Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien lielākoties kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot noteikt jaunus muitas tarifus preču importam, savukārt zelta cena pieauga līdz jaunam rekodam.

Investorus uztrauca arī potenciāla ASV valdības iestāžu darba apturēšana, un viņu noskaņojumu neuzlaboja Krievijas diktatora Vladimira Putina ierobežots atbalsts iespējamam pamieram Ukrainā.

Tramps ceturtdien draudēja noteikt 200% muitas tarifus vīnam, šampanietim un citiem alkoholiskajiem dzērieniem no Francijas un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā bloka iecerētos tarifus viskija importam no Savienotajām Valstīm.

ES iecerētie tarifi viskija importam no ASV ir daļa no bloka plānotās reakcijas uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam.

"Prezidenta Trampa draudi par jauniem tarifiem, šoreiz par 200% tarifu alkoholiskajiem dzērieniem no ES, ir noveduši pie globālās akciju izpārdošanas atsākšanās," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt zelta cena sasniedza rekordu, investoriem bažījoties par vardarbības atajaunošanos Gazas joslā un ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc divas dienas ilguša kāpuma, bet Eiropas biržās tās pieauga pēc tam, kad Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs apstiprināja apjomīgu infrastruktūras attīstības un aizsardzības izdevumu plānu.

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pastāvot bažām par saspīlējuma eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc tam, kad Izraēla veica intensīvākos triecienus Gazas joslā kopš pamiera stāšanās spēkā.

Lai gan Tramps un Putins otrdien telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem, naktī uz trešdienu notika jauni Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mēģinājuma mazināt bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem.

Naftas cenas pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, turpinoties ģeopolitiskam saspīlējumam, īpaši Gazas joslā un Jemenā, un ASV nosakot jaunas sankcijas Irānas naftai.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien saruka pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela izteikta pieņēmuma, ka jebkāds patēriņa cenu pieaugums, kuru izraisīs muitas tarifi, varētu būt "pārejošs".

Galvenajos eirozonas finanšu tirgos Frankfurtē, Milānā un Parīzē akciju cenas kritās par apmēram 1% pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Kristīnas Lagardas brīdinājuma, ka tirdzniecības karš starp ASV un Eiropas Savienību (ES) var samazināt eirozonas izaugsmi par pusi procentpunkta un kāpināt inflāciju.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, bet zelta cena sasniedza jaunu rekordu, tirgu dalībniekiem gaidot nākamos ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumus par muitas tarifiem uz bažījoties par inflācijām un procentlikmēm.

Eiropas biržās akciju cenas pieauga, un Frankfurtes un Londonas biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus, bet Āzijas akciju tirgos nebija vienotas tendences.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga, indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, bet indekss "Nasdaq Composite" kritās.

Tirgus spēja izvairīties no plašas akciju izpārdošanas atspoguļoja "optimismu" par ekonomikas apstākļiem, neraugoties uz neskaidrību par tarifiem un procentlikmēm, sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Šī neskaidrība veicināja zelta kā droša investīciju objekta cenas celšanos, un tā otrdien īslaicīgi sasniedza jaunu rekordu virs 2942 ASV dolāriem par unci.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, tirgus dalībniekiem bažījoties par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi un Vašingtonas politilku pret Ukrainu.

Volstrītas indeksi saruka pēc lielveikalu ķēdes "Walmart" publicētas neiepriecinošas peļņas prognozes. "Citigroup", "Goldman Sachs" un "JPMorgan Chase" akciju cenas kritās par vismaz 3%, veicinot šo indeksu samazināšanos.

Saspīlējums starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Trampu šonedēļ saasinājās, uztraucot Eiropas līderus. Neskaidrība par Ukrainu un Krieviju papildināja satraukumu par Trampa rīcību muitas tarifu noteikšanā un par ASV inflāciju.

"Investori apsver procentlikmju ietekmes ilgāku saglabāšanos, jo politikas noteicēji paredz, ka ASV tirdzniecības politika palielinās patēriņa preču cenas," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu pārzine Suzanna Strītere.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga pēc Ķīnas soļiem savas ekonomikas stimulēšanai, kamēr tirgus dalībnieki sekoja Sīrijas un Tuvo Austrumu neskaidrajai nākotnei.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem reaģējot uz politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā un sekojot procentlikmju samazināšanas perspektīvām.

Volstrītā naftas cenas samazinājās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pieauga.

"Nedēļa ir sākusies uz lielākoties optimistiskas nots pēc vēlamā paziņojuma, ka Ķīnas varas iestādes plāno īstenot tālākus ekonomikas stimulus nākamajā gadā," atzīmēja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Naftas cenas pieauga par aptuveni 1,5%, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai Sīrijā pēc prezidenta Bašara al Asada gāšanas.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ko noteica jauna ģeopolitisku problēmu aktualizēšanās.

FRS tomēr paredzēja divas procentlikmju pazemināšanas šogad.

FRS vadītājs Džeroms Pauels trešdien atzina, ka "šodien ir neparasti paaugstināta neskaidrība", un atzīmēja, ka vismaz daļa no nesenā inflācijas pieauguma ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu politiku.

Viņš arī pauda optimismu par ASV ekonomikas perspektīvu, atzīmējot, ka svarīgākie ekonomikas indikatori vēl arvien ir stabili, neraugoties uz aptaujām, kas liecina par patērētāju pārliecības vājināšanos.

Eiropā Parīzes biržas indekss palielinājās, Londonas biržas indeksam bija niecīgs pieaugums, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem nenodrošinot šo cenu kāpuma turpināšanos.

"Mums ir bijušas secīgas kāpuma dienas, un es domāju, ka ir gaidāms, ka tirgus nedaudz iepauzē," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardillo.

Ķīnas centrālā banka otrdien un trešdien samazināja procentlikmes, cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi.

"Problēma ir tā, ka vajadzīgs laiks, lai šie stimulēšanas pasākumi parādītos ekonomikas datos," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja. Viņa piebilda, ka šie pasākumi "daudz nelīdzēs, lai atrisinātu valsts dziļākās problēmas", starp kurām ir smags parāda slogs.

Tirgus dalībnieki gaidīja, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu indekss, kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, cerot gūt priekšstatu par FRS nākamo lēmumu attiecībā uz procentlikmēm.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemta lēmuma par procentlikmju pazemināšanu.

ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Volstrītas indeksi mainījās dažādos virzienos, investoriem atsākot interesēties par mikroshēmu ražotājiem un izstrādātājiem, kā arī izvērtējot datus par ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu septembrī.

Pozitīvās ASV ekonomikas ziņas un procentlikmju pazemināšana Eiropā veicināja akciju cenu atgriešanos tuvu visu laiku augstākajiem līmeņiem, sacīja "Mill Street Research" galvenais stratēģis Sems Bērnss.

"ECB lēmums ir visnotaļ pozitīva ziņa investoriem," sacīja "CMC Markets" galvenais analītiķis Johens Štancls.

Naftas cenas, kas iepriekšējās dienās bija kritušās, ceturtdien pieauga.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, naftas cenām pieaugot un tirgu dalībniekiem izvērtējot Ķīnas centrālās bankas lēmumu par jaunu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pagājušonedēļ bija pieaugušas sesto nedēļu pēc kārtas, bet pirmdien šis kāpums neturpinājās un nepamudināja uz kāpumu akciju cenas citās pasaules biržās.

"Varbūt tirgus reaģē uz augstāku [ASV] obligāciju ienesīgumu un augstākām naftas cenām," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

Viņš atzina, ka daudzi investori arī ir nevēlas riskēt pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Investori arī gaidīja jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Otrdien par savu trešā ceturkšņa peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet", bet trešdien to darīs IBM un "Tesla".

Šonedēļ par savu peļņu ziņos arī "Boeing", "Coca-Cola", "General Motors" un "L'Oreal".

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Volstrītā akciju cenas noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu pēc "Microsoft", IBM un citu uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, pateicoties neskaidrībai par ASV prezidenta Donalda Trampa ekonomisko un tirdzniecības politiku.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, jo inflācijas prognoze vēl arvien ir paaugstināta.

ECB samazināja noguldījumu iespējas uz nakti likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2,75%, bet FRS bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika saglabāts 4,25-4,5% līmenī.

"Tiešām nav iemesla domāt, ka ECB neturpinās samazināt procentlikmes vismaz līdz neitrālam līmenim, un mēs domājam, ka līdz gada beigām tās var tikt samazinātas zem neitrālā līmeņa," sacīja "Deutsche Bank" Eiropas ekonomists Marks Valls.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, investoriem rīkojoties piesardzīgi pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanas, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, un arī indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

ASV dolāra vērtība samazinājās pirms trešdien gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmēm, savukārt zelta kā droša investīciju objekta cena sasniedza jaunu rekordu.

FRS amatpersonas jau ir devušas signālus par trešdien gaidāmo procentlikmju samazināšanu, bet vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot ASV tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus un izvairoties no riska pirms ASV prezidenta vēlēšanām nākamnedēļ.

Dati par ASV inflācijas samazināšanos pagājušajā mēnesī neuzlaboja investoru noskaņojumu, lai gan tie bija pozitīva pazīme par turpmākām procentlikmju pazemināšanām.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās, un indekss "Nasdaq Composite" saruka pat par 2,8%.

"Microsoft" un "Meta" peļņa pārsniedza prognozes, tomēr to akciju cenas samazinājās attiecīgi par 6,1% un 4,1% pēc plāniem samazināt investīcijas mākslīgajā intelektā.

Analītiķi arī novēroja ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos saistībā ar prognozēm, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu atturēties no būtiskām procentlikmju pazemināšanām.

"ASV vēlēšanām esot tepat aiz stūra, daudzi investori ieņem piesardzīgāku nostāju," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Tranzīta nozare pēdējos gados gan iekšpolitisku, gan ģeopolitisku apstākļu dēļ piedzīvo izaicinājumu pilnu periodu. Ierastie tranzīta ceļi ir apgrūtināti vai pat pilnībā slēgti. Sankcijas, militāri agresīva kaimiņvalsts, energoresursu cenu kāpums. Šo sarakstu varētu turpināt.

Taču Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir viens no resursiem, kuru mums visiem vajadzētu censties izmantot savas tautas, nācijas un valsts labklājības celšanai.

Gandrīz 65 tūkstošu kvadrātkilometrus liela teritorija blakus Baltijas jūrai, Eiropas Savienības ārējā robeža, trīs neaizsalstošas ostas. Patīk mums tas vai nē, bet tā ir Latvijas nafta, Latvijas zelts, ko ir jāprot izdevīgi pārdot pasaules biržā. Politiķiem un valdībai, stiķējot nākamā gada budžetu, derētu atcerēties, ka viena tranzīta kravas tonna dod Latvijas ekonomikai 20 eiro pienesumu. Ikreiz, dzirdot par kravu apjoma krišanos kādā ostā, vajadzētu nevis sist plaukstiņas – uh, cik forši, ka tiem oligarhiem neiet, bet gan atcerēties, ka tie ir miljonu miljoni atņemti mūsu skolotājiem, policistiem, medikamentiem utt. Rit jau trešais gads karam Ukrainā. Eiropas Savienība un ASV ieviesušas sankcijas agresorvalstij.

Dienas Biznesa speciālizdevuma TOP500 atklāšanas ietvaros 11. decembrī notika ekspertu diskusija Latvijas zelts: Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību, kas pavēra skatu uz būtiskāko tautsaimniecības izaugsmes izaicinājumu.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, kā arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Pēc diskusijas tika paziņoti Dienas Biznesa TOP500 speciālbalvu nominanti.

Dienas Biznesa “TOP 500” iniciētās diskusijas jautājums ir tas, uz kuru jāsniedz atbilde, lai Latvija kopumā kļūtu labklājīgāka un bagātāka valsts nākotnē. Dienas Bizness, pasniedzot TOP500 balvas, īpaši uzsver nacionālā vai vietējā kapitāla nozīmi, tomēr nepietiek vien ar atzinību un apziņu, ka mums ir nacionālā kapitāla uzņēmumi. Ir skaidrs, kas ir nacionāla kapitāla uzņēmumi, bet par vietējo kapitālu nereti jau runājam Baltijas mērogā, jo reģionāli kļūstam aizvien vienotāki.

Pēdējā laikā lauksaimniecības nozarei īpaša uzmanība pievērsta saistībā ar lauksaimniecības nozares līdera LATRAPS publisko obligāciju emisiju un plānoto ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību Latvijā.

Taču tie nav vienīgie atskaites punkti — kopumā Latvijas biznesa lauksaimniecība pēdējās desmitgades laikā ir uzrādījusi stabilus un ievērojamus ekonomiskos rezultātus, kā arī izceļas pasaules noieta tirgos ar augstas kvalitātes produkciju.

Latvijas lauksaimniecības priekšrocības — spējam pārspēt pat Franciju

Latvijas lauksaimniecību visprecīzāk raksturo vārds “stabilitāte”. Šī nozare ne tikai sekmīgi ir sevi pierādījusi, pārdzīvojot iepriekšējās globālās un reģionālās krīzes, bet arī turpina uzrādīt stabilus ekonomiskos rezultātus, nostiprinot savu lomu starptautiskajā tirgū.

Globālajā kontekstā pārtikas ražošana kļūst arvien nozīmīgāka, jo pieprasījums aug, kamēr zemes platības, kas piemērotas lauksaimniecībai, potenciāli samazinās klimata pārmaiņu dēļ. Latvija šajā ziņā izceļas ar savu ģeogrāfisko un klimatisko situāciju — jā, ir sausumi un nokrišņi, bet mums ir stabils klimats, salīdzinot ar citiem platuma grādiem. Es teiktu — Latvija ir vieta, kur var droši nodarboties ar lauksaimniecību.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.decembra numurā lasi:

Statistika

Parāds turpina augt

Top500

Vietējie uzņēmumi – Latvijas zelts

Tēma

Eglīšu un rožu eksporta līderos

Birokrātija

Grib izretināt valsts pārvaldes džungļus

Gaļas lopkopība

Latvija ir pasaules līderos dzīvu liellopu eksportā

Zaļais kurss

Transfomācija prasīs zinātnē balstītus lēmumus

Ražošana

Latvijā ražotie kāpostu čipsi pieprasīti visā Eiropā

Portrets

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Katrīna Lauva, Katrīnas Keramika radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien paziņojusi par ASV nodomu otro reizi izstāties no Parīzes klimata nolīguma.

Tramps savā inaugurācijas runā arī paziņoja, ka tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kas ļaus krasi palielināt naftas un dabasgāzes ieguvi, radikāli novēršoties no Baidena administrācijas piekoptā kursa, kura mērķis bija mazināt klimata izmaiņas.

"Inflācijas krīzi izsauca masīvs pārtēriņš un enerģijas cenu eskalācija, un tāpēc es šodien arī izsludināšu nacionālo ārkārtējo situāciju. Mēs pumpēsim, mazulīt, pumpēsim!" pavēstīja jaunais prezidents.

"Mēs atkal kļūsim par bagātu nāciju, un to palīdzēs panākt šķidrais zelts zem mūsu kājām," viņš piebilda.

"Prezidents Tramps izstāsies no Parīzes klimata nolīguma," neilgi pēc Trampa stāšanās amatā pavēstīja Baltais nams, neminot konkrētu datumu. Lai izstātos no vienošanās, nepieciešams gads pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas ANO.

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

Ir labi prātot, cik liela daļa atkritumu varētu kļūt par resursiem, tomēr vēl labāk būtu, ja lietas vispār nekļūtu par atkritumiem.

Piemēram, elektroiekārtu remonts ir lieliska izvēle, lai sasniegtu gan vides ilgtspējas mērķus, gan krietni ietaupītu. “Eco Baltia vide” remontdarbnīcā “Lab!”* kā atkritumi ir nonākušas pat vairākus tūkstošus eiro vērtas iekārtas, kuru remonts izmaksā vien 5 eiro, tāpēc jāsecina, ka Latvijā laikam netrūkst ļoti bagātu cilvēku.

Joprojām cīņa ar krājējiem un vienaldzīgajiem

Ideālā pasaulē būtu pareizi visas savu laiku nokalpojušās elektroiekārtas šķirot un nodot pārstrādei, lai dotu tām otro dzīvi kā remontētām iekārtām, rezerves daļām vai vienkārši derīgiem materiāliem. Visi elektroniskie atkritumi ir kaitīgi, nonākot vidē, bet var kļūt ļoti vērtīgi, ja tiek atgūti. It īpaši tas sakāms par jaunāko tehniku – jo “viedāka” tā ir, jo vairāk tajā cēlmetālu un reto metālu, ko satur mikročipi. Zelts, sudrabs, varš ir neatjaunojami dabas resursi, kuru ieguve prasa lielu enerģijas patēriņu. Viena viedtālruņa ražošanai nepieciešami ap 40 gramu vērtīgo metālu, un skaidrs, ka ilgtspējīgāk, lētāk un visādā citādā ziņā prātīgāk būtu tos atgūt no lietotām ierīcēm, nevis aprakt atkritumu poligonā.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.septembra numurā lasi:

Statistika

Noguldījumi uz nakti strauji palielina bezskaidras naudas apriti

Tēma

Finanšu ministrijas veiktā nodokļu analīze ir kļūdaina

Nodokļi

Latvijā ieviesīs bagātnieku nodokli

Aktuāli

Ne viss ir zelts, kas spīd. Lielākie nodokļu maksātāji ir lieli pēc likuma