Pakalpojumi

Vēstuli pa pastu var nosūtīt arī internetā

Sanita Igaune,03.04.2012

Jaunākais izdevums

Latvijas Pasts sadarbībā ar portālu Pastnieki.lv sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu t.s. hibrīdpasta segmentā: tagad, izmantojot Latvijas Pasta mājas lapā piedāvāto iespēju, jebkurš klients var nosūtīt reālu vēstuli pa pastu, neizejot no mājas – vien elektroniski nosūtot adresātam paredzētās korespondences saturu.

Tas tiks izdrukāts, ievietots aploksnē un piegādāts adresātam. Šādā veidā iespējams nosūtīt vienkāršas vēstules Latvijā, paskaidro Latvijas Pasts Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Lai izmantotu šo iespēju, klientam mājas lapas sadaļā Privātpersonām/Pasta sūtījumi pa Latviju/Vēstules/Hibrīdpasts jānorāda koresondences sūtītāja un saņēmēja vārds un adrese, jāieraksta vēlamais vēstules teksts, jāpievieno nepieciešamie pielikumi – piemēram, fotogrāfijas vai citi dokumenti.

Pakalpojuma cena ir 1 Ls, un par šo summu iespējams nosūtīt vienu A4 lapu vai fotogrāfiju. Papildu lapa, fotogrāfija vai sūtīšanas datuma maiņa maksā 0,25 Ls. Pakalpojuma apmaksa ir bezskaidras naudas norēķins ar mobilā tālruņa īsziņu.

Vēstule tiek iesniegta nosūtīšanai Latvijas Pasta nodaļā 24 stundu laikā no pakalpojuma apmaksas brīža, izņemot brīvdienas un svētku dienas, kad vēstules iesniedz pirmajā Latvijas Pasta darba dienā pēc attiecīgās brīvdienas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējam Jānim Ošlejam uz vienu dienu tikuši bloķēti visi bankas konti, jo Jūrmalas pašvaldība viņu par uzliktu 50 eiro sodu informējusi tikai e-adresē, no tās nav saņemts atgādinājums uz ikdienā lietotu e-pastu, līdz pie darba ķērusies tiesu izpildītāja, panākot bankas kontu bloķēšanu, mikroblogošanas vietnē "x" vēsta uzņēmējs.

Uzņēmējs par bankas kontu bloķēšanu uzzinājis brīdī, kad mēģinājis norēķināties par pusdienām. Sākotnēji Ošlejs nav sapratis, kā izveidojusies šāda situācija, vēlāk noskaidrojot, ka situācija eskalējusi no viņam uzlikta 50 eiro soda par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides iegādes. Uzņēmējs atzīst, ka pārkāpumu pieļāvis, taču uzskata, ka visas iesaistītās puses būtu varējušas rīkoties daudz cilvēcīgāk.

Kā raksta Ošlejs, par neapmaksātu iebraukšanas reizi Jūrmalas pašvaldība viņam uzlikusi 50 eiro sodu, par ko viņš informēts tikai uz "Latvija.lv" e-adresi nosūtītā paziņojumā. Oficiālā e-pasta brīdināšanas sistēma nav darbojusies, līdz ar to šis paziņojums palicis neizlasīts. Tikmēr Jūrmalas dome soda piedziņu nodevusi tiesu izpildītājai Mārai Kučinskai, kas arī saziņai izmantojusi tikai oficiālo e-adresi un 50 eiro sodanaudas un 57 eiro par savu darbu piedziņai vērsusies bankās, panākot kontu bloķēšanu līdz inkaso izpildei. Bankām bijis "nepieciešams mirklis", lai pilnībā bloķētu kontus, un vesela diena, lai atvilktu 107 eiro un atbloķētu kartes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Internets

Sievietes veido 52 procentus no interneta auditorijas

Lelde Petrāne,10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Eksperti

Bez responsīvā dizaina 2015. gadā – tas pats, kas 2000. gadā bez mājaslapas vispār

Ansis Līpenītis, Efumo,21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Tirdzniecība un pakalpojumi

SPRK: Latvijā mobilā interneta lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs

Žanete Hāka,31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Tehnoloģijas

CSP uzsāk apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās

Žanete Hāka,15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Ziemassvētku dāvanu pirkumu steigā aicina izvērtēt, cik uzticams ir interneta veikals

Žanete Hāka,20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Nodokļi

Visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes no nākamā gada plānots palielināt par 10%

LETA,30.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms dažiem gadiem juvelierizstrādājumu pirkšana internetā un saņemšana pakomātā vai ar kurjeru būtu bijis pārsteigums daudziem, tad tagad to iegāde ir viegla un ērta pat neizejot no mājām. Mūsdienu e-komercijas dalībnieki nodrošina saviem klientiem iespējami labāko, patīkamāko un drošāko pieredzi, tāpēc juvelierizstrādājumi internetā ir pieejami vien ar dažiem klikšķiem no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta savienojums. Kā iegādāties rotaslietas droši, lasi turpinājumā!

Kā pārbaudīt, vai juvelierizstrādājumu internetveikals ir drošs?

Lai iepirktos internetā, ir jābūt uzmanīgam un, pirms veikt tajā pasūtījumu, jāizdara priekšizpēte par konkrēto internetveikalu. Pārbaudi šīs lietas, lai pārliecinātos par drošību un izvairītos no nepatīkamām situācijām:

● SSL sertifikāts – tas ir digitāls drošības sertifikāts, kas ir nepieciešams droša, šifrēta savienojuma nodibināšanai, nodrošinot, ka apmeklētāja datus nevar pārtvert un nolasīt kāds cits. Sertifikāta esamība ir jāpārbauda pirms veikt reģistrēšanos vai iepirkšanos jebkurā internetveikalā. To var izdarīt apskatot, vai mājaslapas adreses sākumdaļa ir mainījusies no http:// uz https://. Par to, ka mājaslapa ir droša un šifrēta, liecina arī atslēgas slēdzenes simbols mājaslapas rīkjoslā pirms adreses nosaukuma;

Eksperti

Vai tirdzniecība internetā varētu pārspēt tirdzniecības apjomus tradicionālajos veikalos?

Top Media pilna servisa digitālā mārketinga aģentūras vadītājs Mārtiņš Kažemaks,02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Viedokļi

Eksperts: Kas ir produktivitāte, ko tā ataino un ko – noklusē?

Žanete Hāka,07.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ir teiciens - produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta. Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā publiskajai apspriešanai nodod detālplānojuma projektu 10 savrupmāju apbūvei Ozolu ceļā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Publiskajai apspriešanai nodots detālplānojuma nekustamajam īpašumam Ozolu ceļā 7 projekts. Detālplānojuma risinājumi paredz 10 zemes vienību savrupmāju apbūvei un jauna piebraucamā ceļa izveidi. Piekļūšana detālplānojuma teritorijai ir plānota no Ozolu ceļa.

Detālplānojuma teritorija pieder fiziskai personai. Detālplānojuma projektu izstrādājusi SIA "Arhitektūra un vide".

Detālplānojuma projekta publiskā apspriešana norisināsies līdz 2024.gada 3.janvārim neklātienes formā.

Publiskās apspriešanas sanāksme videokonferences režīmā platformā "Zoom" norisināsies pirmdien, 18.decembrī, plkst.17. Lai pieteiktu dalību publiskās apspriešanas sanāksmei neklātienes formā, aicinām nosūtīt savu kontaktinformāciju uz e-pastu "[email protected]". Uz norādīto kontaktinformāciju tiks nosūtīta piekļuves saite sanāksmei, skaidro pašvaldībā.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Pārtiku internetā iegādājas vien 5% iedzīvotāju

Žanete Hāka,23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkšanās internetā Latvijā ik gadu kļūst arvien populārāka, un jau šobrīd 89% iedzīvotāju internetā iepērkas vismaz reizi gadā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

No tiem vairāk nekā trešdaļa (39%) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, kas ir uz pusi vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Kā galvenās priekšrocības pirkumiem internetā iedzīvotāji uzskata iespēju iepirkties jebkurā sev vēlamā laikā (69%), turklāt neizejot no mājām (61%). Gandrīz tikpat pievilcīgas pircējiem šķiet interneta veikalu cenas (59%) un iespēja ērti salīdzināt dažādu veikalu piedāvājumus (56%). Taču iedzīvotāji atzīst, ka internetā pirkumus veiktu vēl biežāk, ja būtu pieejams plašāks preču sortiments (44%), īpaši pārtikas izvēlē.

Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa (57%) Latvijas iedzīvotāju vienlīdz bieži iepērkas kā Latvijas, tā ārzemju internetveikalos. Savukārt trešdaļa jeb 27% iedzīvotāju parasti iepērkas tieši Latvijas internetveikalos. Visbiežāk internetā iepērkas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

Viedokļi

Viedoklis: Daži ļausies i-spēlēm, bet maksās visi lietotāji?

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec,06.11.2013

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Steiga vienmēr rada risku – jo īpaši likumdošanā. Tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir neizpratnē, kāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms valsts budžeta pieņemšanas nespēja līdz galam ieklausīties sociālo partneru un informācijas tehnoloģiju ekspertu argumentētajos protestos un atlikt malā Elektronisko sakaru likuma grozījumus, kuru jūtamākais un tūlītējais rezultāts var būt nopietns starptautisks kaitējums Latvijas reputācijai.

Neapstrīdami morālie, tiesiskie un fiskālie apsvērumi prasa valstij ierobežot azartspēļu izplatību internetā, tomēr sasteigta rīcība, paredzot elektronisko sakaru komersantam pienākumu ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, var beigties ar skandālu – gan ārvalstīs, gan mūsu sabiedrībā šāda rīcība tiktu novērtēta kā interneta cenzūra.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) apzinās riskus, ko rada likuma kontrolei nepakļauts azartspēļu bizness. Mēs atbalstām Saeimas deputātu, valdības, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vēlmi sakārtot šo sfēru, lai Latvijā nelicencēti un budžetam nodokļus nemaksājoši uzņēmēji nevarētu piedāvāt valsts iedzīvotājiem iesaistīties to organizētās azartspēlēs. Tieši tāpēc LIKTA uzskata par nepieciešamu atgādināt savus argumentus, kādas problēmas un riskus radītu sasteigti centieni ierobežot piekļuvi tiešsaistes spēļu vietnēm. Mēs vēlamies, lai efektīvi tiktu sasniegts sabiedrībai un valstij vajadzīgais rezultāts, nevis radītas jaunas problēmas. Tāpēc nozarei ir prieks kaut vai par to, ka likumdevēji risinājumam izvēlējās mazāko ļaunumu, kam nozare var ar zināmiem nosacījumiem piekrist, nevis sākotnējā iecere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Mazumtirdzniecība

Papildināts - Manaslecas.lv: PTAC, saņemiet drosmi un pasakiet, kuri interneta veikali krāpj savus klientus

Lelde Petrāne,20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas kampaņa, ko mediju vidē ir uzsācis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), ir nekorekta pret apzinīgiem, klienta interesēs strādājošiem interneta veikaliem, šorīt izplatītā paziņojumā norāda interneta veikals Manaslecas.lv. Savukārt pats centrs akcentē, ka sūdzību skaits par iepirkšanos internetā strauji aug.

(Teksts papildināts ar PTAC viedokli.)

Jaunā kampaņa, kuru ir aizsākusi PTAC gan medijos, gan vietnē percgudri.lv, esot apzināti, vai arī, cerams, neapzināti vērsta ne tikai pret negodprātīgiem tirgotājiem, kuri savus pakalpojumus sniedz arī e-vidē, bet arī pret tiem, kas ir godprātīgi pret saviem klientiem, un rūpējās par savu reputāciju. Tā apgalvo tirgotājs.

Tas akcentē, ka jau šobrīd internetā patērētājiem iepirkties esot daudz drošāk nekā ierastajā vidē. «Neviens tirgotājs netiek tik stingri reglamentēts, kā interneta veikala tirgotāji. Piemēram, jebkurš klients 14 dienu laikā var atgriezt internetā nopirkto preci, pat nepaskaidrojot iemeslu, kas viņu neapmierina. Pretēji, «ielas tirgotāji» ar šādām prasībām nesastopas,» teikts internetveikala paziņojumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Bankas

Bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā; plāno pārmaiņas

LETA,09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošās bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā, taču vairākas bankas vēl plāno pārmaiņas šo prasību ieviešanai.

Eiropas Centrālās bankas ieteikumi drošiem pirkumiem internetā un Eiropas Padomes foruma SecuRePay prasības par e-komercijas darījumu apstiprināšanu paredz izmantotās statiskās paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi, proti, galvenais nosacījums ir autentifikācijas metode, kas nepieļauj viena vienīga koda vai paroles izmantošanu. Nordea banka līdz šim klientus, kas veic pirkumus internetā ar kredītkarti, aicinājusi ievadīt kodu kartes lietotāja numuru un ik reizi unikālu kodu no kodu kartes, tādēļ izmaiņas autorizēšanās kārtībā nav plānots ieviest. Domājot par klientu datu drošību, veicot pirkumus internetā, no oktobra Nordea klienti varēs veikt drošus e-pirkumus, izmantojot arī Nordea Maestro norēķinu kartes. Līdzīgi kā gadījumā, kad pirkums tiek veikts ar kredītkarti, lai veiktu pirkumu internetā ar Nordea Maestro norēķinu karti, klients tiks aicināts ievadīt gan Nordea internetbankas lietotāja numuru, gan kodu no bankas kodu kartes vai kodu kalkulatora, tādējādi garantējot vēl lielāku drošību un klientu personīgo datu aizsardzību no trešajām pusēm, aģentūru LETA informēja Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Signe Lonerte.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas Pastam darbīgākais gada laiks nupat tikai sācies, tomēr jau tagad secināms, ka tas būs vēl veiksmīgāks nekā pērn

Decembris uzņēmumam jau vēsturiski saistās ar lielāko darba apjomu. VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns secina, ka gads ir noslēdzies veiksmīgi. Vairākos rādītājos uzņēmums ir sasniedzis būtiski labākus rezultātus nekā jebkad iepriekš. Ja pērn uzņēmums bija sasniedzis savu vēsturiski lielāko apgrozījumu, tad šogad tas būs pieaudzis vēl vairāk. «Ierasts, ka nozīmīga darba apjoma pieauguma gadījumā citi rādītāji cieš, jo ir jāspēj adaptēties un tikt galā ar jaunajiem apstākļiem. Mūsu gadījumā ir bijis pat otrādi, jo papildus apjoma pieaugumam mēs vienlaikus esam kāpinājuši arī kvalitātes rādītājus. Tas bija viens no mūsu šā gada stratēģiskiem mērķiem, kas būs izpildīts, jo esam panākuši klientu apmierinātības pieaugumu. Tas liecina, ka mēs dodamies pareizā virzienā. Lielākais izaicinājums būs šo ceļu turpināt un izdarīt vēl vairāk un vēl ātrāk,» komentē M. Vilcāns. Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs norāda, ka tagadējās uzņēmuma valdes viena no būtiskākajām prioritātēm ir klientu apkalpošanas kvalitāte un ātrums. Joprojām šis jautājums ir uzņēmuma dienaskārtībā, turpinot uzlabojumus un jaunu piedāvājumu īstenošanu.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Paplašina patērētāju tiesības, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā

Žanete Hāka,13.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā Direktīva par patērētāja tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā.

Kā informē Ekonomikas ministrija, Latvijā šīs normas ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru spēkā stāšanās datums arī ir 13.jūnijs.

Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26. jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās 7 lielākajās Latvijas pilsētās.

Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedierīču iegādes apjomi internetā palielinās, taču pircēju vidū aizvien bieži vērojams tā saucamais ROPO efekts, kad klients vispirms izpēta preci internetā un tad dodas to iegādāties klātienē

Lai panāktu maksimāli efektīvu klientu apkalpošanu, šos abus iepirkšanās veidus iespējams arī kombinēt, izmantojot katra tā priekšrocības, norāda uzņēmumu pārstāvji.

Kopumā iepirkšanās apjomi internetā pieaug – kā liecina dažādu starptautisko izpētes kompāniju dati, pasaulē kopējais interneta tirdzniecības apjoms šajā gadā varētu sasniegt 3,45 triljonus ASV dolāru, veidojot 13,7% no kopējiem pārdošanas apjomiem, savukārt prognozes liecina, ka līdz 2040.gadam šis īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 95% no kopējiem tirdzniecības apjomiem. Tiesa gan, vien 2,86% no tirdzniecības mājaslapās noslēdzas ar darījumu.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, arī Latvijā pircēji aizvien biežāk priekšroku dod pirkumiem internetā - gada laikā mazumtirdzniecība internetā vai pa pastu augusi par aptuveni 15%. Kā norāda tirgus eksperti, nākotnē, augot cilvēku pārliecībai, šī tendence turpinās kļūt izteiktāka un preču iegādei aizvien biežāk tiks izmantots gan dators, gan viedierīces. No tā ieguvēji būs tirgotāji, kas padarīs iepirkšanos ērtu, sekos līdzi jaunākajām tendencēm un modernizēs savas mājaslapas, lai pircējs preci varētu atrast un aplūkot pēc iespējas ātrāk. Tomēr jāņem vērā, ka, neskatoties uz iespaidīgo statistiku, realitātē tradīcijas lauzt ir grūti, un aizvien liela daļa iedzīvotāju preci pirms iegādes vēlas aptaustīt klātienē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Internets

Speciālisti: Ja kāds piedāvājums, iepērkoties internetā, šķiet neticami labs, tad, visdrīzāk, tā ir krāpšana

Nozare.lv,11.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmssvētku iepirkšanās laikā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.LV) aicina atcerēties par drošību, lai nenopirktu «kaķi maisā», iepērkoties internetā.

Institūcija izstrādājusi astoņus ieteikumus pirkumu veikšanai internetā, lai aiztaupītu sev un saviem tuvajiem sarūgtinājuma brīžus svētkos.

Pēc speciālistu norādītā, galvenais nosacījums, kas jāievēro pirmssvētku periodā: ja kāds piedāvājums šķiet neticami labs, tad, visdrīzāk, tā ir krāpšana, tāpēc to ieteicams ignorēt.

Drošāk ir iepirkties plaši pazīstamos interneta veikalos, bet, ja tomēr kaut kas ir iepaticies kādā mazāk pazīstamā e-veikalā, ieteicams pārbaudīt internetā pieejamās atsauksmes par šo pārdevēju, iepazīties ar piegādes un preces atgriešanas nosacījumiem, pārliecināties, kā jautājumu gadījumā ar pārdevēju būs iespēja sazināties.