Tikšanās paredzēta semināra Vēja enerģija Latvijā un Baltijas valstīs ietvaros.
Savukārt jūlija vidū klastera pārstāvji dosies uz Brēmeni, Vācijā, lai iepazītos ar vietējo organizāciju, kas apvieno «zaļi domājošos» uzņēmumus. Latvijas delegācijas mērķis ir izprast līdzīgu institūciju specifiku, finansēšanas modeli un gūt priekšstatu par Eiropas veiksmes stāstiem alternatīvās enerģijas jomā.
Latvijas klastera pārstāvju brauciens notiks projekta BalticSupply ietvaros, kuru finansē Baltijas jūras reģiona transnacionālā programma. Projekta ietvaros š.g. pavasarī tika atklāts biznesa atbalsta portāls eubizz.net, kura mērķis ir veicināt uzņēmumu darbību Eiropas tirgū, piedāvājot tiem e-apmācības, pieredzes apmaiņas pasākumus, kā arī informāciju par iepirkumiem Baltijas jūras reģionā. Īpaši tiek veicināta jūras, pārtikas un enerģētikas jomā strādājošo uzņēmumu attīstība.
BalticSupply Latvijas partneru sastāvā ir VATP, Latvijas Universitāte un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Projekta īstenošanu atbalsta arī Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, kuras pārstāvis piedalās projekta izveidotajā Augstāko amatpersonu padomē.
Db.lv rakstīja, ka šā gada pavasarī pēc Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) un Kurzemes Biznesa inkubatora iniciatīvas tika nodibināts Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klasteris, kura mērķis ir uzlabot uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, sekmēt jaunu ideju rašanos, kā arī izglītot sabiedrībuvides jautājumos. Klastera galvenie darbības virzieni ir tā sauktā zaļā mobilitāte un atjaunojamā enerģija.
Biometāns sāks ieņemt savu vietu energoresursu bilancē
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
.png)
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.
