Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Reģionālās vizītes ietvaros trešdien, 30. septembrī satiksmes ministrs Anrijs Matīss apsekoja remontdarbus, kas veikti 2,4 km garā posmā uz autoceļa Alūksne–Liepna (P41) no Alūksnes līdz Karitāniem, kā arī posmu valsts vietējā autoceļā Pleševa–Čilipīne–Kudreva (V459) Viļakas novadā un būvdarbus uz autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

2014. gadā uz autoceļa Alūksne–Liepna tika veikta dubultās virsmas apstrāde, tomēr šajā pavasarī atklājās, ka ceļa segumam ir izveidojušies defekti. Šovasar va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) par saviem līdzekļiem veica garantijas remontu.

LAU defektu rašanos skaidro ar nepietiekami cieto šķembu pamatni un smagā autotransporta satiksmi šķīdoņa laikā, kas laikus netika ierobežota. Tagad šis posms ir atjaunots – tika likvidētas bedres, ceļa segums pastiprināts ar vairākām dažāda izmēra šķembu kārtām un vairākkārtēju virsmas apstrādi.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dukulis, tiekoties ar ministru, norādīja, ka šis ceļš novadam ir īpaši svarīgs, jo savieno četras apdzīvotas vietas ar Alūksni. Ministrs solīja, ka nākamajā gadā dubultā virsmas apstrāde šajā ceļa posmā tiks turpināta un viss ceļš līdz Liepnai tiks apstrādāts tuvāko trīs gadu laikā.

Piektdien, 7.augustā satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja vairākus valsts autoceļu objektus Kurzemē – uz autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja posmā no 24,4 – 38,7 kilometram, kā arī autoceļa Līgas-Kandava-Veģi (P130) posmu pie Sabiles, kur pagājušajā gadā bija izveidojies Greiļu kalna nogruvums, un turpinās atbalsta sienas būvdarbi, informē Satiksmes ministrija.

«Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja iegudlīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī, šodien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē,» uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kā norādīja Matīss, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietavros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina.

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Tuvākajos gados plānots veikt remontdarbus vairākos Vidzemes šosejas (autoceļš Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2)) posmos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šogad uz šī autoceļa seguma pastiprināšanas darbi notiek abās brauktuvēs no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvēm no pārvada pār dzelzceļu Garkalnē (15,4.-25,5. km), un šie darbi tiek veikti ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Tāpat ir noslēgts līgums par seguma atjaunošanas darbiem no pagrieziena uz Tallinu līdz iepriekš minētajam remontdarbu posmam (14,90.-15,40. km), savukārt darbiem posmā Siguldā (52,10.-53,60. km) ir izsludināts iepirkums. Abi minētie posmi tiks remontēti par valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Plānots, ka šogad tiks uzsākti seguma atjaunošanas darbi no krustojuma ar reģionālo autoceļu P32 Augšlīgatnē līdz krustojumam ar vietējo ceļu V315 Ieriķos (63,31.-71,17. km) un no Ieriķiem līdz pagriezienam uz Cēsīm (71,17.-77,86. km).

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā SIA Strabag pērn apgrozījis 18,6 miljonus eiro un guvis vairāk nekā 941 tūkstoti eiro peļņu, kas, ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 43 būvobjektus, kas ir par 18 būvobjektiem vairāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītā gada laikā uzņēmums atjaunojis arī 47 km valsts autoceļu segumus. Starp Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji.

Starp lielākajiem Strabag darbiem minami tādi projekti kā seguma atjaunošana uz valsts galvenā autoceļa A10, uz valsts reģionālajiem autoceļiem P128 Sloka – Talsi un P73 Vecumnieki – Nereta – Subate, kopumā vairāk nekā 25 km garumā. Tāpat realizēti vairāki pilsētvides projekti, tostarp Tukuma pilsētas parka rekonstrukcija. Papildus tam, pērn uzsākti būvdarbi trīs ielu būvniecībai Tukumā, kur STRABAG SIA veica arī tehnisko projektu izstrādi apvienotu projektēšanas un būvniecības līgumu ietvaros.

Turpinās remontdarbi pie Rīgas HES, kur rīta un vakara stundās var būt īpaši palēnināta satiksme, tāpat turpinās ceļu remontdarbi Ulbrokā un posmā no Tīnūžiem līdz Ogrei, kā arī Siguldā uz tilta pār Gauju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk remontdarbu posmu ir uz Ventspils šosejas (A10), vairākos posmos tie notiek arī uz Liepājas šosejas (A9). Vairāk nekā stundu papildu laiks ceļā jāierēķina posmā no Daugavpils līdz Medumiem (A13), kur satiksme tiek regulēta ar deviņiem luksoforu pāriem.

Satiksmes ierobežojumi būvdarbu laikā uz galvenajiem autoceļiem:

Uz Vidzemes šosejas (A2): turpinās Vidzemes šosejas (A2) un Zinātnes ielas krustojuma rekonstrukcijas darbi Siguldā; rīta un vakara stundās iespējama palēnināta satiksme; Siguldā luksofori uz tilta pār Gauju; uz šī paša ceļa (P8) tilta pār Mazo Juglu remontdarbi pie Suntažiem; ceļa pārvada pārbūves darbi Augšlīgatnē.

Šodien autovadītājiem jārēķinās, ka asfaltēšanas darbu dēļ ir stipri apgrūtināta satiksme pa Tallinas šoseju (A1) caur Baltezeru. Asfaltēšanas darbi sākas pēc plkst. 9:00, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi sniegtā informācija.

Taču no 17.jūnija līdz 19.jūnijam, kad Salacgrīvā norisināsies festivāls Positivus, uz Tallinas šosejas (A1) tiks noņemta lielākā daļa satiksmes ierobežojumu, bet saglabāsies ātruma ierobežojumi.

No Baltezera līdz Ādažiem, kur vēl turpinās asfaltēšanas darbi, no piektdienas, 17.jūlija līdz svētdienai, 19.jūlijam ieskaitot darbi tiks pārtraukti, un saglabāsies vienīgi ātruma ierobežojumi.

Taču pirmdienas, 20.jūlija rītā būvdarbi šajā posmā atsāksies plkst. 9:00 un satiksmi nodrošinās regulētāji. Tāpēc tiem, kas no festivāla paredz atgriezties pirmdien, jārēķinās ar papildu laiku ceļā, vai arī jāizmanto apvedceļš caur Carnikavu (P1).

Lietuvā sākta autoceļa Viļņa-Kauņa pārveide par maģistrāli, piektdien paziņojusi Autoceļu direkcija.

Kā norādījis direkcijas vadītājs Vitālijs Andrejevs, šai nolūkā jāveic satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi un atsevišķu posmu rekonstrukcija.

Pēc modernizācijas darbu pabeigšanas autoceļa A1 posmā no 10. līdz 95.kilometram vasaras laikā būs atļauts braukt ar ātrumu 130 kilometri stundā, bet ziemā - 110 kilometri stundā.

«Maģistrālē A1 starp Viļņu un Kauņu transporta plūsma ir intensīvākā ne tikai visā Lietuvā, bet arī Baltijas valstīs kopumā, tādēļ satiksmes apstākļu uzlabošana un atļautā braukšanas ātruma palielināšana starp divām lielākajām mūsu valsts pilsētām ir svarīga gan Lietuvai, gan starptautiskās satiksmes uzlabošanai,» uzsvēris satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs.

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pēc VAS «Latvijas Valsts ceļi» pasūtījuma pabeidzis autoceļa P128 Sloka – Talsi 24,48 – 32,02 km rekonstrukciju. Kopumā 7,54 km garajā ceļa posmā veikta autoceļa pārbūve, mainot ceļa segumu un labiekārtojot to, informē Strabag Valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

«P128 ir viens no mūsu ievērojamākajiem reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektiem pēdējā gada laikā. Projekta laikā mēs veicām apjomīgus nederīgās grunts apmaiņas darbus, zemes klātnes ierakuma būvniecību, asfaltbetona segas būvniecību un citus nozīmīgus autoceļa labiekārtošanas darbus,» skaidro Mārcis Gulbis, Strabag projektu vadītājs.

Visā posma garumā tika veikta pilna ceļa segas konstrukcijas pārbūve, izbūvējot 32 632 m3 salizturīgo kārtu, 87 016 m2 šķembu pamatu un virskārtu un 55 730 m2 asfaltbetona segas apakškārtu un dilumkārtu, kā arī uzstādot metāla drošības barjeras (1556m). Ņemot vērā, ka pārbūvējamais posms ietver divas apdzīvotas vietas, tika veikta arī gājēju celiņu būvniecība Apšuciemā un Plieņciemā.

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības līmeni valstī, novēršot nepilnības un kļūdas satiksmes drošības un organizācijas risinājumos ceļa plānošanas un projektēšanas stadijās, Ministru kabineta (MK) sēdē 22. aprīlī pieņemti grozījumi ceļu drošības audita noteikumos, informē Satiksmes ministrijā.

Spēkā esošie MK noteikumi Ceļu drošības audita noteikumi ir vienreiz grozīti un par nepieciešamību aktualizēt noteikumus lēma Ceļu satiksmes drošības padome, kurā līdzdarbojās gan valsts institūcijas, gan sabiedrības pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām.

Noteikumi tiek papildināti ar normu, kura nosaka, ka esošā ceļa audits nepieciešams galvenajiem un reģionālajiem valsts autoceļiem, kuriem paredzēta rekonstrukcija, kā arī pārējiem esošiem ceļiem pēc ceļa pārvaldītāja iniciatīvas.

Projekts precizē nosacījumus kādus apstākļus auditori izvērtēs, veicot esošo ceļu auditu. Tiks ņemti vērā pēdējo trīs gadu laikā notikušie ceļu satiksmes negadījumi un to analīze, analīzes rezultātus maksimāli saistot ar autoceļa (autoceļa posma) esošā stāvokļa izvērtējumu.

Ceļu būves firma Binders apsteigusi darbu izpildes grafiku uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), kur šā gada 20.aprīlī tika uzsākta ceļa asfalta segas rekonstrukcija no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvei no Garkalnes dzelzceļa pārvada, informē Binders.

Šodien, 30.oktobrī, 10 km garā rekonstruētā posma brauktuves abos virzienos tiks pilnībā atvērtas autotransporta satiksmei.

Orientējoši līdz decembrim objektā vēl turpināsies atsevišķi maza apjoma darbi un labiekārtošanas pasākumi. Šajā laikā uz ceļa saglabāsies ātruma un atsevišķi satiksmes ierobežojumi.

Visu projektā paredzēto darbu izpilde pilnībā būs pabeigta orientējoši līdz 2015.gada decembrim, kaut līgumsaistības ar pasūtītāju, VAS Latvijas Valsts ceļi paredz, ka asfalta segas rekonstrukcijas darbiem objektā jābūt pabeigtiem 2016.gada ceļu būves sezonā. Līdz ar to gandrīz uz pusi samazinājies laika periods, kad autobraucējiem šajā ceļa posmā jāsastopas ar remontdarbu dēļ radītām neērtībām.

Latvijas ceļu un infrastruktūras būves uzņēmumu grupas “A.C.B.” konsolidētie neto ieņēmumi pērn sasniedza 102,01 milj. eiro, kas ir par 3% vairāk, salīdzinot ar 99,3 milj. eiro 2019 gadā.

Turpretī grupas konsolidētā neto peļņa pērn samazinājusies par 33%, sasniedzot 2,9 milj. eiro. Aizvadītajā gadā Grupa fokusējusies uz iekšējo procesu sakārtošanu, kā arī veikusi apjomīgas investīcijas papildu kvalifikācijas iegūšanai un konkurētspējas palielināšanai Lietuvas tirgū.

Grupas mātes uzņēmuma A/S “A.C.B” 2020. gada neto ieņēmumi sasniedza 58,3 milj. eiro, kas ir par 7% mazāk nekā 2019. gadā. Aizvadīto gadu “A.C.B.” noslēdzis ar 118 207 eiro peļņu, kas saistīts gan ar tirgus svārstībām, gan ieguldījumiem uzņēmumu grupas attīstībā.

Pērn “A.C.B.” veica arī apjomīgas investīcijas meitas uzņēmuma UAB “Transporto Infrastruktura Statyba” izveidē Lietuvā, nostiprinot pozīcijas šajā ģeogrāfiskajā tirgū, kā arī iegādājās daļas 35% apmērā vienā no vadošajiem energobūvniecības uzņēmumiem Latvijā, SIA “RECK”.

Līdz ar asfalta ražošanas pārtraukšanu decembra vidū, ceļu būves uzņēmums Binders pabeidzis 2015.gada būvdarbu sezonu. Turpinās darbi, kuru izpilde iespējama, pateicoties atbilstošiem laika apstākļiem. Galvenie būvniecības darbi atsāksies pēc tehnoloģiskā pārtraukuma pavasarī.

Uzņēmumam Binders šī sezona bija zīmīga ar to, ka līdztekus autoceļu rekonstrukcijas projektiem liels darba apjoms izpildīts, lai īstenotu specifiskus infrastruktūras projektus ar sevišķām prasībām darbu organizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, augustā noslēdzās Biķernieku sacīkšu trases posmu rekonstrukcija, bet oktobrī ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā Liepājas Starptautiskā lidosta.

Apjomīgs un sarežģīts darba process jūnijā noslēdzās Jelgavā - satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukcija un izbūve. Šovasar pabeigta vairāku ceļu posmu virskārtu atjaunošana, piemēram, Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka-Rūjiena posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem u.c. Noslēgusies projektā paredzētā darba apjoma izpilde uz valsts galvenā autoceļa A2 jeb Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei. Kopumā 10 km garā šosejas posmā abos virzienos maijā tika sākta asfalta segas rekonstrukcija, kam atbilstoši līgumsaistībām bija jābūt pabeigtai nākamajā ceļu būves sezonā.

Būvdarbos uz reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) novembrī, atkarībā no laika apstākļiem, sāksies tehnoloģiskais pārtraukums līdz nākamai būvdarbu sezonai. Būvdarbi notiek posmā no pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju līdz Brežģa kalnam (24,6.-38,0. km) Vecpiebalgas novadā un šobrīd tur vairs nav neviena luksoforu posma, bet ir saglabājies ātruma ierobežojums.

Visā posma garumā ir uzklāta asfalta apakškārta, kas daļēji nosegta ar virskārtu, kā arī gandrīz pabeigti darbi pie pārbūvētā tilta pār Gauju Taurenē. Līdz nākamajam rudenim būs pabeigta pilna ceļa segas rekonstrukcija, kā arī atjaunots ceļa pārvads pār bijušo dzelzceļa līniju.

Darbus veic SIA 8 CBR, to līgumcena ir 11,358 miljoni eiro (ar PVN) un tos līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Turpmāk secīgi paredzēts atjaunot nākamos autoceļa posmus Madonas virzienā. AS Ceļuprojekts jau ir izstrādājis tehnisko projektu posmam no Taurenes līdz Vecpiebalgai (38.-49. km), ir pabeigta šī projekta ekspertīze un vēl šoziem ir plānots izsludināt šī posma būvdarbu iepirkumu.

Pirmdien būvnieki sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai (valsts galvenais autoceļš Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posms 50,5-59 km.), kas izmaksās 3,87 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Būvdarbu ietvaros tiks veikta segas rekonstrukcija. Plānots, ka SIA Ceļu un tiltu būvnieks darbus pabeigs nākamā gada pirmajā pusē. Būvdarbu kopējas izmaksas ir 3,87 miljoni eiro (ar PVN) un tos līdzfinansē Kohēzijas fonds.

LVC atzīmē, ka būvdarbu laikā satiksmes ātrums tiks ierobežots līdz 50-70 km/h un satiksme tiks regulēta ar luksoforiem.

Savukārt jau pabeigti šopavasar uzsāktie būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Talsi-Stende-Kuldīga (34,0.-41,0.km)(P120) un Tukums-Kuldīga (17,60.-26,53.km)(P121). Uz ceļa Talsi-Stende-Kuldīga posmā aiz Rendas Kuldīgas virzienā septiņu km garumā ir uzklāta asfalta izlīdzinošā kārta un atjaunota ceļa virsma. Projekta ietvaros atjaunotas arī astoņas sabiedriskā transporta pieturvietas un vairākas nobrauktuves.

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

No šodienas līdz svētdienai, 19. jūlijam, laikā, kad Salacgrīvā norisināsies festivāls Positivus, uz Tallinas šosejas ir noņemta lielākā daļa satiksmes ierobežojumu, bet saglabājas ātruma ierobežojumi, kurus autovadītājus aicinām ievērot, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

No Baltezera līdz Ādažiem no šodienas, 17. jūlija līdz svētdienai, 19. jūlijam ieskaitot darbi tiks pārtraukti un saglabāsies vienīgi ātruma ierobežojumi.

Taču pirmdienas, 20. jūlija rītā būvdarbi šajā posmā atsāksies plkst. 9:00 un satiksmi nodrošinās regulētāji. Tāpēc tiem, kas no festivāla paredz atgriezties pirmdien, jārēķinās ar papildu laiku ceļā, vai arī jāizmanto apvedceļš caur Carnikavu (P1).

Būvdarbu posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai festivāla norises dienās ir paredzēti tikai ātruma ierobežojumi.

Savukārt tiem Positivus apmeklētājiem, kas uz Salacgrīvu dosies no Ainažu puses, jārēķinās, ka būvdarbu posmā no Ainažiem līdz Salacgrīvai no šodienas, 17. jūlija līdz svētdienai, 19. jūlijam aizkavēšanos varētu radīt atstātie divi luksoforu posmi. Paredzamais šī posma šķērsošanas laiks nedēļas nogalē būs 20 min.

Autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate 13 km garā posmā ir pabeigti būvdarbi un veiktas kvalitātes pārbaudes, kuru gaitai sekoja arī satiksmes ministrs Uldis Augulis, kā arī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadība, informē LVC.

Iepriekš šis autoceļš Valles pagasta robežās bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Pavasara atkušņos tika novērota ceļa rūgšana un bija nepieciešams uzstādīt ātrumu ierobežojošās zīmes 50km/h, bet bīstamākajās vietās pat līdz 30km/h. Atjaunotais autoceļš turpmāk nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu uz novada centru un citviet. Satiksmei drošs risinājums ir arī izbūvētais krustojums Valles centrā ar autoceļu Bauska–Aizkraukle (P87).

Būvdarbos veikta pilna segas rekonstrukcija ar jaunu salizturīgā slāņa un šķembu pamata izbūvi, kā arī izbūvēts asfaltbetons trīs kārtās. Būvdarbu ietvaros atjaunots tilts pār Iecavas upi: pastiprināts tilta laidums, veikta hidroizolācijas izbūve, divas kārtās ieklāts asfaltbetons, atjaunoti tilta balsti un sijas. Veikta caurteku nomaiņa Svētupītē un Pančupītē (demontētas esošās dzelzsbetona caurtekas un izbūvētas metāla saskrūvējamās caurtekas).

Ceļu būves firma SIA Binders 7.aprīlī pēc būvdarbu tehnoloģiskā pārtraukuma atsāks valsts galvenā autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) segas rekonstrukciju (pastiprināšana) posmā no 81,27. km līdz 87,1. km jeb no Svētciema līdz Salacgrīvai, informē Bindes pārstāvji.

Remontdarbu zonā satiksme tiks regulēta sākotnēji ar diviem luksoforiem, bet apmēram pēc divām nedēļām, uzsākot Svētupes tilta rekonstrukciju, remontdarbu zonā satiksmi regulēs pavisam trīs luksofori.

Vairāk nekā 4 km no gandrīz 6 km rekonstrukcijai paredzētā posma, atbilstoši projektam, tiek atjaunoti, izmantojot reciklēšanas metodi. Pārējai daļai tiek veikta pilna rekonstrukcija ar ceļa apakškārtu atjaunošanu.

Projekts paredz arī posmā esošā Svētupes tilta rekonstrukciju, ceļa inženiertehnisko komunikāciju un sabiedriskā transporta pieturvietu remontu.

Pagājušajā sezonā projektā paredzētie darbi līdz asfalta virskārtas ieklāšanai tika veikti pie Salacgrīvas virzienā uz Svētciemu un uzreiz aiz tilta pār Svētupi virzienā uz Salacgrīvu, kopumā aptverot 2 km no atjaunošanai paredzētā posma. Šogad darbi tiks veikti arī posma vidusdaļā.

Nākamnedēļ, 13.aprīlī uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) ceļu būves firma SIA Binders sāks sagatavošanās darbus pirms asfalta segas rekonstrukcijas šā ceļa posmā no 15,40. līdz 25,50. km jeb no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvei no Garkalnes dzelzceļa pārvada, informē kompānijas pārstāve Vita Noriņa.

Nākamās nedēļas laikā uz šosejas tiks uzstādītas brīdinājuma zīmes, izveidotas pagaidu pārbrauktuves satiksmes plūsmas novirzīšanai, veikti citi ceļa segas rekonstrukcijas uzsākšanai nepieciešamie priekšdarbi.

Sākot ar 20.aprīli, satiksmei pilnībā tiks slēgta brauktuve virzienā no Rīgas visā rekonstrukcijai paredzētā posma garumā. Satiksme abos virzienos tiks organizēta blakus brauktuvē, kur šobrīd ir ceļa divas joslas virzienam uz Rīgu. Satiksmes organizēšanai netiks izmantoti luksofori, taču būs noteikti ātruma ierobežojumi.

Uz blakus brauktuvi tiks pārceltas arī virzienā no Rīgas esošās sabiedriskā transporta pieturvietas, bet pieturvieta Remberģi tiks pārcelta apmēram 600 m uz priekšu Siguldas virzienā.

Pabeigta tilta pār Laucesi rekonstrukcija autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 163,4. kilometrā Daugavpils novadā pie Lietuvas robežas, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Projektu izstrādāja SIA Inženieru birojs Kurbada tilti, būvdarbus veica a/s Panevežio keliai, to līgumcena bija 1,28 miljoni eiro (ar PVN), līdzekļi tilta pārbūvei tika piešķirti no valsts budžeta.

Rekonstrukcijas gaitā tilts tika nojaukts un ar visām pieejām un krasta nostiprinājumiem uzbūvēts no jauna. Satiksme tikmēr tika organizēta pa pagaidu tiltu. Tilts pār Laucesi bija uzbūvēts 1958. gadā un kopš tā laika remontu nebija piedzīvojis.

Ir pabeigti darbi arī uz tilta pār Līgupi valsts vietējā autoceļa Rucava–Pape (V1221) 0,40. kilometrā. Valsts budžeta tiltu atjaunošanas programmas ietvaros tiltam ir izbūvēta jauna brauktuve, atjaunota hidroizolācija un dzelzsbetona konstrukciju aizsargkārta, nostiprināti tilta konusi un atjaunotas drošības barjeras. Darbus veica SIA Katleri, to izmaksas bija 0,15 miljoni eiro (ar PVN). Tilts pār Līgupi būvēts 1983. gadā.

Līdz šim 2014. – 2020. gada plānošanas periodā vairāk nekā 65 tūkstošiem bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā, informē Finanšu ministrijā.

No 2016. gada 1. decembra līdz š.g. 12. janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas – Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 0,78 miljonus eiro.

Ceļu būves pasūtījumu samazināšanās par 30% liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos, intervijā sacīja ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

"Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," teica Sēja.

Viņaprāt, vieglāk ir pieņemt lēmumus par dalību mazāku objektu izbūvē, kas ir vienā gadā īstenojami. Katra kompānija tādējādi pieņem lēmumus, izvērtējot savu pieļaujamo riska līmeni, taču neviens nevar prognozēt, vai atkal situācija nepasliktināsies.

Jautāts, kādi iepirkumi uz šo gadu pārsvarā tiek sludināti - seguma atjaunošana vai lielu objektu rekonstrukcija, "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis sacīja, ka vairāk ir segumu atjaunošanas iepirkumi.