Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Vietējie vīndari sašutuši par vīnu, kas tiek tirgots ar etiķeti Sabiles vīna kalns, taču ražots Spānijā.

Vīns tiek tirgots Sabiles veikalā I.R. kā suvenīrs. Tas tiek reklamēts arī Sabiles novada pašvaldības mājaslapā. Tur gan norādīts: «..no 22.jūnija veikalā I.R., Rīgas ielā 13, nopērkams tīkams suvenīrs – ne Sabilē raudzēts, taču izlolota ideja par vīnu ar Sabiles Vīna kalna etiķeti un Sabiles vārdu.» Sabiles pilsētas pārvaldes vadītājs Vilnis Dragunas sarunā ar db.lv norādīja, ka vīnu pēc veikala I.R. pasūtījuma piegādā alkoholisko dzērienu ražotājs Jaunalko. Strīds par to, vai ir ētiski tūristiem pārdot pudeli ar šādu etiķeti, lai gan pudeles saturam nav sakara ar Sabili, esot nonācis pat līdz Ekonomikas policijai. Taču likumpārkāpums nav konstatēts, jo uz pudeles sniegta informācija, ka vīns nav raudzēts Sabilē. Savukārt Sabiles un Vīna kalna nosaukumu izmantot suvenīriem nav aizliegts, sacīja V.Dragunas.

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Gan arhitektūras, gan dizaina vēsture liecina, ka ir daudz tādu darbu, kurus sākotnēji sabiedrība nav pieņēmusi vai pat noraidījusi, bet pēc kāda laika tie ir iecelti slavas saulītē vai pat pārvērsti par ikonām, intervijā DB saka arhitekts, interjera dizainers un uzņēmējs Aldis Circenis

Viņš pats par tūlītēju atzinību gan nevarētu sūdzēties. Tikko saņemta Latvijas Dizaineru savienības balva par Starptautiskās lidostas Rīga modulāro sēdekļu sistēmu. Viņa radītais ķeblītis Bloom savulaik saņēmis prestižo Red Dot Design Award balvu, augsts novērtējums ticis arī rotaļu zirdziņam Roo.

Tagad A. Circenis ir pievērsies arī sidra ražošanai – Sabilē izveidota šī dzēriena ražotne. Nākamgad sabiliešus un pilsētas viesus priecēs restorāns, kurā būs mūsdienīga latviešu virtuve un vīna degustācijas.

Ar uzņēmēju tiekamies viņa vadītās Rīgas Krēslu fabrikas nesen iegādātajās telpās un sēžam uz Somijā ražotiem krēsliem. Viņš stāsta, ka tie saglabāti kā mantojums no deviņdesmito gadu sākuma, atsaucot atmiņā uzņēmuma pirmsākumus.

Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks šovasar dosies uz ganībām pie pļavu īpašniekiem visā Latvijā, lai uzturētu un atjaunotu vērtīgās dabiskās pļavas.

Ganību sezonas atklāšana notika 15. maijā, kad pirmās govis ieradās Pedvāles mākslas parkā Sabilē. Mobilais ganāmpulks šovasar darbosies arī atpūtas bāzē «Zviedru cepure» Sabilē, vairākās Siguldas, Jelgavas un Jūrmalas pilsētas pļavās, arī Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā «Raķupe» un aizsargājamo ainavu apvidos Vestiena, Veclaicene un Ziemeļgauja.

Pedvāles mākslas parkā šovasar tiks noganīti 10 hektāru dabiskās pļavas, kurai nepieciešama atjaunošana.

Projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks darbojas jau otro sezonu. Pirmajā ganīšanas sezonā ganāmpulks viesojās vairākās pļavās un ganībās Valkas novadā, Jelgavas Sieramuižas pļavās, pie Zvārtas ieža, un kopumā tika noganīti 183 hektāri dabisko pļavu.

No 28. līdz 31. jūlijam, Sabiles Vīna svētku laikā, Sabilē notiks arī 1. Baltijas un Skandināvijas vīnogu konference.

Šī ir otrā starptautiskā konference, ko organizē Latvijas vīnogu audzētāju un vīndaru biedrība – pirmā Ziemeļu vīnkopības konference notika 2006.gadā Jūrmalā, informē Latvijas vīnogu audzētāju un vīndaru biedrība.

Konferences dienās plānota uzkrātās pieredzes apmaiņa par vīnogu audzēšanu Eiropas ziemeļu valstīs un par vīna darīšanu šajā reģionā, kā arī paredzēta vīnu prezentēšana un konkurss. Diskusijās vīndari un vīnogu audzētāji runās par jaunumiem vīnogu šķirņu selekcijā un par Eiropas šķirņu audzēšanu mūsu reģionā. Tāpat paredzēts runāt par vīnogu audzēšanā izmantojamo agrotehniku.

Aizvadītās nedēļas nogalē Sabilē notikušajā starptautiskā Baltijas-Skandināvijas vīndaru konferencē norisinājās no Latvijā selekcionētajām vīnogām darīto vīnu konkurss, kurā piedalījās licencētu vīna darītavu īpašnieki. Konkursa ietvaros starptautiska žūrija noteikusi labākos no Latvijā selekcionātajām vīnogu šķirnēm darinātos vietējos vīnus.

Kopumā konkursā piedalījās 11 Latvijas vīndari ar 29 vietējiem vīniem, kā arī žūrijas vērtējumam tika izlikti septiņi vīni no vairākām Skandināvijas valstīm.

Latvijas vīnu kategorijā pirmo vietu ieguva Ričarda Ivanova darinātais vīns no vietējās šķirnes Sukribe, otro vietu ieguva vīndara Normunda Labrenča dzirkstošais baltvīns no vīnogu šķirnes Vino Nordica, bet trešo vietu ieguva vairāku vietējo šķirņu izlases deserta vīns, kuru darināja vīndare Marta Igaune, Nozare.lv informēja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības pārstāvji. Žūrija izcēla arī jaukto ogu sarkanvīnu, kuru darinājis vīndaris Andris Dišlers.

Caunieša vīna izveidotājs Kristaps Caune vasaras sākumā uzsāka ziedojumu vākšanu, lai izveidotu pats savu vīna darītavu – vīna pagrabu un ražošanas telpas

«Sapnis par vīna darītavu ir liels ne tikai domu līmenī, bet arī finansiālā izteiksmē. Lai taptu vīna darītava un vīns varētu priecēt daudzus cilvēkus, ir nepieciešamas atbilstošas telpas, kuras patiktu ne tikai man, bet arī attiecīgajiem dienestiem,» stāsta K. Caune.

Vasaras sākumā K. Caune sociālajā tīklā Facebook ievietoja ierakstu ar aicinājumu ziedot vīna darītavas izveidei. Šis jau ir desmitais gads, kad viņš sevi uzskata par vīna darītāju. Kā bieži pats pie sevis smejas – bija lemts būt par vīndari. Ideja radās visai interesantā veidā. Pirms 10 gadiem viņš pamodies ar domu, ka jādara kaut kas, ko nedara vienaudži. Toreiz Kristapam bija 17 gadu. «Nezināju, ko tieši gribu darīt, bet zināju, ka gribu atšķirties. Tās pašas dienas vidū parādījās ideja – gatavošu vīnu. Un tā 17 gados izdomāju, ka varētu kļūt par vīndari.

Kvalitatīvi alkoholiskie dzērieni tradicionāli tiek nogatavināti, piemēram, ozolkoka mucās, kas dzērienam piešķir savu īpašo garšu. Tiesa gan, pasaulē pēdējos gados audzis pieprasījums pēc neitralitātes. Tas nozīmē, ka vairāki ražotāji to pašu vīnu nogatavina tādos traukos, kas dzērienam nepiešķir vēl savu garšu.

Tādējādi populārākas kļuvušas, piemēram, no betona ražotas mucas, kuru forma bieži atgādina olu. Finanšu ziņu portāls Barron's ziņo, ka šīs prakses pionieri ir Argentīnas un Čīles vīndari, lai gan tā pakāpeniski izplatītāka kļūst arī pārējā pasaulē.

Bieži vien alkohola pasaulē absolūtai neitralitātei populārāk ir izmantot nerūsējošā tērauda traukus. Tiek gan norādīts, ka šajos traukos iepildītais dzēriens «neelpojot» vispār, ko tomēr daļēji ilgākā termiņā piedāvājot betona sniegtās iespējas.

«Betons pieļauj nelielu skābekļa pievadīšanu, un dzēriena nogatavināšana ir līdzīga tam, kā tas ir ar tradicionālajām mucām. Tiesa gan, bez to aromāta un garšas,» spriež Cakebread Cellars vīndari.

Starp AS Latvijas Mazinieks šogad tirgū laistajiem produktiem ir arī Gaisīgās grieķu jogurta maize, kuras izstrādē uzņēmums investējis 30 000 eiro, informē mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Daude.

«Sekojot jaunākajām tendencēm pārtikas nozarē un patērētāju pieprasījumam, jaunā produkta – maizes, kuras sastāvā ir 18% grieķu jogurta – izstrādi sākām šī gada janvārī. Produkts tirgū pieejams kopš vasaras vidus, un pircēji to jau ir augstu novērtējuši,» atklāj M. Daude.

Šī gada laikā Latvijas Mazinieks produktu klāstu ir papildinājis arī ar citiem jauniem prpduktiem - Vējo kūku ar želejas gabaliņiem, burkānu biskvīta kūku Kūko, kā arī Piccolo maizīšu sēriju ar divām jaunām garšām, kā arī Kaņepju maizi.

AS Latvijas Mazinieks pirmsākumi meklējami 1968. gadā. Uzņēmuma ražoto produktu vidū ir mazes sērija Zeltene un Īstenā, sēklu maizes Pavasara, Sabile, Līgatne, tostermaize Vita! ir iecienītākie Latvijas Maiznieks produkti.

Viens no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā «Latvijas maiznieks» pagājušajā gadā strādāja ar 28,72 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45% - līdz 680 649 eiro, liecina informācija portālā «Firmas.lv»

Pērn sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzņēmums realizēja projektu, kura rezultātā paplašināja un nodeva ekspluatācijā ražošanas ēku.

«Latvijas maiznieks» vadība arī atzīmējusi, ka pērn kompānija nodarbināja vidēji 274 darbiniekus.

2018.gadā «Latvijas maiznieks» tika sertificēts pēc LVS EN ISO 50001:2012 enerģētikas pārvaldības vadības standartam ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot energoresursus, kā rezultātā optimizēt uzņēmuma izdevumus, paaugstināt konkurētspēju, kā arī samazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi. Tajā pašā laikā viņš atturējās pagaidām prognozēt konkrētu apgrozījuma pieauguma apmēru šajā gadā.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” pēdējā mēneša laikā uzstādījis vēl 18 jaunas 5G bāzes stacijas dažādās Latvijas vietās. Tagad “Tele2” 5G tīkls darbojas arī Bukaišos, Gulbenē, Iecavā, Jaunpiebalgā, Sabilē, Sauriešos, Tārgalē ,Tērvetē un Tukumā.

Kopumā “Tele2” ir uzstādījis 5G mobilo sakaru bāzes stacijas 34 apdzīvotās vietās Latvijā.

5G bāzes staciju skaits pēdējā mēneša laikā ir palielināts arī pilsētās, kur jau iepriekš 5G bija pieejams – Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Bauskā un Daugavpilī.

“Šobrīd lielā tempā uzstādām jaunās 5G bāzes stacijas dažādās apdzīvotās vietās, lai līdz gada beigām mūsu 5G tīkls būtu pieejams nepilnam pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. Visstraujāk 5G pārklājums palielinās Rīgā, un 5G stacijas tagad ir ne tikai galvaspilsētas centrā, bet arī Bolderājā, Imantā, Ķengaragā, Mūkusalā, Vecmīlgrāvī un citviet,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Paralēli 5G tīkla izvēršanai Latvijā mēs laboratorijā pārbaudām un pārliecināmies par 5G mobilā interneta ātrumu – esam gandarīti, ka lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā jau sasniedz vairāk nekā 2 Gbps.”

Privatizācijas aģentūra (PA) piedāvā iegādāties valstij piederošās AS Latvijas maiznieks akcijas, liecina PA mājaslapā publiskotā informācija.

Tiek piedāvāts iegādāties valstij piederošas 1002 Latvijas maiznieka akcijas, kas veido 3,97% no kompānijas pamatkapitāla. Vienas pārdodamās akcijas cena ir 249,33 eiro, bet akciju paketes pārdošanas cena - 249 828,66 eiro.

Pircējam būs jānorēķinās viena gada laikā.

Atzīmēts, ka saskaņā ar komerclikumu pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju paketi ir Latvijas maiznieka akcionāriem. Gadījumā, ja akcionāri nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu akciju paketi vai neparaksta akciju pirkuma līgumus par visu 1002 Akciju paketes akciju pirkšanu, PA izsludinās akciju paketes izsoli, kurā apliecinājumu akciju paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka datu patēriņš 5G tīklā no šī gada sākuma ir palielinājies par 500%. Savukārt klientu skaits, kas ikdienā izmanto viedierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju, sasniedz jau vairāk nekā 32 000.

Kā atzīmē “Tele2”, tad aktīvākie 5G tīkla lietotāji ir klienti Daugavpilī, Olainē, Rīgā un Mārupē.

“Kopš pavasara mēs esam ļoti aktīvi sākuši izvērst 5G tīklu visā Latvijā. Šobrīd tas ir pieejams jau 39 apdzīvotās vietās un bāzes staciju skaits turpina pieaugt,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

“Kā redzam pēc statistikas datiem, klienti labprāt izmanto iespēju pieslēgties 5G tīklam. Par to liecina arī 5G ierīču pārdošanas apjoma pieaugums – pieaug gan pārdoto 5G viedtelefonu, gan rūteru skaits. Piemēram, pārdoto 5G rūteru skaits no šī gada sākuma palielinājies par 475%.”

“Tele2” jau iepriekš ziņoja, ka ieguvēji no 5G tīkla izvēršanas ir ne tikai tie klienti, kuri izmanto 5G tehnoloģiju, bet arī 4G tīkla lietotāji, jo “Tele2” 5G tīklu primāri izvērš vietās, kur nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklā.

«Kaut arī Latvijā mazumtirdzniecības jomā valda sīva konkurence, 2014.gadu mazumtirgotājs Elvi ir noslēdzis ar pozitīviem rādītājiem. Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, Elvi tīkla kopējais apgrozījums pieaudzis par 6%, savukārt pirkumu skaits – par 5%, » informē Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore.

2014.gadā zīmolam Elvi ir pievienojušies četri jauni franšīzes partneri – SIA Jāņezers, SIA Ores, SIA EBRO un SIA CPA. Savukārt šā gada sākumā Elvi franšīzei pievienojās arī mazumtirgotājs Saules veikals ar 62 pārtikas un sadzīves preču veikaliem, kura īpašniece ir SIA ANTARIS. Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 52 Latvijas uzņēmēji.

«Pērn visā Latvijā durvis vēra 13 jauni veikali Elvi – Liepājā, Daugmalē (Ķekavas novads), Tērvetē, Bērzkrogā (Priekuļu novads), Džūkstē (Tukuma novads), Kursīšos (Saldus novads), Rīgā, Dzelmēs (Lielvārdes novads), Sabilē (Talsu novads), Madonā, Ugālē (Ventspils novads), Kārsavā un Vangažos (Inčukalna novads) -, kuru īpašnieki ir gan mūsu esošie, gan jaunie franšīzes partneri, » stāsta L.Vārtukapteine.

Latvijā apdzīvoto mājokļu vidējais vecums ir 48 gadi, pilsētās – 46, savukārt laukos – 51 gads, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati.

Rīgā mājokļi vidēji ir 49 gadus veci, Pierīgas reģionā – 42, Kurzemē – 52, Vidzemē – 54, bet Zemgalē un Latgalē – 46 gadus veci. Novadu pagastu un pilsētu līmenī visvecākie apdzīvotie mājokļi ir Sabilē (84 gadi) un Cesvaines pagastā (82 gadi), bet visjaunākie – Baložos un Mārupes novadā (23 gadi).

Blīvāk apdzīvotās vietās, īpaši Rīgas tuvumā, kur dominē pēdējo 20 gadu laikā celti mājokļi, to vidējais vecums ir mazāks. Savukārt vecāki mājokļi ir laukos ar viensētu apbūvi un atsevišķu pilsētu kā, piemēram, Rīgas vai Liepājas vēsturiskajos centros.

2011. gada tautas skaitīšanā sniegtas ziņas par 798 831 apdzīvotā mājokļa vecumu. 9% apdzīvoto mājokļu celti līdz 1919. gadam, bet 12% – no 1919. līdz 1945. gadam. 1920. gada agrārās reformas veicinātās jaunsaimniecību izveides rezultātā mūsdienās vairums iedzīvotāju laukos ar viensētu apbūvi arvien dzīvo pirmās brīvvalsts laikā celtās ēkās.

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ir apsolījis nepieciešamības gadījumā lemt par papildu drošības pasākumiem Kuldīgā, kur šonedēļ ļaunprātīgi sadedzināja divas automašīnas uzņēmējiem, izraisot arī vecākās koka ēkas aizdegšanos, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Šodien Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) Rīgā tikās ar iekšlietu ministru Ģirģenu un Valsts policijas priekšnieku ģenerāli Intu Ķuzi, lai pārrunātu ļaunprātīgu automašīnu aizdedzināšanu. Bērziņa drīzu tikšanos ar ministru lūdza, jo 13.maija nakts notikumi satrauca iedzīvotājus un radīja plašu rezonansi vietējā sabiedrībā. Tikšanās laikā tika pārrunāta drošības situācija Kuldīgas pilsētā un novadā un potenciālās iespējas situācijas uzlabošanā.

«Vienojāmies kopīgi darīt visu iespējamo, lai notikušais noziedzīgais nodarījums tiktu pēc iespējas ātri atklāts. Iedzīvotāju un uzņēmēju drošība viennozīmīgi ir mūsu prioritāte,» pēc tikšanās sacīja pašvaldības vadītāja.

Swedbank 2011.gada decembrī izvietojusi jaunus naudas izmaksas bankomātus desmit vietās dažādos Latvijas reģionos.

Jaunie naudas izmaksas bankomāti, kā iepriekš plānots, uzstādīti Koknesē, Viļānos, Ozolniekos, Skrīveros, Dundagā, Maltā, Strenčos, Raunā un Jaunpiebalgā. Vēl viens bankomāts papildu izvietots arī Sabilē, Db.lv informēja bankā.

Swedbank šobrīd ir lielākais naudas izmaksas bankomātu tīklu Latvijā - 311 naudas izmaksas bankomāti un 79 naudas iemaksas bankomāti.

Ar Swedbank izdotajām kartēm Swedbank naudas izmaksas bankomātos var ne tikai izņemt skaidru naudu, bet arī veikt daudzas citas darbības: apskatīt konta bilanci, veikt pārskaitījumus un valūtu konvertācijas starp saviem kontiem bankā, apmaksāt LMT, Tele2, Lattelecom, Latvenergo, Latvijas Gāzes rēķinus, papildināt OKarti, izdrukāt konta bilanci, izdrukāt atskaiti par pēdējām piecām transakcijām kontā, kā arī nomainīt kartes PIN kodu.

Mājas vīnu darītava Dzidris attīstās soli pa solim un gaida tūrisma sezonu.

Z/s Ozoliņi mājas vīna darītava Dzidris Aiviekstes novadā var lepoties ar celmlauža godu šajā nozarē. Nākamgad brūzis, ko lielākoties iecienījuši ekskursanti no Latvijas, atzīmēs 10 gadu pastāvēšanu.

Saimniecības ražotne bija pirmā, kas 2005. gadā saņēma atbilstošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sertifikātu un licenci no Valsts ieņēmumu dienesta Akcizēto preču pārvaldes, kas ļauj nodarboties ar vīna darīšanu. Viegli neesot gājis, divi gadi pagājuši, kamēr visi papīri nokārtoti, atceras brūža saimnieks Viktors Abramenko. Turklāt prasības šādai nelielai ražotnei esot tādas pašas kā lielajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms desmitos miljonos eiro.

Jūnijā ir izsludināts iepirkums autoceļa Tukums – Kuldīga (P121) remontdarbiem posma no 52.307 līdz 53.555 kilometram, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Autoceļa posma remontdarbos plānots ieguldīti 250 000 eiro.

Plānots, ka šajā posmā tiks atjaunota seguma virskārta un arī veikta pilna ceļa rekonstrukcija (no 52.307 līdz 52.500 km). Būvdarbus būs iespējams veikt pateicoties ekonomijai, kas izveidojusies šogad veikto iepirkumu rezultātā.

Ņemot vērā to, ka pērn un šogad būvdarbu dēļ bija slēgta satiksme autoceļa Sabile – Kandava – Veģi posmā un satiksme tika novirzīta caur Kabili, šis ceļš tika noslogots vairāk, nekā parasti.

Darbus plānots pabeigt šā gada rudenī.

Uz Vidzemes šosejas (A2) Augšlīgatnē turpinās Līgatnes upes caurtekas (64,8. km) atjaunošanas darbi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbi tika uzsākti pērn septembrī un patlaban ir noslēguma fāzē. Arkveida caurtekai no jauna uzmūrēti ieteces un izteces gali, kā arī uzbetonēti tā saucamie "spārni", kas palīdz noturēt caurtekas uzbēruma konstrukciju. Šobrīd tiek atjaunots dekoratīvais mūrējums caurtekas ieteces un izteces galos, paralēli tam notiek būvbedres aizbēršana un autoceļa otras brauktuves izbūve. Velvei atjaunota arī hidroizolācija. Plānots, ka darbi tiks pabeigti jūnija sākumā.

Līgatnes caurteka būvēta 19.gadsimta pašās beigās, tai ir ķieģeļu velve un kaltu granīta akmeņu sienas. Caurteka ir 7,3 m plata un 5,5 m augsta, tās garums - 21,5 m. Pēc otrā pasaules kara caurteka remontu nav piedzīvojusi.