Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Turpinot savu sadarbību ar Latvijas studējošo jaunatni un vēloties nodrošināt iespēju ikvienam iegūt sev vēlamo augstāko izglītību, ar 5. augustu SEB banka visu Latvijas augstskolu un koledžu studentiem piedāvā jaunu Studiju kredītu.

Iegūt finansējumu studiju maksas segšanai SEB banka studēt gribētājiem nodrošina jau piekto gadu un šajā gadā piedāvātais kredīts studentiem ir būtiski papildināts ar pievilcīgiem nosacījumiem.

Salīdzinot ar valsts galvoto studiju kredītu, SEB bankas Studiju kredītu jaunietis var saņemt 100% apmērā no studiju maksas, kas nozīmē, ka students droši var izvēlēties sev vēlamo studiju programmu, nesatraucoties par tās izmaksām, tāpat kredītam var pieteikties arī licencēto studiju programmu studenti, kam valsts galvotais Studiju kredīts nav pieejams. SEB bankas Studiju kredītu iespējams iegūt visu Latvijas augstskolu un koledžu studentiem jebkurā bankas filiālē. Kā būtisks priekšrocība – students dažu stundu laikā var uzzināt sev pieejamo studiju kredīta limitu un būt drošs, ka viņam būs līdzekļi gan pirmajai iemaksai par studijām, gan visas studiju maksas segšanai.

Pirmdien, 3.septembrī, pulksten 11:00 Vidzemes Augstskolas (ViA) studenti un darbinieki ar svinīgo pasākumu Valmieras Drāmas teātrī uzsāks jauno, nu jau 11, studiju gadu. Lai sveiktu ViA darbiniekus ar jaunā studiju gada sākumu, augstskolu pulksten 14:30 apmeklēs Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

Svinīgajā pasākumā klātesošos uzrunās ViA rektore Dr.hist. Vija Daukšte, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis un Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs Vitauts Staņa.

Ar ViA atzinības rakstiem tiks sveikti pagājušā studiju gada veiksmīgākie un aktīvākie studenti. Vēlāk klātesošie tiks iepazīstināti ar jaunajiem augstskolas studentiem. Savukārt labam noskaņojumam muzicēs Valmieras Mūzikas skolas jaunieši Imanta Toča vadībā.

Pēc svinīgā pasākuma, pulksten 14:30, Tērbatas ielā 10 pulcēsies ViA akadēmiskais un administratīvais personāls. Lai sveiktu ViA darbiniekus ar jaunā studiju gada sākumu, augstskolu apmeklēs Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. Pasākumā ViA rektore Vija Daukšte stāstīs par augstskolas nākotnes plāniem un augstskolas attīstību nākotnē. Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis iepazīstinās ar Valmieras pilsētas attīstības plānu un augstskolas lomu tajā. Savukārt ViA Komunikācijas daļas vadītāja Liene Ločmele prezentēs tikko izveidoto augstskolas Identitātes rokasgrāmatu.

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Dažas valsts augstskolas paplašina studiju programmu klāstu, dažas ceļ studiju maksu, teju vai visas fokusējas uz pieprasījumu darba tirgū un ārvalstu studentu piesaisti , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī lielākā daļa valsts augstskolu studiju maksu vietējiem studentiem nākamajā gadā nepaaugstinās, divas no lielākajām, – proti, Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – to palielinās pamata un augstākā līmeņa studiju programmām par 1–17%, liecina DB veiktā aptauja. Vairākas augstskolas ir sarūpējušas jaunas, konkurētspējīgas un pat prestižas mācību programmas. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informē, ka kopumā kopš pērnā gada septembra ir izsniegtas licences 30 jaunām studiju programmām, daļa no tām jau ir ieviesta pagājušā mācību gada ziemas sesijā. Pēc IZM aplēsēm, nākamajā mācību gadā tiks piedāvātas vairāk nekā 20 jaunas programmas.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.

Kā secina KPMG, Latvijā 67% no faktiskajām studiju programmu īstenošanai attiecināmajām izmaksām veido akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojums, kas ir augstāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo rādītāju - 60%.

Pētījuma autori saskata nepieciešamību izveidot jaunu, pārskatāmu studiju vietas bāzes izmaksu modeli, kas būtu gan ar aktuālākajām izmaksām katrā izmaksu grupā, gan būtu vieglāk atjaunojams turpmāk.

Sekojoši pētījumā tiek piedāvāta studiju vietas bāzes izmaksu modeļa alternatīva. Jaunajā modelī KPMG piedāvā izmaksu sadalījumu, kas būtu salīdzināms ar OECD valstu augstskolu izmaksām darbinieku atalgojumam.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Uzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu - vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

29% aptaujāto par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.

Šajā vasarā Latvijas Universitātē notiks uzņemšana divās jaunās studiju programmās - profesionālajā bakalaura studiju programmā Apdrošināšana un finanses, kā arī augstākās profesionālās izglītības maģistra studiju programmā Telpiskās attīstības plānošana.

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes starpdisciplinārā studiju programma Telpiskās attīstības plānošana sagatavota, ņemot vērā darba tirgus pieaugošo pieprasījumu, un tā balstās dabas, sociālajās un inženierzinātnēs. Programmas ietvaros studenti varēs izvēlēties vienu no diviem specializācijas virzieniem - teritorijas plānošana vai vides plānošana. Programmas īstenošanā papildus tiks iesaistīti mācībspēki gan no vairākām Universitātes fakultātēm, gan no Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes. Studiju progrramas direkors ir asoc. prof. Pēteris Šķiņķis.

Pretendetiem noteiktās prasības iepriekšējais izglītībai ir: akadēmiskais bakalaura grāds ģeogrāfijā, vides zinātnē, ģeoloģijā, arhitektūrā, ainavu arhitektūrā, vadībzinātnē vai ekonomikā; otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vides zinātnē, arhitektūrā un pilsētplānošanā, ainavu arhitektūrā, vadībzinātnē un ekonomikā. Pretendenti tiks uzņemti pamatojies uz pārrunu rezultātiem. Studiju ilgums - 4 semestri, studiju forma - pilna laika klātiene.

Latvijas Universitātē turpinās pieteikumu pieņemšana vairākās pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmās. Šodien, 14.augustā, sākās arī pieteikumu pieņemšana doktorantūras studiju programmās.

Saskaņā ar universitātes sniegto informāciju pamatstudijās iespējams pieteikties 9 dažādās studiju programmās Ekonomikas un vadības fakultātē, 17 programmās Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, 4 studiju programmās Moderno valodu fakultātē, 3 studiju programmās Filoloģijas fakultātē, 7 studiju programmās Fizikas un matemātikas fakultātē, vienā studiju programmā Teoloģijas fakultātē, kā arī vairākās Valkas un Latgales filiāļu īstenotajās studiju programmās.

Augstākā līmeņa studijām var pieteikties 15 studiju programmām Ekonomikas un vadības fakultātē, 4 - Filoloģijas fakultātē, 6 - Fizikas un matemātikas fakultātē, 3 - Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, 3 - Ķīmijas fakultātē, 5 - Moderno valodu fakultātē, 15 - Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, 5 - Sociālo zinātņu fakultātē, 2 - Bioloģijas fakultātē, 2 - Teoloģijas fakultātē, kā arī vienā - Juridiskajā fakultātē.

Nebanku kreditēšanas uzņēmums SIA VIA SMS group emitējis obligācijas 4 miljonu eiro vērtībā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kopumā tika emitēti 4000 obligāciju ar sākotnējo nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju gada kupona likme ir 13% ar termiņu uz 2 gadiem un pamatsummas atmaksu termiņa beigās 2016. gada 25. augustā. Saskaņā ar emisijas prospektu SIA VIA SMS group ir tiesības emitēt papildus 12 tūkstošus obligāciju (12 miljonus eiro pēc nominālvērtības) līdz 2016. gada 18. augustam. FKTK obligāciju prospekts reģistrēts šī gada 10. decembrī.

No 18.decembra SIA VIA SMS group obligācijas tiek iekļautas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, kur tās būs pieejamas brīvai tirdzniecībai.

Pēc uzņēmuma vadības teiktā, obligāciju emisija tika veikta ar mērķi finansēt SIA VIA SMS group grupas uzņēmumus, kas, atbilstoši stratēģijai, aktīvāk izvērsīs privātpersonu kreditēšanu visās valstīs, kur grupa ir pārstāvēta, kā arī ar mērķi pārfinansēt esošos grupas aizņēmumus obligāciju formā, kā arī, lai uzlabotu naudas plūsmu un likviditāti. Tāpat obligāciju emisija palielinās uzņēmuma atpazīstamību regulētajā kapitāla tirgū un institucionālo investoru vidū.

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Latvijas Universitātē notiek studentu uzņemšana 2007./2008.gada pavasara semestrim vairākās programmās Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, kā arī politikas zinātnes maģistra studiju programmā Sociālo zinātņu fakultātē, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Savukārt janvāra trešajā nedēļā notiks pieteikumu pieņemšana tiesību zinātnes profesionālā maģistra studiju programmā. Visas studiju programmas, kurās notiek uzņemšana, paredzētas reflektantiem, kuriem ir iepriekš iegūta augstākā izglītība.

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē notiek uzņemšana šādās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās: sociālo zinību skolotājs, sociālais pedagogs, mājsaimniecības un mājturības skolotājs, vizuālās mākslas skolotājs, pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājs, pamatizglītības skolotājs (1.–4. klase) un speciālās izglītības skolotājs. Pieteikumu iesniegšana notiek no 4. līdz 22.janvārim, darba dienās no plkst. 10:00 līdz 17:00, 12.janvārī (sestdien) no 10:00 līdz 14:00. Pieteikumus pieņem Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē Jūrmalas gatvē 74/76 204A. telpā (vecajā korpusā).

SEB banka septiņu gadu laikā izsniegusi 28,6 tūkstošus aizdevumus studentiem ar valsts galvojumu 73,6 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Neskatoties uz to, ka tradicionāli lielākā aktivitāte bankā novērojama augusta otrajā pusē un septembra sākumā, jau šobrīd jaunieši izrāda pastiprinātu interesi par valsts galvotajiem studiju kredītiem. Jautājumi, kuri topošiem studentiem ir aktuāli, ir ļoti dažādi: kredīta priekšrocības, izdevīgie atmaksas un atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi, pieteikšanās process kredītam.

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols skaidro, ka studiju laikā students par studiju kredītu nemaksā neko. Pamatsummas un procentu atmaksa sākas ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas, kas ļauj studentam koncentrēties uz izglītības iegūšanu un finansiālo saistību kartošanu sākt tikai pēc studiju beigšanas, kad jaunais speciālists jau atradis darbu.

Jelgavā tapis jauns Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) studiju un zinātnes centrs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Studentiem tas durvis vērs nākamā gada sākumā. Patlaban telpas tiek aprīkotas ar modernām iekārtām. Pārtikas nozare ir specifiska, tās apguvei nepieciešama bagātīga, resursietilpīga infrastruktūru un moderna studiju vide. LLU PTF ir labi attīstīta pētniecība, tāpēc jaunajā studiju un zinātnes centrā abos stāvos atradīsies mācību un zinātniskās laboratorijas, bet pirmajā vēl arī pilotražotnes – augļu un dārzeņu pārstrādei, alus ražošanai, graudu pārstrādei un maizes ražošanai, piena, gaļas un zivju pārstrādei. Plānots arī iepakošanas cehs, pārtikas procesu un iekārtu laboratorijas. Tajās esošās iekārtas būs kā prototips ražošanā pielietotām iekārtām. «Proti, viss, lai studentiem būtu vieglāk saprast ar pārtikas produktu ražošanu saistītās nianses,» uzsver LLU PTF dekāne Inga Ciproviča.

Latvijas Universitātē turpinās pieteikumu pieņemšana vairākās pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmās. Pieteikšanās notiks fakultātēs.

Pamatstudijās iespējams pieteikties 9 dažādās studiju programmās Ekonomikas un vadības fakultātē, 16 programmās Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, 4 studiju programmās Moderno valodu fakultātē, vienā studiju programmā Teoloģijas fakultātē, kā arī vairākās Valkas un Latgales filiāļu īstenotajās studiju programmās.

Augstākā līmeņa studijām var pieteikties 15 studiju programmām Ekonomikas un vadības fakultātē, 4 - Filoloģijas fakultātē, 5 - Fizikas un matemātikas fakultātē, 3 - Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, 3 - Ķīmijas fakultātē, 5 Moderno valodu fakultātē, 15 Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, 4 - Sociālo zinātņu fakultātē, 2 - Bioloģijas fakultātē, 4 - Teoloģijas fakultātē, kā arī vienā - Juridiskajā fakultātē.

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

«Via Baltica» digitālā koridora izveides pirmajiem darbiem no Eiropas Savienības (ES) nepieciešami apmēram 40 miljoni eiro, stāstīja Igaunijas Uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju (IT) ministrs Renē Tammists.

Viņš sacīja, ka izveidot «Via Baltica» digitālo koridoru ir izaicinājums gan Eiropai, gan Baltijas valstīm, jo pēc «Via Baltica» saprašanās memoranda parakstīšanas ir nepieciešams izdarīt pirmos būtiskākos soļus, lai vispār varētu sākt šī digitālā koridora izveidi. «Mums pašiem sākumā ir jānodrošina 5G tīkla pārklājums un tā plaša pieejamība, pēc tam, atbilstoši «Via Baltica» saprašanās memorandam, ir nepieciešams finansējums no ES. Jāņem vērā, ka tā ir jauna programma un atbalsts finansēšanā un sagatavošanas darbos ir būtisks, lai projektu varētu paspēt izvērst līdz 2025.gadam,» norādīja Tammists.

Tāpat Tammists atzīmēja, ka 5G tehnoloģiju attīstība Baltijas valstīs ir solis uz priekšu jaunu biznesa modeļu veidošanā. «Igaunija jau ir digitāli attīstīta, taču ir vairāki potenciāli projekti, kurus varētu realizēt ar 5G tīkla attīstību, tostarp arī «Via Baltica» digitālo koridoru. Manuprāt, turpmāk šāda veida projekti veicinās jaunus biznesa plānus un pavērs iespējas jaunām sadarbības iespējām ar tehnoloģiju kompānijām,» teica ministrs.

Pērn SIA VIA SMS Group neto apgrozījums sasniedza 16,579 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielāko neto apgrozījuma pieaugumu 2016. gadā nodrošināja Spānijā operējošais meitas uzņēmums, kur neto apgrozījums pieauga vairāk kā četras reizes. Zviedrijā neto apgrozījums pieauga par 40%, savukārt Čehijā - par 29%, salīdzinot ar neto apgrozījuma datiem uz 2015. gada 31. decembri. VIA SMS Group EBITDA 2016. gadā sasniedza 2 956 312 eiro, nodrošinot neto peļņu 1 004 549 eiro apmērā.

VIA SMS Group neto kredītportfelis 2016.gada 31.decembrī bija 14 651 242 eiro, pārskata periodā tas pieauga par 39%, lielāko kredītportfeļa pieaugumu nodrošināja Spānija, kur kredītportfelis uz 2016. gada 31. decembri, salīdzinājumā ar 2015. gada 31. decembri, pieauga vairāk nekā trīs reizes. Zviedrijas kredītportfelis pieauga vairāk nekā divas reizes, savukārt Latvijā - par 35%.

Šā gada pirmajā pusgadā periodā uzņēmuma VIA SMS group AS ir neto apgrozījums sasniedzis 10,5 miljonus eiro, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā, ir par 9,7% vairāk, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielāko neto apgrozījuma pieaugumu 2018. gada sešos mēnešos nodrošināja Spānija un Zviedrija. EBITDA 2018. gada sešos mēnešos sasniedza 2,251 miljonu eiro, nodrošinot neto peļņu 1,251 miljona eiro apmērā.

Pārskata periodā būtisku izaugsmi piedzīvojis VIA SMS group AS meitas uzņēmums Zviedrijā, neto apgrozījumam pieaugot par 28% gada griezumā. Izaugsmi veicinājusi piedāvāto produktu klāsta optimizācija un pielāgošana klientu vajadzībām. Meitas uzņēmums Polijā, savukārt, piedzīvojis nelielu kritumu neto apgrozījumā. VIA SMS group AS meitas uzņēmums Rumānijā, kas darbību uzsāka š.g. februārī, turpina attīstīt darbību un nostiprināt pozīcijas šajā tirgū, ņemot vērā līdzšinējo veiksmīgo VIA SMS group AS pieredzi citos Eiropas tirgos. Meitas uzņēmums, kas darbojas Latvijā, uzrādījis labus rezultātus, ko veicinājusi jauna produkta ieviešana, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc maksājumu kartes ar kredītlīniju SAVA.card.

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.