Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien lielākoties kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot noteikt jaunus muitas tarifus preču importam, savukārt zelta cena pieauga līdz jaunam rekodam.

Investorus uztrauca arī potenciāla ASV valdības iestāžu darba apturēšana, un viņu noskaņojumu neuzlaboja Krievijas diktatora Vladimira Putina ierobežots atbalsts iespējamam pamieram Ukrainā.

Tramps ceturtdien draudēja noteikt 200% muitas tarifus vīnam, šampanietim un citiem alkoholiskajiem dzērieniem no Francijas un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā bloka iecerētos tarifus viskija importam no Savienotajām Valstīm.

ES iecerētie tarifi viskija importam no ASV ir daļa no bloka plānotās reakcijas uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam.

"Prezidenta Trampa draudi par jauniem tarifiem, šoreiz par 200% tarifu alkoholiskajiem dzērieniem no ES, ir noveduši pie globālās akciju izpārdošanas atsākšanās," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt zelta cena sasniedza rekordu, investoriem bažījoties par vardarbības atajaunošanos Gazas joslā un ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc divas dienas ilguša kāpuma, bet Eiropas biržās tās pieauga pēc tam, kad Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs apstiprināja apjomīgu infrastruktūras attīstības un aizsardzības izdevumu plānu.

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pastāvot bažām par saspīlējuma eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc tam, kad Izraēla veica intensīvākos triecienus Gazas joslā kopš pamiera stāšanās spēkā.

Lai gan Tramps un Putins otrdien telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem, naktī uz trešdienu notika jauni Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, zelta cena sasniedza jaunu rekordu, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem reaģējot uz jauniem pavērsieniem ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karā.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pārsvarā palielinājās pēc Trampa administrācijas pagājušās nedēļas paziņojuma par jauno ievedmuitas tarifu neattiecināšanu uz viedtālruņiem, klēpjdatoriem, pusvadītājiem un citām elektroniskām ierīcēm un to sastāvdaļām.

Tramps nedēļas nogalē tomēr izteicās, ka šis atbrīvojums no tarifiem būs tikai uz laiku.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" dienas vidū kritās, bet noslēdza tirdzniecības dienu ar kāpumu par 0,8%.

"Vašingtonas daļēja atkāpšanās no stingrā tarifu režīma - konkrēti, vairāku tehnoloģiju preču pagaidu atbrīvojums no smagajām importa nodevām - ir uz brīdi mazinājusi bailes par vispārēju tirdzniecības karu," sacīja "City Index" un "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mēģinājuma mazināt bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem.

Naftas cenas pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, turpinoties ģeopolitiskam saspīlējumam, īpaši Gazas joslā un Jemenā, un ASV nosakot jaunas sankcijas Irānas naftai.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien saruka pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela izteikta pieņēmuma, ka jebkāds patēriņa cenu pieaugums, kuru izraisīs muitas tarifi, varētu būt "pārejošs".

Galvenajos eirozonas finanšu tirgos Frankfurtē, Milānā un Parīzē akciju cenas kritās par apmēram 1% pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Kristīnas Lagardas brīdinājuma, ka tirdzniecības karš starp ASV un Eiropas Savienību (ES) var samazināt eirozonas izaugsmi par pusi procentpunkta un kāpināt inflāciju.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, bet zelta cena sasniedza jaunu rekordu, tirgu dalībniekiem gaidot nākamos ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumus par muitas tarifiem uz bažījoties par inflācijām un procentlikmēm.

Eiropas biržās akciju cenas pieauga, un Frankfurtes un Londonas biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus, bet Āzijas akciju tirgos nebija vienotas tendences.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga, indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, bet indekss "Nasdaq Composite" kritās.

Tirgus spēja izvairīties no plašas akciju izpārdošanas atspoguļoja "optimismu" par ekonomikas apstākļiem, neraugoties uz neskaidrību par tarifiem un procentlikmēm, sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Šī neskaidrība veicināja zelta kā droša investīciju objekta cenas celšanos, un tā otrdien īslaicīgi sasniedza jaunu rekordu virs 2942 ASV dolāriem par unci.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, tirgus dalībniekiem bažījoties par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi un Vašingtonas politilku pret Ukrainu.

Volstrītas indeksi saruka pēc lielveikalu ķēdes "Walmart" publicētas neiepriecinošas peļņas prognozes. "Citigroup", "Goldman Sachs" un "JPMorgan Chase" akciju cenas kritās par vismaz 3%, veicinot šo indeksu samazināšanos.

Saspīlējums starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Trampu šonedēļ saasinājās, uztraucot Eiropas līderus. Neskaidrība par Ukrainu un Krieviju papildināja satraukumu par Trampa rīcību muitas tarifu noteikšanā un par ASV inflāciju.

"Investori apsver procentlikmju ietekmes ilgāku saglabāšanos, jo politikas noteicēji paredz, ka ASV tirdzniecības politika palielinās patēriņa preču cenas," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu pārzine Suzanna Strītere.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu dēļ ceturtdien krītas ASV dolāra kurss un akciju cenas pasaules biržās, savukārt kāpj zelta cena.

Dolāra kurss attiecībā pret eiro saruka par 2,6%, kas ir lielākais dienas kritums desmit gadu laikā, un dolāra vērtība krasi saruka arī attiecībā pret jenu un sterliņu mārciņu.

Tokijas biržas "Nikkei" indekss uz īsu brīdi kritās par vairāk nekā 4%, bet nākotnes darījumos ar ASV akcijām cenas strauji samazinājās, un lielākos zaudējumus piedzīvoja svarīgas nozares, tostarp autorūpniecība, luksusa preču ražošana un bankas.

Eiropā lielāko kritumu piedzīvoja Parīzes akciju birža, bet Londonā kritums bija mazāks, jo Tramps importam no Lielbritānijas noteicis mazāku tarifu.

Naftas cenas kritās par aptuveni 4,5%, savukārt nestabilos laikos par investīcijām investīcijām drošu objektu uzskatītā zelta cena sasniedza jaunu maksimumu - 3167,84 ASV dolārus par Trojas unci.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ko noteica jauna ģeopolitisku problēmu aktualizēšanās.

FRS tomēr paredzēja divas procentlikmju pazemināšanas šogad.

FRS vadītājs Džeroms Pauels trešdien atzina, ka "šodien ir neparasti paaugstināta neskaidrība", un atzīmēja, ka vismaz daļa no nesenā inflācijas pieauguma ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu politiku.

Viņš arī pauda optimismu par ASV ekonomikas perspektīvu, atzīmējot, ka svarīgākie ekonomikas indikatori vēl arvien ir stabili, neraugoties uz aptaujām, kas liecina par patērētāju pārliecības vājināšanos.

Eiropā Parīzes biržas indekss palielinājās, Londonas biržas indeksam bija niecīgs pieaugums, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga pēc Ķīnas soļiem savas ekonomikas stimulēšanai, kamēr tirgus dalībnieki sekoja Sīrijas un Tuvo Austrumu neskaidrajai nākotnei.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem reaģējot uz politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā un sekojot procentlikmju samazināšanas perspektīvām.

Volstrītā naftas cenas samazinājās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pieauga.

"Nedēļa ir sākusies uz lielākoties optimistiskas nots pēc vēlamā paziņojuma, ka Ķīnas varas iestādes plāno īstenot tālākus ekonomikas stimulus nākamajā gadā," atzīmēja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Naftas cenas pieauga par aptuveni 1,5%, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai Sīrijā pēc prezidenta Bašara al Asada gāšanas.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās, atjaunojoties bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu ietekmi uz ekonomiku. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, izraisot vilšanos tirgū, kura dalībnieki bija cerējuši uz trešdien piedzīvotā kāpuma turpināšanos.

"Vēl ir daudz bažu," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils, kurš raksturoja tirgos valdošās neskaidrības līmeni kā "gandrīz bez precedenta manā 30 gadu karjerā".

Investori ceturtdien apjēdza, ka ar Trampa lēmumu uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu "nepietiek, lai cilvēki atgrieztos šajā tirgū", sacīja "TradeMas Securities" analītiķis Pīters Tučmens.

"Vēl arvien nav skaidrības. Mēs vēl esam liela tirdzniecības kara ar Ķīnu vidū," sacīja Tučmens.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas trešdien bija pieaudzis par 9,5%, ceturtdien saruka par 3,5%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemta lēmuma par procentlikmju pazemināšanu.

ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Volstrītas indeksi mainījās dažādos virzienos, investoriem atsākot interesēties par mikroshēmu ražotājiem un izstrādātājiem, kā arī izvērtējot datus par ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu septembrī.

Pozitīvās ASV ekonomikas ziņas un procentlikmju pazemināšana Eiropā veicināja akciju cenu atgriešanos tuvu visu laiku augstākajiem līmeņiem, sacīja "Mill Street Research" galvenais stratēģis Sems Bērnss.

"ECB lēmums ir visnotaļ pozitīva ziņa investoriem," sacīja "CMC Markets" galvenais analītiķis Johens Štancls.

Naftas cenas, kas iepriekšējās dienās bija kritušās, ceturtdien pieauga.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, naftas cenām pieaugot un tirgu dalībniekiem izvērtējot Ķīnas centrālās bankas lēmumu par jaunu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pagājušonedēļ bija pieaugušas sesto nedēļu pēc kārtas, bet pirmdien šis kāpums neturpinājās un nepamudināja uz kāpumu akciju cenas citās pasaules biržās.

"Varbūt tirgus reaģē uz augstāku [ASV] obligāciju ienesīgumu un augstākām naftas cenām," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

Viņš atzina, ka daudzi investori arī ir nevēlas riskēt pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Investori arī gaidīja jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Otrdien par savu trešā ceturkšņa peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet", bet trešdien to darīs IBM un "Tesla".

Šonedēļ par savu peļņu ziņos arī "Boeing", "Coca-Cola", "General Motors" un "L'Oreal".

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Volstrītā akciju cenas noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu pēc "Microsoft", IBM un citu uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, pateicoties neskaidrībai par ASV prezidenta Donalda Trampa ekonomisko un tirdzniecības politiku.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, jo inflācijas prognoze vēl arvien ir paaugstināta.

ECB samazināja noguldījumu iespējas uz nakti likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2,75%, bet FRS bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika saglabāts 4,25-4,5% līmenī.

"Tiešām nav iemesla domāt, ka ECB neturpinās samazināt procentlikmes vismaz līdz neitrālam līmenim, un mēs domājam, ka līdz gada beigām tās var tikt samazinātas zem neitrālā līmeņa," sacīja "Deutsche Bank" Eiropas ekonomists Marks Valls.

Akciju cenas trešdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pirms ASV prezidenta Donalda Trampa jaunākajiem paziņojumiem par muitas tarifiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām samazinājās, bet zelta cena pieauga.

"Tirgotājiem un investoriem šodien ir milzu neskaidrības diena, kurā mēs izvērtējam atbildes tarifu un savstarpēja tirdzniecības kara iespējamību," sacīja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Tramps arī apstiprināja, ka plāno ieviest 25% muitas tarifu ārrvalstīs ražotiem automobiļiem, kas stāsies spēkā ceturtdien.

Pirms Trampa trešdienas paziņojuma par jaunajiem tarifiem Eiropas biržu indeksi samazinājās, Tokijas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Ķīnas biržu indeksi bija stabili.

Investori iepriekš bija cerējuši, ka šis Trampa paziņojums vismaz mazinās neskaidrību tirgos, bet tagad viņi gatavojas iespējamiem pretpasākumiem no ASV tirdzniecības partneru puses.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, investoriem rīkojoties piesardzīgi pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanas, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, un arī indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

ASV dolāra vērtība samazinājās pirms trešdien gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmēm, savukārt zelta kā droša investīciju objekta cena sasniedza jaunu rekordu.

FRS amatpersonas jau ir devušas signālus par trešdien gaidāmo procentlikmju samazināšanu, bet vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem nenodrošinot šo cenu kāpuma turpināšanos.

"Mums ir bijušas secīgas kāpuma dienas, un es domāju, ka ir gaidāms, ka tirgus nedaudz iepauzē," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardillo.

Ķīnas centrālā banka otrdien un trešdien samazināja procentlikmes, cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi.

"Problēma ir tā, ka vajadzīgs laiks, lai šie stimulēšanas pasākumi parādītos ekonomikas datos," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja. Viņa piebilda, ka šie pasākumi "daudz nelīdzēs, lai atrisinātu valsts dziļākās problēmas", starp kurām ir smags parāda slogs.

Tirgus dalībnieki gaidīja, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu indekss, kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, cerot gūt priekšstatu par FRS nākamo lēmumu attiecībā uz procentlikmēm.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot ASV tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus un izvairoties no riska pirms ASV prezidenta vēlēšanām nākamnedēļ.

Dati par ASV inflācijas samazināšanos pagājušajā mēnesī neuzlaboja investoru noskaņojumu, lai gan tie bija pozitīva pazīme par turpmākām procentlikmju pazemināšanām.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās, un indekss "Nasdaq Composite" saruka pat par 2,8%.

"Microsoft" un "Meta" peļņa pārsniedza prognozes, tomēr to akciju cenas samazinājās attiecīgi par 6,1% un 4,1% pēc plāniem samazināt investīcijas mākslīgajā intelektā.

Analītiķi arī novēroja ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos saistībā ar prognozēm, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu atturēties no būtiskām procentlikmju pazemināšanām.

"ASV vēlēšanām esot tepat aiz stūra, daudzi investori ieņem piesardzīgāku nostāju," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Martā globālos akciju tirgos saglabājās augsta volatilitāte, galvenokārt saasinoties tirdzniecības karam, kā arī recesijas un inflācijas bažu dēļ. Gan ASV, gan Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu, lai gan zaudējumi Eiropā bija mazāk izteikti nekā ASV. To veicināja Vācijas paziņojums par jauniem aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem, kā arī Eiropas akciju relatīvi zemāks novērtējums un lielāki kapitāla ieplūdumi salīdzinājumā ar ASV akcijām.

Tomēr Eiropas autobūves nozare cieta smagus zaudējumus jaunizsludināto ASV tarifu dēļ – lielāko automobiļu ražotāju akcijas nokritās par 10–15%. Tikmēr Ķīnas akcijas uzrādīja relatīvu noturību salīdzinājumā ar ASV un Eiropas sāncenšiem. Šo spēku galvenokārt veicināja augošs tehnoloģiju sektors un investoru optimisms pēc pozitīvajiem paziņojumiem Nacionālā Tautas kongresa laikā, neskatoties uz notiekošo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Eiropas un Amerikas akcijas piedzīvo zaudējumus

Vācijas STOXX 600 mēneša laikā samazinājās par 5,2%, savukārt DAX par 4,2%. Tomēr 2025. gada 1. ceturksnī STOXX 600 joprojām pārspēja S&P 500 par 17% dolāru izteiksmē. S&P 500 martā zaudēja 4,1%, indeksam noslēdzot sliktāko ceturksni gandrīz trīs gadu laikā. Russell 2000 indekss samazinājās par 4,3%, kamēr Dow Jones nokritās par 2,8%. Tikmēr Nasdaq-100 cieta lielāko kritumu starp ASV indeksiem šajā mēnesī, sarūkot par 5,6%. Ķīnas CSI 300 palika nemainīgs, bet Shanghai Composite pievienoja 0,6%. Trampa paziņojums 2. martā par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi sākotnēji izraisīja kripto cenu pieaugumu – Bitcoins dienas laikā uzkāpa par vairāk nekā 11%. Tomēr šis kāpums bija īslaicīgs, ņemot vērā konkrētu detaļu trūkumu. Neskatoties uz šo, marts kriptovalūtām bija vēl viens neveiksmīgs mēnesis – Bitcoins noslēdza mēnesi nedaudz virs BTC/USD 82 500 līmeņa, piedzīvojot 4,3% kritumu, savukārt Ethereum virs ETH/USD 1 800 līmeņa, sarūkot par 20%.

Pēdējā laikā lauksaimniecības nozarei īpaša uzmanība pievērsta saistībā ar lauksaimniecības nozares līdera LATRAPS publisko obligāciju emisiju un plānoto ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību Latvijā.

Taču tie nav vienīgie atskaites punkti — kopumā Latvijas biznesa lauksaimniecība pēdējās desmitgades laikā ir uzrādījusi stabilus un ievērojamus ekonomiskos rezultātus, kā arī izceļas pasaules noieta tirgos ar augstas kvalitātes produkciju.

Latvijas lauksaimniecības priekšrocības — spējam pārspēt pat Franciju

Latvijas lauksaimniecību visprecīzāk raksturo vārds “stabilitāte”. Šī nozare ne tikai sekmīgi ir sevi pierādījusi, pārdzīvojot iepriekšējās globālās un reģionālās krīzes, bet arī turpina uzrādīt stabilus ekonomiskos rezultātus, nostiprinot savu lomu starptautiskajā tirgū.

Globālajā kontekstā pārtikas ražošana kļūst arvien nozīmīgāka, jo pieprasījums aug, kamēr zemes platības, kas piemērotas lauksaimniecībai, potenciāli samazinās klimata pārmaiņu dēļ. Latvija šajā ziņā izceļas ar savu ģeogrāfisko un klimatisko situāciju — jā, ir sausumi un nokrišņi, bet mums ir stabils klimats, salīdzinot ar citiem platuma grādiem. Es teiktu — Latvija ir vieta, kur var droši nodarboties ar lauksaimniecību.

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.decembra numurā lasi:

Statistika

Parāds turpina augt

Top500

Vietējie uzņēmumi – Latvijas zelts

Tēma

Eglīšu un rožu eksporta līderos

Birokrātija

Grib izretināt valsts pārvaldes džungļus

Gaļas lopkopība

Latvija ir pasaules līderos dzīvu liellopu eksportā

Zaļais kurss

Transfomācija prasīs zinātnē balstītus lēmumus

Ražošana

Latvijā ražotie kāpostu čipsi pieprasīti visā Eiropā

Portrets

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Katrīna Lauva, Katrīnas Keramika radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.