Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Latviešu uzņēmuma Dd studio izveidotais Jaunavas torņa muzejs Azerbaidžānā ir nominēts balvai Eiropas Gada muzejs 2015.

Balvu Eiropas Gada muzejs 2015 piešķir Eiropas Muzeju forums, kas tiek organizēts Eiropas Padomes paspārnē. Katru gadu īpaša ekspertu žūrija izvērtē pieteikumus, no kuriem labākie tiek atlasīti otrajai kārtai. Šoreiz gada balvai žūrija nominējusi 42 jaunus muzejus no 21 valstīm. Nominēto muzeju vidū ir, piemēram, Nīderlandes nacionālais mākslas muzejs Rijksmuseum Amsterdamā, Eiropas un Vidusjūras civilizācijas muzejs Marseļā un leģendārajam kuģim veltītais Titānika muzejs Belfāstā.

Balvu pasniegšanas ceremonija notiks Eiropas Muzeju foruma ikgadējās sanāksmes laikā, kas šogad notiks Glāzgovā no 13. līdz 16. maijam.

Veclaicenes pagastā Raipala ezera krastā ir mājas Mišas. Tas ir vienīgais māju nosaukums Latvijā, kas radies saistībā ar lāčiem. Bet kur ir medus, tur ir lāči. Mišās ir ne tikai 50 bišu saimju drava, bet top arī medus muzejs, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Tagad veidoju senlaicīga biškopības inventāra ekspozīciju šķūnī, būs arī āra pašapkalpošanās kafejnīca, bet perspektīvā pie ezera taps bišu taka, kurā varēs vērot, kā bites medu vāca senāk dabiskos, pēc tam mākslīgi veidotos koku dobumos, bluķos un stropos, parādot biškopības attīstību līdz mūsdienām. Iecerēts, ka interesenti varēs vērot arī medus sviešanu modernā medus ražotnē, kurā saldo kārumu iegūs mūsdienīgi,» stāsta biškopis un muzeja veidotājs Artis Krasts.

Muzejs tiek veidots uz Jaunlaicenes privātā bišu muzeja bāzes. Tas savulaik bija plaši pazīstams, bet pēc saimnieka nāves muzejs darbību pārtrauca un tagad tā ekspozīcija ir nonākusi Mišās.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Atzīmējot Starptautisko kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu dienu, Durbes pils kompleksā atklātas jaunās Tukuma muzeja restaurācijas darbnīcas telpas, informē Tukuma muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Kleinhofa.

Tukuma muzeja restaurācijas darbnīca darbojas jau kopš 2001. gada. Līdz šim tā atradās vienā no muzeja struktūrvienībām - Durbes pils kompleksa kalpu mājas ēkā. 2015. gadā ēkai tika veikta tehniskā ekspertīze, kurā konstatēja, ka ēkas jumta konstrukcijas nav drošas un tās nepieciešams atjaunot.

Tukuma muzejs pieņēma lēmumu restaurācijas darbnīcu pārvietot uz drošākām telpām. Šim nolūkam blakus esošajā, bijušajā klēts ēkā veikti labiekārtošanas darbi – iebūvēta centralizētā apkure, ierīkots ūdensvads un kanalizācija, kā arī atjaunoti elektrotīkli. No jauna iekārtota īpaša priekšmetu pirmapstrādes telpa, kura līdz šim restauratora rīcībā nebija. Restauratora darbnīcā uzstādīts ūdens destilācijas aparāts un arī elektrolīzes iekārta, kas paredzēta metāla priekšmetu tīrīšanai. Telpas piemērotas koka un metālu priekšmetu restaurācijai.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) uzsācis darbu pie Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja paplašināšanas un teritorijas attīstības - šonedēļ izsludināts metu konkurss, kas ietver muzeja teritorijā esošas vēsturiskas depo ēkas pārbūvi par daudzfunkcionālu izglītības un izstāžu centru, informē LDz pārstāve Ella Pētermane.

«Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs jau vairāk nekā 20 gadu ir LDz ieguldījums Latvijas industriālā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Gadu gaitā tas ir ne tikai kļuvis par iecienītu apmeklējuma objektu interesentiem, bet arī ļāvis mums pašiem izpētīt savu vēsturi, kas sniedzas krietni tālākā pagātnē, nekā uzņēmuma teju 100 gadi, ko drīzumā atzīmēsim. Gatavojoties šim zīmīgajam notikumam un vienlaikus apzinoties valsts simtgades milzīgo lomu, atbilstoši tās pasākumu cikla rīkotāju izvirzītajam mērķim simtgades ietvaros sekmēt arī vēsturisku un simbolisku ēku atjaunošanu un jaunu infrastruktūras objektu izveidi, esam nolēmuši attīstīt muzeja teritoriju, radot jaunas vērtības nākamajam gadsimtam,» stāsta LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Pēc rekonstrukcijas "Laima" šokolādes muzejs atsāk apmeklētāju uzņemšanu, informē "Orkla Latvija".

Kopumā uzņēmums "Orkla Latvija" "Laimas" šokolādes muzeja attīstībā un ekspozīciju pilnveidē investējis 40 000 eiro.

"Aizvadītā gada nogalē, ņemot vērā pastāvošo situāciju, nolēmām izmantot laiku lietderīgi un ieguldīt "Laimas" šokolādes muzeja attīstībā. Mūsu muzeja komanda ir pilnveidojusi gan muzeju telpas, atjaunojusi ekspozīcijas, kā arī uzlabojusi sniegto pakalpojumu klāstu, padarot muzeju vēl pieejamāku, saistošāku un interesantāku. Kā ierasts – "Laimas" šokolādes muzejs turpinās priecēt gan lielos, gan mazos saldummīļus, piedāvājot iepazīt šokolādes un "Laimas" vēstures līkločus ar visām maņām – ieraugot, sagaršojot, sadzirdot un sajūtot. Tai pat laikā rūpīgi sekosim līdzi apmeklētāju drošībai, ievērojot virkni piesardzības pasākumu," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”

Velosipēdu muzejā Šauļos iespējams aplūkot gan koka velosipēda prototipu, ar kuru 1792.gadā pa Parīzi vizinājās grāfs de Sivraks, gan 19.gadsimta sākumā Žagarē konstruēto divriteni, kas tiek uzskatīts par unikālāko objektu ekspozīcijā, liecina muzeja mājaslapā pieejamā informācija. Viens no muzeja vecākajiem eksponātiem ir 1905. gadā no dzelzs kalts bērnu trīsritenis ar samtu apvilktu koka sēdeklīti.

Muzejā apmeklētāji var aplūkot arī mūsdienīgus velosipēdus, tajā skaitā Šauļu iedzīvotājas un starptautiskās klases sporta meistares Vilmas Rimšaites BMX velosipēdu, sportistu balvas un velosporta aksesuārus.

Muzeja ekspozīcija izvietota trijos stāvos un tās aplūkošanai būs nepieciešamas apmēram 20 minūtes. Ieejas maksa muzejā ir 2 eiro.

Db.lv novēroja, ka muzejs ir īpaši populārs latviešu tūristu vidū, jo pusstundas laikā to apmeklēja vairākas latviešu ģimenes. Muzejs ir apmēram 135km attālumā no Rīgas.

Velosipēdu muzejs Šauļos ir vienīgais velosipēdu vēsturei veltītais muzejs Lietuvā, kas dibināts 1980.gadā. Muzeja ekspozīcija stāsta par velosipēdu rašanās vēsturi un attīstību. Muzejā notiek dažādi velosipēdu popularizēšanas pasākumi, tiek veidotas izstādes, rīkotas preventīvas un izglītojošas akcijas.

Šodien Rīgā tiek atvērts jauns muzejs – Modes muzejs; tā ir privāta arhitektes Nataļjas Muzičkinas iniciatīva, kas īstenota sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu

Jau sen N. Muzičkinai bija ideja par muzeju, bet nebija skaidrības par tā tematiku un virzienu. «Man liekas, ka jauns muzejs Rīgai ir aktuāls, jo te ir liels tūrisma potenciāls un varētu būt vairāk muzeju. Es meklēju telpas un vienlaikus satikos ar A. Vasiļjevu, kurš ierosināja veidot tieši Modes muzeju,» viņa stāsta. Viņi abi ir seni draugi, tāpēc ķērās pie šī projekta kopīgi. Visi tajā redzamie tērpi ir no A. Vasiļjeva kolekcijas. Ir iecere nākotnē piesaistīt arī citus modes kolekcionārus, bet ar A. Vasiļjevu ir vienkarši sadarboties, jo viņam ir liela izstāžu pieredze. Iespējams, ar citiem kolekcionāriem varētu būt sarežģītāk vienoties par detaļām.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Tiks lemts par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā - Tetera nama - pārdošanu ar nosacījumu, ka jāsaglabā muzeja darbība, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Vēsturiskais Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums. Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Savukārt 8000 m2 plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām.

"Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, nepieļaujot tās degradāciju, tāpēc meklējām valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus. Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nešķita saimnieciski pievilcīga, VNĪ virzīs īpašumu pārdošanai, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā," norāda A. Vārna.

Aprīļa beigās Rīgā tiks atklāts Baltijā modernākais alus muzejs Aldara alus darbnīca, kura izveidē investēti 1,5 miljoni eiro, informē Aldara pārstāvji.

Tas ir pirmais šāda veida muzejs Latvijā, kur varēs vairāk uzzināt par Latvijā un citviet pasaulē brūvēto alus šķirņu dažādību, iepazīties ar alus darīšanas noslēpumiem mūsdienās un senākā pagātnē, kā arī pašiem izmēģināt roku alus brūvēšanā un degustēšanā.

Muzejs atradīsies vienā ēkā ar Aldara vēsturisko alus darītavu Rīgā, Tvaika ielā 44, un būs izvietots trīs stāvos 800 m2 platībā. Apmeklētājiem tas būs pieejams katru dienu. Plašākai publikai Aldara alus darbnīca pirmo reizi durvis vērs 16. maijā - Muzeju naktī.

«Mēs ļoti ceram, ka alus muzeja atvēršana būs nozīmīgs solis alus kultūras attīstībā Latvijā, kā arī veicinās tūrisma attīstību Rīgā. Līdz šim vairākas alus darītavas ir uzņēmušas viesus, lai iepazīstinātu ar alus darīšanas noslēpumiem, bet šoreiz mēs ejam soli tālāk un izveidojam muzeju ar pastāvīgu ekspozīciju. Apmeklētāji varēs aplūkot dažādus vēsturiskus priekšmetus, iepazīties ar alus darīšanas pamatprincipiem un visdažādākajām alus šķirnēm, kā arī paši izmēģināt roku alus brūvēšanā,» atzīst Aldara izpilddirektors Marguss Kasteins.

Brazīlijas Nacionālajā muzejā svētdien izcēlies ugunsgrēks, taču ziņas par cietušajiem pagaidām nav saņemtas, vēsta varasiestādes.

Ugunsgrēks sācies pirmdien ap plkst.1.30 pēc Latvijas laika, taču tā cēloņi pagaidām nav zināmi, ziņo vietējie mediji.

Televīzijas pārraidītajos kadros redzamas trakojošas liesmas, kas pārņēmušas ēku un kuras 20 ugunsdzēsēju brigādēm, kuras ieradušās notikuma vietā, pagaidām nav izdevies savaldīt.

Ugunsgrēka izcelšanās brīdī muzejs bija slēgts, un tāpēc cietušo, domājams, nebūs.

Nacionālais muzejs ir senākā Brazīlijas zinātniskā iestāde un viens no lielākajiem dabas vēstures un antropoloģijas muzejiem visā Rietumu puslodē.

To 1818.gadā dibinājis vēl Portugāles karalis Žuans VI, un daudzi no 20 miljoniem muzeja kolekcijā esošajiem eksponātiem tiek uzskatīti par Brazīlijas nacionālajiem dārgumiem.

Lai muzeji varētu atgriezties pirmskrīzes stāvoklī, būs nepieciešami vairāki gadi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

Viņasprāt, muzeji Covid-19 ierobežojumu laikā ir pierādījuši sevi kā relatīvi drošu vietu, tāpēc tiem vairs nevajadzētu realizēt darbības pilotprojektus. Lāce akcentēja, ka nelielu sarūgtinājumu rada apstāklis, ka ar kultūras vietu atvēršanu nav bijis tik lielas steigas kā ar hokeja jautājumu.

Domājot, kā varētu pakāpeniski atjaunot muzeja darbu, Lāce pauda, ka LNMM labprāt mēģinātu iztikt bez iepriekšējās reģistrācijas apmeklējumam, taču, ja tiks secināts, ka kustība ir pārāk blīva, varētu pāriet uz reģistrācijas principu.

Lāces ieskatā būs nepieciešami vairāki gadi, lai muzeja darbība un stāvoklis varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī. Tas saistīts ar tūrisma līmeņa atgūšanās tempiem, jo liela daļa muzeju apmeklētāju ir tieši tūristi, kuru patlaban muzejā nav. Pašlaik muzejs orientējas uz vietējiem iedzīvotājiem.

Jāsāk ar darba grupu, vietas izvēli, atraktīvu koncepciju

Tādi secinājumi izriet no Latvijas Aviācijas muzeja tapšanā ieinteresēto pušu paustā pirms un pēc Igaunijas Jūrniecības muzeja (IJM) apmeklējuma, kura laikā tā direktors Urmass Dresens dalījās pieredzē ar to, kā īstenot šādus kultūras projektus.

Ja vien iespējams, tādus lielus projektus kā muzejs labāk īstenot vienā piegājienā, taču realitātē process notiek soli pa solim, kā tas noticis arī IJM vēsturiskajā Tallinas hidroplānu angārā izvietotās ekspozīcijas izveidē. 1990. gadu sākumā, «kad viss bija iespējams», privatizēto militāro objektu valstij izdevies pilnībā atgūt tikai 2000. gadu vidū. IJM, protams, bijis jāpārliecina Kultūras ministrija par jaunu telpu nepieciešamību, lai varētu izlikt apskatei tādus eksponātus kā zemūdene Lembi vai XVI gs. kuģa vraks. Cenšoties pārliecināt birokrātus, par finansēm atbildīgos un politiķus, jārēķinās, ka sākumā pozitīvas reakcijas nebūs, bet pēc kāda laika kāds ieklausīsies un atzīs, ka tā ir laba ideja, smaidot saka IJM direktors. Projekta īstenošanai muzejam izdevies piesaistīt arī ES līdzfinansējumu. Rezultātā 2012. gadā hidroplānu ostā atvērtā izstāde piesaista ap 200 tūkst. apmeklētāju gadā. Ap 30% ienākumu šim objektam nodrošina biļešu tirdzniecība, ap 20% kafejnīca, veikals u.c., bet otru pusi finansē valdība. Kaut arī gadu no gada valsts atbalsta lielums var mainīties atkarībā no ekonomiskā stāvokļa valstī, U. Dresens to neredz kā draudu muzeja ilgtspējai.

Durvis vēris Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejs – izglītojoša, neparasta kultūrtelpa ar vēsturisku kolekciju un mūsdienīgu pieeju.

Muzeja pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20. gadsimta 20.-30. gados un līdz šim kalpojusi topošo mediķu skološanai. Jaunais muzejs šo ekspozīciju atver ikvienam, piedāvājot iepazīt ķermeņu dažādību un ieskatīties tajā, ko parasti redz tikai anatoms vai ķirurgs.

Muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem anatomisku preparātu – orgāniem, ķermeņa daļām un pat veseliem ķermeņiem, kas, pateicoties prasmīgam anatomu darbam, saglabājušies nemainīgi jau 100 gadus un kļuvuši par medicīnas vēstures materiālu mantojumu, iekļaujoties Nacionālajā muzeju krājumā. Šobrīd vēsturiskā kolekcija ieguvusi jaunu elpu – renovētu ēku, laikmetīgu interpretāciju un mūsdienīgu digitālu ietvaru, ļaujot ikvienam padziļināti izzināt cilvēka ķermeni.

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Igaunijas kultūras ministrs Indreks Sārs pirms Igaunijas Nacionālā muzeja (ERM) jaunās ēkas atklāšanas Tartu ceturtdien paudis lepnumu par to, ka Tartu tiks atklāts lielākais un modernākais muzejs Eiropā.

Pēc ministra uzaicinājuma uz ERM oficiālo atklāšanu ceturtdien ieradušās delegācijas no Latvijas, Lietuvas un Polijas.

Sārs sacīja, ka muzeja ēkas atklāšana ir ilga procesa - trīs gadu smaga darba un 107 gadu gaidīšanas un cerību - noslēgums.

Ministrs arī atzina, ka Igaunija pārliecinoši ir pirmajā pieciniekā Eiropā starp valstīm, kur iedzīvotāji visaktīvāk apmeklē muzejus, teātrus un koncertus. Tas apliecinot Igaunijas iedzīvotāju kultūras mīlestību.

Apmeklētājiem Igaunijas Nacionālais muzejs durvis vērs 1.oktobrī.

ERM jaunās ēkas Tartu pievārtē esošajā Rādi ciemā būvniecības un iekārtošanas izmaksas pārsniedz 63 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.