Nesen laikraksts Diena publicēja pētījumu par bezvadu interneta publiskās piekļuves punktiem Rīgā un secināja, ka situācija ir visnotaļ bēdīga. Kā ierasts, Rīga salīdzināta ar Tallinu un ... rezultātu paši varat iedomāties.
Gribot negribot jāpieķer sevi pie domas, ka arī man laikam labāk patīk tās pilsētas, kur viedierīce pārslēdzas no 3/4G uz publisko WiFi tīklu. Sevišķi esot ārzemēs, pilsēta šķiet jaukāka ar labu bezvadu internetu pat ja ārā ir nemīlīgi laika apstākļi. Atliek secināt, ka bezmaksas WiFi ir labs ģeogrāfiskās vietas – pilsētas vai ciemata – sabiedrisko attiecību instruments. Tad kāpēc to nenovērtē pašu mājās?
Pirmkārt, droši vien jau tāpēc, ka paši lēmumu pieņēmēji pašvaldībās acīmredzot nav draugos ar jaunajām tehnoloģijām – viedtelefoniem un planšetdatorim. Jo tikai cilvēks, kas šīs tehnoloģijas neizmanto, nespēj pat iedomāties, kādu pievienoto vērtību var radīt un pārvietošanos pilsētā atvieglot iespēja izmantot internetu uz ielas, parkos, sabiedriskajā transportā, muzejos utt. Turklāt interneta sniegtās iespējas tikpat daudz izmanto vietējie iedzīvotāji, kā tūristi. Tikmēr statistika liecina, ka viedierīču skaits strauji aug. Saskaņā ar LMT datiem, Latvijā šobrīd izmantoto datu pārraides apjoms pārsniedz 500 000 GB mēnesī. Domāju, ka vēl tādu pat daļu klāt piemet abi pārējie operatori kopā.
Otrs plašāk izmantotais arguments ir ierīkošanas izmaksas. Visticamāk gan, ka daudzām pašvaldību amatpersonām nav pat nojausmas cik daudz vai maz izmaksātu nosegt daļu no pilsētas ar bezvadu interneta pārklājumu, jo neviens nekad par tādu iespēju nav interesējies. (iemesls – skat. iepriekšējo punktu). Tallinas pilsētai tas izmaksājot ap 30 000 eiro gadā. Vai tā ir liela summa pilsētai savu iedzīvotāju un tūristu labsajūtas vairošanai?
Trešais un iespējams, ne mazāk būtiskais iemesls, ir mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju lobijs, kas pretojas bezmaksas interneta izplatībai pilsētā. Tā ir saprotama vēlme «nopelnīt, kamēr vēl var», jo ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk internets būs pieejams par brīvu. Iedomājieties, ko tas šobrīd nozīmētu, piemēram, Lattelecom, ja pašvaldība Pļavnieku mikrorajonā uzstādītu jaudīgu bezmaksas WiFi staciju. Protams, uzņēmumi un biznesa organizācijas visticamāk izvēlētos turpināt maksāt, jo to prasības pārsniegtu bezmaksas servisa piedāvātās, tomēr nav grūti prognozēt kāda būtu fizisko personu reakcija.
Protams, jāsaprot, ka vēlme «nopelnīt, kamēr vēl var» biznesā ir dabiska. Piemēram, paskatieties kāda mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēja piedāvātos tarifu plānus. Jūs joprojām atradīsiet 10 un vairāk gadu vecus tarifu plānu piedāvājumus, kas jādomā ir stipri neizdevīgāki par jaunajiem, kuru ieviešanas iemesls sakņojas sīvā konkurencē. Tomēr uzņēmums vecos tarifu plānus nelikvidē, jo gan jau ir kāds ilgstošs klients (visticamāk korporatīvais), kas īpaši neinteresējas par tarifu plānu izmaiņu attīstību un turpina izmantot veco pieslēgumu, visticamāk, ievērojami pārmaksājot.
Un nobeidzot, viens ieteikums pašvaldību politiķiem – pēc 11 mēnešiem būs pašvaldību vēlēšanas, tāpēc tālredzīgākie pašvaldību vadītāji ierīkojot publisko WiFi un pareizi to nokomunicējot varētu iegūt papildus punktus priekšvēlēšanu maratonā. Iedzīvotāji novērtēs rūpes par sevi.