Ģenerālvienošanās ir trīs pušu apliecinājums par gatavību sadarboties, kur darba ņēmēji, darba devēji un valsts apņemas konkrēto nozari attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi tajā strādājošie. Jau 2019.gada decembrī stikla šķiedras nozarei izdevās noslēgt nozares Ģenerālvienošanos.

Stikla šķiedras nozares Ģenerālvienošanās mērķis ir veicināt abpusēju sadarbību sociālā dialoga attīstībā darba tiesību, darba aizsardzības, darba produktivitātes, labvēlīgas sociālās vides radīšanā nozarē nodarbinātajiem darba ņēmējiem un attīstīt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas jomas izaugsmi un nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Taču pēc vairāku gadu strādāšanas, ievērojot to, par ko vienojāmies, redzam gan ieguvumus, gan arī atsevišķus jautājumus, kuru risināšana ir iestrēgusi.

Ja raugāmies uz ieguvumiem, varu minēt trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, pats process bija ļoti svarīgs, jo arodbiedrība kopā ar uzņēmējiem sarunu ceļā nonāca līdz galvenajiem jautājumiem, kas nozarei ir būtiski un risināmi ar visu trīs pušu iesaisti. Ir daudz darbiniekiem svarīgu jautājumu, ko iespējams risināt uzņēmuma līmenī, savukārt visai nozarei būtiskākos risinājumus varējām fiksēt nozares Ģenerālvienošanās.

Ģenerālvienošanās Pušu komiteja, kur ir pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji, vienojušies par grozījumiem, kas paredz atalgojumu būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro (bruto) vai minimālo stundas tarifa likmi līdz 5,57 eiro ar 2024.gada 1.janvāri, bet saglabāt līdzšinējo 780 eiro minimālo atalgojumu profesiju devītās pamatgrupas - vienkāršo profesiju - nodarbinātajiem īslaicīgi līdz 2024.gada 31.decembrim.

Panāktā vienošanās nozīmē arī to, ka nozares koplīgums saglabājas spēkā un tā dalībnieki ir ieguvuši laiku, lai nākamajā gadā pārskatītu ģenerālvienošanās nosacījumus atbilstoši esošajai situācijai nozarē un ekonomikā. Koplīguma puses vienojās 2024.gadā izstrādāt jaunu ģenerālvienošanās minimālās algas aprēķina modeli, pārejot no sasaistes ar valstī noteikto minimālo algu uz būvniecības nozares vidējo atalgojumu. Papildus būtu jāizstrādā arī citas programmas, kas ģenerālvienošanās ietvaros ietvertu, piemēram, darba drošības apmācības, apdrošināšanas polises, u.c. jautājumus.

Vienlaikus darba devēji norāda uz virkni regulējumu, kas steidzami jārisina valsts pārvaldei - jāievieš mērķtiecīgāki pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, jāspēj prognozēt publiskā pasūtījuma apjomu vismaz trīs gadu posmā, jārisina nodarbināto pieejamības un kvalifikācijas jautājumi.

AS "Valmieras stikla šķiedra" kā darba devēju pārstāvis un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība kā darba ņēmēju pārstāvis 5.aprīlī ir noslēguši stikla šķiedras nozares ģenerālvienošanos, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Puses vienojās stikla šķiedras nozarē strādājošo darba ņēmēju minimālo bruto darba samaksas apmēru mēneša normālā darba laika ietvaros noteikt atbilstoši darbinieku kvalifikācijas līmeņiem.

Tostarp puses vienojās augstākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir divas reizes lielāks jeb 1400 eiro, vidējam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 50% lielāks jeb 1050 eiro, bet zemākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt atalgojumu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 20% lielāks jeb 840 eiro.

3. novembrī spēkā stājās ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā, kas kļūst saistoša visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē. Vienošanās paredz, ka minimālā bruto alga būs 780 eiro, bet darbiniekiem ar atbilstošu izglītību – 820 eiro.

Vienošanos parakstījuši būvuzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir 51,02% no kopējā nozares apgrozījuma, tādēļ ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma 18. panta 4. daļai kļūst saistoša visiem pārējiem nozares dalībniekiem, kuri neko nav parakstījuši.

Šobrīd ģenerālvienošanos sāk reklamēt kā ļoti progresīvu rīku, kā dažādas nozares var darīt kaut ko labu. Acīmredzams, ka arī valstij tas pirmajā mirklī šķiet izdevīgi, jo nodokļu iemaksas pēc algu celšanas palielinās. Tajā pašā laikā ģenerālvienošanās stipri atgādina valsts legalizētu karteli uz atsevišķu preces grupu tirgū – darbaspēku.

Karteļa vienošanās ir starp konkurentiem, un tās mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Kartelis ir vienošanās starp vienas un tās pašas nozares dalībniekiem ar mērķi veidot monopolu. Saprotams, ka vienošanās par darbaspēka cenām apzināti netiek pieminēta, definējot karteļus, jo tad Konkurences padomei uzreiz būtu jāķeras pie darba, lai gan ģenerālvienošanās un karteļa vienošanās sekas ir līdzīgas.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

3.novembrī stājas spēkā Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Tā nosaka 780 eiro lielu minimālo bruto algu un 4,67 eiro minimālo stundas tarifa likmi visā būvniecības nozarē.

Tā nosaka arī iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu.

«Minimālās algas celšana ir ļoti nozīmīgs solis būvniecības iziešanai no ēnu ekonomikas, kuru ierosināja un noslēdza pati nozare,» sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, «noslēgtā Ģenerālvienošanās ne vien ļaus izslēgt dempinga cenu piedāvājumus no publiskajiem iepirkumiem un veicinās godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, bet arī nodrošinās sociālās garantijas darbiniekiem, jo darba devēji būs spiesti iepriekš maksātās aplokšņu algas izmaksāt godīgā veidā.»

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda: «Vispārsaistošā Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir vienošanās par būtisku minimālās algas pieaugumu, un līdz ar to būtiski augstāku sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām būvniecības jomā nodarbinātajiem. Vienlaikus tā ir veiksmīgs sociālā dialoga piemērs Latvijā un solis ceļā no valsts pārregulācijas uz nozares pašregulāciju, kas vienlaikus sekmē ēnu ekonomikas mazināšanos un godīgu konkurenci nozarē.»

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu būvniecības nozarē, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. Priekšlikums paredz minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir noslēgušas vienošanos ar Finanšu ministriju par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu un samazinātās PVN likmes 12% apmērā ieviešanu.

LRB prezidents Jānis Jenzis šodien piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā un informēja deputātus, ka nozares organizācijas ir izstrādājušas ģenerālvienošanās tekstu un apzinājušas nepieciešamo parakstītāju skaitu.

LRB, LVRA, Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRs), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta ģenerālvienošanās parakstīšanu. Arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas ir sniegušas papildu ierosinājumus, kas ir būtiski nozares sakārtošanas procesos un ir iekļauti nozares pašsakārtošanās plānā.

"LRB ir nogājusi garu un cerību pilnu ceļu, vairāk nekā divus gadus esam strādājuši pie nozares sakārtošanas jautājumiem. Kopā ar VID, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz pilnīgu nozares iziešanu no pelēkās zonas, noslēdzot ģenerālvienošanos un ieviešot samazināto PVN likmi, kā to jau saskaņā ar ES direktīvu ir izdarījušas 18 Eiropas valstis," teic J. Jenzis.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas piektdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA).

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus, paredzēja no 2023.gada 1.augusta minimālās mēneša algas būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro un minimālās stundas likmi - līdz 5,57 eiro.

LBNA pārstāvji uzsver, ka lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē veicina ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Arodbiedrībā skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta piecus gadus atpakaļ, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai. Septiņu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības (LIA) priekšsēdētāja Rita Pfeifere un stikla šķiedras nozares pārstāvji - AS "Valmieras stikla šķiedras" (VSŠ) valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels un valdes loceklis Ģirts Vēveris 17. decembrī parakstījuši nozares ģenerālvienošanos.

Tajā paredzēta būtiski augstāka minimālā darba samaksa nozarē, salīdzinot ar valstī noteikto, un tā atšķirsies trīs kvalifikāciju līmeņos.

VSŠ valdes priekšsēdētājs S. Jugels pirms ģenerālvienošanās parakstīšanas pozitīvi novērtē ne tikai ģenerālvienošanās iekļautās nozares attīstības perspektīvas, bet arī apliecina uzņēmuma spēju attīstīties un apņemšanos turpināt darbu, lai nodrošinātu papildu labumus uzņēmuma darbiniekiem.

"Valmieras stikla šķiedra" ir stikla šķiedras nozares līdere Latvijā, kas nozarē nodarbina vislielāko strādājošo skaitu. Uzskatām, ka mums jārāda piemērs un labā griba risināt jautājumus, kas ļautu uzlabot darbinieku darba apstākļus, veicinātu darbinieku prasmju attīstību un izaugsmi, atvieglotu citus ar darbu saistītus jautājumus, piemēram, transporta iespējas nokļūšanai darbā. Ar vienošanos apņemamies ne tikai saviem spēkiem turpināt darbu pie uzlabojumiem, bet arī aktīvi virzīt izmaiņas normatīvo aktu jomā, lai nodrošinātu arvien labākus nosacījumus un ieguvumus uzņēmumā un nozarē strādājošajiem," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Pašreiz Latvijā nodarbināto skaits, uz kuriem attiecas ģenerālvienošanās, sasniedz vien 20%, lai gan Eiropas Savienības direktīva nosaka vismaz trīs reizes lielāku apjomu. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā pie sociālā dialoga nodrošināšanas starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kas rezultētos nozaru koplīgumos, jāstrādā daudz intensīvāk nekā līdz šim.

Tas secināts 3.jūnijā Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Ģenerālvienošanās: vienošanās ir spēks!", informē Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Diskusijā piedalījās dažādu nozaru, arodbiedrību un valsts iestāžu eksperti. Pašreiz Latvijā noslēgtas piecas ģenerālvienošanās, kas aptver nelielu skaitu nodarbināto, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicināja darba ņēmējus aktīvi stāties arodbiedrībās, savukārt uzņēmumus veidot savu jomu asociācijas, lai būtu kam veidot savstarpējo dialogu, kur runāt par tiem jautājumiem, kas konkrētajai nozarei ir aktuāli. Ņemot vērā Latvijas situāciju, viņš arī paredz, ka valstij un sociālajiem partneriem, tostarp LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), būs nepieciešams ar dažādiem rīkiem stimulēt darba ņēmējus un darba devējus meklēt iespēju uzsākt dialogu par koplīguma slēgšanu.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vērtēt ātro ēstuvju nodokļu nomaksas disciplīnu, intervijā sacīja biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Taujāts par ātro ēstuvju, tostarp kebabnīcu skaita palielināšanos Rīgā un ietekmi uz nozari, Jenzis norādīja, ka biedrības redzeslokā ir nonācis nodokļu nomaksas jautājums. "Esam to arī pārrunājuši ar VID sadarbības līguma ietvaros par nodokļu nomaksas disciplīnu," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka ne visas kebabnīcas maksā nodokļus, tādēļ šim aspektam būtu nepieciešams papildu izvērtējums.

Viņš arī minēja, ka apzinās VID noslodzi un saprot, ka šādai izpētei nepieciešami papildu resursi, tādēļ nozare VID apliecinājusi gatavību sniegt algoritmu par nozares katras profesijas algas apjomu, tostarp reģionālā dalījumā, piemēram, pavāra vēlamās algas līmeni Rīgā un reģionos, kā arī nostrādāto stundu skaitu.

Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvniecībā divos gados palielinājusi darbaspēka nodokļu ieņēmumus valstij par 101 miljonu eiro, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) tika ieviesta kā jauns risinājums ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecībā, lai nodrošinātu darbaspēka nostrādāto stundu uzskaiti, nodokļu nomaksas veicināšanu un saimnieciskās darbības izsekojamību. Sākot ar 2017. gada 1. oktobri, EDLUS bija jānodrošina būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir virs viena miljona eiro, bet ar 2020. gada 1. janvāri – būvlaukumos ar būvdarbu izmaksām virs 350 000 eiro, kas nozīmē, ka būvlaukumu skaits, kur jāizmanto EDLUS palielinājās. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma nodrošina, ka būvuzņēmējs vienotā sistēmā reģistrē un uztur datus par būvlaukumos nodarbinātām personām un būvlaukumu apmeklētājiem, un reģistrētos datus nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

Autobusu šoferu trūkumu varētu risināt ģenerālvienošanās nozarē, intervijā stāstīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš uzsvēra, ka šoferu trūkuma problēma ir ne tikai Latvijā, bet kopumā visā Eiropā, un ne tikai sabiedriskajā transportā, bet arī kravu pārvadājumu nozarē. Var aizstāt atsevišķus šoferus slimošanas vai atvaļinājuma laikā, bet lielu rezervju nav nevienam, turklāt lielu rezervju nav arī pilsētu pārvadātājiem.

"Mēs uzskatām, ka ģenerālvienošanās būtu viens no variantiem, kas ļautu saglabāt un piesaistīt nozarei šoferus," teica ATD vadītājs, vienlaikus piebilstot, ka šajā gadījumā visām pusēm ir jāspēj meklēt kompromisus un sarunāties.

Pēc Godiņa teiktā, ja izdotos noslēgt ģenerālvienošanos, tas būtu signāls visai nozarei, arī tiem, kas domā par ienākšanu tirgū, bet, ja kāds iestājas tikai par sava viedokļa pārstāvēšanu, tad kompromiss nav iespējams.

Gan tūrisma, gan vietējā kapitāla un Latvijas konkurētspējas Baltijas reģionā kontekstā ir ļoti svarīgi saglabāt ēdināšanas uzņēmumus, īpaši vietējā kapitāla uzņēmumus, sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šajā nozarē ir ļoti daudz mikrouzņēmumu, kas dod darbu pāris cilvēkiem, un tādēļ viņiem nav jāmeklē nodarbe citur vai jāpamet Latvija.

Runājot par energoresursu krīzi un to, kāda šī ziema būs ēdināšanas nozares uzņēmumiem, Jenzis pauda cerību, ka maksimāli daudz uzņēmēju izturēs šo ziemu.

"Jau vārdā "uzņēmējs" ir ietverts kods, ka tas ir "uzņēmīgs cilvēks", kas spēj tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem. Viss tiešām ir atkarīgs no valsts iesaistes energoresursu cenu kompensēšanā, vai būs kādi revolucionārāki risinājumi akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājumam energoresursiem. Atkarīgs arī no tā, kāds būs atbalsts mazturīgajiem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ar vidējiem ieņēmumiem, arī uzņēmējiem. Ja jaunā Saeima, valdība lems par aktīvāku iesaisti šajā jautājumā nekā pašreizējie lēmumi, tad izdzīvotāju būs vairāk," teica Jenzis.

Pasaules čempionāta hokejā norise Rīgā ļoti dažādi ietekmēja viesnīcu un restorānu jomā strādājošos uzņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

"Ir viesnīcas un restorāni, kas ir ļoti apmierināti, citi bija gaidījuši lielāku tūristu pieplūdumu, bet kopumā vērtējam atzinīgi gan norisi, gan tūristu pieplūdumu," atzīmēja Latvijas Restorānu biedrības priekšsēdētājs.

Jenzis sacīja, ka restorāni, kuri piedāvāja spēļu skatīšanās iespējas, piesaistīja ne tikai tūristu, bet arī vietējo iedzīvotāju uzmanību, un kopumā ir apmierināti ar rezultātu. Tomēr nozare ir ļoti plaša - ēdināšanā darbojas vairāk nekā 2500 uzņēmumu, - un katram ir savs skatījums, sava pieredze.

Vienlaikus Jenzis pauda, ka jebkurš pasākums, kas piesaista tūristu interesi Rīgai un Latvijai, ir svarīgs.

Tāpat Jenzis minēja, ka starptautiskiem sporta pasākumiem ir tendence piesaistīt unikālus, pirmreizējus tūristus, kuri ir attiecīgā sporta veida fani, un, ja cilvēkam būs pozitīva pieredze, iespējams, viņš nākotnē atgriezīsies ar ģimeni, draugiem vai klientiem un sadarbības partneriem.

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pagājušajā gadā bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro, kas ir 1,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

"Lai arī kopumā ēdināšanas nozare uzrāda rekordlielu apgrozījumu un arī nomaksāto nodokļu apjomu, apgrozījums lielā mērā ir inflācijas radīts," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka apgrozījuma rādītājam nav korelācijas ar nozares rentabilitāti, tādēļ nevar teikt, ka nozarei ietu labāk nekā pēdējos gados.

Viņš arī pauda viedokli, ka nozare jau četrus gadus ir krīzes situācijā.

Komentējot nodokļu jautājumu, Jenzis minēja, ka, vērtējot ēdinātāju kopējo samaksāto nodokļu apmēru pret nozares apgrozījumu, tas ir krietni virs vidējā, proti, ēdinātāji nodokļos nomaksā virs 30% no apgrozījuma. "Salīdzinājumam, citās nozarēs tas var būt tikai 3-4%," atzīmēja LRB vadītājs.

Ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds ir sasniedzis 44,2 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas jeb 2020.gada sākumā, pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka nozare ir sasniegusi krietnu apgrozījuma kāpumu, taču tas ir noticis uz inflācijas rēķina.

"Apgrozījuma rādītāji uzrāda rekordlielus apjomus, tomēr par peļņu nevar runāt vispār, uzņēmumi burtiski cīnās par izdzīvošanu, jo nav varējuši palielināt cenas proporcionāli izmaksu pieaugumam, tie ir nokompensējuši izmaksu pieaugumu uz peļņas rēķina," sacīja Jenzis, piebilstot, ka nozares uzņēmumu nodokļu parāds sasniedzis 44,2 miljonus eiro.

Tāpat Jenzis norādīja, ka patlaban pie lielāka apgrozījuma nozarē reģistrēts mazāks apmeklētāju skaits, kas liecina par to, ka cilvēki arvien mazāk izvēlas ēst ārpus mājas un nākamais rudens un ziemas periods varētu šo tendenci pastiprināt.

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) dibinātāju sapulcē par RTAB valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Jenzis, kurš līdz šim ieņēma biroja valdes locekļa amatu, informē Rīgas domē.

Rīgas pašvaldības pusi sapulcē pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai RTAB strādātu augsti profesionāli speciālisti. "Jānis Jenzis tūrisma un ar to saistītajās nozarēs strādā jau ilgus gadus un ir pietiekami pierādījis sevi. Uzskatu, ka viņa vadībā RTAB varēs ne tikai atgūties no pērnā gada notikumiem, bet arī ar jaunu jaudu tupināt darbu pie tūristu piesaistes Rīgai," pamato O.Burovs.

"RTAB ir atguvies no pagājušā gada notikumiem un šogad birojam ir nepieciešams restarts. Tūrisma nozarei ir būtiska loma galvaspilsētas ekonomikā. Lai veiksmīgi veidotu Rīgas tēlu ārpus Latvijas robežām, un palielinātu tūristu skaitu, mēs plānojam plaši atvērt savas durvis tūrisma nozares profesionāļiem," uzsver J.Jenzis.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne visiem iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tomēr ļoti daudz ēdinātāju darbu klātienē atsāks, pēc valdības ceturtdienas lēmuma par galīgajām prasībām āra terašu atvēršanai, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka starp ēdinātājiem ir ļoti daudz mazo un ģimenes uzņēmumu, kuriem jāsaredz biznesa pamatojums, vai darba atsākšana klātienē, apmeklētājiem atverot terases, būs izdevīga.

Vienlaikus Jenzis uzsvēra, ka daudziem uzņēmumiem lēmums par atļauju sākt terašu darbu ir bijis kā "cerību stars, ka viņi varēs izdzīvot".

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Viņš atzīmēja, ka daudzi nozares darbinieki varēs atgriezties no dīkstāves. "Tas ir ļoti iepriecinošs moments, jo viesmīlības nozare pati par sevi pasaka, ka tā nav pārtikas ražošanas nozare, kas varbūt pēdējā pusgada laikā tāda ir bijusi, gatavojot ēdienu līdzņemšanai. Viesmīlības nozarē ļoti svarīgs ir komunikācijas moments ar viesi, tikšanās ar viņu, pozitīvu emociju radīšana," klāstīja Jenzis.

Viņš minēja, ka prasība par darba laika ierobežošanu no plkst.6 līdz 21 ir kompromisa variants, jo sākotnēji esot runāts par iespēju terasēm strādāt līdz plkst.22. No Jenža teiktā noprotams, ka vismaz pagaidām uzņēmēji negrasās prasīt darba laika pagarināšanu, lai arī esot bijuši ēdinātāji, kuri bija jau veikuši rezervācijas līdz plkst.22.

Arī prasības par personu skaitu, kuras varēs atrasties pie viena galdiņa, esot kas tāds, kam ēdinātāji jau bijuši gatavi. Paredzēts, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā desmit personas no kopumā divām mājsaimniecībām, no tām ne vairāk kā četras varēs būt pilngadīgas personas.

Jenzis uzsvēra, ka arī iepriekš, kad ēdinātāju klātienes darbam bija izvirzīti apmeklētāju skaita ierobežojumi, lielu incidentu par šo prasību pārkāpumiem neesot bijuši. Ja tādi bija, tad vairāk saistīti ar ārvalstu viesiem. "Domāju, ka Latvijas viesi ir ļoti likumpaklausīgi un ciena viens otru," sacīja LRB prezidents. Uzņēmēji arī cer uz labu sadarbību ar Valsts policiju un pašvaldības policiju, ja nu tomēr kādi incidenti būs.

Ēdināšanas iestādēs būs jābūt izvietotiem paziņojumiem par to, kādas prasības jāievēro, un Jenzis izteica cerību, ka iedzīvotāji būs saprotoši un tās tik tiešām arī ievēros.

Jau vēstīts, ka Sākot ar piektdienu, 7.maiju, restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas (VM) priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Ēdinātāji un bāru nozares uzņēmumi, atverot terases, kopumā ir spējuši pielāgoties izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, uzskata Latvijas Restorānu biedrībā (LRB) un Latvijas Bāru asociācijā.

LRB prezidents Jānis Jenzis aģentūrai LETA norādīja, ka pirmie novērojumi par terašu atvēršanu liecina, ka vairums uzņēmēju prasības ir centušies ievērot. "Tomēr jāņem vērā, ka pilnībā visas prasības bija zināmas mazāk nekā 24 stundas pirms terašu atvēršanas, kad valdība pieņēma lēmumu. Ja kaut kas nebija, domāju, ka atsevišķiem uzņēmumiem vienkārši vajadzēja dot nedaudz laika vēl pieslīpēties," skaidroja Jenzis.

Vienlaikus Jenzis atzina, ka arī viņš ir redzējis fotogrāfijas sociālajos tīklos, kur bija redzama drošības prasību neievērošana. "Es tomēr gribētu teikt, ka tā ir absolūti mazākā daļa. Negribētos, lai 1% dēļ, kas neievēro, strādāt vairs nedrīkstētu arī pārējie 99%, kas ievēro prasības," sacīja Jenzis un izteica cerību, ka tie uzņēmēji, kuriem pirmajās dienās pēc terašu atvēršanas bijušas problēmas ar drošības prasību ievērošanu, turpmāk kļūs atbildīgāki.

Esošie darba laika ierobežojumi izklaides nozarei Covid-19 izplatības mazināšanai nostādījuši Latvijā šajā jomā strādājošos uzņēmumus nekonkurētspējīgā situācijā ar kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tajās pašās jomās strādājošajiem.

Tādēļ nozares uzņēmēji aicina valdību pagarināt darba laiku, lai uzņēmēji varētu "nostāties uz kājām" un pildīt uzņemtās saistības. "Ceru, ka valdība ieklausīsies," biznesa portālam db.lv sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Kā vēstīts, noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietās, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietās darbs sākams ne agrāk kā plkst.6 un beidzams ne vēlāk kā plkst.24, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus atļauts beigt ne vēlāk kā plkst.2.

«Pašlaik Lietuvā un Igaunijā strādājošajiem bāriem, naktslokāliem, diskotēkām ir ievērojama konkurētspējas priekšrocība, jo tie var strādāt, cik ilgi vēlas — līdz pēdējam apmeklētājam, savukārt Latvijā spēkā ir valdības noteikts ierobežojums līdz plkst.24,» uz jautājumu par Latvijā strādājošo konkurētspēju salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, atbild J. Jenzis.

Saeimas lēmums atļaut sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24 ļaus restorānos vieglāk ievērot epidemioloģiskās drošības protokolu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš atzina, lai arī par to, kādas prasības iedzīvotājiem jāievēro, apmeklējot āra terases, tika komunicētas ļoti plaši, un viesi par to tika brīdināti arī pirms ierašanās, apmeklētāji ne vienmēr tās gribējuši ievērot. "Protams, ja cilvēks sāk vakariņot pusastoņos, astoņos, tad tas, ka deviņos jādodas prom, var likties nedaudz jocīgi," sacīja Jenzis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums ļaut strādāt līdz pusnaktij dos pozitīvu ekonomisko efektu gan pašiem ēdinātājiem, gan valstij kopumā, tostarp tādēļ, ka tas ļaus samazināt to uzņēmēju skaitu, kuram nepieciešams valsts atbalsts.

"Ņemot vērā visas distancēšanās prasības, viesus terasēs var uzņemt mazāk. Šāda darba laika pagarināšana nozīmēs, ka varēs apkalpot vēl vienu viesu maiņu," sacīja Jenzis.

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.