Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks samazināts, kā plānots, bet karstākie strīdi budžeta veidošanā gaidāmi par neapliekamo minimumu un sociālajiem jautājumiem
Tā intervijā DB norāda finanšu ministrs Andris Vilks, kurš līdz ar jauno valdību pametīs amatu un politiku. Tikmēr nepieciešamība paaugstināt citus nodokļus būs atkarīga no ēnu ekonomikas apkarošanas – cik veiksmīgi tas izdosies. Intervijā viņš arī min, ka minimālo algu nākamgad varētu palielināt par 40 eiro, un stāsta, kāpēc reformas vairs nav gaidāmas, kā arī pauž viedokli par Saeimas deputātu noslodzi.
Ir aktualizējies jautājums par minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, arodbiedrības aicina to darīt ievērojami. Kāds ir ministrijas piedāvājums 2015. gadam un trīs gadu termiņā?
Mēs piekrītam tam, ko teikusi Vienotība un es, ka ir jābūt lielam solim. Minimālās algas pieaugumam jābūt 40, 50 eiro katru gadu – tam ir pozitīvs efekts budžetā, tiek mazināta ēnu ekonomika. Tas var būt sāpīgāks jautājums atsevišķās nozarēs tālāk no Rīgas, taču, ja vērtē Eiropas līmenī – mēs 10 gadus esam Eiropā, un mums nevar būt algas 200, 300, 400 eiro apmērā. Kas tie ir par uzņēmumiem?
Nākamā gada budžetā šis 40 eiro pieaugums būs paredzēts?
Es saprotu, ka uz to iet. Mandāts ir iedots arī politiķiem. Ja tam piekrīt sociālie partneri, valdībai būtu jāreaģē.
Kas notiks ar neapliekamo minimumu?
Neapliekamā minimuma paaugstināšana ir ļoti dārgs pasākums, bet domāju, ka no šīs diskusijas nevarēs izvairīties. Pašlaik, lai palielinātu neapliekamo minimumu vienam iedzīvotājam par pieciem eiro, no valsts budžeta nepieciešami 7 milj. eiro. Populisti saka, ka neapliekamajam minimumam jābūt 300 eiro, bet tas nozīmē simtiem miljonu eiro no budžeta. Tās ir pilnīgi neadekvātas summas, un šiem cilvēkiem nav izpratnes par to, cik tas maksā un kur iegūt naudu.
Neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamiem būs viens no karstākajiem tematiem budžeta veidošanas laikā, un es pieļauju, ka kāda partija to varētu iesniegt pat ultimātu formā. Tas būs viens no punktiem, kas var būtiski ietekmēt fiskālo disciplīnu, provocēt uz lielāku budžeta deficītu.
Neapliekamais minimums, veselība, izglītība būs jautājumi, kas provocēs valdību uz karstākajām diskusijām un kuru dēļ budžeta pieņemšana var aizkavēties, jo tās visas ir pietiekami finansiāli ietilpīgas pozīcijas.
Kādi būtu galvenie uzdevumi nākamajam finanšu ministram?
Jaunajam ministram jāievēro pēctecība, jo es atstāju labi integrētu un mērķtiecīgi motivētu FM, krietni uzlabotu VID, kura tēls uzņēmēju acīs ir uzlabojies, spēcīgu Valsts kasi utt.
Situācija ir pozitīvāka nekā tad, kad es atnācu. Nākamajam ministram nevajadzētu būt grūti strādāt – krīzes nav, nav spiesta lieta aizņemties ārzemēs, ekonomika aug.
Ņemot vērā diskusijas par ministru algu palielināšanu, kādai būtu jābūt algai, lai jūs būtu gatavs palikt šajā amatā?
Es neesmu pret darbu kā tādu, bet man nepatīk šī politiskā sistēma, nevaru atbalstīt to, ka partiju vadība it kā norobežojas no ministriem, izpildvaras un pati paliek sausām kājām. Tomēr varbūt kādreiz nākotnē es atgriezīšos politikā, to ir grūti pateikt.
Uzskatu, ka atbildība, darba apjoms, stress ministriem ir krietni lielāks nekā Saeimas deputātiem un šeit nevajadzētu likt vienādības zīmi. Saeimā varbūt 15–20 cilvēkiem ir daudz darba. Tā ir izteikta divkosība un to cilvēku nerespektēšana, kas velk visu smagumu. Ministru algām būtu jāsasniedz vismaz Lietuvas līmenis, jo pašlaik tas nav adekvāti – tās ir nodaļas vai pārvaldes līmeņa algas privātajā sektorā vai valsts kapitālsabiedrībās.
Piešķirot lielākas algas, var prasīt lielāku atbildību un līdz ar pirmajiem pārkāpumiem ministrus mest ārā – tagad, ministru atlaižot, neko daudz viņš nezaudē. Ja alga būs cita, cilvēks par savu darbu domās vairāk.
Visu interviju Vilka mantojums lasiet ceturtdienas, 23. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5.lpp.)!