Slavenā krāpnieka Bernarda Medofa (Bernard Madoff) par atalgojumu atbildīgais vadītājs Ēriks Lipkins (Eric Lipkin) Ņujorkas tiesai atzinis, ka «strādājis, lai maldinātu revidentus», vēsta BBC.

Lipkins atzinis savu vainu dokumentu viltošanā, viltus darbinieku pievienošanā atalgojuma sarakstam un melos, lai saņemtu aizdevumu.

Atzīšanās bija daļa no vienošanās, saskaņā ar kuru Lipkins sadarbosies ar ASV iestādēm, kas izmeklē Medofa vairāku miljardu dolāru Ponzi shēmu.

Ponzi shēmā sākotnējiem investoriem krāpnieciski tiek izmaksāta pelņa, izmantojot naudu, ko iemaksā citi investori.

Lipkins stāstījis, ka nosūtījis nepatiesus ziņojumus Depository Trust Co., kas saistīta ar vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu.

«Es zināju, ka šie dokumenti ir nepatiesi, jo es pats tos radīju,» atzinis Lipkins.

Lai ierobežotu alkohola patēriņu jauniešu vidū, plānots noteikt, ka alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs pārdevējam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, turklāt veikalos alkoholiskie dzērieni būs jāizvieto atseviškā tirdzniecības zonā.

Savukārt, lai ierobežotu alkohola tirdzniecību nakts laikā, likums precizēts, nosakot, ka alkoholu no pulksten 22 līdz 8 iespējams pārdot tikai tādās mazumtirdzniecības vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalos. Līdz šim vairāki tirgotāji izmantoja likuma neprecizitāti, pēc pulksten 22 izvietojot tirdzniecības zālē nelielu galdiņu un pasniedzot sevi kā iestādījumu, kur iespējams alkoholu patērēt uz vietas, skaidroja deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība). «Domāju, ka katrs no jums zina vismaz vienu otru tādu veikaliņu, kur nakts laikā tirgo alkoholu, nevis izlejot un nodrošinot iespēju patērēt uz vietas, bet noskrūvējot vāciņu un pārdodot alkoholu līdzi nešanai,» viņš sacīja, aicinot samazināt alkohola pieejamību nakts laikā.

Bernardu Medofu no viņam piespriestā 150 gadu cietumsoda nav jāatbrīvo pirms termiņa, pat ja viņam ir nieru mazspēja, tā lēmuši federālie prokurori, ziņo "CNN".

81 gadu vecais B. Medofs, kurš vadīja lielāko Ponzi shēmu vēsturē, pagājušajā mēnesī lūdza atbrīvošanu no cietuma, sakot, ka viņam ir atlicis dzīvot mazāk kā 18 mēnešus.

Taču atbrīvošana viņam atteikta norādot, ka B. Medofa noziegums ir "bijis vēl nepieredzēts pēc apjoma un tā radītajām sekām" un "tas ir pietiekams iemesls", lai noraidītu viņa lūgumu.

Norādīts arī, ka kopš soda piespriešanas B. Medofs ir pierādījis pilnīgu izpratnes trūkumu par savu noziegumu nopietnību un līdzjūtības trūkumu upuriem, kas apliecina, ka viņam nepienākas priekšlaicīga atbrīvošana no cietumsoda.

B. Medofs tika arestēts 2008. gada decembrī, pamatojoties uz apgalvojumiem, ka prestižā aktīvu pārvaldīšanas firma, kuru viņš vadīja Manhetenā, faktiski bija piramīdas veida shēma, kas tūkstošiem cilvēku atņēma miljardiem dolāru. Viņš atzina savu vainu 11 kriminālnoziegumos, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, nepatiesu ziņu sniegšanu un finanšu dokumentu viltošanu. Cietumsoda izciešanu viņš sāka 2009. gada jūlijā.

Stiprā alkohola ražotāji nemierā ar plānoto privilēģiju piešķiršanu vieglajam alkoholam.

Nozarē strādājošie uzņēmēji uzskata, ka nedrīkst izcelt «labo» un «slikto» alkoholu, piemērojot labvēlīgus nosacījumus atsevišķai dzērienu grupai. Plānotās izmaiņas paredz, ka turpmāk tirdzniecības vietās būs jānodala stiprais alkohols, to izvietojot atsevišķā tirdzniecības zāles zonā.

Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācija (ARTA) un Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA) pēc iepazīšanās ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ko Saeima skatīs trešajā lasījumā, iebilst pret definējumu, ka «tirdzniecības vietā alkoholiskie dzērieni, «kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5 tilpumprocentus, nav izvietoti atsevišķā tirdzniecības zāles zonā». Iepriekš šis rādītājs bija 5,8 tilpumprocenti, un nozares dalībnieki ir neizpratnē, kāpēc tas ir mainīts.

2014.gada 1.janvārī stāsies spēkā vairākas jaunas prasības attiecībā uz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību. Vairumā gadījumu tie ir stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, kas būs jāievēro papildus Alkoholisko dzērienu aprites likumā jau šobrīd noteiktajām prasībām.

Sākot no 2014.gada 1.janvāra alkoholiskie dzērieni, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums ir zemāks par 5,8 tilpumprocentiem, izvietojami atsevišķi nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība organizējama, individuāli apkalpojot katru pircēju. Tāpat likuma grozījumi paredz, ka kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem šajā zonā atļauts novietot arī tabakas izstrādājumus un to piederumus, kā arī tādas preces, kas saistītas ar alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, dzērienu taras atvēršanas ierīces, dzērienu lietošanai paredzēti trauki.

Tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietās, kurās tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, no 2014.gada 1.janvāra jānodrošina nepārtraukta videonovērošana, videoieraksta veikšana reālā laika režīmā un tā saglabāšana vismaz septiņas dienas pēc ierakstīšanas.

Rūtas Medofas kontā Bank of New York Mellon Corp. saņemti krāpnieciski pārskaitījumi vismaz 14 miljonu ASV dolāru vērtībā, apgalvo pilnvarotais, kurš likvidē viņas vīra - krāpnieka Bernarda Medofa - firmu, ziņo Bloomberg.

Pilnvarnieks Irvings Pikards pagājušajā nedēļā atklājis, ka prasījis bankai sniegt informāciju par laika posmu no 2002.gada janvāra līdz 2008.gada decembrim, un bankai neesot bijuši iebildumi to sniegt.

Bank of New York kontā daži pārvedumi maskēti kā procentu maksājumi par aizņēmumiem, kuriem nevajadzēja nonākt pie īpašnieka sievas, norādījis Pikards.

Iepriekš Pikards norādījis, ka viņš vēlas atgūt R. Medofas (attēlā) 44,8 miljonu ASV dolāru peļņu no krāpniecības, lai atdotu šo naudu B. Medofa klientiem.

54 gadus veca, precējusies sieviete gleznainā Francijas ciematā slavenā, tagad cietumā esošā ASV krāpnieka Bernarda Medofa stilā apkrāpusi ģimeni, draugus, kaimiņus un pat sava vīra darba kolēģus, ziņo thelocal.fr.

Silviane Hamona (Sylviane Hamon), bijusī bankas darbiniece, dzīvo mazā ciematā ar nosaukumu Benais.

Francijas mediji sievietei jau devuši iesauku - vietējā Medofa, jo šajā sakarā tiek vilktas paralēles ar Bernardu Medofu, kurš tika apcietināts ASV saistībā ar ponzi shēmas īstenošanu. Tā galu galā kļuva par vienu no lielākajām krāpšanām finanšu jomā valsts vēsturē.

Francijas laikraksts La Nouvelle République vēstījis, ka sieviete vadījusi shēmu, kuras ietvaros solījusi investoriem peļņu 10% apmērā gada laikā.

Peļņu viņa izmaksājusi, izmantojot jaunu investoru naudu, un kopējais investētās naudas apjoms sasniedzis 3 miljonus eiro.

Apakšveļa, kas reiz piederēja apcietinātajam krāpniekam Bernardam Medofam, pārdota par 200 ASV dolāriem. Tā bijusi daļa no mantām no viņa savrupmājas, kas tika izsolītas, ziņo BBC.

Izsolē pārdotas arī mēbeles un mājsaimniecības preces, kurpes, golfa nūjas un mākslas darbi.

Izsolē kopumā iegūtie 400 tūkstoši ASV dolāru tiks novirzīti Medofa 65 miljardu ASV dolāru krāpšanas shēmas upuriem.

Kā vēstīts, Medofs šobrīd izcieš 150 gadu cietumsodu. Viņš tika notiesāts 2009.gadā.

Viņa Ponzi shēma, kas darbojās kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, ietaupījumus atņēma tūkstošiem ieguldītāju.

Saskaņā ar Miami Herald vēstīto 14 Medofa bokseršortu pāri, kas konfiscēti Palmbīčas savrupmājā, kopumā pārdoti par 200 ASV dolāriem.

«Viss notika aptuveni tā, kā gaidīts,» laikraksts citējis izsolītāja Boba Šīhana teikto.

2015.gada sākumā pārdošanā tirdzniecības vietās nonāks ar jauna dizaina akcīzes nodokļa markām marķēti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, informē Valsts ieņēmumu dienests ( VID).

Apritē vienlaikus atradīsies gan ar līdzšinējā, gan ar jaunā dizaina akcīzes nodokļa markām marķēti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, jo ar līdzšinējā dizaina akcīzes nodokļa markām marķētos alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus atļauts realizēt neierobežotu laika periodu.

Alkoholiskie dzērieni un pārējie tabakas izstrādājumi (cigāri, cigarillas, smēķējamā tabaka), kuru marķēšanai izmanto hologrammas akcīzes nodokļa markas, turpmāk tiks marķēti ar hologrammas akcīzes nodokļa marku, uz kuras redzams vizuālais attēlojums ar sēriju un numerāciju un hologramma, kurā iestrādāts optiski mainīgs difraktīvs vilka attēls. Aplūkojot šo attēlu no dažādiem leņķiem, tad izskatās atšķirīgi - mainās tā krāsa un attēls. Melnā numerācijas krāsa ir luminiscējoša ultravioletajā (UV) gaismā.

Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.

"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.

Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Izejvielu cenu kāpums pasaules preču biržās un valsts iekšējā patēriņa aktivizēšanās pērn veicināja dzīves dārdzības pieaugumu. Pērn dzīve Latvijā kļuvusi par četriem procentiem dārgāka, liecina centrālās statistikas pārvaldes dati. 2010. gadā Latvija piedzīvoja deflāciju, cenām samazinoties par 1,1%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu 2011.gadā bija pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī ar mājokli un transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās vidēji par 4,7%. Visvairāk cenas pieauga pienam, sieram un olām (+10,8%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+5,4%), tējai un kafijai (+24,2%), augu eļļai un taukiem (+10,5%), cukuram (+32,5%), pārtikas sālim (+18,3%) un gāzētajiem dzērieniem (+12,9%).

Nozīmīgākie cenu kritumi gada laikā bija vērojami dārzeņiem (-25,8%), kartupeļiem (-20,6%) un augļiem (-8,1%). Cenas samazinājās arī atsevišķiem maizes veidiem un griķiem. Alkoholiskie dzērieni gada laikā sadārdzinājās vidēji par 3,6%, tai skaitā stiprie alkoholiskie dzērieni - par 3,7%, vīni – par 2,4%, alus – par 4,0%. Cenu kāpumu stiprajiem dzērieniem, kā arī tabakas izstrādājumiem (+11,4%) ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums gada vidū.

Ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas gaidas, kas kopš vasaras ietekmē izejvielu cenu kāpumu pasaules biržas likušas atgriezties inflācijai arī Latvijā. Septembrī dzive Latvijā kļuvusi par pusprocentu dārgāka.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, transportam, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpes precēm un pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem.

Apģērbam un apaviem cenu kāpumu ietekmēja gan jaunās sezonas kolekciju nonākšana tirdzniecībā, gan iepriekšējo atlaižu noslēgums, kā rezultātā apavi sadārdzinājās par 9,7%, bet apģērbs – par 3,5%.

Pārtikas grupā vislielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem, jo sezonas laikā cenas samazinājās vidēji par 5,4%. Akciju rezultātā lētākas kļuva desas un žāvējumi (-1,1%), tēja un kafija (‑2,1%), sulas un atspirdzinošie dzērieni (-4,7%), piens un piena produkti (-0,3%). Savukārt cenas pieauga maizei par 2,0%, svaigai gaļai – par 3,0%, augļiem – par 0,9%.

Uzvelt bankas Snoras bijušā īpašnieka Vladimira Antonova blēdību sekas Latvijas vai Lietuvas valdības pleciem būtu liela kļūda - šādu viedokli piektdien preses konferencē paudis Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Viņš piebildis, ka pašreizējā situācijā, kas saistīta ar Snoras meitasuzņēmumu AS Latvijas Krājbanka, nesaskata iemeslus Lietuvas un Latvijas savstarpējo attiecību problēmām.

Kā Kubiļus sacījis, tiekoties ar žurnālistiem pēc valdības ārkārtas sēdes, Snoras var uzskatīt drīzāk par noziedzīgu finansiālu mahināciju iestādi, pa pusei piramīdu, nevis banku, vēsta portāls Alfa.lt.

Snoras darbību Kubiļus salīdzinājis ar 2009.gadā notiesātā Volstrītas afērista Bernarda Medofa krāpniecisko piramīdas shēmu.

«Ar šāda mēroga finansiālajiem noziegumiem saskaramies pirmo reizi. Ceru, ka tiesībsargāšanas iestādes to pienācīgi novērtēs un piesavinātais īpašums tiks atgūts,» piebildis Lietuvas valdības vadītājs.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki sadarbībā ar komercsabiedrību SIA Dīlers tās teritorijā Salaspils novadā, Aconē, Granīta ielā 31 iznīcina gandrīz 38 tonnas kriminālprocesos izņemtā alkohola, informēja Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vecākā referente Ieva Rekšņa.

Dažādu alkoholisko dzērienu un šķidrumu iznīcināšana Nodrošinājuma valsts aģentūrā ir notikusi jau vairākkārt, bet šis ir viens no lielākajiem apjomiem, kuru iznīcina vienlaikus.

Dažādie šķidrumi ar alkoholam raksturīgo smaku izņemti deviņos dažādos kriminālprocesos un uzkrāti ilgstošā termiņā, kura laikā ir sagaidīti tiesas lēmumi. Starp iznīcināmajiem šķidrumiem ir gan spirts, gan pašizgatavoti alkoholiskie dzērieni, gan vēl arī pašmāju ražojuma «sagatave» - brāga.

Dažādie alkoholiskie šķidrumi uzkrāti lielā daudzumā tādēļ, ka to iznīcināšana vienlaikus esot krietni vien ekonomiskāks un videi draudzīgāks process.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Puse no Jāņa Nagļa īpašumā esošajām uzņēmumu kapitāla daļām drīzumā varētu tikt izsolītas, viens no šiem īpašumiem jau piespiedu kārtā pārdots.

Kādreizējo Latvijas privatizācijas vadītāju neiegāza daudzmiljonu komercķīlas un pat ne īstenotie vai pusratā palikušie nekustamo īpašumu projekti, bet gan finanšu problēmās iedzīvojies mēbeļu ražotājs, šodien raksta biznesa žurnāls LD.

J. Naglis gadu gaitā kļuvis par daudzu dažādu uzņēmumu īpašnieku un līdzīpašnieku –viesnīcu un taksometru biznesā, mēbeļu ražošanā, nekustamo īpašumu jomā. Vēl nesen Naglim piederēja daļas 20 uzņēmumos, vienā no tiem – pastarpināti. Tagad gadiem krātais uzņēmumu portfelis draud kļūt uz pusi plānāks SIA Kristbergs aptuveni 400 tūkstošu latu parāda dēļ, kurā Naglis bijis galvotājs.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā* (2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu), palielinājās par 3,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tostarp precēm cenas pieauga par 3,0 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kā cenas mainījušās konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupā, kā arī veselības aprūpei.

Pārtikas preču grupā cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, olām, svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem, svaigiem augļiem, šokolādei un konditorejas izstrādājumiem.

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja veselības un darba lietu ministra Jevgeņija Osinovska iesniegto likumprojektu, kas cita starpā paredz aizliegt alkohola reklāmu sociālās saziņas vietnēs, noteikt par pienākumu lielveikaliem nošķirt alkoholu no citām precēm un būtiski ierobežot vairākus citus alkohola aprites aspektus.

Likumprojekts paredz, ka alkoholiskie dzērieni Igaunijas tirdzniecības vietās būs jānošķir no citām precēm veikalos un tos nedrīkst redzēt no veikala ārpuses. Vienlaikus mazajiem veikaliem nav jāslēpj alkoholiskie dzērieni aiz sienas. Šis ierobežojums attieksies tikai uz lielajiem veikaliem, kuru tirdzniecības platība pārsniedz 450 kvadrātmetru.

Projektā nav iekļauts aizliegums alkoholiskos dzērienus tirgot degvielas uzpildes stacijās, informēja Igaunijas valdības preses dienestā.

Likumprojekts paredz, ka reklāmās ir iekļaujama tikai neitrāla informācija. Būs aizliegta alkoholisko dzērienu vides reklāma, alkohola reklāma radio un televīzijā būs atļauta pēc pulksten 22, lai gan pašlaik to drīkst pārraidīt pēc pulksten 21. Tāpat alkoholiskos dzērienus būs aizliegts reklamēt uz žurnālu priekšējā un aizmugurējā vāka.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada aprīli, palielinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājies par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam, sieram un olām. Cenu kritums bija arī gaļai un gaļas izstrādājumiem, kartupeļiem, cukuram, eļļai un taukvielām, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, tējai un kafijai, saldumiem un medum.