akcijas pircēju iecienītiem produktiem, kas veikalā norisinās īsāku laiku.
Raksti par tēmu
"Analizējot zemo cenu groza iniciatīvu gada griezumā, jāteic, ka tā drīzāk ir publiska iniciatīva un pircēju informēšanas kampaņa, jo šāda tipa lētākās preces veikalos ir bijušas vienmēr - šobrīd dēļ pamanāmākām reklāmām un īpašām norādēm tās vienkārši ir labāk redzamas. Redzot, kā veidojas klientu ikdienas produktu grozs, nav pamata uzskatīt, ka šāda kampaņa kritiski mainījusi pircēju paradumus vai būtiski ietekmējusi mājsaimniecību pārtikas tēriņus," pauda Vārtukapteine.
Viņa atzīmēja, ka lielāku efektu var sagaidīt, piemēram, no samazinātās PVN likmes. Iespējams, nākotnē šādu produktu klāsts būtu vēl vairāk jāpaplašina.
SIA "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norādīja, ka zemo cenu grozu pēc pirmā darbības gada uzņēmumā vērtē pozitīvi, ko apliecina lielā klientu interese, jo pieprasījums pēc šiem produktiem atsevišķos periodos audzis pat par 2,5 reizēm. Šāda iniciatīva Latvijas iedzīvotājiem ir būtiska un palīdz ikdienā ietaupīt, iegādājoties pamata pārtikas produktus par pieejamām cenām.
Dupate-Ugule uzsvēra, ka iniciatīva radījusi pozitīvu efektu vietējiem ražotājiem, jo vidēji 45% no grozā iekļautajiem produktiem ir Latvijā ražoti.
Tāpat viņa atzīmēja, ka, neskatoties uz to, ka "Maxima Latvija" iegulda būtiskus resursus no savas puses, šos produktus piedāvājot par vidējo uzcenojumu pāris procentu apmērā, kā arī izvēršot plašu komunikācijas kampaņu visā Latvijā, "Maxima Latvija" ir pieņēmusi lēmumu pievienoties arī "Memorandam par pārtikas preču tirdzniecību papildinājumu", apņemoties paplašināt zemo cenu grozā pieejamo produktu klāstu. Uzņēmums redz šo kā iespēju vēl vairāk mazināt klientu izdevumus pārtikas precēm, tādējādi veicinot iedzīvotāju pirktspēju.
Savukārt SIA "Lidl Latvija" komunikācijas vadītāja Zane Neļķe norādīja, ka Latvijā iedzīvotāji lielu uzmanību pievērš tieši cenai. Gada laikā zemo cenu grozā iekļauto produktu pārdošanas apjomi esot pieauguši, tāpēc "Lidl Latvija" brīvprātīgi paplašinājis šo grozu.
Jau ziņots, ka 2025. gada maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu.
Memorands paredzēja pārtikas zemo cenu grozā iekļaut vismaz vienu produktu no katras no desmit pamata pārtikas kategorijām. Šīs kategorijas ietver maizi, pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, paniņas, svaigus dārzeņus un augļus, cūkgaļu, mājputnu gaļu, liellopu un teļa gaļu, aitas un kazas gaļu, svaigas zivis, olas, miltus un citus graudaugus, kā arī augu eļļas.
Tāpat ziņots, ka daļai pārtikas pamatproduktu, tostarp miltu, piena, putnu gaļas produktiem un svaigām olām, no šā gada 1. jūlija tiks noteikta PVN samazinātā likme 12% apmērā. Grozījumi pieņemti, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.
"Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija" pagājušajā gadā strādāja ar 31,651 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 0,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 3,5% un bija 630 881 eiro. Kompānija reģistrēta 2002. gada jūlijā, un tās pamatkapitāls ir 24 180 eiro. Kompānijas lielākais īpašnieks ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums "Aljansas Aibe" (97,02%), bet uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Renāts Vaitkevičs.
"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 1,204 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 4,9% - līdz 39,993 miljoniem eiro. Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā, un tā pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. "Rimi Latvia" īpašniece pastarpināti ir Dānijas "Salling Group".
Veikalu tīklu "top!" pārstāvošais uzņēmums SIA "Iepirkumu grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 14,811 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā 2024. gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 342 851 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānijas īpašnieki ir Egila Butka uzņēmums SIA "Firma Madara 89" (56,51%), AS "LPB" (17,82%), kuras patiesie labuma guvēji ir Juris Aizezers, Aloizs Norkus, Atis Sausnītis un Jānis Strautiņš, SIA "Mārksmens" (12,09%), kas vienlīdzīgās daļās pieder Dacei Brokai un Mārim Brokam, SIA "Dekšņi" (6,3%), kuras īpašnieki ir Sandra Pelce (70%), Anda Fogele (25%) un Evija Plece (5%), SIA "Madara 93" (4,01%), kas pieder Andrim Bērzkalnam, un SIA "Internet Marketing Agency" (3,26%), kuras vienīgā īpašniece ir Kristīna Bernāte.
"Elvi Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,13 miljoni eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 24,4% un bija 175 250 eiro. Kompānija reģistrēta 2010. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,003 miljoni eiro. "Elvi Latvija" pieder SIA "Fortis VM" (66,88%), kuras īpašnieki ir Imants Rendenieks (88%), Vita Rendeniece (9%) un Igors Kozlovskis (3%), Rendeniekam (33,05%) un SIA "Realto Capital" (0,07%), kuras vienīgais īpašnieks ir Alvis Krasovskis.
"Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 1,136 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 1,2% un bija 50,154 miljoni eiro. Kompānija reģistrēta 2000. gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT". Grupa ietilpst Nerija Numa kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā "Vilniaus prekyba".
"Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. marta līdz 2025. gada 28. februārim, strādāja ar 460,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāks nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi saistībā ar ieguldījumiem veikalu ķēdes attīstībā pieauga par 24,6% un sasniedza 18,466 miljonus eiro. Uzņēmums reģistrēts 2016. gada oktobrī, un tā pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. "Lidl Latvija" vienīgais īpašnieks ir Vācijas "LSTR-11 GmbH".
