Covid-19 dēļ 2020. gada būtiskākais izaicinājums bija nenoteiktība, kuras apstākļos bija nepieciešama ātra objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšana, vienlaikus elastīgi reaģējot uz situācijas izmaiņām.
Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis.
Svarīgākais bija un būs sabalansētība gan valsts, gan nozaru, gan arī uzņēmumu līmenī, savukārt perspektīvā ļoti daudz kas būs atkarīgs no dažādu sabiedrības interešu grupu spējām kvalitatīvi diskutēt un valsts mērogā pieņemt vietējai sabiedrībai būtiskus lēmumus, tostarp saistībā ar ES pasludināto Zaļo kursu un klimata neitralitāti, uzskata U. Biķis.
Fragments no intervijas
Vai šī Covid-19 radītā nenoteiktība nav likusi uzņēmumam pārskatīt iecerēto attīstību un ar to saistītos investīciju plānus, to īstenošanas termiņus?
Ekonomiskās svārstības pasaules tirgos sākās jau 2019. gadā, tāpēc lēmumi par lielo investīciju projektu īstenošanas termiņu pārcelšanu bija pieņemti jau pirms pandēmijas. Tas nenozīmē, ka investīciju nebija, bet gan to, ka kopējie apmēri bija mazāki, nekā varēja būt. Protams, 2020. gadā ikviens iecerētais investīciju projekts ir vērtēts atkārtoti. Viens no pirmajiem uzdevumiem pagājušā gada martā bija novērtēt uzņēmuma finansiālo stabilitāti pie dažādiem attīstības scenārijiem. Šī uzdevuma kontekstā tika radīti uzņēmuma darbības algoritmi dažādās iespējamajās situācijās, tostarp arī attiecībā uz investīcijām un projektiem. Kopumā 2020. gadā veiktās investīcijas galvenokārt tika vērstas uz iesākto projektu pabeigšanu. Visticamāk, arī 2021. gadā, vismaz līdz vasarai, situācija būs līdzīga. Vienlaicīgi visos plānotajos, bet atliktajos jaunajos investīciju projektos ir iesaistītas kredītiestādes, kas arī pašreizējos apstākļos apliecina gatavību kreditēt šo ieceru realizāciju. Svarīgi, ka banku eksperti domā līdzīgi kā uzņēmuma vadība, kas ļauj ļoti reālistiski raudzīties uz lielo investīciju projektu īstenošanas termiņiem un pieņemt operatīvus lēmumus atbilstošā situācijā.
Kā vērtējat situāciju, kad Eiropas Savienība, uzņēmusi kursu uz aprites ekonomiku, gatavojas Zaļajam darījumam (grean deal), kas meža nozarei paver gan jaunas iespējas, gan arī jaunus riskus tieši attiecībā uz kokrūpniekiem pieejamajiem apaļkoksnes resursiem?
ES lēmumi par Zaļo kursu ir daudz svarīgāki par pašreizējo situāciju saistībā ar dažādiem ierobežojumiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, jo šie lēmumi būtiski mainīs daudzas paradigmas un uzskatus – gan par produktiem, ko ražojam, gan par to, ko patērējam ražošanā un kā notiek pats preces izgatavošanas process tieši attiecībā par ietekmi uz vidi. Nenoliedzami, katram uzņēmumam būs jāpaveic savi mājasdarbi, būs jāmāk mainīties, bet mājasdarbi ir jāveic arī valstij. Kopumā Latvijas meža nozare atbalsta Zaļo kursu, taču būtiskākais jautājums, kā mēs šodien Latvijā izprotam situāciju un kādi būs mūsu mērķi pēc 10, 20 vai 50 gadiem. Nenoliedzami, pieprasījums pēc koksnes produktiem palielināsies, un tas radīs iespējas vēl labāk izmantot meža ekonomisko potenciālu gan koksnes produktu ražotājiem, gan mežu īpašniekiem. Zaļais kurss nav tikai un vienīgi bioloģiskā daudzveidība, tā ir klimata neitralitāte un vēl daudzi aspekti, kuri Eiropai kopumā būs jāsasniedz. Tāpēc svarīgākais jautājums ir par sabalansētību. Par to Latvijā ir nepieciešama kvalitatīva diskusija, jo sabiedrības interesēs noteikti nav pašiem sev nodarīt pāri.
Visu interviju lasiet 19.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
