Īsi pirms vasaras saulgriežiem plašsaziņas līdzekļos izskanēja paziņojums par reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas vadošajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.
No normatīvo aktu viedokļa teorētiski vērtējot šo situāciju, ir atzīstami, ka mazākumdalībnieki izmanto Koncernu likumā noteiktos tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret nepieļaujamu ietekmes izmantošanu. Latvijas juridiskajā praksē tas notiek ļoti reti. Tomēr, iepazīstoties ar publiskajā telpā pieejamo prasības pieteikumu, jākonstatē, ka tās iesniedzēji koncernu tiesību mehānismus ir izmantojuši pretēji to mērķim un jēgai.
Pirmkārt, prasītājs lūdz piedzīt visu zaudējumu summu solidāri no visiem atbildētājiem, lai gan Koncernu likumā ir noteikta atbildība par zaudējumiem, kas radīti konkrētas prettiesiskas darbības – pamudinājuma noslēgt neizdevīgu darījumu vai veikt pasākumu – rezultātā. Tādējādi no prasības izriet, ka viens atbildētājs būtībā ir atbildīgs par cita atbildētāja veiktajām darbībām. Šāds regulējums neizriet no koncernu tiesību normām, kā arī ir pretrunā ar vispārējiem civiltiesiskās atbildības principiem.
Otrkārt, apšaubāma ir prasītāja vēlme uzdot par atbildētājiem lietā praktiski visus NP Foods grupā ietilpstošos uzņēmumus. Koncernu likums definē visnotaļ skaidrus kritērijus, kad kāds uzņēmums ir uzskatāms par valdošo uzņēmumu koncernu tiesību izpratnē, līdz ar to būtu aicināms par atbildētāju. Taču prasības iesniedzējs tos ir ignorējis, nepamatoti paplašinot valdošā uzņēmuma jeb atbildīgās personas jēdzienu pretēji likuma burtam un tā jēgai.
Tādējādi rodas bažas par likuma burta interpretāciju un prasības iesniedzēju patieso mērķi. Pēc šā brīža pieejamās informācijas plašsaziņas līdzekļos, nepamet sajūta par klaju mēģinājumu paralizēt vairāku uzņēmumu darbību, balstoties uz subjektīvu un sev izdevīgu likuma interpretāciju.
