Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Krievijas un Baltkrievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās tur, kur var labāk un drošāk nopelnīt, un to var izdarīt rietumos, intervijā Rietumu radio sacīja AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Gada sākums uzņēmumam bijis «vēsturiski sliktākais», un tas bijis saistīts ar problēmām Krievijā un Baltkrievijā, taču Liepājas papīrs veicis tirgus pārstrukturēšanu un pārlicis akcentus uz jauniem tirgiem, galvenokārt rietumos, sacīja Vilnītis.

Aizvadītajā gadā Liepājas papīra apgrozījums sasniedza 7,57 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2013.gadā, taču šogad ražošanas kopējais apjoms varētu būt par 15%-16% zemāks nekā 2014.gadā, sacīja Vilnītis, norādot, ka, neraugoties uz apgrozījuma samazināšanos, uzņēmums ir rentabls.

«Galvenie tirgi mums ir Vācija un Dānija, un šobrīd jau parādījusies jauna iespēja strādāt Lielbritānijā,» sacīja Vilnītis. «Šī gada laikā daudz kas nācis klāt neplānoti, ko sākumā nemaz nebijām domājuši, taču esam gatavi apsvērt katru iespēju un idejas. Ja no desmit jaunām idejām realizēsies pat mazākā daļa, tas būs labi, jo tas vienalga būs ar pievienoto vērtību.»

Valdība šorīt ārkārtas sēdē pieņēmusi lēmumu atlaist Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Normundu Vilnīti.

Pēc Ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas noklausīšanās ministri vienbalsīgi nolēmuši no amata atstādināt KNAB vadītāju N. Vilnīti, informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. Viņš neatklāj, kas ir tie iemesli, kāpēc Vilnītis atstādināts, jo tā esot klasificēta informācija. N. Vilnītis raidījumā 900 sekundes gan aicināja atslepenot šo informāciju.

«Viņa [Juta Strīķe] ir politiski ielikta. Viņi tagad grib atbrīvot vietu pirms ārkārtas vēlēšanām,» tā raidījumā savu viedokli par atlaišanas iemesliem skaidroja N. Vilnītis.

Visi dokumenti par šo lēmumu jau nosūtīti Saeimai, kas, iespējams, šodien ārkārtas sēdē arī lems par KNAB šefa atlaišanu.

Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

«Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam,» sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. «Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem,» viņš teica.

Vilnītis norādīja, ka esot ļoti daudz ekonomiskos apsvērumos balstītu argumentu, kāpēc nepiekrīt Liepājas apvienošanai ar apkārtējiem novadiem, taču arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās konsultācijas ar pašvaldībām, viņaprāt, «notikušas nepareizi».

Uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis (LRA) nolēmis atteikties no amata pienākumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomē, kā arī nākamvasar plāno atstāt AS «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētāja amatu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmējs.

«Nākamajā rudenī man plānoti jauni pienākumi, ko nevarēšu apvienot ar vairākiem līdzšinējiem darbiem. Gatavojoties tam, šo laiku izmantoju, lai sakārtotu lietas un nodotu līdzšinējos pienākumus citās rokās,» skaidroja Vilnītis. Viņš apstiprināja, ka šos lēmumus pieņēmis, gatavojoties nākamā gada rudenī pārņemt Liepājas pilsētas domes vadības grožus, kā to paredz pēc pašvaldību vēlēšanām panāktā vienošanās starp LRA un pašreizējā Liepājas mēra Ulda Seska pārstāvēto Liepājas partiju.

Vilnītis nolēmis atteikties no LTRK Kurzemes padomes vadītāja pienākumiem, ko pildījis pēdējos trīs gadus. Pirms pāris mēnešiem viņš uzrunājis Talsu novada uzņēmēju, mežistrādes uzņēmuma SIA «Krauzers» valdes priekšsēdētāju Andi Araku, aicinot uzņemties LTRK Kurzemes padomes vadīšanu. Kā skaidroja Vilnītis, Araks līdz šim ļoti aktīvi darbojies LTRK Kurzemes padomē, kā arī iepriekš vadījis Talsu komersantu klubu, gūstot vērtīgu pieredzi. Vilnītis plāno atteikties arī no dalības LTRK lielajā padomē, par savu pēcteci tajā iesakot virzīt Araku.

Visticamāk, no partijas LPP/LC aizgājušie Liepājas, Grobiņas un citu mazāko Liepājas apkaimes nodaļu biedri nākotnē varētu dibināt jaunu reģionālo partijum, pastāstīja līdzšinējais LPP/LC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Komentējot savu turpmāko politisko darbību, Vilnītis sacīja, ka pastāv trīs iespējas - pamest politiku, pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam vai dibināt jaunu reģionālo partiju. «Pēdējo variantu uzskatu par visticamāko,» sacīja Vilnītis.

Viņš kā viens no iespējamajiem reģionālās partijas dibinātājiem esot gatavs rīkot socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu. Reģionālā partija, ja tāda tiks nodibināta, visticamāk, aptvers ne vien Liepājas pilsētu, bet plašāku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās. Tas būtu loģisks solis, jo liels skaits pilsētā strādājošo dzīvo ārpus Liepājas - Grobiņā, Nīcā, Priekulē un citās apdzīvotās vietās, skaidroja Vilnītis.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis iegādājies pusi no SIA Information Agency un gatavojas paplašināt uzņēmuma darbības virzienus, piedāvājot detektīvpakalpojumus, stāsta Vilnītis.

Kā skaidroja Vilnītis, uzņēmumā Information Agency, kas sniedz juridiskos un dažādus ar drošību saistītus pakalpojumus, viņš iepriekš kā darbinieks jau strādājis 8 mēnešus, bet kopš 10.marta reģistrēts kā valdes priekšsēdētājs un 50% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks.

Vilnītis gatavojas paplašināt uzņēmuma darbības virzienus, piedāvājot detektīvpakalpojumus, kā arī izvēršot sadarbību ar ārvalstu kompānijām, kuras vēlas ienākt Latvijā.

SIA Information Agency jau sākusi sadarbību ar Lielbritānijas uzņēmumiem.

Vilnītis uzsvēra, ka ir pilnībā nodevies uzņēmējdarbībai un valsts institūcijās nekad vairs nestrādāšot.

Viens no Zatlera reformu partijas aktīvistiem, uzņēmējs, Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis neslēpj, ka viņa vērtējums par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izpratni tautsaimniecības jautājumos nav pārāk augsts. Tomēr tas uzņēmējam netraucējot atbalstīt V. Zatlera politiskās aktivitātes, kuru pamatā esot drosme, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Izdevums atgādina, ka reģionālā laikraksta Kurzemes Vārds 2. jūnija publikācijā, sniedzot V. Zatlera prezidentūras vērtējumu, J. Vilnītis akcentēja, ka V. Zatleram «nav saprašanas par tautsaimniecību».

Sarunā ar Neatkarīgo Vilnītis atzinis, ka arī šobrīd viņš savu viedokli neesot mainījis, taču visi bijušā prezidenta trūkumi esot maznozīmīgi iepretim tai drosmei, kādu V. Zatlers izrādījis ar aicinājumu atlaist Saeimu. «Valda Zatlera prezidentūra kopumā ir vērtējama vismaz divas balles zemāk nekā pēdējais posms, kurā viņš mani pārsteidza ar savu drosmi un gribu kaut ko mainīt Latvijas politiskajā vidē,» komentējis J. Vilnītis.

No politisko partiju apvienības Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki - LPP/LC aktīvākie biedri, to vidū partijas valdes loceklis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis. Partiju grasās pamest arī citu nodaļu biedri.

Aģentūrai BNS Vilnītis pastāstīja, ka pagājušonedēļ notika LPP/LC Liepājas nodaļas aktīvāko biedru sanāksme, kurā visi nolēmuši uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no partijas. Partiju nolēmuši pamest uzņēmēji Gunvaldis un Tālivaldis Vēsmiņi, ārste Laila Atiķe, uzņēmuma Elme Messer Metalurgs vadītājs Silvis Fridrihsons, uzņēmuma Liepājas metalurgs personāla daļas vadītājs Atis Deksnis, Latvijas gāzes Liepājas iecirkņa vadītājs Aivars Ķirsis un citi.

Viņš norādīja, ka no LPP/LC plāno izstāties arī vairāki valdes locekļi un citu partijas nodaļu pārstāvji, tostarp atsevišķu novadu vadītāji. Šonedēļ visi LPP/LC biedri, kas nolēmuši izstāties no partijas, plāno nākt klajā ar kopīgu paziņojumu.

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā analīze par Liepājas pilsētu, kas veikta saistībā administratīvi teritoriālo reformu satur «kliedzošas» kļūdas un bija izstrādāta «pavirši».

Tā intervijā «Rietumu radio» atklāja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Kā vēstīts, 29. jūlijā Liepājā VARAM rīkotajās konsultācijās par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus.

Pirms konsultācijām VARAM pašvaldībai atsūtīja jaunveidotā Liepājas novada «šķērsgriezumu, kurā bija analizētas pilsētas stiprās un vājās puses, bet tur parādījās ļoti daudz neprecizitāšu», norādīja mērs.

«Statistikā veidojas muļķīgas kļūdas, bet uz šiem cipariem tiek bāzēts VARAM piedāvājums,» sacīja Vilnītis.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis plāno vēl kādu laiku atpūsties un politikā neiesaistīsies.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Latvijā nav politikas, tā drīzāk esot paralēla darījumu pasaule, kuru var nosaukt par politiku. Vērojot no malas, N.Vilnītis secinājis, ka, neskatoties uz to, ka partijas veido savas programmas un pauž nostājas, Latvijā īstu politisko partiju nemaz neesot.

«Ir bijuši pāris zondēšanas momenti. No partiju līderiem uzrunājis gan neviens nav,» uz jautājumu, vai kāds ir aicinājis bijušo KNAB vadītāju pievienoties kādam politiskajam spēkam, norādīja N.Vilnītis.

Runājot par Jutas Strīķes vai Alvja Vilka izredzēm kļūt par KNAB vadītāju, N.Vilnītis norādīja, ka viņi jūtoties labi tur, kur patlaban atrodas.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, iespējams, aizturējusi bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica nekomentēja, vai ENAP aizturējusi Vilnīti.

«VP ikdienas veic virkni dažādu izmeklējošu darbību un arī aiztur dažādas personas. Nevaram sniegt nekādus plašākus komentārus par jūsu rīcībā esošo informāciju attiecībā pret konkrētu personu iespējamiem likumpārkāpumiem. Par policijas rīcībā esošajām izmeklēšanām VP informēs sabiedrību, tiklīdz tas būs iespējams un netraucēs attiecīgās izmeklēšanas gaitai,» norādīja VP.

Vilnītis pirmdien telefoniski nav sasniedzams, jo viņa tālrunis ir izslēgts.

Saskaņā ar likumu aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Ja pierādījumu kopums dod pamatu izmeklētāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis atkārtoti atstādinājis no amata biroja priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš norāda, ka Vilnīša rīcība būtu skaidrojama ar medicīniskiem terminiem, jo juridisko to nav iespējams izskaidrot.

Vilnītis ceturtdien izdevis jaunu rīkojumu, ar kuru Vilks atstādināts no amata, aģentūrai BNS apstiprināja Vilks, kurš ceturtdien bija ieradies darbā. Vilks arī domā vērsties tiesā.

Savukārt premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pašlaik neesot nekādas informācijas par Vilnīša lēmumu, tādēļ Ministru prezidents pagaidām to nekomentē, aģentūrai BNS norādīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS pavēstīja, ka Vilnītis esot izpildījis Dombrovska rezolūciju un atjaunojis Vilku amatā, taču pēc tam KNAB priekšnieks atkārtoti atstādinājis no amata Vilku uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vilks arī pēc atjaunošanas darbā turpina nepildīt Vilnīša tiešos rīkojumus, kā arī neizsniedz ar PHARE projektu saistītos dokumentus. Vilks arī atsakās sniegt pēc būtības paskaidrojumus disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, tādējādi ar to nesadarbojoties, kas traucē veikt objektīvu un vispusīgu lietas izmeklēšanu, klāstīja KNAB pārstāve.

Ģimenes uzņēmums turpinās, tā izteicās bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis, uzzinot, ka biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks par savu vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos izvēlējies KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāju Ilzi Jurču.

«Tas nav nopietni, un nekas birojā nemainīsies,» aģentūrai LETA savu viedokli pauda Vilnītis. Viņš zinot, ka ar Jurču visu var sarunāt, ar to domājot, ka politiskajiem spēkiem ir lielas iespējas, izmantojot Jurču, panākt sev vēlamo rezultātu.

Vilnītis skaidroja, ka savulaik KNAB arī vēlējies reorganizāciju tikai tāpēc, ka Jurčas vadītajā nodaļā auditori atklājuši «zilus brīnumus». Jurča savulaik darījusi lietas, kas nogūlušas arhīvos. Atkarībā no personālijām Jurča mēdza pieņemt dažādus lēmumus, atminas Vilnītis. Atzinumus lietās viņa sagatavojusi atbilstoši politiskajai piederībai.

Par Jurču anonīmi sūdzējušies vairāki darbinieki, bet tās meitenes, kuras atklāti iebildušas pret kādiem Jurčas ierosinājumiem, «kļuvušas brīvas».

Laikā, kad ir ekonomikas krīze, iedzīvotāju ienākumi neaug, bet izdevumi palielinās, kā arī arvien lielāks kļūst nodokļu slogs, noskaņojums cilvēkiem nereti ir depresīvs. Acīmredzot tāpēc Latvijā ir izdomāta nebeidzamā stāsta cienīga cīņa starp premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefu Normundu Vilnīti.

Vienīgi labuma valstij no tā nav nekāda, un ļoti jācer, ka tādējādi netiek nodarīts kāds kaitējums.

Jāteic, ka šajā ziepju operas cienīgajā stāstā notikušā jau ir pietiekami daudz, savukārt dažu pēdējo sēriju īsais atstāsts varētu būt aptuveni šāds… Vilnītis, uzskatīdams, ka viņa vietnieks Alvis Vilks nepilda savus darba pienākumus, atstādina viņu no darba, Dombrovskis paziņo, ka tā nedrīkstēja darīt un ieveļ Vilku darbā KNAB, bet Vilnītis, uzstājot, ka Dombrovskis tā nemaz nedrīkstēja darīt, atkal atstādina Vilku. Ir skaidrs, ka Dombrovskis ar Vilnīti nevar un, šķiet, arī nemaz negrib saprasties. Šajā sakarā būtu jāņem vērā viens otrs būtisks aspekts.

Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

Liepājas un visas Latvijas ekonomikā ir vērojama pozitīva virzība, taču tā notiek, tikai pateicoties uzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savu konkurētspēju, kamēr uzņēmēju dialogs ar valsti Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības laikā bijis vissliktākais, kāds jebkad ir bijis.

Šādu viedokli intervijā Rietumu radio pauda AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Jānis Vilnītis.

«Uzņēmēji vienmēr ir pukstējuši, un tas arī ir normāli, jo katrs šo deķīti velk uz savu pusi, bet tā, ka neviens neieklausās, tā nekad iepriekš nav bijis,» sacīja Vilnītis. Viņš stāsta, ka pēc valdības demisijas situācija ir strauji mainījusies, jo politiķi nav droši par savu nākotni, tāpēc šajā starpposmā «visi grib runāt un kaut ko risināt».

Vilnītis uzsver, ka uzņēmējiem trūkst reāla atbalsta no valsts, veidojot nodokļu politiku, un pēdējos gados nodokļu slogs ir tikai palielinājies, un arī nākamajā gadā tas palielināsies. Viņaprāt, lielākā daļa ēnu ekonomikā strādājošo uzņēmumu nodokļus nemaksā nevis tāpēc, ka negrib to darīt, bet gan tādēļ, ka bankrotētu, ja samaksātu visus.Arī progresīvais ienākuma nodoklis varētu būt attīstību veicinošs, ja tiktu pareizi administrēts, sacīja Vilnītis. «Tam jābūt nevis pastāvīgi augstam, bet gan no 0 līdz 35%, ar domu par attaisnotajiem līdzekļiem, kas būtu mērķēti uz ēnu ekonomikas sektoriem - zobārstniecību, celtniecību un remonta servisiem,» sacīja Vilnītis, norādot, ka, saņemot nodokļu atmaksu, iedzīvotāji būtu ieinteresēti paši legalizēt ēnu ekonomikas jomas.

Ja būtu kaut mazākais pamats atstādināšanai no amata, tad tas jau sen būtu noticis, raidījumā 900 sekundes norādīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis.

Lēmumu par atstādināšanu N.Vilnītis pārsūdzētu tādā gadījumā, ja uzskatītu, ka tas ir nepamatots. Pagaidām viņš nezinot, par ko tiek turēts aizdomās, kādi ir iespējamie pārkāpumi un cik tie būtiski. Šī situācija neesot no patīkamākajām, piebilda KNAB vadītājs.

Vilnītis arī atzīmēja, ka viņa pienākums ir tikt skaidrībā un parādīt, kamdēļ pret viņu vērstajiem melīgajiem apgalvojumiem esot saistība ar politiskajiem spēkiem. «Ja mēs paliekam pie pašreizējā biroja, tad varbūt būtu jāmaina nosaukums birojam un jāsauc tas par Politisko konkurentu apkarošanas un novēršanas biroju,» bilda N.Vilnītis.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas (VP) preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka 3.februārī VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas aizturēja trīs - 1985., 1960. un 1973.gadā dzimušas - personas aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un iespējamu citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas tiks skaidrots pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Nevienai no aizdomās turētajām personām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.

«Viņa ir politiska ieliktene, intrigante un mele,» prasīts raksturot savas toreizējās darba attiecības ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi žurnālam Playboy norāda bijušais biroja šefs Normunds Vilnītis, kurš cita starpā atklāj arī, ka savulaik Strīķe ignorējusi aizdomas par korumpētu ministru bijušā premjera Valda Dombrovska valdībā.

Turpinājumā fragments no Playboy intervijas ar bijušo KNAB šefu:

«PLAYBOY: Bet sākumā jums taču bija labas attiecības, aculiecinieki stāsta, ka regulāri gājāt kopā pusdienās.

VILNĪTIS: Tas bija sākums. Tieši šie kopīgie gājieni uz kafejnīcu man arī pirmo reizi lika aizdomāties par to, ka varbūt šis te Žannas d’Arkas tēls ir tikai tēls. Tāds smieklīgs piemērs: ir kompleksās pusdienas, kurās ietilpst zupa, otrais ēdiens un kefīrs; mēs ejam, runājamies un seko darbības – kefīra vietā tiek paņemta tomātu sula, kas neietilpst kompleksajās pusdienās un maksā konkrētu summu, bet pie kases tiek izmests: tas ir sarkanais kefīrs, un nesamaksājot aiziets. Tie bija pirmie signāli, kas liecināja par cilvēka būtību un radīja jautājumus par to, kas tad ir šī cīnītāja starptautiskā mērogā? Nu, nav ne starptautiskā mēroga, ne cīnītājas.

Šis nav komentārs no sērijas – vaimanoloģija no iedomātā portāla visslikti.lv. Skaitļi par plaisu starp reģioniem un Rīgu runā paši un ļauj secināt, ka paralēlā Latvija sākas aiz Rīgas robežām. Tur vidējā alga «uz rokas» cilvēkam ir gandrīz 300 eiro zemāka nekā vidējā darba samaksa valstī. Algas plaisa ir gandrīz minimālās algas apjomā. Tur, atkarībā no reģiona, jauno darba vietu skaits pērn ir bijis pat piecas reizes mazāks nekā Rīgā.

Saeimas aprīlī tapušajā ziņojumā par darbaspēka nodrošinājumu Latvijā ir cipari, aiz kuriem reģionos stāv pagasti, ciemi, skolas, dzimtas un ģimenes. Saeimas statistikas dati rāda, ka pērn Rīgā ir radušās 3080 jaunas darba vietas, bet Zemgalē – tikai 589. Ekonomikas un Finanšu ministrijas ziņo, ka Latvijas IKP ir labi rādītāji un valstī ir izdevusies nodokļu sistēma, jo ieņēmumi valsts budžetā aug.

Situāciju salīdzinu ar vēža pacientu, kuram nesaka viņa slimību, jo vēlas viņu pasargāt. Tā darīja padomju laikā, kad uzskatīja, ka pacienta psihe ir pārāk trausla, lai viņam teiktu taisnību. Tā dara arī šodien, ja tuvinieki domā, ka taisnība slimo sagraus. Jautājums, kādēļ ilgtspējīgā valsts attīstības programmā mānīt sevi ar veiksmes stāstiem par reģioniem, ja lauki kļūst tukšāki. Varbūt vienkārši pateikt taisnību un netērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu. Pateikt, ka ārpus Rīgas un dažām lielākajām valsts pilsētām Latvija ir un būs vasarnīcu rajons. Citādi situācija izskatās kā pasakā par kailo karali, kur pavalstnieki majestātei melo, ka ir tapis skaists tērps, un tikai bērns atļaujas pateikt taisnību, ka karalis ir kails.

Ja atļausiet, neliela personiska atkāpe. Kad pirms vairākiem gadiem pirmoreiz pavērās iespēja ieskatīties politiskajā drāmā no kuluāru otras puses, bija viena lieta, kas izraisīja pilnīgu izbrīnu. Un nē - tas nebija, kā varētu likties, politiķu dekadentais dzīvestils, zaļām banknotēm piebāzti koferi, kokaīns uz apspriežu galdiem vai kādas citas ekstravaganzas. Nekā no tā visa, ko savā iztēlē politiskajai elitei piebur malā stāvoši vai komentāros mūždien sēdoši prāti. Realitātē viss bija tieši tikpat garlaicīgi un pelēcīgi kā jebkurā citā radošajā industrijā vai avīzes redakcijā, kur bija gadījies strādāt pirms tam, ja nu vienīgi drusku labāk apmaksāti. Izņemot vienu lietu. Paranoiskas bailes no izsekošanas.

Ikviens - sākot no sekretāres un beidzot ar listes pirmo numuru - bija pārliecināti, ka viņus nemitīgi noklausās. Ja ne noklausās, tad vismaz novēro. Un ja nenovēro, tad pilnīgi noteikti ziņo dažādās instancēs. Šī pārliecība bija tik dziļi iesēdusies, ka kļuvusi vienkārši par normu - traucējošu, bet neizbēgamu dzīves sastāvdaļu. Un līdzīgi kā cilvēks pielāgojas un vairs nemana kādu fizisku defektu, tā visi bija apraduši ar mūžīgās izspiegošanas atmosfēru. Neteikt neko svarīgu pa telefonu. Izmantot kodus un sadzīviskus šifrus. Svarīgākās sanākšanās izslēgt telefonu pavisam. Ja gribējās pajokot, varēja pēkšņi sākt runāt ar vienmēr klātesošo Jutu - un pārējie nedaudz skumji pasmējās, jo neviens nešaubījās, ka Juta, caur paslēptiem mikrofoniem un visādiem par ASV vēstniecības naudu pirktiem moderniem gadžetiem, tiešām bija visu-dzirdoša un visu-redzoša.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis uzsāks disciplinārlietu pret biroja vietnieku Alvi Vilku, kuram N.Vilnītis pārmet amatpersonas bezdarbību, informē diena.lv.

«Šodien man vēl ir jāpieņem lēmums par vienu dienesta pārbaudi. Varam runāt konkrēti - tas ir par Vilka kungu. Slēpt arī nav ko, tas jau ir skaidri izskanējis - konkrēti par viena projekta neieviešanu, par biroja amatpersonas bezdarbību. Es varu pateikt tā, ka šī dienesta pārbaude pārvērtīsies par disciplinārlietu, jo ir saskatāmi būtiski pārkāpumi,» pirmdienas rītā intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija! sacījis KNAB priekšnieks N.Vilnītis.

Jautāts, vai viņš var pateikt, kādas sankcijas varētu tikt vērstas pret A.Vilku, KNAB šefs atbildējis, ka par darbinieku soda sankcijām pieņem lēmumu biroja vadītājs, taču balstoties uz komisijas atzinumu. Taču N.Vilnītis uzsvēris, ka pārkāpumi ir, un sankcijas sekos.