Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Gruzija līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību (ES), ceturtdien paziņojis premjerministrs Iraklijs Kabahidze.

"Mēs pieņēmām lēmumu līdz 2028.gada beigām neiekļaut darba kārtībā jautājumu par sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību" Kabahidzes teikto citē televīzijas kanāls "Rustavi 2".

Premjers piebildis, ka Gruzija atsakās no jebkādiem ES budžeta grantiem. Viņš norādīja, ka 2028.gada beigas ir termiņš, līdz kuram Tbilisi būšot no ekonomiskā viedokļa pietiekami sagatavota, lai uzsāktu iestāšanās sarunas ar ES ar mērķi tai pievienoties 2030.gadā.

Kabahidze arī uzsvēra, ka Gruzijas attiecības ar ES esot divpusējas un var būt vienīgi divpusējas.

"Mēs esam lepna un sevi cienoša nācija ar ilgu vēsturi, un tāpēc mums ir kategoriski nepieņemami uztvert integrāciju ES kā žēlastību, ko mums izrāda ES," paziņoja premjers.

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprinājis 35 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kas tiks nodrošināts ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

G7 valstis - Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija - kopā ar ES jūnijā vienojās nodrošināt Ukrainai aptuveni 50 miljardus dolāru lielu finansējumu aizdevuma veidā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs sacīja, ka G7 valstis par savu ieguldījuma apjomu varētu paziņot piektdien sanāksmē Vašingtonā.

Moldovas parlaments piektdien nobalsojis par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu enerģētikas sektorā, pastāvot bažām, ka Krievija šogad varētu nepiegādāt Moldovai pietiekami daudz dabasgāzes.

Ārkārtējais stāvoklis stāsies spēkā 16.decembrī un ilgs 60 dienas. Īpaša komisija steidzami pieņems pasākumus, lai pārvaldītu nenovēršamos riskus, ja Maskava izlems nepiegādāt gāzi Kučurganas termoelektrostacijai - Moldovas lielākajai elektrostacijai, kas atrodas separātiskajā prokrieviskajā Piedņestras reģionā.

Moldovas premjerministrs Dorins Rečans sacīja, ka Moldova saskaras ar ārkārtēju situāciju, kurā Maskava varētu apzināti izmantot enerģijas plūsmas, lai destabilizētu valsti un potenciāli atstātu cilvēkus ziemas vidū bez siltuma un elektrības.

Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" piegādā gāzi Kučurganas termoelektrostacijai, kas ražo elektroenerģiju, ar kuru tiek apgādāta ievērojama daļa Moldovas. Šo elektrostaciju 2004.gadā privatizēja Piedņestras amatpersonas un vēlāk to pārdeva Krievijas valsts uzņēmumam. Moldova neatzīst privatizāciju.

Igaunijas privātās atomelektrostacijas (AES) projekta virzītājs "Fermi Energia" ir nonācis finanšu grūtībās un uzņēmuma darbībai līdzekļu pietiek vēl tikai četriem mēnešiem, paziņojumā investoriem par uzņēmuma darbību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī rakstījis kompānijas vadītājs Kalevs Kallemetss.

Par to vēsta laikraksts "Postimees".

Lai pārvarētu finanšu grūtības, kompānija uz trim mēnešiem ir samazinājusi darbinieku algas, apturējusi maksājumus padomei un samazinājusi strādājošo skaitu. Gadumijā kompānijai bija pietiekami līdzekļu darbības turpināšanai vēl četrus mēnešus. Pirmdien Kallemetss paziņoja, ka nesen parakstījis vienošanos par 200 000 eiro piesaisti, kas nodrošinātu uzņēmuma izmaksu segšanu vēl divus mēnešus, tādējādi "Fermi Energia" darbībai līdzekļu pietiek līdz jūnijam.

Vienlaikus sagaidāms, ka drīzumā uzņēmuma izmaksas būtiski pieaugs, jo kompānija nesen ir iesniegusi pieteikumu, lai sāktu īpašo valsts plānojuma procedūru 600 megavatu (MW) atomelektrostacijas (AES) atrašanās vietas noteikšanai. Procesa izmaksas sasniedz vairākus miljonus eiro. "Fermi Energia" padomes priekšsēdētājs Sandors Līve pieļāvis, ka tuvāko gadu laikā uzņēmumam nepieciešamas vismaz desmit miljonu eiro investīcijas.

Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu. Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008.gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.