Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

Krievija ceturtdien brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē.

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami."

"Viss būs atkarīgs no tā, kā šis process notiks, cik tālu mūsu robežu virzienā militārā infrastruktūra pievirzīsies," norādīja Peskovs. "Kārtējā NATO paplašināšanās mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku."

Peskovam arī tika arī uzdots jautājums, vai Kremlī ir apsvēruši riskus, ka NATO varētu pievienoties citas valstis, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

"Vienmēr tiek izskatīti un analizēti visdažādākie varianti," atbildēja Peskovs.

Uz jautājumu, kāpēc Somija nolēmusi pievienoties NATO, Peskovs sacīja: "Tas ir jāprasa Somijas varas institūcijām, kas pieņēma šādu lēmumu."

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro, aģentūra LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Šo naudu paredzēts tērēt, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras attīstību NBS un sabiedroto nodrošināšanai.

Ministru kabineta jau februāra beigās izdotais rīkojums paredz, ka laikā no 2017. līdz 2021.gadam AM varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, piesaistot NATO Drošības investīciju programmas finansējumu līdz 71 miljonam eiro ārvalstu finanšu palīdzībai un ne vairāk kā 27 miljonus eiro nacionālo finansējumu nodokļu samaksai un projektu līdzfinansējumam.

Ar NATO Drošības investīciju programmas finansējumu paredzēts attīstīt apmācības infrastruktūru, piemēram, šautuves un specializētas apmācību vietas. Tāpat par NATO naudu plānots attīstīt apgādes infrastruktūru, piemēram, noliktavas un uzlabot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai, piemēram, izmitināšanas zonas.

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO.

Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.

"Pieteikumu iesniegšana šodien ir vēsturisks solis. Sabiedrotie tagad apsvērs nākamos soļus jūsu ceļā uz NATO," sacīja Stoltenbergs.

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.

Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.

No gigantiskajiem militārajiem tēriņiem vienmēr kāds nopelnīs

Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā. ASV prezidents Donalds Tramps nupat solījis savas valsts kodolarsenāla atjaunošanai tērēt vairāk nekā jebkura cita valsts. «Mums ir visvairāk naudas, un mēs šo arsenālu palielināsim. Tas būs līdz brīdim, kad citiem atgriezīsies saprāts. Kad tas būs, tad mēs visi būsim gudri un to pārtrauksim,» norādījis pasaules ekonomiski un militāri varenākās valsts vadītājs. Viņš vainojis Maskavu, ka tā pārkāpusi agrākās vienošanās gan šādu, gan tradicionālāku raķešu bruņojuma palielināšanās ziņā. «Tas ietver Ķīnu, tas ietver Krieviju, tas ietver visus, kas grib piedalīties šajā spēlē. Jūs to nevarat darīt. Jūs to nevarat darīt ar mani,» teicis D. Tramps. Katrā ziņā situācija ir saspringta, un vēl pagājušajā mēnesī Ķīnai tuvīnajos ūdeņos (Taivānas šaurumā) loku izmeta ASV karakuģi. Tas tika uzskatīts par spēka demonstrējumu.

2019. gada vasarā Baltijā debitēs autosacīkšu sērija «Baltic Time Attack Series», kas ieviesīs jaunu sacensību formātu.

Šajās sacensībās ļauj sacensties gan ātras braukšanas entuziastiem ar ielas automašīnām, gan pieredzējušiem autosportistiem pat ar speciāli šīm sacensībām būvētām sporta automašīnām. Ārvalstu pieredze rāda, ka šāda formāta sacensības bieži ir pirmais solis autosporta virzienā tiem autovadītājiem, kurus tracina ātruma ierobežojumi un fotoradari uz koplietošanas ceļiem. Tajā pašā laikā tās ir ļoti nopietnas sacensības pieredzējušiem autosportistiem, dodot iespēju attīstīt gan braukt prasmes, gan tehnisko sagatavotību.

Autosacīkšu seriālam «Baltic Time Attack Series» šajā sezonā ir paredzēti četri posmi, kas notiks autošosejas sacensībām piemērotajās trasēs - «Auto24 Ring» Pērnavā, Igaunijā (4. maijā un 28. septembrī) un Biķernieku trasē, Rīgā, Latvijā (22. jūnijā un 28. jūlijā).

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Šonedēļ Latvijas autosporta vidē aizsākts netradicionāls, taču mūsdienīgs projekts, kas ir jauns autošosejas attīstības virziens - "Latvijas Automobiļu Federācijas" autošosejas komisijas paspārnē izveidots pirmais digitālais autošosejas čempionāts ar nosaukumu "e-motorsport.lv".

Linda Medne, Latvijas Automobiļu federācijas ģenerālsekretāre, stāsta: "Pēc Starptautiskās Automobiļu federācijas lēmuma uzsākt digitālo autosporta sacensību rīkošanu, ir likumsakarīgi arī nacionālajām federācijām spert šādu soli. Latvija šajā jomā nebūs pionieris, bet mēs iesaistāmies pietiekami laicīgi, lai nostiprinātu savas pozīcijas un mūsu sportisti spētu nonākt līdz pasaules līmeņa sacensībām. Šāda veida projekti nozīmē sekot mūsdienu tendencēm un attīstīties."

Projekta iniciatori ir vietējais autošosejas sacensību seriāls "ABC RACE" un autosporta simulatoru klubs "SRC Riga". Šādu sacensību priekšrocības salīdzinājumā ar īsto autošoseju ir ne vien ievērojami zemākas izmaksas, bet arī iespēja biežāk aizvadīt treniņus un gūt sacīkšu pieredzi ar visdažādāko sacīkšu tehniku.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Ja Zviedrija nolems iestāties NATO, tā var rēķināties ar pastiprinātu NATO klātbūtni tās tuvumā un Baltijas jūrā, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs ceturtdien publiskotā intervijā Zviedrijas radio SVT pauda pārliecību, ka izdosies atrast garantijas Zviedrijas drošībai pārejas posmā starp iestāšanās lūguma iesniegšanu un uzņemšanu NATO.

Tiklīdz Zviedrija lūgs uzņemt to NATO un NATO sāks iestāšanās procesu, NATO ir stingra politiskā apņēmība garantēt Zviedrijas drošību, sacīja alianses ģenerālsekretārs.

Tas var izpausties dažādi, arī ar pastiprinātu NATO klātbūtni ap Zviedriju un Baltijas jūrā.

Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir pamudinājis Zviedriju un Somiju nopietni apsvērt iestāšanos NATO.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņojis, ka viņam NATO samitā Briselē izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Improvizētajā preses konferencē viņš teica, ka ir «ļoti, ļoti apmierināts», jo pārējās NATO dalībvalstis esot apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz «nekad iepriekš neredzētam līmenim».

Atbildot uz jautājumu, vai viņš joprojām draud ar Savienoto Valstu izstāšanos no NATO un vai viņš var pieņemt un īstenot šādu lēmumu bez Kongresa atbalsta, Tramps sacīja: «Es domāju, ka droši vien varu, bet tas nav nepieciešams.» Iepriekš tika ziņots, ka Tramps NATO samitā piedraudējis ar ASV izstāšanos no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus.

NATO tagad «ir ļoti varena» un «daudz spēcīgāka nekā tā bija pirms divām dienām,» uzsvēra Baltā nama saimnieks, nosaucot aliansi par «saskaņotu mašīnu».

Krievija varētu sarīkot hibrīdkaru Baltijas valstīs, lai pārbaudītu NATO savstarpējās aizsardzības vienošanos, Lielbritānijas izdevumā Daily Telegraph piektdien norāda bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

«Šis nav stāsts par Ukrainu. Putins vēlas atjaunot Krieviju kā lielvaru tās agrākajās robežās,» sacījis Rasmusens.

«Ir liela iespēja, ka viņš iejauksies Baltijā, lai pārbaudītu NATO līguma 5.pantu,» paziņoja Rasmusens. NATO 5.pants paredz kopīgu organizācijas dalībvalstu atbildi, ja kādai no dalībvalstīm tiek uzbrukts.

«[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins zina, ka, ja viņš pāries sarkano līniju un uzbruks NATO dalībvalstij, viņš tiks sakauts. Būsim par to skaidri. Tomēr viņš ir eksperts hibrīdkarā,» teicis Rasmusens.

Rasmusens aicinājis arī palielināt finansējumu drošībai Eiropā, norādot, ka «situācija ir kritiska».

Somija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti un lūgs uzņemt to NATO, svētdien paziņojis Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina.

Somijas parlamentam vēl jāapstiprina šis solis, bet sagaidāms, ka vairākums atbalstīs pievienošanos aliansei. Debates par valsts pievienošanos NATO parlamentā plānotas jau pirmdien.

Somijas valdošā Sociāldemokrātu partija jau sestdien izteica atbalstu valsts dalībai NATO.

"Šodien republikas prezidents un valdības Ārpolitikas komiteja pēc apspriešanās ar parlamentu kopīgi nolēmuši, ka Somija pieteiksies dalībai NATO. Šī ir vēsturiska diena. Sākas jauna ēra," paziņoja Nīniste.

"Sadarbībā ar valdību un republikas prezidentu šodien mēs esam pieņēmuši svarīgu lēmumu. Ceram, ka parlaments tuvāko dienu laikā apstiprinās lēmumu pieteikties dalībai NATO," sacīja Marina.