SIA «VTU Valmiera» izsludinājusi atklātu konkursu par dīzeļa-elektrisko hibrīda autobusu piegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Uzņēmums vēlas iegādāties deviņus jaunus autobusus pilsētas nozīmes maršrutu pārvadājumu nodrošināšanai.

Paredzamā līgumcena ir 3 000 000 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Piedāvājumus var iesniegt elektroniski līdz 26.februāra plkst.15.

Uzņēmuma informācija liecina, ka «VTU Valmiera» ir viens no vecākajiem un lielākajiem transporta uzņēmumiem Latvijā, kas dibināts 1945.gadā. 2001.gada martā uzņēmums tika reģistrēts uzņēmuma reģistrā kā Valmieras rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību «VTU Valmiera», savukārt 2003.gada jūlijā Komercreģistrā reģistrēja SIA «VTU Valmiera».

Uzņēmuma pamatbāze atrodas Kocēnu novada Kocēnu pagastā pie autoceļa Rīga-Valmiera un Valmieras pilsētas tiešā tuvumā. Pasažierus apkalpo četrās uzņēmuma autoostās: Valmierā, Rūjienā, Valkā un Smiltenē.

Sekojot līdzi publiskajā telpā atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu organizētiem nepatiesiem apgalvojumiem par SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) saistībā ar valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem, SIA "B-Bus" valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars vēlas ieviest skaidrību, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem.

"B-Bus" un SA vārds saistībā ar ATD konkursa rezultātiem tiek locīts un izmantots medijos dažādās interpretācijās, atsevišķus faktus sagrozot vai izraujot no kopēja konteksta, ar mērķi izplatīt apmelojošu informāciju un graut uzņēmumu reputāciju. Tad nu palūkosimies, vai tiešām tas velns ir tik melns, kā to mālē atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri nespēj pieņemt faktu, ka diemžēl viņi nav konkurētspējīgi brīvajā tirgū.

Domāju, ka vairums piekritīs, ka SA, kas pasažieru pārvadājumu nozarē strādā kopš 1958. gada, ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi grūti nosaukt par jaundibinātu uzņēmumu, līdzīgi kā "VTU Valmiera", "CATA" u.c. pagājušā gadsimtā dibinātie uzņēmumi. SA savu darbību uzsāka ar nosaukumu "Saldus autobusu parks", taču atšķirībā no augstāk minētajiem pašvaldību paspārnē strādājošiem uzņēmumiem 2011. gadā to iegādājās "B-Bus".

SIA VTU Valmiera iegādājis 10 jaunus autobusus - janvāra beigās pasažierus sāka uzņemt četri Setras modeļa transportlīdzekļi, bet martā reisos izbrauks atlikušie seši Iveco Crossway Pro markas autobusi, informē SIA VTU Valmiera sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Bulmeistare.

Abu modeļu sabiedriskajiem transportlīdzekļiem ir EIRO 6 dzinējs, kas nodrošina zemāku izmešu daudzumu un zemāku degvielas patēriņu. Jaunie transportlīdzekļi ražoti pēc SIA VTU Valmiera pasūtījuma. Turklāt Iveco Crossway Pro autobusiem ir ar pulti vadāms pacēlājs, ar kura palīdzību iekāpšana daudz vieglāka būs cilvēkiem ar invaliditāti.

Līgums par autobusu iegādi tika parakstīts 2014.gada 22.septembrī. Iepirkuma konkursa pirmajā daļā par uzvarētājiem tika atzīti SIA Alkom Trans un SIA SEB līzings, kas piegādāja sešus jaunus Iveco Crossway Pro markas autobusus. Savukārt otrajā daļā par uzvarētājiem tika atzīti SIA M.E.LAT-LUX un SIA SEB līzings, kas piegādāja četrus jaunus Setra S 415 UL business markas autobusus.

Piektdien maršrutā Valmiera-Rīga devās divi pirmie uzņēmumam ražotie autobusi un no šī gada sākuma starppilsētu reisos izbrauks desmit jauni transportlīdzekļi, informē SIA VTU Valmiera Sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Bulmeistare.

Ar jaunajiem autobusiem pakāpeniski tiks aizstāti nokalpojušie. Uzņēmumā norāda, ka iepriekš jauni starppilsētu pārvadājumiem paredzēti sabiedriskie transportlīdzekļi uzņēmumā tika iegādāti 2007.gada nogalē.

Iepirkuma konkursa pirmajā daļā par uzvarētājiem tika atzīti SIA Alkom Trans un SIA SEB līzings, kas piegādās sešus jaunus Iveco Crossway Pro markas autobusus. Savukārt otrajā daļā par uzvarētājiem tika atzīti SIA M.E.LAT-LUX un SIA SEB līzings, kas piegādāja četrus jaunus Setra S 415 UL business markas autobusus.

VTU Valmiera informē, ka kopējā līguma summa ir 1 540 800 eiro, neieskaitot PVN un līzinga maksājumus. Iegāde notiek ar finanšu līzingu, maksājumus veicot astoņus gadus.

Augustā un septembrī starppilsētu maršrutos ceļā devušies trīs SIA VTU Valmiera jauniegādātie SOR markas autobusi, bet Valmieras pilsētas reisos nokalpojušo tehniku aizstājuši divi Mercedes-Benz markas transportlīdzekļi, informē uzņēmumā.

Viens SORC10,5 un divi SORC9,5 attiecīgi desmit ar pusi metrus un deviņus ar pusi metrus garie transportlīdzekļi ražoti Čehijā, 2014.gadā reģistrēti Igaunijā, kur arī pirmo reizi uzņēmuši pasažierus. Tāpēc jauniegādātie autobusi ir SIA VTU Valmiera neierastā dizainā – zili, Igaunijas nacionālajā krāsā.

Lielākajā autobusā ir 43 sēdvietas un 30 stāvvietas, abos pārējos katrā 37 sēdvietas un 26 stāvvietas. Ar šiem lietotajiem transportlīdzekļiem pasažierus pārvadā lauku maršrutos, kā arī starppilsētas reisos virzienos uz Salacgrīvu un Madonu.

Autobusos ir Eiro 5 dzinējs, kas ir videi draudzīgāks, salīdzinot ar agrāk ražotiem modeļiem. Šī marka izvēlēta, jo autobusi ir piemēroti zemes ceļiem, arī degviela tērēta ekonomiski.

SIA VTU Valmiera informē, ka drošības apsvērumu dēļ no 1.jūlija uzņēmuma autobusos vairs netiks pārvadāta bagāža bez pasažiera, informē uzņēmuma pārstāve Zane Bulmeistare.

«Primārais ir pasažieru pārvadāšana un viņu drošība. Savukārt paciņu pārvadāšanai un sūtījumiem iespējams izmantot citu uzņēmumu šim mērķim radītos pakalpojumus, piemēram, Valmieras autoostā ir pieejams Autopasts, kas veic paciņu pārvadāšanu,» skaidro SIA VTU Valmiera Pārvadājumu daļas vadītāja Anda Liepiņa.

Izmaiņas attiecas uz bagāžas pārvadāšanu bez pasažiera. Noteikumi par cita veida bagāžas pārvadājumiem paliek spēkā līdzšinējie, tostarp - pasažieris ir atbildīgs, lai viņa bagāža ir pārvadāšanai un saglabāšanai drošā iepakojumā. Par salonā esošo bagāžu ir atbildīgs pasažieris. Savukārt, tā kā par bagāžas nodalījumā novietoto preci ir atbildīgs pārvadātājs, pasažierim šī bagāža ir jāiesaiņo tā, lai tā nebojātu citas bagāžas nodalījumā esošās vienības, kā arī būtu iesaiņota drošai pārvadāšanai, ņemot vērā, ka iespējama strauja bremzēšana vai pārvietošanās pa slikta seguma ceļiem.

Lai izvērtētu efektivitāti un piemērotību Valmieras pilsētas maršrutiem, līdz 13.oktobrim Valmierā kursēs jaunākās paaudzes autobuss - Volvo ražotais hibrīdautobuss, informē SIA VTU Valmiera pārstāve Zane Bulmeistare.

Šādi autobusi Latvijā ceļu satiksmē vēl nepiedalās. Valmierā testa braucieni norit, SIA VTU Valmiera uzstādot mērķi būt videi vēl draudzīgākiem un, iespējams, papildināt pilsētas autobusu parku ar hibrīdautobusiem. Hibrīdautobuss ir elektro un dīzeļmotora apvienojums, par apmēram 30 procentiem samazinot degvielas patēriņu un izmešus, turklāt tas ražo elektrisko enerģiju bremzējot un ir kluss.

«Hibrīdtehnoloģija ir viens no «zaļajiem» virzieniem, kas neprasa lielu papildu ieguldījumu. Paralēlā versija nodrošina, ka var darboties dīzeļmotors, elektromotors vai abi kopā, piemērojoties situācijai,» skaidro Volvo Bus Corporation pārstāvis Baltijas valstīs Jānis Rorbaks.

Samazinot reisu izpildes laikus vai saskaņojot vairāku maršrutu reisus, no 1. februāra gaidāmas izmaiņas 12 SIA VTU Valmiera apkalpotajos maršrutos, informē Autotransporta direkcija.

Lai pasažieri ceļā pavadītu mazāk laika, maršrutā Nr.7599 Rīga–Valmiera, Nr.7600 Rīga–Valka, Nr.7743 Rīga–Rūjiena, Nr.7747 Rīga–Mazsalaca, Nr.7744 Rīga–Mazsalaca–Rūjiena un Nr.7902 Rīga–Rauna–Smiltene tiks samazināts braukšanas laiks. Turklāt, atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, maršruta Nr.7747 Rīga–Mazsalaca autobuss, kas no Mazsalacas izbrauc plkst.17.30, apstāsies arī pieturvietā Murjāņi. Līdz ar reisu izpildes laika samazināšanu mainīsies autobusu izbraukšanas laiks no maršrutā iekļautajām pieturvietām.

Nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ērti pārsēsties citu maršrutu autobusā, no 1. februāra gaidāmas izmaiņas atsevišķos maršruta Nr.7804 Valmiera–Brenguļu skola–Smiltene un Nr.7840 Rēzekne–Valmiera reisus izpildes laikos. Lai pasažieri bez pārsēšanās varētu no Valkas nokļūt Rīgā, maršrutā Nr.7600 Rīga–Valka tiks atklāts jauns reiss, ko izpildīs katru dienu (līdz ar veiktajiem grozījumiem tiek slēgts viens maršruta Nr.7825 Valmiera–Valka un Nr.7599 Rīga–Valmiera vakara reiss).

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Ceturtdien, 23.aprīlī, pēc SIA VTU Valmiera 2014.gada pārskata apstiprināšanas uzņēmuma īpašnieki (septiņu pašvaldību pārstāvji), valde un autobusa vadītājs Vadims Daņiļenko Valmieras muzeja tradīciju kopas Griezes vadībā iesvētīja jaunos autobusus, informē VTU Valmiera sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Bulmeistare.

Lai desmit jauno, kā arī pārējo uzņēmuma starppilsētu un pilsētas maršrutu transportlīdzekļu braucieni būtu droši un tehnika kalpotu ilgi, tika skandēta Ceļa dziesma, saņemti stiprie vārdi un spēcīgās latvju zīmes, dota svētība, apslakot autobusu ar iedarbīgāko enerģijas nesēju - ūdeni, izpildīta apdziedāšanās un dots ziedojums Ceļa mātei.

Šī gada sākumā kopumā desmit kompānijas jaunie - seši Iveco Crossway Pro un četri Setra S 415 UL business marku autobusi izbrauca savos pirmajos reisos.

Ar jaunajiem autobusiem pakāpeniski tiks aizstāti nokalpojušie. Iepriekš jauni starppilsētu pārvadājumiem paredzēti sabiedriskie transportlīdzekļi uzņēmumā tika iegādāti 2007.gada nogalē.

Starppilsētu pārvadājumos patlaban ir spēkā 24 braukšanas tarifi, un sistēmas sakārtošanu būtu gatavi apsveikt visi autotransporta uzņēmumi, ja vien nebūtu riska, ka daudzviet cenas celsies, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Reģionālā tīkla tarifu izlīdzināšana triju gadu laikā ir viens no mērķiem, kādu, stājoties amatā, izvirzījis Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Viņš pirms dažām dienām aģentūrai LETA skaidrojis, ka ilgstoši nevar pastāvēt esošā kārtība, ka valstī ir 24 braukšanas tarifi, jo tā ir sarežģīta arī pakalpojumu saņēmējiem.

Lai atbalstītu garāku distanču braukšanu, ir iecerēts ieviest visā valstī divas cenas par kilometru – viena būs tuvākas distances maršrutos, otra – garākā distancē, kurā kilometra maksa būs lētāka nekā tuvākajā. Līdz ar to vienā daļā maršrutu cenas būs zemākas, citā – augstākas, vēl kādā - nekas nemainīsies.

Sākot ar oktobri, atsāks kursēt SIA VTU Valmiera mikroautobuss, nodrošinot ekspreša reisus Valmiera - Rīga – Valmiera. Tie būs bez starppieturām, samazinot brauciena laiku par 30 minūtēm un ceļā pavadot ne vairāk kā stundu un 55 minūtes, informē uzņēmumā.

Reisi tiks nodrošināti darba dienās, un biļetes cena būs 4.75 eiro, tieši tikpat, cik ierastajiem reisiem šajā maršrutā.

Minētie reisi ir turpinājums šī gada sākumā īstenotajiem pilotprojektam, kad šajā maršrutā vairāku mēnešu garumā tika pārbaudīta pakalpojuma nepieciešamība.

Lēmumu par ekspreša reisu atjaunošanu pieņēma Sabiedriskā transporta padomes 5.septembra sēdē, kurā tā nepieciešamību pamatoja Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Lotārs Dravants.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais kravu kritums bija dzelzceļa transportā – par 19,8 %.

2016. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu – par 20,4 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 6,1 miljonu tonnu jeb 20,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 18,6 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 4,5 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 59,7 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 20 miljonus tonnu, kas bija par 19,5 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 14 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem – par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 % salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu.

2016. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,0 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,6 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 33,6 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 20,2 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 14,0 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 49,5 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 10,8 miljonus tonnu , kas bija par 21 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

No šodienas līdz 25.februārim Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam.

Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. gada decembrim noteikti uzvarētāji visās 23 maršrutu tīkla daļās, informē valsts SIA Autotransporta direkcija.

Iepirkumu komisija ir izvērtējusi pretendentu piedāvājumus konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. decembrim (atsevišķās lotēs līdz augustam), nosakot uzvarētāju visās 23 maršrutu tīkla daļās.

Īstermiņa konkursā tika saņemti 32 piedāvājumi, ko iesniedza 18 uzņēmumi. Tas tika izsludināts, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību laika periodā, kad esošajiem līgumiem būs beidzies termiņš, bet jaunie līgumi ar konkursa uzvarētājiem vēl nebūs stājušies spēkā.

Ņemot vērā, ka ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts īstermiņa līgums, noteiktās kvalitātes prasības ir tādas, ko pārvadātāji nodrošina jau šobrīd un kuru izpildei papildu investīcijas nav nepieciešamas. Noteikts, ka temperatūrai autobusa salonā jābūt robežās no + 160C līdz + 240C (atbilstoši sezonai), kā arī 10% autobusu jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai.

Valmierā iegādātie deviņi jaunie dīzeļa - elektriskie hibrīdautobusi pilsētas maršrutos sāks kursēt oktobra beigās, informē pilsētas pašvaldībā.

"Nozīmīgas pārmaiņas Valmieras sabiedriskā transporta sistēmā – prezentējām deviņus jaunus dīzeļa – elektriskos hibrīdautobusus, kas pasažierus uzņems oktobra beigās. Uz Gaujas zelta smilšu krāsas autobusiem atainotās divas sirdis ir ar simbolisku nozīmi – dīzeļdzinējs un hibrīdsistēma, kas kopā darbina autobusu. Tādējādi tie ir videi draudzīgi, jo daļu nepieciešamās enerģijas spēj saražot bremzējot," komentē pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Tā kā transportlīdzeklis ar hibrīdpiedziņu bremzēšanas laikā reģenerē enerģiju un veic akumulatoru uzlādi, tas ir piemērots pilsētas maršrutiem, kur bieži jāpiestāj pieturvietās un krustojumos.

SIA "VTU Valmiera" līgumu ar "Solaris Bus & Coach S.A." par deviņu jaunu dīzeļa - elektrisko hibrīdautobusu iegādi parakstīja 2019.gada izskaņā.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %. Būtiskākais pārvadāto kravu kritums par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 % bija dzelzceļa transportā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni tonnu.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas samazinājās par 6,6 %, bet kravu apgrozība – par 11,1 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 %, bet kravu apgrozība dzelzceļa transportā samazinājās par 16 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,8 miljoniem tonnu jeb 1,3%, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,1 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 1,1 miljonu tonnu jeb 23,3 %, bet kravu apgrozība – par 23,3 %.

No Latvijas ostām 2016. gadā nosūtīja un ostās saņēma 63,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rezultāts kopš 2010. gada, kad kravu apgrozība ostās bija 61,2 miljoni tonnu.

Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas jau tuvākajā laikā tiks izskatīti Saeimā, paredz precizēt pasažieru regulāro un neregulāro pārvadājumu definīciju, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Savukārt Ministru kabinetam uzdots deleģējums jaunu noteikumu izstrādei par pasažieru neregulāro un speciālo regulāro pārvadājumu veikšanas kārtību Latvijas teritorijā.

Pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm tā saucamie nelegālie pārvadātāji dažādos maršrutos pārvadā no 5% līdz 30% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita. Tas rada zaudējumus regulārajiem pārvadātājiem, ko rezultātā kompensē valsts no budžeta līdzekļiem (dotācijas sabiedriskajam transportam).

Par nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem visbiežāk tiek dēvēti pārvadātāji, kas ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai un deklarē, ka veicot neregulāros pasažieru pārvadājumus. Būtībā šie pārvadājumi ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un kustības saraksts.

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

No 5.oktobra reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti vairākos maršrutos Pierīgā un bijušajā Alūksnes rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS CATA un SIA Sabiedriskais autobuss, informē Autotransporta direkcija.

Savukārt 6.oktobrī jaunie tarifi stājas spēkā SIA Sabiedriskais autobuss apkalpotajos maršrutos bijušajā Ventspils un Kuldīgas rajonā. Ņemot vērā, ka pirms tarifu izlīdzināšanas uzsākšanas reģionālajos maršrutos pastāvēja 24 dažādi tarifi, to vienādošanas rezultātā braukšanas maksa, braucot dažāda garuma distances, paliks nemainīga, samazināsies vai cituviet nedaudz palielināsies.

Rīgas teritorijā, kur reģionālo vietējo maršrutu pārvadājumus nodrošina AS CATA, brauciena maksa, mērojot attālumu starp pirmajām pieturvietām, pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,80 eiro. Savukārt pārējā bijušā Rīgas rajona teritorijā, tostarp Siguldā, Krimuldā un Mālpilī, minimālā braukšanas maksa paliks nemainīga. Braucot attālumu, kas garāks par septiņiem kilometriem, biļetes cena palielināsies ne vairāk kā par 20 procentiem. Līdz ar jauno tarifu stāšanos spēkā AS CATA apkalpotajos maršrutos Rīgas plānošanas reģionā būs atlicis viens pārvadātājs, kas līdz 1.novembrim sabiedriskā transporta pakalpojumus sniegs saskaņā ar vecajiem tarifiem.