Nupat gana lielas kaislības mediju vidē ir izraisījusi Latvijas Institūta (LI) iniciētā kustība #GribuTeviAtpakaļ, kas, šķiet, arī bijis tās īstenais mērķis – rosināt sarunu par to, kas būtu darāms, lai aizbraucēji vispār izskatītu iespējas atgriezties Latvijā. Jo neba nu kādu motivēs fakts, ka kāds (es/mēs) to gribam, vai tas, ka šeit pieejama absolūti ekskluzīva iespēja pazāģēt malku pa vecai modei (LI pastkartes).
Labā ziņa – tik tiešām ir cilvēki, kuri atgriežas vai vēlas to darīt. Pēdējā pusgada laikā jaunu darbu Latvijā esam palīdzējuši atrast vairākiem cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no ārzemēm. Tāpat regulāri saņemam pieteikumus gan no tiem, kuri jau ir Latvijā, gan tiem, kuri par iespējām interesējas, vēl būdami svešumā.
Tā kā ikdienā strādājam gan ar vadītāju atlasi, gan talantu piesaistes projektiem, varam novērtēt, ka interese par atgriešanos ir visos līmeņos. Protams, tie nav ne tūkstoši, ne simti, tomēr apliecina – cilvēki ir raduši iemeslu atgriezties, katrs savu.
Iespējams, ir laiks pastkartes aizstāt ar reālu atbalstu, kur pirmais solis būtu vispusīgas informācijas nodrošināšana. Tāpēc rosinām jaunu kustību, piemēram, #PalidzesuTevAtgriezties, kuras pamatā ir pilnvērtīga abpusēja komunikācija un gluži praktisks atbalsts. Kaut vai atbildes uz jautājumiem, kurus mēs kā personāla atlases konsultanti saņemam visbiežāk: Vai mana kvalifikācija Latvijā ir pieprasīta? Kur to varu izmantot, kādas ir manas iespējas? Kā man meklēt, atrast darbu? Uz kādu atalgojumu varu pretendēt?
Izvērtējot ārzemēs gūtu darba pieredzi, darba devējiem iesakām primāri vērtēt cilvēka kompetences (spējas, prasmes). Piemēram, pārdošanas jomā daudzu darba devēju gaidas saistītas galvenokārt ar gatavu klientu loku, ko atnestu kandidāts.
Valdis, kuram šobrīd ir 29 gadi, pēdējos piecus gadus strādājis Vācijā par tirdzniecības menedžeri. Jau kādu laiku briedusi doma par atgriešanos, un jau neilgi pēc pārcelšanās Valdis saņēma piedāvājumu no starptautiska industriālo iekārtu tirdzniecības uzņēmuma, kurā pozitīvi tika novērtēta Valda mērķtiecība un labās svešvalodu prasmes. Novērtējot Valda spējas, ir skaidrs, ka vietējā tirgus specifiku viņš apgūs un jaunus kontaktus izveidos itin viegli. Šobrīd Valdis pelna gana labi un var dzīvot tādā pat labklājībā, kā bija radis Vācijā. Pēc tirdzniecības profesionāļiem Latvijā ir augsts pieprasījums. Tāpat kā pēc daudzu citu jomu speciālistiem.
Vairums atgriezties gatavo ir jaunieši (vecumā ap 25 – 35 gadiem), kuri svešumā vēl nav paguvuši dziļi iesakņoties. Šī būtu primāri uzrunājamā un atbalstāmā auditorija. Viņu pamata jautājumi ir par konkurētspēju darba tirgū un izaugsmes iespējām.
26 gadus vecais Kaspars pēdējos 4 gadus dzīvoja Skotijā un strādāja loģistikas jomā. Šobrīd uzsācis darbu bankā (Latvijā), pozīcijā ar labām profesionālās izaugsmes iespējām. Daudzi Latvijas darba devēji pārņem pasaules labo praksi talantu piesaistes un attīstības jomā; tās pamatā ir personības novērtēšana un izaugsmes veicināšana tā vietā, lai meklētu 100% pieredzes atbilstību.
Arvien lielāka ir darba devēju atvērtība citādai pieredzei. Labas svešvalodu prasmes, uzņēmība, spēja iekļauties svešā vidē un veiksmīgi veidot sadarbību ir tās kvalitātes, kas nosaka atgriezušos kandidātu konkurētspēju Latvijas darba tirgū.
Grūtāk ar jaunas profesionālās dzīves veidošanu šeit sokas vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Biežākais iemesls tam ir darba devēju pieņēmumi vai aizspriedumi par neatbilstošu pieredzi (cita kultūra, vide, darba tirgus) un atalgojuma prasībām. Tie ir velti. Vairums šo cilvēku labi apzinās, ka Latvijas algas vēl tikai tiecas uz Eiropas līmeni, un ir tam gatavi, tāpēc aicinām Latvijas darba devējus būt atvērtiem jaunai pieredzei.
Viena no skaistākajām atziņām, ko dzirdējām no Gunta, kurš Latvijā atgriezies pēc vairāku gadu prombūtnes Norvēģijā, ir – Latvija aug.
Ik gadu ciemojoties, ļoti labi vērojama valsts attīstība. Protams, sava vieta un iespējas ir jāizcīna, un nekas gatavs uz paplātes netiks pasniegts. Gluži tāpat, kā citur pasaulē. Bet tiem, kuri grib un var strādāt (ne saņemt pabalstus), Latvijā ir iespējas. Ļausim par tām stāstīt tiem, kuri atgriezušies. Un atbalstīsim tos, kuri par šādu iespēju vēl tikai domā.
