Valdībai gatavojot 2012.gada valsts budžeta projektu pēc vecā grafika, konsolidācijas pasākumi būtu sāpīgāki un lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, otrdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Komentējot valdības lēmumu pieņemt jaunu budžeta sagatavošanas grafiku, kas paredz budžetu Saeimā iesniegt tikai decembrī, nevis augustā, Vilks paskaidroja, ka izmaiņas nepieciešams divu iemeslu dēļ – pirmkārt, šogad būs Saeimas ārkārtas vēlēšanas un saskaņā ar likumu budžets būtu jāizstrādā jaunajai valdībai.

Otrs un svarīgākais iemesls savukārt ir tas, ka Latvijas ekonomiskā attīstība šā gada pirmajā ceturksnī būtiski atšķīrās no otrā ceturkšņa. «Ja mēs ietu pēc vecā grafika un budžetu sāktu veidot augustā, balsoties tikai uz pirmā ceturkšņa datiem, neparādot Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, mēs būtu sevi un sabiedrību maldinājuši, un konsolidācijas pasākumi būtu sāpīgāki un lielāki, nekā tas būtu nepieciešams,» viņš norādīja.

Ministrs atzina, ka provizoriskie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) šā gada otrajā ceturksnī ir labāki par prognozēto un sagaidāms, ka situācija ekonomikā turpinās uzlaboties. Tādēļ jānogaida līdz septembrim, kad būs zināma pilna informācija par to, kā ekonomika attīstījusies šā gada otrajā ceturksnī, kā arī redzami dati par astoņu deviņu mēnešu budžeta izpildi.

Raksti par tēmu

Pēc Vilka teiktā, arī neņemot vērā gaidāmās Saeimas vēlēšanas, viņš būtu rosinājis starptautiskos aizdevējus pagaidīt otrā ceturkšņa makroekonomikas rādītājus.

Tiesa, finanšu ministrs gan atturējās izteikt minējumus, cik liels varētu būt nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apmērs, taču, ņemot vērā ekonomiskās situācijas attīstību, tas varētu būt mazāks par līdz šim prognozētajiem 100–110 miljoniem latu.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien pēc ilgām diskusijām pieņēma jauno 2012.gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku, kas paredz, ka budžetu Saeimā iesniegs 6.decembrī. Iepriekš budžeta sagatavošanas grafiks paredzēja, ka 2012.gada valsts budžeta projekts tiek iesniegts Saeimā 30.septembrī.

Valdības apņemšanās starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka Latvija nodrošinās budžeta deficītu 2012.gadā, kas ir mazāks par 3% no IKP, tiecoties uz 2,5% no IKP, lai nodrošinātu drošu Māstrihtas kritēriju izpildi eiro ieviešanai 2014.gadā.