Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis atturas komentēt Krievijas iespējamo jauno ārpolitisko doktrīnu attiecībām ar Baltijas valstīm, kamēr nav skaidrs, vai šāds dokuments ir oficiāli tapis. «Pirms neesmu redzējis šo doktrīnu, atturos komentēt tās atreferējumus Newsweek vai Latvijas medijos, jo mēs nezinām, vai tas ir oficiāls Krievijas dokuments,» DB īsi norādīja ārlietu ministrs.

Dokumentā, kas izstrādāts februārī, izklāstīts Krievijas ĀM ierosināts darba kārtības plāns attiecībām ar 61 pasaules valsti, ziņo BNS. Dokumentam, kuru izskata Krievijas pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs, apstiprinājumu devis valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, ziņo Newsweek, neatklājot, kur šāda informācija iegūta.

Žurnālā teikts, ka Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas pārvaldīšana un starptautiska gāzes konsorcija izveidošana ir stratēģisks Krievijas mērķis, turklāt Maskava vēlas noslēgt ilgtermiņa kontraktus kodoldegvielas piegādēm Ukrainas atomelektrostacijām. Savukārt Eiropas Savienības dalībnieces zaudē interesi par investīcijām Baltijas valstīs, un aktīvu cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinās, tāpēc Krievijai būtu jāapsver enerģētikas un transporta jomā strādājošie Baltijas reģiona uzņēmumi, ziņo Newsweek, atsaucoties uz dokumenta projektu.

Krievija vēlas kļūt par Ukrainas gāzes piegāžu sistēmas pārvaldītāju, kā arī iegādāties enerģētikas un transportēšanas uzņēmumus Baltijas valstīs, vēstī ASV nedēļas žurnāla Newsweek Krievijas izdevums, atsaucoties uz Krievijas Ārlietu ministrijas dokumenta projektu.

Pēc tajā sniegtās informācijas, dokumentā, kas izstrādāts februārī, izklāstīts ministrijas ierosināts darba kārtības plāns attiecībām ar 61 pasaules valsti. Dokumentam, kuru izskata Krievijas pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs, apstiprinājumu devis valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, ziņo Newsweek, neatklājot, kur šāda informācija iegūta.

Žurnālā teikts, ka Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas pārvaldīšana un starptautiska gāzes konsorcija izveidošana ir stratēģisks Krievijas mērķis, turklāt Maskava vēlas noslēgt ilgtermiņa kontraktus kodoldegvielas piegādēm Ukrainas atomelektrostacijām. Savukārt Eiropas Savienības dalībnieces zaudē interesi par investīcijām Baltijas valstīs, un aktīvu cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinās, tāpēc Krievijai būtu jāapsver enerģētikas un transporta jomā strādājošie Baltijas reģiona uzņēmumi, ziņo Newsweek, atsaucoties uz dokumenta projektu.

The Washington Post pārdos žurnālu Newsweek Sidnejam Hārmanam (Sidney Harman), 91 gadu vecam audio tehnikas uzņēmuma Harman International Industries dibinātājam, vēsta BBC.

Viņš uzvarējis izsolē, kurā par Newsweek sacentās arī Freds Dresners (Fred Drasner), New York Daily News bijušais izdevējs, un OpenGate Capital, TV Guide īpašniece.

Izsole noslēgusi gandrīz piecdesmit gadus ilgu periodu, kad ASV nedēļas jaunumu žurnāls piederēja Washington Post.

Kā ziņo BBC, žurnāls pēdējos gados strādājis ar zaudējumiem. Šā gada pirmajā ceturksnī vien zaudējumi sasnieguši 11 miljonus ASV dolāru.

Summa, par kādu žurnāls pārdots, netiek atklāta.

Žurnāls, kuram ir aptuveni 300 darbinieku, pārdošanā tika izlikts šā gada maijā.

Newsweek pirmsākumi meklējami 1933.gadā. Washington Post to iegādājās 1961.gadā.

Augstāko labklājības līmeni pasaulē, ņemot vērā tādus faktorus kā izglītība, veselības aprūpe, dzīves kvalitāte, ekonomiskā izaugsme un politiskā vide, bauda Somijas iedzīvotāji, kamēr Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir trešais zemākais pat starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina izdevuma Newsweek veidotā publikācija.

Latvija šajā sarakstā, kurā pēc iedzīvotāju labklājības līmeņa sarindotas 100 pasaules valstis, atrodas 36. vietā, kas ir par divām pozīcijām zemāk nekā Lietuva (34. vieta) un četrām pozīcijām zemāk nekā Igaunija (32. vieta). Skatoties atsevišķi ES valstis, Latvija pēc labklājības līmeņa atrodas 25. vietā, aiz sevis atstājot vien Bulgāriju un Rumāniju.

Pirmo trijnieku Newsweek publikācijā veido Somija, Šveice un Zviedrija. Tālāk seko Austrālija, Luksemburga, Norvēģija, Kanāda, Nīderlande, Japāna un Dānija.

ASV pēc labklājības līmeņa atrodas 11. vietā pasaulē, savukārt Latvijas lielais kaimiņš Krievija tikai 51. vietā.

Medikamentu lietošanas ieradumu sadārdzināšanās vairo darbu kaulainajai ar izkapti; visvairāk cieš baltā vidusšķira

Par receptēm iegādājamo zīmolu medikamentu cena ASV pērn vidēji ir pieaugusi par 16%, bet pēdējo piecu gadu laikā praktiski dubultojusies, pieaugot par 98%, ziņo farmācijas starpniecības pārvaldības (pharmacy benefit management) holdings Express Scripts.

Lēciens recepšu medikamentu cenās sakrīt ar laiku, kad ASV federālā aģentūra Slimību kontroles un novēršanas centri (CDC) brīdina par «narkotiku epidēmiju». Proti, ir strauji audzis ar narkotisko vielu saindēšanos saistīto nāves gadījumu skaits, un savdabīgā kārtā visjūtīgākais kontingents rasu starpā ir tieši baltie.

Norādot uz amerikāņu paredzamā dzīves ilguma samazināšanos, žurnāls Newsweek nesenā publikācijā atgādina par ANO celto trauksmi par Krievijas situāciju 90. gadu juku laikos, kad tieši destruktīvu paradumu dēļ laikā no 1989. līdz 1996. gadam vīriešu paredzamais dzīves ilgums kritās no 65 uz 57 gadiem.

Krievu lācis, pat ja nāk ar dāvaniņām, nav nekāds dāvinātais zirgs, kam mutē neskatās, tāpēc jo sevišķi šeit, Krievijas tiešā tuvumā, ir vērts paanalizēt pēdējā laikā presē lasāmos oficiālos un pusoficiālos viedokļus.

Rietumu plašsaziņā ar atzinību tika uzņemta un pat kā pavēršanās uz rietumiem traktēta Dmitrija Medvedeva intervijā Izvestija izteiktā Staļina un pēckara padomijas totalitārisma kritika. Tomēr nopietnāka iedziļināšanās šajā intervijā, nevis dažu spārnoto frāžu izraušana no konteksta, ir krietni atvēsinošāka. Medvedevs, pasperot vienu retorisku solīti it kā pretī rietumiem, par to no Eiropas prasa pavisam konkrētu un platu soli pretī Krievijai. Labi, Staļins ir sliktais, ja gribat, tomēr pēckara Eiropa krievu tautai ir pateicību parādā par savu labklājību, tāpēc tai ar Krieviju jāslēdz jauns drošības līgums. Ka mums jau ir EDSO un NATO, saprotams, neskaitās, jo šīs organizācijas Maskava pietiekami nekontrolē.

Par pirmo soli Krievijas un Ukrainas enerģētikas interešu apvienošanā varētu kalpot Gazprom un Naftogaz veidots kopuzņēmums.

Par to raksta Vedomostji. Kad aprīļa beigās Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins piedāvāja Ukrainai apvienot Gazprom un Naftogaz, Ukraina atbildēja, ka tas iespējams tikai uz paritātes principiem. Taču Krievijas puse Naftogaz vērtē tikai kā atbilstošu 5 % no Gazprom. Izeju atradis Krievijas vicepremjers Igors Sečins, piedāvājot radīt kopuzņēmumu uz paritātes principiem. Abas puses jau sākušas sarunas par iespējamo ieguldījumu jaunā kopuzņēmumā.

Par vienu no aktīviem varētu kļūt Melnās jūras šelfa iecirknis, ko dēvē par Pallasa pacēlumu. Šajā iecirknī licence ogļūdeņražu meklēšanai izsniegta Krievijas kompānijai Černomorņeftjegaz, kas, iespējams, pieder pēc žurnāla Forbes vērtējuma Krievijas bagātākajam cilvēkam Vladimiram Ļisinam. Licence beidzas 2012. gadā, un, iespējams, abu valstu veidotais kopuzņēmums varētu aizskart Ļisina intereses, pieļauj Vedomostji.

Krievijas spiedzei Annai Čepmenai jeb Annai Kušhenko nākotnē ir iespējama politiskā karjera Krievijā, ziņo newsweek.com.

Viņa ir arī vietējā varone savā dzimtajā pilsētā Volgogradā, kur Kremļa atbalstītāja jauniešu partija pagājušajā nedēļā ierosinājusi spiedzi iecelt par goda pilsoni. Kamēr A.Čepmena atradās cietumā ASV, Volgogradas oficiālais laikraksts arī bija izsludinājis dziesmu rakstīšanas konkursu, lai parādītu morālo atbalstu. «Mēs par viņu domājam kā par varoni,» norāda konkursa organizators Sergejs Onošenko.

Dziesma, kura uzvarēja, satur šādas rindiņas: «Cietums tevi nav salauzis. Tu neesi nodevusi nevienu mūsu noslēpumu.»

Savukārt Liberāli demokrātiskā Krievijas partija var būt A.Čepmenas biļete uz nacionālo politiku. Šīs partijas viens no pārstāvjiem Aleksandrs Potapovs teicis, ka viņš darīs visu, lai veicinātu viņas kandidatūru nākamajas Domes vēlēšanās 2012.gadā, A.Čepmena izrādīs interesi.

Globālo ekonomiku sagaida jauna finanšu krīze, ja vien pasaules līderi neveiks vairāk pasākumu, lai to novērstu, rakstā biznesa žurnālā Newsweek paziņojis bijušais Lielbritānijas premjers Gordons Brauns.

«2008. gadā, kad mēs bijām tikai dažu stundu attālumā no tā, ka bankomātos beigsies nauda, mazi uzņēmēji nespēja darbiniekiem izmaksāt algas, skolas un slimnīcas aizvēra savas durvis, jo tām nebija naudas – izskatījās, ka ir pienākusi gadsimta krīze,» raksta G. Brauns.

Tie, kas tic, ka pasaule ir mācījusies no kļūdām, kas noveda pie finanšu krīzes, ir kļūdījušies – tieši pretēji, britu ekonomisti Deivids Miles (David Miles) un Endrjū Haldens (Andrew Haldane) paredz, ka nākošās desmitgades laikā pasaule pieredzēs vismaz trīs finanšu krīzes.

«Ja pasaule turpinās pašreizējo ceļu – nākotnes vēsturnieki teiks, ka Lielais finanšu sabrukums pirms trijiem gadiem bija vienkārši mazs aizsākums vairākām krīzēm, no kurām varēja izvairīties,» norāda G. Brauns.

Pasauli sagaida sarežģīts laiks – sabrūkot eirozonai, atjaunosies konflikti starp Eiropas valstīm, ASV sāksies sociāli nemieri, kuru novēršanai tiks piemērotas politiskas represijas, bet finanšu sistēma var pilnībā sagrūt, uzskata ASV investors Džordžs Soross.

«Mūs sagaida ļoti sarežģīts laiks, kuru var salīdzināt ar Lielo Depresiju. Pastāv briesmas, ka attīstīto pasauli piemeklēs recesija, kas ilgs desmitgadi. Labākais scenārijs, kas mūs sagaida, ir deflācija, bet sliktākais – finanšu sistēmas sabrukums,» intervijā žurnālam Newsweek sacīja Dž. Soross.

Pasaules finanšu nedienas ASV investors salīdzināja ar PSRS sabrukumu. «Padomju sistēmas sabrukums bija ļoti negaidīts notikums, pašlaik mēs saskaramies ar kaut ko līdzīgu – pilnībā pat neapzinoties to, kas notiek,» klāstīja Dž. Sorss.

Notiekošā saprašana ir galvenā vērtība, uzsvēra Dž. Soross. «Mūsu pašreizējās situācijas lielākā traģēdija ir nepilnīgas izpratnes negribētas sekas. Ļoti daudz ļaunu lietu ir patiesībā netīšas. Daudzi cilvēki finanšu sistēmai nodarīja postījumus to nemaz negribēdami.»

ASV miljadieris un investors Džordžs Soross asi kritizējis Vācijas kancleri Angelu Merkeli, brīdinot, ka viņas īstenotā politika var izraisīt Lielās Depresijas atkārtošanos, vēsta AFP.

«Es cienu Merkeli par viņas vadību, bet diemžēl viņa ved Eiropu nepareizā virzienā,» intervijā Vācijas laikrakstam Der Spiegel sacīja Dž. Soross. Viņš norādīja, ka nav pareizi finanšu krīzi censties atrisināt ar tēriņu samazinājumiem, bet nepieciešams veikt finanšu injekcijas.

«Pretējā gadījumā mēs atkārtosim tās pašas kļūdas, kuras iegrūda Ameriku Lielajā Depresijā 1929. gadā. To Angela Merkele nesaprot,» uzsvēra ASV miljardieris.

Tāpat Dž. Soross pauda pārliecību, ka Eiropa finanšu krīzi var pārvarēt saviem spēkiem, bez Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības. Viņš arī norādīja, ka ir kļūdaini piedāvāt Grieķijai starptautisko finanšu palīdzību, kas ir «piesieta» augstām procentu likmēm. «Tāpēc valsti pašlaik nevar glābt. Tas pats notiks arī ar Itāliju, ja mēs šai valstij liksim piespiedu kārtā maksāt bargas procentu likmes,» sacīja Dž. Soross.