Ģeopolitiskā vide maina izaugsmes prioritātes
Salīdzinājumā ar pērnā gada septembri ģeopolitisko nenoteiktību kā būtiskāko risku savam uzņēmumam nākamo 12 mēnešu laikā norāda par 28 procentpunktiem vairāk uzņēmumu vadītāju. Šobrīd to par galveno risku uzskata vairāk nekā puse respondentu. Vienlaikus gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju (46 %) atzīst, ka ilgstoši energoresursu cenu satricinājumi radītu būtiskus izaicinājumus viņu uzņēmuma darbībai.
“Neraugoties uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem, uzņēmumu vadītāji neatkāpjas no izaugsmes plāniem. Pēdējās desmitgades pieredze ir padarījusi riskus un nenoteiktību par neatņemamu lēmumu pieņemšanas sastāvdaļu, tādēļ vadītāji arvien mērķtiecīgāk izvērtē, kur un kā ieguldīt, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Līderi apzinās, ka nestabilitāte vairs nav epizodiska, bet strukturāla, tāpēc par prioritāti kļūst pielāgošanās spēja, tirgus nepārtrauktība un ilgtermiņa izaugsme, ko nodrošina disciplinēta rīcība,” norāda Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.
82 % norāda, ka priekšroku dod ilgtspējīgai ilgtermiņa izaugsmei un skaidram ceļam uz rentabilitāti, nevis straujai tirgus paplašināšanai. Šī pragmatiskā pieeja nozīmē, ka vadītāji lielāku uzmanību velta finanšu elastībai, darbības efektivitātei, talantu attīstībai un plašākai tehnoloģiju izmantošanai produktivitātes veicināšanai, vienlaikus turpinot ieguldīt digitālajās un mākslīgā intelekta (MI) radītajās iespējās.
MI attīstības centrā nonāk praktiskais pienesums uzņēmuma darbībā
Uzņēmumu vadītāji skaidri saredz MI praktisko vērtību. MI ir viena no svarīgākajām stratēģiskajām prioritātēm dažādos reģionos un nozarēs – 80 % aptaujāto uzņēmumu vadītāju plāno šogad palielināt ieguldījumus MI, bet tikai 1 % paredz šajā jomā izdevumus samazināt.
Raksti par tēmu
Aptaujas dati liecina, ka MI jau sāk sniegt reālu pienesumu uzņēmumu attīstībā. Visbiežāk tā ietekme tiek saskatīta klientu vērtības radīšanā (42 %), operacionālās darbības uzlabošanā (41 %), stratēģijas īstenošanā (41 %) un inovāciju veicināšanā (40 %). Vienlaikus MI stiprina arī uzņēmumu vadītāju pārliecību par nākotnes attīstību, jo 83 % aptaujāto ir optimistiski noskaņoti par sava uzņēmuma investīciju plāniem jaunajās tehnoloģijās.
Tomēr izaicinājumi saglabājas. Lai gan MI arvien vairāk sniedz praktisku pienesumu uzņēmumu darbībā, tā plašāku ieviešanu kavē sadrumstalots un mainīgs regulējums. 30 % aptaujāto uzņēmumu vadītāju norāda, ka MI regulējums palielina atbilstības prasības un sarežģī operacionālos procesus, savukārt 38 % par nozīmīgu šķērsli efektīvai MI izmantošanai uzskata regulējuma nevienmērību un nepārtrauktās izmaiņas.
MI ietekmē mainās uzņēmumu pieeja talantu attīstībai
Lai gan sabiedrībā joprojām pastāv bažas, ka MI varētu aizstāt cilvēku darbu, uzņēmumu vadītāju skatījumā tas drīzāk kļūst par instrumentu lielākas vērtības radīšanai, nevis darbinieku skaita samazināšanai. Pieaugot ieguldījumiem šajā jomā, uzņēmumu vadītāji pārskata un pielāgo darbaspēka stratēģijas. Gandrīz visi aptaujātie vadītāji (99 %) prognozē, ka tuvāko trīs gadu laikā MI ietekmēs viņu pieeju darbaspēka plānošanai, taču tikai 20 % uzskata, ka tas samazinās jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Salīdzinājumam – 2024. gadā tā domāja 46 % respondentu.
Uzņēmumu vadītāji MI arvien vairāk uztver nevis kā talantu aizstājēju, bet gan kā produktivitātes un izaugsmes virzītājspēku. 42 % respondentu paredz plaša mēroga esošo darbinieku pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, savukārt 44 % jau pārskata amata lomas, lai tajās efektīvāk apvienotu cilvēku kompetences ar MI iespējām.
Vienlaikus talantu pieejamība joprojām ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas kavē pilnvērtīgi izmantot MI potenciālu. Katrs piektais aptaujātais uzņēmumu vadītājs (20 %) kā galveno ar cilvēkresursiem saistīto izaicinājumu norāda nepietiekamas MI un datu prasmes esošajā darbaspēkā, kā arī ierobežotu vadības spēju īstenot MI virzītas pārmaiņas.
Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs skaidro: “Uzņēmumu vadītāji šobrīd neuzskata MI par cilvēku darba aizstājēju. Tā kā MI arvien vairāk integrējas uzņēmējdarbībā, pieaug pieprasījums pēc talantiem, kuri apvieno padziļinātas nozares zināšanas ar MI pratību. Patiesais risks nav plaša mēroga darba vietu zudums, bet gan pieaugoša prasmju plaisa. Bez pastāvīgiem ieguldījumiem pārkvalifikācijā un darbaspēka transformācijā organizācijām būs grūti pilnībā izmantot MI sniegto potenciālu.”
.jpg)
