"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos SEB grupa Latvijā ir strādājusi ar 31.3 miljonus latu tīro peļņu, kas ir par 30.3 % mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina SEB bankas pārskats.

Kopējais noguldījumu apjoms bankā sasniedzis 1.3 miljardus latu, kas ir tieši tikpat cik pērn septembra beigās.

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfeļa apjoms šogad palielinājies par 6 %, sasniedzot 734.9 miljonus latu.

SEB grupas Latvijā kapitāla pietiekamības rādītājs septembra beigās veidoja 10.6 .

Sekojot līdzi notikumiem ekonomikā un piesardzīgi izvērtējot iespējamos attīstības scenārijus Latvijā, trešajā ceturksnī banka ir pārņēmusi SEB grupā praktizētu metodoloģiju uzkrājumu veidošanai izsniegtajiem kredītiem un palielinājusi veidoto uzkrājumu apjomu, skaidro SEB grupas Latvijā prezidents Ainārs Ozols.

Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.

Kā secina KPMG, Latvijā 67% no faktiskajām studiju programmu īstenošanai attiecināmajām izmaksām veido akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojums, kas ir augstāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo rādītāju - 60%.

Pētījuma autori saskata nepieciešamību izveidot jaunu, pārskatāmu studiju vietas bāzes izmaksu modeli, kas būtu gan ar aktuālākajām izmaksām katrā izmaksu grupā, gan būtu vieglāk atjaunojams turpmāk.

Sekojoši pētījumā tiek piedāvāta studiju vietas bāzes izmaksu modeļa alternatīva. Jaunajā modelī KPMG piedāvā izmaksu sadalījumu, kas būtu salīdzināms ar OECD valstu augstskolu izmaksām darbinieku atalgojumam.

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

SEB banka septiņu gadu laikā izsniegusi 28,6 tūkstošus aizdevumus studentiem ar valsts galvojumu 73,6 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Neskatoties uz to, ka tradicionāli lielākā aktivitāte bankā novērojama augusta otrajā pusē un septembra sākumā, jau šobrīd jaunieši izrāda pastiprinātu interesi par valsts galvotajiem studiju kredītiem. Jautājumi, kuri topošiem studentiem ir aktuāli, ir ļoti dažādi: kredīta priekšrocības, izdevīgie atmaksas un atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi, pieteikšanās process kredītam.

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols skaidro, ka studiju laikā students par studiju kredītu nemaksā neko. Pamatsummas un procentu atmaksa sākas ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas, kas ļauj studentam koncentrēties uz izglītības iegūšanu un finansiālo saistību kartošanu sākt tikai pēc studiju beigšanas, kad jaunais speciālists jau atradis darbu.

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, uzskata Finanšu ministrija (FM).

Turklāt jau uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro, lai gan budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir 13 miljoni eiro. IZM nekavējoties jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvo aktu prasības finanšu politikas jomā, norāda FM.

Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studēt gribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Kamēr Latvijā jaunais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vēlas, lai visi studenti aizņemtos naudu studijām no īpaši izveidota kreditēšanas fonda un valsts apmaksātās studiju vietas tiktu likvidētas, mūsu kaimiņvalsts Igaunija iet citu pārmaiņu ceļu. Tur nolemts visiem sekmīgajiem studentiem, kas studēs igauņu valodā, ļaut mācīties bez maksas, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Marts Laidmets stāstījis: «Izstrādātais un valdībā apstiprinātais projekts par augstākās izglītības reformu paredz, ka no nākamā studiju gada visi studenti, kuri būs uzņemti valsts augstskolās, varēs par brīvu studēt studiju programmās, kas ir igauņu valodā. Lai saglabātu valsts apmaksāto studiju vietu, studentam katru semestri būs pilnībā jāizpilda studiju plāns, iegūstot vismaz 30 kredītpunktus. Ja students to pilnībā nespēs vai nevēlēsies izpildīt, izglītības iestādei būs iespēja prasīt, lai students atmaksā daļu no studiju izmaksām. Atmaksājamās summas griestus noteiks valdība. Augstskola gan drīkstēs arī nolemt neatprasīt studiju maksas atmaksu, ja students studiju plānu neizpildīs attaisnojošu iemeslu dēļ.»

Dažas valsts augstskolas paplašina studiju programmu klāstu, dažas ceļ studiju maksu, teju vai visas fokusējas uz pieprasījumu darba tirgū un ārvalstu studentu piesaisti , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī lielākā daļa valsts augstskolu studiju maksu vietējiem studentiem nākamajā gadā nepaaugstinās, divas no lielākajām, – proti, Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – to palielinās pamata un augstākā līmeņa studiju programmām par 1–17%, liecina DB veiktā aptauja. Vairākas augstskolas ir sarūpējušas jaunas, konkurētspējīgas un pat prestižas mācību programmas. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informē, ka kopumā kopš pērnā gada septembra ir izsniegtas licences 30 jaunām studiju programmām, daļa no tām jau ir ieviesta pagājušā mācību gada ziemas sesijā. Pēc IZM aplēsēm, nākamajā mācību gadā tiks piedāvātas vairāk nekā 20 jaunas programmas.

Uzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu - vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

29% aptaujāto par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Jelgavā tapis jauns Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) studiju un zinātnes centrs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Studentiem tas durvis vērs nākamā gada sākumā. Patlaban telpas tiek aprīkotas ar modernām iekārtām. Pārtikas nozare ir specifiska, tās apguvei nepieciešama bagātīga, resursietilpīga infrastruktūru un moderna studiju vide. LLU PTF ir labi attīstīta pētniecība, tāpēc jaunajā studiju un zinātnes centrā abos stāvos atradīsies mācību un zinātniskās laboratorijas, bet pirmajā vēl arī pilotražotnes – augļu un dārzeņu pārstrādei, alus ražošanai, graudu pārstrādei un maizes ražošanai, piena, gaļas un zivju pārstrādei. Plānots arī iepakošanas cehs, pārtikas procesu un iekārtu laboratorijas. Tajās esošās iekārtas būs kā prototips ražošanā pielietotām iekārtām. «Proti, viss, lai studentiem būtu vieglāk saprast ar pārtikas produktu ražošanu saistītās nianses,» uzsver LLU PTF dekāne Inga Ciproviča.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Kopumā šogad studēt gribētājiem izsniegti 1548 aizdevumi ar valsts galvojumu vairāk nekā 8,3 miljonus eiro vērtībā, informē AS SEB banka.

Kopumā 2017. gadā SEB banka studentiem piešķīra 1548 aizdevumus par 8,3 miljoniem eiro, no kuriem 84% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 16% – studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Kredīta vidējā summa ir 5500 eiro, bet aizņēmēja vidējais vecums ir 24 gadi.

Visbiežāk kredītiem ar valsts galvojumu piesakās studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Lai nodrošinātu pieaugošā darba apjoma kvalitatīvu izpildi, SEB AB Rīgas filiāle piedāvā 30 jaunas darbavietas, kuru uzdevums, sākot ar šā gada rudeni, būs nodrošināt vērtspapīru darījumus SEB klientiem Zviedrijā un Somijā.

SEB AB Rīgas filiāle tika izveidota 2006. gadā un tajā darbu uzsāka 100 profesionāļi, bet šobrīd komanda pieaugusi līdz 200 darbiniekiem, kuri apkalpo klientus deviņās dažādās pilsētās visā pasaulē - Stokholmā, Londonā, Varšavā, Ņujorkā, Helsinkos, Kopenhāgenā, Oslo, Frankfurtē un Singapūrā, Db.lv informēja SEB bankā. SEB AB filiāle nodrošina vairākus miljonus transakciju mēnesī.

Piecu gadu laikā SEB AB Rīgas filiāle saņēmusi vairākus apbalvojumus, no tiem pēdējie - TNS SIFO Prospera veiktajā pētījumā SEB tika atzīta par labāko valūtas un vērtspapīru darījumu veicēju Zviedrijā. Šos pakalpojumus SEB grupai nodrošina tieši SEB AB Rīgas filiāle.

Vasara ir tas gadalaiks, kad lielākā daļa vidusskolu beidzēji pieņem lēmumu, kurā augstskolā studēt. Šī vienkāršā darbība – iesniegt dokumentus īstajā augstskolā ir viens no svarīgākajiem brīžiem katra cilvēka dzīvē, jo tiek izvēlēta profesija, nodarbošanās veids vai joma turpmākajam mūžam. Vismaz tā mēs jaunības maksimālismā domājam. Katrs no mums ir dzirdējis stāstus vai arī pats piedzīvojis tās mokas, kad dokumentu iesniegšanas laiks tuvojas, bet vēl nav pilna skaidrība, ko un kur studēt. Tādos brīžos loģiska šķiet vispārējā studiju virziena izvēle, nekonkretizējot specializāciju, piemēram, datorzinības, ekonomika, jurisprudence . Tā dara daudzi un iegūst mazliet laiku galīgā lēmuma pieņemšanai. Bet! Vienlaicīgi arī to zaudē, jo pirmos gadus velta ļoti vispārējai jomas iepazīšanai un tikai vēlāk pieņem lēmumu, kurā nozarē specializēties.

Apdrošināšana ir finanšu pakalpojums un tas iet roku rokā ar finanšu analītiku, risku vadību, varbūtības teoriju, kā arī juridispudenci. Un protams, arī ekonomiku un vadības teroriju.

Latvijas augstskolas, atbildot uz pieprasījumu, ir izveidojušas studiju programmas apdrošināšanā, kur studē izlēmīgi jaunieši, kas savu nākotni saista ar apdrošināšanu. Esam sagaidījuši pirmos apdrošināšanas bakalaurus un ir iespēja izvērtēt, kāda nozīme šīm studijām ir turpmākai karjerai apdrošināšanas nozarē.

Saskaņā ar Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) datiem (1), Apdrošināšanas bakalaura programma ir pieejama sekojošās augstskolās:

Ir sācies jaunais studiju gads un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka visticamāk šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām.

Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt, studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms paliek aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt, visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

SEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā guvusi peļņu 20,545 miljonu eiro apmērā, kas ir par 39,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt pašas SEB bankas peļņa samazinājusies par 42,9% un šogad pirmajos sešos mēnešos bija 21,624 miljoni eiro.

Vienlaikus bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka, izslēdzot 2016.gada pirmajā pusgadā gūtos vienreizējos ieņēmums no Visa akciju pārdošanas 18,2 miljonu eiro apmērā, SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2017.gada pirmajā pusgadā ir par 29% lielāka nekā 2016.gada pirmajā pusgadā, bet bankas peļņa pirms uzkrājumiem augusi par 17%, sasniedzot 24,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā ir izveidojusi uzkrājumi 385 000 eiro apmērā.

Tāpat bankā informēja, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2017.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu auguši par 2%, sasniedzot 47,58 miljonus eiro, bet izmaksas minētajā laika periodā samazinājušās par 11% - līdz 23,37 miljoniem eiro.

Teju ceturtā daļa – 23% jauniešu plāno studēt ārzemēs, bet 27% ir teikuši, ka drīzāk izvēlētos studēt ārvalstīs, ne Latvijā, liecina organizācijas Dream! Foundation Latvija veiktā aptauja.

Kopumā vairāk nekā puse jauniešu apsver vai jau plāno studēt ārpus Latvijas robežām. Jāpiebilst, ka 34% vēl nebija izlēmuši, kur uzsākt vai turpināt savas studijas, kas varētu liecināt par tendenci – pieņemt lēmumu pēdējā brīdī. Ja jauniešiem tiktu dota iespēja studēt ārzemēs, lielākā daļa tām veltītu 3 gadus vai vairāk (šādi atbildējuši attiecīgi 26% un 17% respondentu), bet piektā daļa izvēlētos ārpus Latvijas pavadīt 1 – 2 gadus.

Ja būtu tāda iespēja, aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa izvēlētos studijas angliski runājošajās valstīs: 26% Lielbritānijā un 16% ASV. TOP trešajā vietā ierindojas Dānija un citas Skandināvijas valstis ar savām augstskolām, kurās vēlētos studēt katrs desmitais aptaujātais. No nosauktajām nedaudz atpaliek Vācija ar 9% un citas Eiropas valstis ar mazāku respondentu balsu skaitu. Tendences izglītības kvalitātes izvēlē korelē ar pasaules TOP universitāšu reitinga datiem.

Lai šodienas pirmklasnieku izskolotu augstskolā, nākotnē būs nepieciešami par trešdaļu lielāki līdzekļi, lēš Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Labas bērna sekmes mācībās vairumā gadījumu ļauj cerēt uz valsts apmaksātas studiju vietas iegūšanu, aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 37% studentu.

Aprēķinos balstoties uz darba tirgū atzītāko studiju programmu sarakstu, ko šī gada jūnijā izveidojuši Latvijas darba devēji, šodien nepieciešamā vidējā summa bakalaura studiju maksas segšanai ir 4744 lati.

Analizējot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju par studiju maksas izmaiņām Latvijas valsts augstskolās laika posmā no 2002. līdz 2013.gadam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir secinājis, ka laika posmā līdz 2009.gadam studiju maksas strauji augušas par vidēji 18% gadā, līdz kamēr krīzes rezultātā 2010.gadā studiju maksas samazinājās par vidēji 10%. 2011.gadā studiju maksas bija samērā stabilas, bet pagājušajā studiju gadā tās bija atkal pieaugušas par aptuveni 4%.