Pārtikas grozs jeb optimālais pārtikas daudzums četru cilvēku ģimenei Lietuvā mēnesī izmaksā 196 Ls, Igaunijā – 214 Ls un Latvijā – 224 Ls. Ņemot vērā vidējās algas atšķirības katrā valstī, ģimene ar diviem strādājošiem pārtikas izdevumiem Latvijā tērē aptuveni trešo daļu algas, kamēr Igaunijā – tikai piekto daļu.
Eurostat dati liecina, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem Baltijas valstīs pārsniedz 20% mājsaimniecību tēriņos. Tā ir nozīmīga izdevumu daļa, kas ģimenei liek rūpīgi sekot līdzi šiem tēriņiem un izdevumus sabalansēt ar ienākumiem, skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.
Vairāk nekā trešo daļu no Baltijas valstu mājsaimniecību pārtikas groza izmaksām veido gaļas un zivju produkti. Šo pārtikas produktu grupa četru cilvēku ģimenei Igaunijā ik mēnesi izmaksā 85 lati, Latvijā - 77 lati un Lietuvā – 69 lati. Visaugstākās svaigas gaļas un zivju cenas ir Igaunijā, piemēram, vidējā cūkgaļas cena Igaunijas veikalos ir 3,45 lati, kamēr Latvijā tā ir 3,17 lati un Lietuvā – 2,67 lati par vienu kilogramu.
Raksti par tēmu
Otra izdevumos apjomīgākā pārtikas produktu grupa ir maize un graudaugi. Tā pati ģimene Igaunijā šiem pārtikas produktiem tērētu 32 latus, kamēr Lietuvā - 34 latus, bet Latvijā – 37 latus. Teju visi produkti šajā pārtikas grupā - rupjmaize, makaroni, rīsi, auzu pārslas, griķi, manna, milti – visdārgākie ir Latvijā, izņemot baltmaizi, par ko visvairāk maksā ģimenes Lietuvā - 1,27 Ls/kg, bet 1,13 Ls/kg Latvijā un 0,92 Ls/kg Igaunijā.
Arī par piena produktiem, dārzeņiem un taukvielām Latvijā dzīvojoša četru cilvēku ģimene maksā visvairāk. Savukārt pārtikas grozā iekļauto augļu izmaksas Latvijā un Igaunijā ir praktiski vienādas – 25 Ls mēnesī, Lietuvā - 22 Ls mēnesī.
Ietaupīt izdevumus pārtikai, nemazinot tās uzturvērtību, iespējams, izvēloties īpašo piedāvājumu produktus veikalos. Kaut arī pārtikas groza izmaksas Latvijā ir visaugstākās, vienlaikus Latvijas patērētājiem ir vislielākās iespējas ietaupīt, izmantojot atlaides un īpašos piedāvājumus – ietaupījums līdz pat 14% no pārtikas groza izmaksām. Lietuvā šādi ietaupījumi sasniegtu 8% no pārtikas budžeta, savukārt Igaunijā - ne vairāk kā 3%.
Kā skaidro A. Kauliņa, pamatā cenu atšķirībām ir makroekonomiski faktori - pieprasījums Latvijā joprojām ir vājš, jo ienākumi vēl neaug pietiekami strauji, savukārt ražotāji ir spiesti uzturēt augstas cenas, lai saglabātu rentabilitāti. Tāpat katrai valstij ir arī savas nacionālās īpatnības, un katrai pārtikas grupai ir savs stāsts, uzsver eksperte, kā piemēru minot gaļas produktus, ko Latvija importē, jo ārzemju produkti ir lētāki, savukārt vietējie ražotāji šīs preces ir spiesti atkal eksportēt. Var minēt arī piena nozari, kas daudz attīstītāka ir Lietuvā, kur arī cenas produktiem ir zemākas. Protams, pastāv arī citi faktori, kur jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, atzīst A. Kauliņa.
