Pēc trim četriem gadiem, kad Latvijā beigsies privatizācijas process, uz esošās Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes varētu izveidot jaunu institūciju - valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, kas nodarbotos ar valsts īpašumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, intervijā biznesa portālam Nozare.lv stāstīja PA jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. «Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA Latvijas Valsts mērnieks, SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un daudzi citi,» tā PA vadītāja.

Citadeles bankas pārdošanas stratēģija ir izstrādāta un tuvāko dienu laikā tiks iesniegta ekonomikas ministram tālākai virzīšanai apstiprināšanai valdībā, tūlīt pēc apstiprināšanas Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājas amatā, informēja Iveta Zalpētere. Sīkāk stratēģijā paredzētos pārdošanas variantus I. Zalpētere nekomentēja, atzīstot, «ka tas būtu dīvaini, ja es to komentētu pirms ekonomikas ministra, jo tas tomēr ir politisks jautājums».

I. Zalpēteres apstiprināšanu PA valdes priekšsēdētājas amatā otrdien Ministru kabinets atbalstīja vienbalsīgi. Viņu šim amatam virzīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

DB jau rakstīja, ka PA vadītāja amats bija brīvs kopš 25. maija, kad beidzās un netika pagarinātas Artūra Granta pilnvaras. Aiz slēgtām durvīm šis jautājums koalīcijā bija apspriests un neoficiāli zināms, ka PA valdes locekles I. Zalpēteres virzīšanu šim amatam neatbalstīja koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Kompromiss, kas beidzot ļāva apstiprināt PA vadītāju, visticamāk saistīts ar politiskā līdzsvara atjaunošanu aģentūrā. Proti, ZZS vakantajam PA valdes amatam izvirzījuši plašāk nepazīstamo Gintu Riekstiņu, kurš iepriekš bijis SEB bankas filiāles pārvaldnieks Jelgavā un Bauskā. A. Kampars DB atzina, ka iepazinies ar G. Riekstiņa CV un uzteica viņa iepriekšējo pieredzi banku darbā. Šķēršļus G. Riekstiņa virzīšanai uz PA valdi, ministrs nesaredz.

Par Parex bankas restrukturizācijā izveidoto banku Citadeli interesējas nopietni investori, taču problēma pašlaik ir tā, ka valdība nav vienojusies, kādā veidā pārdot banku, saka Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

«Investori nāk un izrāda interesi. Tomēr pašlaik bankas Citadele pārdošanas stratēģija vēl ir saskaņošanas procesā ar iesaistītajām institūcijām. Līdz ar to vēl ir pāragri runāt par konkrētām lietām, bet interese ir. Un es gribētu teikt, ka ir arī nopietnu investoru interese,» teica I. Zalpētere.

Viņa pastāstīja, ka PA ir sagatavojusi bankas pārdošanas stratēģiju, ko Ekonomikas ministrija ir nosūtījusi saskaņošanai uz Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un citām institūcijām. Notiek saskaņošana un skaitļu precizēšana, lai stratēģiju jau varētu nosūtīt skatīšanai Ministru kabinetā, informēja PA vadītāja.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere ir iesniegusi atlūgumu, paziņojumā medijiem norādot, ka šādā veidā viņa protestē «pret ekonomikas ministra Daniela Pavļuta agresīvo PA darba politizāciju». Ekonomikas ministrs no I. Zalpēteres izteikumiem norobežojas tajā pašā laikā paužot, ka pašreizējā PA valde nav pietiekami kompetenta.

Ziņa papildināta ar 4., 5., 6., 8. rindkopu.

«Absolūti ignorējot un apzināti pārkāpjot valsts pārvaldes un korporatīvās pārvaldības principus, ekonomikas ministrs D. Pavļuts un ministra birojs ir būtiski traucējis PA darbu, mērķtiecīgi un regulāri iejaucoties tās ikdienas darbībā. Ministra birojs tieši uzdod PA darbiniekiem nesaprotamām interesēm atbilstošus ar PA vadību nesaskaņotus uzdevumus, klaji un apzināti ignorējot I. Zalpēteres kā aģentūras valdes priekšsēdētājas kompetenci un no ieņemamā amata izrietošo atbildību par PA darbību,» teikts PA paziņojumā medijiem.

I. Zalpētere aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski pievērst īpašu uzmanību situācijai, kas radusies starp ministru Pavļutu un PA, ņemot vērā, ka PA pārvaldībā ir tādi nozīmīgi uzņēmumi kā banka Citadele, AS Reverta, SIA Lattelecom un SIA LMT, kā arī nopietni šo situāciju izvērtēt. PA pauž bažas, ka «šo uzņēmumu attīstību var sākt noteikt kādas savtīgas personīgās intereses, nevis valstiski un atbildīgi pieņemti lēmumi».

Jaundibināmās bankas, ko Ministru Kabinets 1.jūnijā uzdeva Privatizācijas aģentūrai izveidot, restrukturizējot Parex banku, valdē pagaidām būs tikai trīs cilvēki – visi no pašreizējās Parex bankas vadības, svētdien ziņoja LTV1 raidījums De facto.

Kā De facto apstiprinājusi Privatizācijas aģentūras valdes locekle Iveta Zalpētere – tie ir divi pašreizējie Parex bankas valdes locekļi – Valters Ābele un Guntis Beļavskis, un bankas pašreizējais padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons. Visticamākais, tieši Jākobsons kļūšot par jaunās bankas prezidentu. Intervijā raidījumam Jākobsons nenoliedzis, ka šādam piedāvājumam piekristu. Jākobsons vairāk nekā 15 gadus strādājis dažādās bankās, bijis viceprezidents Vācijas Vereinsbank Rīga un SEB bankā, vadījis UniCredit Bank.

I. Zalpētere informējusi, ka jaunās bankas padomē pagaidām būs tikai trīs cilvēki – Klāvs Vasks un Juris Vaskāns no pašreizējās Parex bankas padomes, un Andžs Ūbelis no Finanšu ministrijas, kurš tad arī vadīs jaunās bankas padomi.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") šodien paziņoja, ka nekandidēs 11.Saeimas vēlēšanās, tomēr būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, vēsta Leta.

Jau ilgstoši Lemberga darbībai uzmanību pievērsusi prokuratūra, kura uzskata, ka viņš slepus bijis patiesā labuma guvējs vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos un nodarbojies ar kukuļņemšanu, taču līdz notiesājošiem tiesas spriedumiem lietas līdz šim nav nonākušas. Lembergs šādas apsūdzības kategoriski noliedz un uzskata par politiski motivētām.

Pašlaik Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīta krimināllieta, kurā Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Šajā lietā apsūdzēts arī Ventspils mēra dēls Anrijs Lembergs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

Šodien notikušajā Privatizācijas aģentūras (PA) akcionāru sanāksmē pieņemts lēmums atbrīvot līdzšinējo aģentūras valdes sastāvu un valdes priekšsēdētāja pienākumus no otrdienas, 11.septembra, līdz jaunās valdes iecelšanai uzticēs Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes loceklim un zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākajam juristam Ansim Spridzānam, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Savukārt valdes locekļa pienākumus pildīs Ekonomikas ministrijas (EM) Juridiskā departamenta vadītājas vietnieks Kaspars Lore

Ņemot vērā neatkarīgā PA personāla vadības un vadības procesa audita secinājumus, pēc kuriem tika veikta arī PA valdes locekļu darbības un kompetenču novērtēšana, šodien notikušajā PA akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums izteikt neuzticību līdzšinējai PA valdei, atbrīvojot visus četrus tās locekļus no amata. Līdz šim PA valdes priekšsēdētāja bija Iveta Zalpētere, bet valdes locekļu amatos darbojas Gundega Drēska, Egils Zariņš un Verners Lūsis.

Sapulcē tika pieņemti grozījumi PA statūtos, uz pusi samazinot valdes locekļu skaitu, un līdz jauno valdes locekļu konkursa noslēgumam iecelta pagaidu valde divu cilvēku sastāvā, lai nodrošinātu PA darbības stabilitāti, nepārtrauktību un tai uzticēto pienākumu profesionāli un kompetentu izpildi.

«Daudzi Privatizācijas aģentūras (PA) portfelī atlikušie valsts īpašumi ir problemātiski vai ar tik zemu pašreizējo tirgus vērtību, ka ienākumi no to pārdošanas nesedz uzturēšanas un privatizācijas sagatavošanas izdevumus. It sevišķi tas attiecas uz dzīvokļiem un dzīvojamām mājām, tomēr arī šie īpašumi saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem tiesību aktiem ir jāprivatizē,» stāsta PA valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

«Piemēram, izsolē Zilupes novadā piedāvājam iegādāties dzīvokli par 464 latiem un pircēju nav,» norāda I. Zalpētere.

Kopējie valsts a/s PA pērnā gada ieņēmumi no privatizācijas sasniedza 7,73 milj. Ls, kas ir par 24% vairāk nekā 2010. gadā. Lielāko ieņēmumu pieaugumu deva noslēgtie nekustamo īpašumu pārdošanas līgumi, no kuriem kopumā PA saņēma 3,43 miljonus Ls, un tas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Privatizācijas procesa un citu papildus funkciju nodrošināšanas izdevumi 2011. gadā kopumā samazinājušies par 717 339 latu.

Lielākās PA ieņēmumu pozīcijas 2011. gadā bija ieņēmumi no zemes privatizācijas, nekustamo īpašumu pārdošanas un nomas līgumiem. Zemes privatizācija PA ļāva saņemt kopumā 3,6 miljonus latu, nekustamo īpašumu privatizācija 3,43 miljonus latu, bet ieņēmumi no nomas līgumiem bija 0,6 miljoni latu.

Lai novērstu seguma iegruvumu veidošanos, AS "Rīgas siltums", SIA "Rīgas ūdens", Rīgas domes Satiksmes departaments un izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere ir vienojušies nākamajā būvsezonā sākt Ģertrūdes ielas pārbūvi, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Rīgas siltums", "Rīgas ūdens", Satiksmes departaments un Zalpētere ir vienojušies par rīcības plānu. Ielas tehniskā stāvokļa apzināšanai un iegruvumu risku konstatēšanai, Ģertrūdes ielas visā garumā tiek veikta ģeofizikālā apsekošana ar radiolokācijas metodi. Patlaban "Rīgas siltums" ir veicis daļēju ielas pārbaudi, konstatējot vairākas pazemes mitrās zonas blakus siltumtīklu kanālam.

Ar radiolokācijas metodi tiek veikta ielas pārbaude, noskaidrojot, kur un kādas inženierkomunikācijas ir bojātas un kur potenciāli var veidoties izskalojumi un seguma deformācija. Konstatējot šādas zonas, nekavējoties tās tiek norobežotas un veiktas detalizētākas pārbaudes. Tostarp Satiksmes departaments veic ielas vizuālo inspekciju ne retāk kā trīs reizes nedēļā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

«Jums ir jāsaņem taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā, šī ēra Latvijā ir beigusies,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas [VARAM] vadītājs Edmunds Sprūdžs, sakot, ka Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga «laiks ir beidzies».

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās gan Aivars Lembergs, gan Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Starp abām amatpersonām vairākkārt izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa.

Kā norādīja E. Sprūdžs, atsaucoties uz ģenerālprokuratūras informāciju, A. Lembergs saimniekojot pa Ventspils pašvaldību kā pa savu kabatu, kamēr Lembergs centās visus VARAM ministra apgalvojumus atspēkot, norādot, ka bez konkrētiem pierādījumiem šādi apgalvojumi ir tukšas runas. Tāpat Lembergs arī norādīja uz Sprūdža «50 nepadarītajiem darbiem».

Sprūdžs sarunā norādīja, ka patlaban notiekošais, vēršoties pret Lembergu, neesot saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka šādā veidā viņš cenšas sakārtot pašvaldības Latvijā. «Es nevaru vienai pašvaldībai kaut ko aizrādīt, kamēr otrā galā Lembergs pa pašvaldību saimnieko kā pa savu kabatu,» sacīja VARAM ministrs.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Untitled(6).jpg

Viņa norādīja, ka, iespējams, šie publiskie skandāli ļaus RP tikt pamanītai vēlētāju acīs. «Manuprāt, šai partijai pašlaik nav, ko zaudēt. Ja tai izveidosies tēls kā partijai, kurai ir ministri, kas cīnās ar savas nozares sistēmām, un tās pārmaiņām aktīvi pretojas, tad nevaru iedomāties, kas šādas partijas tēlam var būt vēl izdevīgāks. Būtībā publiskā konfrontācija RP diezin vai var kaitēt, jo tās reitingi jau ir tik zemi, ka tai tāpat vairs nav, ko zaudēt, bet vienlaikus šī konfrontācija var vairot daļā sabiedrības cieņu pret šo partiju,» sacīja politoloģe.

Viņa nevar izskaidrot, kādēļ tieši tagad sākušies konflikti, iespējams, ka tur ir liela daļa nejaušības, ir beidzies klusais vasaras periods, kā arī tas, ka šie trīs ministri mēģina veikt nozarē strādājošajiem nepatīkamas reformas - vai nu tās skar pašvaldības, izglītības vai ekonomikas jomā strādājošo iestāžu darbu. Protams, ne visi nozares pārstāvji būs laimīgi par šīm pārmaiņām, sacīja Kažoka. Viņa atzina, ka nav tik kompetenta, lai izvērtētu katru nozari, kurai no strīdus pusēm ir vairāk taisnības.

Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka ir izbrīnīts par Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinājumu atlaist Saeimu un netiešajiem pārmetumiem viņam. Lembergs neslēpj, ka ir gatavs arestam jebkurā brīdī un pat pēdējās dienās nēsājot līdzi gan attiecīgas drēbes, gan citas lietas.

«Man šī bēdīgā pieredze ir. Es esmu gatavs arestam jebkurā brīdī,» sacīja Lembergs.

Viņš ir pārliecināts, ka netiks pieļauts viņa starts ārkārtas vēlēšanās. «Kā to izdarīt? Ir divi virzieni. Pirmais, Lembergu fiziski iznīcināt, jo kapu kalniņā Lembergs ir vislabākais puisis. Varbūt pat kādu asaru nobirdināt. Otrs variants, ielikt Lembergu cietumā. Nav svarīgi par ko, galvenais neļaut viņam startēt,» sacīja mērs. Pēc Zatlera sestdienas uzstāšanās Lembergam esot pilnīgi skaidrs, ka tas ir vienas ķēdes posms ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kratīšanām.

Lembergs sarunā norādīja, ka pirms divām nedēļām ticies ar Zatleru, draudzīgā gaisotnē «ēdis pusdienas un dzēris vīnu», pārrunājot situāciju valstī. «Pirms divām nedēļām šogad jau trešo reizi pēc Zatlera ielūguma mēs tikāmies neoficiālās pusdienās. Tad nebija neviena vārda par oligarhu Lembergu. Mēs runājām par Latvijas aktuālitātēm un prezidenta vēlēšanām. Es teicu, ka pozitīvi vērtēju viņa darbību, taču norādīju, ka viņa aparāts darbojas slikti, ka par viņa komandas cilvēkiem ir sliktas atsauksmes. Mēs šķīrāmies kā draugi. Viņš nevienā brīdī man neteica, ka esmu oligarhs, ka kaut ko nepareizi daru.. Nebija nekādu indikāciju,» viņš teica.

Ne Aivars Lembergs, ne ZZS līderi, kuri viņu izvirzījuši premjera amatam, nesaskata pret Ventspils mēru izvirzītās apsūdzības kā šķērsli, lai viņš varētu vadīt valdību. «Sabiedrība Lembergu ir attaisnojusi,» paziņoja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Viņš atsaucās uz iedzīvotāju aptaujām, kur A. Lembergs atzīts par piemērotāko premjera amatam. Arī ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis norādīja, ka «pie mums, paldies Dievam, ir tiesiska valsts un, kamēr cilvēks nav notiesāts, viņš nav vainīgs».

Ventspils mērs uz šo jautājumu atbildēja ar jau daudzkārt atkārtoto atgādinājumu, ka viņš ir ne tikai smagos noziegumos apsūdzēts, bet arī trīs reizes smagos noziegumos attaisnots. «Es esmu trīs reizes attaisnots. Cik jums vēl vajag pierādījumus?» trešdien sasauktajā preses konferencē retoriski vaicāja Ventspils mērs.

Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidāts Aivars Lembergs noliedz, ka stāv aiz laikraksta Diena pirkuma. Dienu iepriekš to noliedza arī Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. A. Lembergs trešdien uz žurnālistu lūgumu komentēt šīs aizdomas, skaidroja, ka tās ir tikai publiski tiražētas baumas, jo, ja jau jau esot aizdomas par A. Šķēli un A. Šleseru, tad kā vienmēr tiekot piesaukts arī viņš, «lai ir visi trīs ļaunuma centri kopā». «Nu kā bez Lemberga...» retoriski izteicās Ventspils mērs. A. Lembergs arī ironiski, līdzībās runājot, izteicās, ka ik gadu Latvijā vientuļajām mātēm dzimst desmitiem bērnu, kuriem nav tēva un viņš varot pieteikties par to tēvu.

Uz jautājumu, vai pazīst Dienas mediju uzņēmumu jauno padomes priekšsēdētāju Jāni Ogstu un valdes locekli Mārtiņu Dukātu, A. Lembergs atjautāja: «A kas tas tāds – Ogsts?» Jautāts, vai abas šīs personas kādreiz ir līdzējušas Lembergu ģimenei finanšu darījumu kārtošanā, Ventspils mērs uzsāka garu skaidrojumu, kas, viņaprāt, ir ģimene Civillikuma izpratnē.

Portāls Diena.lv otrdien rakstīja, ka apvienības Par labu Latviju līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers preses konferencē apgalvoja, ka nekādā veidā neesot saistīti ar laikrakstu Diena un Dienas medijiem, kad žurnālisti lūdza viņiem izteikties par šīm pēdējā laika neoficiālajām ziņām. «Man nav nekāda sakara ar Dienu,» teica A. Šlesers. Savukārt A. Šķēle uzsvēra, ka viņš pat neesot laikraksta Diena abonents.