Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pievērsīsies arī korupcijas, nodokļu noziegumu, krāpšanas un kontrabandas izpētei, intervijā sacīja FID vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka FID ir definējis, ka iestādei ir divi riska profili.

"Pirmais, par kuru mūs "sodīja" arī "Moneyval", ir tas, ka valsts finanšu sistēmai ātri izskrien cauri miljardi un mēs nenoķeram šo netīro naudu. Mūsu lielākais uzsvars joprojām ir šī vēsturiskā mantojuma apstrāde un šo finanšu plūsmu caur valsti analīze ar sekojošu iesaldēšanu, ja mēs konstatējam, ka ir aizdomas par noziedzīgiem līdzekļiem. Savukārt otrs profils, par ko mēs esam pārliecināti un tagad tas ir apstiprināts arī jaunajā nacionālajā riska profilā, ir noziegumi, kas tiek veikti šeit un ģenerē noziedzīgus līdzekļus Latvijā vai Eiropas Savienībā. Lielākie noziegumi ir korupcija, nodokļu noziegumi, krāpšana un kontrabanda," teica Znotiņa.

Valdība šodien atbalstīja patreizējās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu.

Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš beidzas šodien - dienā, kad valdība atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Znotiņas kandidatūru. Ierastā kārtība ir tāda, ka Saeimas plenārsēdes notiek ceturtdienās, turklāt par šāda amata priekšnieka kandidātiem vēl jālemj Saeimas atbildīgajā komisijā.

13.maijā Valsts kanceleja paziņoja, ka FID priekšnieka atlases konkursā uzvarējusi pašreizējā dienesta priekšniece Znotiņa. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.

Viena un tā pati persona par dienesta priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Iepriekšējais konkurss uz FID vadītāja amatu notika 2018.gadā. Toreiz Znotiņa tika izvēlēta kā labākā no deviņiem pretendentiem.

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un Zviedrijas radniecīgais dienests pētīs kontrabandas plūsmas un iemeslus lielajiem zviedru kronas apjomiem Latvijā, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina uz FID priekšnieces amatu atkārtoti virzītā Ilze Znotiņa.

Znotiņa atgādināja, - lai veicinātu tiesībsargājošo institūciju sadarbību un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu finanšu noziegumu izlūkošanai un novēršanai, Rīgā ir atklāts Baltijā pirmais finanšu izlūkošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas jeb AML inovāciju centrs.

Znotiņa Saeimas komisijās skaidroja, ka centrs ir svarīgs, lai ātri un efektīvi varētu veikt finanšu plūsmu analīzi. Atbilstoši centrā iekļautajiem projektiem patlaban FID vienojies ar Igaunijas un Polijas kolēģiem, ka tiek strādāts pie kopīga analīzes projekta par to kā Ukrainas bēgļi, iespējams, var tikt pakļauti cilvēktirdzniecības riskam.

"Savukārt ar Zviedrijas FID esam vienojušies, ka centrā veiksim pētījumu, kādā veidā sasaistāma kontrabandas preču plūsma uz Zviedriju caur Latviju. Jau redzam, ka Latvijā nez' kāpēc ir ļoti liels apjoms zviedru kronu, kas tiek, iespējams, mainītas valūtas maiņas punktos un vēl kādās vietās," izteicās Znotiņa.

Bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa izlēmusi nestartēt jaunajā konkursā uz FID priekšnieka amatu, apliecināja pati Znotiņa.

Viņa norādīja, ka vēloties paplašināt savu darbības lauku un patlaban esot iesaistīta atbalsta sniegšanā vairākām valstīm. Tomēr Znotiņa uzsver, ka viņa vienmēr būšot gatava atsaukties, ja kolēģiem Latvijā vajadzēs padomu vai cita veida palīdzību.

Šodien noslēdzas pieteikumu iesniegšanas termiņš vakantajam FID priekšnieka amatam. Konkurss tika izsludināts 27.martā. Znotiņa pāris dienas iepriekš LETA norādīja, ka par piedalīšanos konkursā vēl nav izlēmusi.

Patlaban vienīgais kandidāts, kurš publiski apliecinājis savu startu konkursā, ir FID priekšnieka vietnieks Toms Platacis, kurš arī patlaban pilda dienesta priekšnieka pienākumus.

Kā ziņots, pēc aptuveni desmit mēnešu pauzes valdība marta beigās nolēma izsludināt konkursu uz FID priekšnieka amatu.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai slēgto robežu dēļ pagājušajā gadā izlīdzinājās apritē esošais skaidrās naudas daudzums, atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

"Mēs to sasaistījām ar jau agrāk izdarīto pieņēmumu, ka valstī tiek ļoti lielā daudzumā pāri robežai ievesta skaidrā nauda. Mēs par to informējām gan Valsts ieņēmumu dienestu, gan Latvijas Banku un sākām strādāt pie tā, lai kopīgi domātu, kā uzlabot situāciju," pauda Znotiņa.

Vienlaikus viņa norādīja, ka iemesls neslēpjas tikai tajā, ka virkne Latvijas rezidentu atver kontus Lietuvas finanšu iestādēs un dodas uz kaimiņvalsti izņemt skaidru naudu, ko pēc tam ieved atpakaļ Latvijā, lai slēptu tās izcelsmi.

"Ne tikai no Lietuvas. Taču, jā, jau sen tiek runāts, cik intensīva ir bankomātu darbība Lietuvas pierobežā. Vēl pirms robežu aizvēršanas tika aizturēti arī vairāki privāto lidmašīnu izmantotāji, kas ar koferīšiem ieveda skaidro naudu no Krievijas vai citām NVS valstīm. Joprojām ļoti nepasargāta ir sauszemes un jūras robeža. Darba ir ļoti daudz," pauda Znotiņa.

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Ņemot vērā noziegumu skaita pieaugumu, nepieciešams aktīvāk cīnīties pret krāpniecību virtuālajā vidē, 5.martā intervijā Latvijas Radio teica Finanšu izlūkošanas dienests (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

Kā vienu no aktuālajām problēmām I.Znotiņa minēja noziedzības pieaugumu virtuālajā vidē, kas aktivizējās Covid-19 krīzes periodā.

"Redzam, ka ļoti daudzi cilvēki, kas jau tā var dzīvot sliktā ekonomiskā situācijā, iespējams, izmisuma stāvoklī pakļaujas krāpniekiem," secina I.Znotiņa.

Viņa piebilda, ka kiberjomā ir kā vienkāršākas un saprotamākas uzbrukuma metodes, tā arī noziegumi, kurus atklāt ir ļoti sarežģīti, savukārt tiesībsargājošo institūciju kapacitāte darbam ar šādiem noziegumiem varētu būt lielāka. Proti, lai arī tiesībsargājošo institūciju spēja noķert šādus noziedzniekus neesot maza, izkrāpto līdzekļu atgūšana ir sarežģīta, jo to pārsūtīšanā un slēpšanā tiek izmantotas dažādas finanšu shēmas, teica I.Znotiņa.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma subjekta ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par atturēšanos no darījuma, jo tas ir aizdomīgs. To veido, balstoties uz likuma subjekta paša veidoto Iekšējās kontroles sistēmu, kas tapusi lasot FID definētās vadlīnijas.

Intervijā Dienas Biznesam FID vadītāja Ilze Znotiņa apstiprina, ka iekšējās kontroles sistēmas, kā arī vadlīnijas nav normatīvi akti.

Visas sarunas gaitā FID vadītāja, kas no 2018. gada līdz 2020. gada pavasarim bijusi Moneyval ziņojuma galvenā kuratore, piedaloties neskaitāmos Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma un citu likumu grozījumos Saeimā, uzsver, ka likumus tieši nav sagatavojusi, tā norādot, ka par kvalitāti un nepilnībām atbildīgi deputāti.

Savukārt, runājot par ieguvumiem, nenoliedz FID lomu. Proti, Latvija nav nokļuvusi Moneyval "pelēkajā sarakstā" kā, piemēram, Malta un mūsu valsts var turpināt aizņemties naudu ar pieņemamiem procentiem starptautiskajā tirgū, kā arī uzņēmējiem neesot jāpiedzīvo tādas kontroles starptautisku pārskaitījumu gadījumā, kā valstīs, kuras ir pieminētajā sarakstā.

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.jūlija numurā lasi:

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Fragments no intervijas

Romāns Meļņiks: Ir vesela rinda valstu, ar kurām biznesam ir apgrūtināta sadarbība. Uzņēmēji tā arī saka – pārceļam biznesu uz Lietuvu vai Igauniju un varam strādāt! Ārvalstu investori, kuri eksportē preces uz Krieviju, Kazahstānu vai citām valstīm, arī norāda, ka filiāli šādai darbībai labāk atvērt Lietuvā vai Igaunijā. Tur kontrolējošie dienesti neradot iespaidu, ka nauda varētu tikt atņemta. Kā jūs skaidrotu šo reakciju, vai mums ir citi spēles noteikumi nekā pārējā ES?

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma...

Ilze Znotiņa: Jau ilgstoši mēģinu izskaidrot to, ko dara FID, un to, ko dara citas iestādes sistēmā. Par visu sistēmu atbildēju līdz 2020. gada februārim, kad Latvijai bija jāizkļūst no potenciālā riska tikt iekļautai Moneyval pelēkajā sarakstā. Vadīju gan darba grupu, gan delegāciju (Moneyval), un man bija mandāts runāt par jebkuru no tēmām, kas ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumam. Tagad es to jau vairāk nekā gadu nedaru, jo man šāda mandāta runāt par visu nav. Līdz ar to kontrolējošā institūcija, runājot par banku sektoru, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tai ir jāsniedz atbildes par to, vai prasības attiecībā uz banku klientiem ir stingrākas vai mazāk stingras. Tas, ko esmu novērojusi, – ir kaut kāda uzņēmēju daļa, kura līdz šim varbūt nav bijusi tik ieinteresēta pilnībā sniegt visu informāciju bankām, un banku prasības ir strauji mainījušās. Tas liek domāt, ka vienai daļai uzņēmēju ir vieglāk pārreģistrēt savus bankas kontus citā ES valstī, nekā palikt šeit!

R.M.: Sakiet kā eksperte, vai tas, jūsuprāt, ir pareizi, ka atšķiras prasības ES valstīs un vietām var darboties uzņēmums bez kāda satraukuma, bet pie mums to nevar?

I.Z.: Tas nav pareizi! Kāpēc? Nepareizi rīkojas nevis Latvija, bet nepareiza ir situācija, kurā pat Eiropas Savienībā, kur ir tikai 27 valstis, ir dažāda pieeja šiem jautājumiem! Ir dažādas stingrības prasības ES, un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, piektdien, 26. janvārī, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par valdes locekli juridiskajos un atbilstības jautājumos ievēlējusi Ilzi Znotiņu.

Plānots, ka valdes locekle darbu uzsāks 2024. gada 1. februārī.

Ilze Znotiņa iepriekš vadījusi Finanšu izlūkošanas dienestu, bijusi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) veiktajos novērtēšanas procesos Latvijas delegācijas vadītāja. Profesionālajā darba pieredzē sekmīgi darbojusies kā zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" partnere, pārstāvot plašu vietējo un starptautisku klientu loku. Līdz šim brīdim praktizējusi arī kā zvērināta advokāte. I. Znotiņa ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē Rīgas Juridiskajā augstskolā un pabeigtas doktorantūras studijas Latvijas Universitātē.

Par ideju veidot jaunu superstruktūru finanšu noziegumu apkarošanai, tiesu praksi, lemjot par arestētās mantas konfiskāciju, kā arī izredzēm tikt pārvēlētai amatā laikrakstā Diena 19.janvārī intervija ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu.

Fragments no intervijas

Latvijai nācās strauji un novēloti ielēkt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tēmā. Tagad ir pagājis zināms laiks, iegūta prakse. Kā jūs vērtējat, vai situācija jau ir nostabilizējusies, vai vēl būtu jāuzlabo normatīvie akti, kas regulē legalizācijas novēršanas jomu? Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi izskatīšanai divas lietas, kurās personas sūdzas, ka esošais regulējums viņiem liedz tiesības uz taisnīgu tiesu. Varbūt kaut kur groži jāpievelk vai pretēji – jāpalaiž vaļīgāk?

Par ielēkšanu novēloti sistēmas sakārtošanā nav īsti tas, kā es to redzu, jo mēs redzam, ka ļoti daudz kur pasaulē, tai skaitā Eiropā, valstis nav sasniegušas tādus rezultātus, kā mēs esam sasnieguši. To pirmām kārtām apliecināja Moneyval vērtējums 2018. gada nogalē, kas pateica, ka Latvija ir pirmā valsts, kura pilnībā vai lielākoties ir izpildījusi visas 40 Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas. Bet par to, kas notiek Latvijā attiecībā uz tiem 2017., 2018., 2019. gadā izmainītajiem likumiem, tur viennozīmīgi ir kaut kādas nianses, kuras droši vien ir nepieciešams vēl joprojām pieslīpēt un kaut kādus procesuālos jautājumus atrisināt. Piemēram, jūs uzdevāt jautājumu par ST iesniegtajiem pieteikumiem – tie jau arī neanalizē kādus fundamentālus principus, piemēram, apgrieztās pierādīšanas principu vai samazināto pierādīšanas standartu. Tajos ir runa par ārkārtīgi mazām, smalkām procesuālām niansēm, par kurām viennozīmīgi vismaz es no savas jurista pieredzes varu teikt, ka mums jāapsveic iniciatīva, kas rūpējas, lai sistēmā nebūtu pretrunu vai nepareizību. Attiecībā uz diviem pieteikumiem ST, jā, tie ir iesniegti, bet vienlaicīgi arī Saeimā izskatīšanā ir tās pašas normas, kas tiek apstrīdētas, tās jau tiek liktas uz grozījumiem, lai sakārtotu šo jautājumu. Kurš būs pirmais – ST vai Saeima, kas pateiks, es nezinu.