"Kopumā mēs šobrīd neredzam priekšnosacījumus tam, lai cenas ietu uz leju. Tam vienkārši nav priekšnoteikumu," sacīja Adamovičs, skaidrojot, ka nenoteiktību uztur gan ģeopolitiskā situācija reģionā un Tuvajos Austrumos, gan nozares pāreja uz jaunām ražošanas metodēm un augstākiem standartiem, kas prasa lielas investīcijas.
Viņš norādīja, ka pēdējos gados olu ražošanas nozari būtiski ietekmēja energoresursu un citu izejvielu cenu kāpums, tomēr galvenā izmaksu pozīcija nozarē ir lopbarība. "Mūsu nozares galvenā komponente tomēr ir lopbarība, jo tā veido gandrīz 60% no pašizmaksas. Līdz ar to tieši tas mūs ietekmēja vissāpīgāk," teica Adamovičs.
Viņš atzina, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā situācija nozarē bija ļoti smaga, jo piegāžu ķēdes sabruka, bet barības izmaksas pieauga divas vai pat trīs reizes. "Mēs pilnīgi nopietni apsvērām iespēju iekonservēt divas trešdaļas fabrikas," piebilda Adamovičs.
Raksti par tēmu
Viņš skaidroja, ka pirmajos kara mēnešos ne visi tirgus dalībnieki bija gatavi adekvāti reaģēt uz situāciju, īpaši mazumtirdzniecības tīkli. "Karš Ukrainā tika uzskatīts par "force majeure" apstākļiem, bet daži lielie klienti tomēr uzstāja, ka "nekas jau nav noticis" - līgums ir līgums, pildiet savas saistības. Tajā pašā laikā mums barības izmaksas bija pieaugušas divas vai pat trīs reizes," stāstīja Adamovičs.
Viņš piebilda, ka situācijas risināšanā bija jāpiesaista arī valdība, lai rastu kompromisu. "Tas nozīmēja, ka vairāku mēnešu garumā daudzi ražotāji, tostarp mēs, strādāja ļoti smagos apstākļos," sacīja uzņēmuma vadītājs.
Pēc Adamoviča teiktā, patlaban situācija kopumā ir normalizējusies, un tirgus dalībnieki ir iemācījušies strādāt jaunajā realitātē, tomēr izmaksu spiediens saglabājas. "Mēs jūtam, ka atsevišķām komponentēm cenas atkal pieaug. Arī barības pašizmaksa pēdējos mēnešos ir pieaugusi, un ir prognozes, ka cenas vēl varētu nedaudz augt," viņš sacīja.
