Zelta cena aprīļa piegādēm Ņujorkas biržā sasniedza 1392,6 dolārus par unci, kas ir augstākais līmenis kopš pērnā gada septembra sākuma. Pēc tam gan dārgmetāla cena saruka par 0,1% līdz 1377,5 dolāriem. Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 0,3% līdz 1378,3 dolāriem par unci.
Šajā gadā zelta cena ir pieaugusi jau par 15%, jo satricinājumi Ukrainā un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Ķīnā, kas ir lielākais šī dārgmetāla patērētājs, ir audzējuši pieprasījumu pēc droša patvēruma investoru līdzekļiem. Kā liecina Bloomberg apkopotie dati, biržās tirgoto fondu, kas iegulda zeltā, aktīvi pagājušajā nedēļā pieauga par 0,7%, kas ir lielākais nedēļas kāpums kopš 2012. gada oktobra.
«Tirgū nav pazīmju, ka investori būtu krituši panikā pēc Krimas referenduma,» noskaņojumu raksturo Commerzbank analītiķi. «Skaidri redzams, ka viņi gaida, kā reaģēs ES un ASV. Ja tiks piemērotas kādas papildus sankcijas, zelts, bez šaubām, saglabās savu pievilcību to dalībnieku vidū, kuri meklē drošu patvērumu,» uzsver eksperti. Savukārt UBS AG analītiķi, skaidrojot izmaiņas tirgū, uzsver, ka tirgus dalībnieki izvērtē referenduma rezultātus, un tas turpina uzturēt zelta pievilcību investoru acīs.
